- Bioloģiskās audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai veikt auzu šķirņu selekcijas materiāla līniju novērtēšanu, lai atlasītu audzēšanas un izmantošanas veidam Latvijā
piemērotāko materiālu. - Veidot kartupeļu selekcijas programmas ietvaros selekcijas materiāla sākotnējās audzētavas, veikt kartupeļu selekcijas klonu novērtēšanu pēc audzēšanai un
izmantošanas veidam nozīmīgām pazīmēm integrētajai un bioloģiskajai saimniekošanai; - Veikt lauka pupu selekcijas materiāla līniju izvērtēšanu, lai izveidotu jaunas Latvijas apstākļiem un patērētāju prasībām piemērotas šķirnes bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai.
Pētījumu un publikāciju datubāze
Meklēšanas parametri
Rezultāti
datums
datums
Pilnveidot zemes funkcionālo modeli
Turpināt izpētes darbu par Latvijas veco mežaudžu mērījumu datu kopām, kas ir viena no lielākajām Eiropā, kā arī veikt informācijas izplatīšanu, veicinot pārdomātu un Latvijas interesēm atbilstoši politiku veidošanu kā nacionālā, tā Eiropas mērogā.
Izvērtēt dažādu augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma izkliedes devu ietekmi uz ūdens, augsnes un kultūraugu ražas kvalitatīvajiem rādītājiem, un novērtēt augsnes kaļķošanas kā ūdens kvalitāti uzlabojoša pasākuma efektivitāti Latvijai raksturīgajos agroklimatiskajos apstākļos.
Izvērtēt alternatīvās kaitīgo organismu ierobežošanas metodes, lai samazinātu pesticīdu slogu auzu un rudzu sējumos.
Pamatojoties uz bioekonomiskiem aprēķiniem izstrādāt dējējvistām barības tehnoloģiju integrētai lauksaimniecības sistēmai iekļaujot inovatīvas no vietējām graudu pārstrādes atlikumvielām ražotas prebiotikas – ksilooligosaharīdus, novērtēt to ietekmi uz dējējvistu produktivitāti un produkcijas kvalitāti, kā slāpekļa un fosfora savienojumu emisiju samazināšanas iespējām. Izveidot no prebiotiku iegūšanas blakusproduktiem substrātu (kūdras alternatīvu), izpētīt tā fizikālās īpašības un veikt izmēģinājumu tā potenciālajam pielietojumam augkopībā.
Izpētīt Latvijas vietējās bites populācijas ģenētisko materiālu un tā saglabāšanas stratēģijas
Aktualizēt pārtikas patēriņa datus (pēdējie dati 2014.g), lai sniegtu korektu informāciju risku pārvaldītājiem.
Uzlabot augu ģenētisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu, uzlabojot četru svarīgu pārtikas pākšaugu ģenētisko resursu statusu: aunazirņus, parastās pupiņas, lēcas, lupīnas. Izstrādājot efektīvus un iedarbīgus saglabāšanas rīkus un metodes, ko varētu izmantot visa veida ģenētiskajiem resursiem, kā arī veicināt agrobioloģisko daudzveidību un tās izmantošanu Eiropā un ārpus tās.
Projekta mērķis – rast mūsdienīgus risinājumus ekonomiski pamatotai pākšaugu integrācijai saimniecību augu maiņās, pilnveidojot pākšaugu audzēšanās tehnoloģijas un veicinot vietējo pākšaugu pārstrādes iespējas.
Izvērtēt dzīvnieku kapsētu ietekmi uz vidi un izstrādāt aizsagrjoslu noteikšanas metodiku.
Pupu sēklgrauža ierobežošanas stratēģiju efektivitātes testēšana un bišu sezonālais monitorings.
Izstrādāt meža cūku skaita un populācijas blīvuma kontroles metodiku.
Izstrādāt mēslošanas organizācijas ilgtspējīgu tehnoloģiju Dārzkopības institūtā, sadarbībā ar vairākām zemnieku saimniecībām, kuras ir atšķirīgas augsnes granulometriskā sastāva, augsnes tipa un augu barības elementu – fosfora un kālija nodrošinājuma ziņā, kā arī atšķirīgu saimniekošanas veidu (integrēti un bioloģiski).
Izstrādāt Latvijas nacionālo augu aizsardzības līdzekļu (AAL)lietošanas intensitātes riska indikatoru, kas ļautu novērtēt AAL lietošanas riska dinamiku un to ietekmējošos faktorus.
Izpētīt augu aizsardzības līdzekļos (AAL) esošo darbīgo vielu ietekmi uz vidi, ūdeni un pārtikas kvalitāti
Sagatavot informāciju par pasākumiem zemes apsaimniekošana Latvija klimata mērķu sasniegšanai, pasākumu izvērtējumu, ietverot pasākuma darbības aprakstu, izmaksas, ietekmi uz nodarbinātību , ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un SEG ieguvumu. Noteikt pasākumu limitus, iespējamos riskus. Veikt pasākumu salīdzinājumu.
Uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā piesārņojuma emisijas koeficientiem (N un P noplūdēm) dažādiem zemes lietošanas veidiem un augu sekām. Noteikt atsevišķu ekstremālu hidroloģisku procesu (pavasara palu, epizodisku plūdu, augsnes ūdens erozijas, ziemas perioda noplūžu) ietekmi uz kopējo gada N un P noplūdes raksturu un apjomu. Pētīt piesārņotāju – augu barības elementu (N un P savienojumu) – transformācijas procesus hidrogrāfiskā sistēmā, lai varētu novērtēt aiztures (pašattīrīšanās) procesus, kas nepieciešami piesārņojuma slodzes aprēķiniem.
Vienotus un saprotamu kritēriju riska novērtējuma un vizītē veicamo pasākumu kopuma izstrāde, lai nodrošinātu harmonizētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā ieviešanu un uzraudzību.
Izstrādāt ūdensnoteku (novadgrāvju) sateces baseinu automātiskās ģenerēšanās rīku
Veikt selekcijas materiāla novērtēšanu 2023. gadā integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai (auzām, kartupeļiem, liniem, kaņepēm, pupām, zirņiem, rudziem, tritikālei, vasaras un ziemas kviešiem/ miežiem
Nodrošināt selekcijas materiāla izstrādi un novērtēšanu, lai veicinātu konvencionālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu šādām laukaugu sugām: ziemas un vasaras kvieši, ziemas un vasara mieži, ziemas tritikāle un rudzi, auzas, zirņi un lauka pupas, eļļas un šķiedras lini, sējas kaņepes, kartupeļi.
Sagatavot pamatojumu iespējamai PVN likmes samazināšanai veterinārajām zālēm un veterinārmedicīniskajiem pakalpojumiem, izvērtējot ieguvumus tautsaimniecībai, piemēram, zāļu un veterinārmedicīniskā pakalpojuma ietekmi uz pārtikas cenām.
Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma mērķis ir integrēt vides aspektus KLP SP, analītiski izvērtējot to mijiedarbību ar dabiskiem, ekonomiskiem un sociāliem apstākļiem, kā arī noskaidrojot un ņemot vērā ieinteresēto pušu viedokli. Galvenais SIVN mērķis ir iegūt informāciju par plānošanas dokumenta un tā realizācijas alternatīvu ietekmi uz vidi, kā arī veicināt sabiedrības līdzdalību plānošanas dokumenta izstrādē.
Noteikt piesārņojuma līmeni ar Melno graudu alkaloīdu un Fusarium mikotoksīnu T-2, HT-2 un zearalenona pārtikā izmantojamos graudos un to pārstrādes produktos Latvijā.