Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma mērķis ir iegūt zināšanas par saulespuķu audzēšanas prakses iespējām, riskiem un saulespuķu hibrīdu produktivitāti Latvijas apstākļos, kā arī uzsākt mūsu klimatiskajiem apstākļiem piemērotu saulespuķu selekciju.

Latvijas izcelsmes laukaugu genofonda saglabāšana lauka un in vitro kolekcijās.

Noskaidrotu jaunaudzēs esošo elementu (piemistrojums, pamežs, sīkkrūmi) ietekmi uz briežu dzimtas dzīvnieku radīto bojājumu sastopamību audzes mērķsugai (priedei, apsei vai eglei). Kā izpētes objekti izmantotas audzes no “Briežu dzimtas bojājumu monitoringa” (Nacionālais meža monitorings), kurās papildus ievākti dati par sīkkrūmu stāvokli un lapu koku un krūmu vasaras apkodumu intensitāti.

Izpētīt in situ audzēto augu ģenētisko resursu situāciju Latvijā, identificējot vērtīgus ģenētisko resursu paraugus.

Veicot Baltijas valstu piena produktu tirgus izpēti un tirdzniecības plauktu auditu, tai skaitā, mazumtirgotāju līdzdalības analīzi, veicināt piena produktu ilgtspējīga patēriņa un ražošanas attīstību.

Izstrādāt metodiku tirgus krīžu ietekmes operatīvam novērtējumam par lauksaimniecības un pārtikas ražošanas izmaksu un ieņēmumu izmaiņām, īpaši ņemot vērā veikto
Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā radītās ietekmes uz lauksaimniecības un pārtikas ražošanu Latvijā novērtējumu.

Veicot ilgtspējīgu pārtikas ražošanas sistēmu un to radīto iespēju apzināšanu un analīzi veicināt ilgtspējīgas un konkurētspējīgas pārtikas ražošanu Latvijas uzņēmumos.

Analizēt notikušās pārmaiņas Taksonomijas regulējumā, ieskaitot tiesību aktu un tehniskās pārbaudes kritēriju projektos.

Veikt Latvijā saražoto koksnes produktu (turpmāk — nocirstas koksnes produktu jeb HWP — harvested wood products — atbilstīgi ES regulā Nr. 2028/841 lietotajai terminoloģijai) plūsmas analīzi, sniegt aprēķinos izmantoto metodoloģisko pieeju novērtējumu un salīdzinājumu ar starptautiskā praksē izmantotām metodikām.

Dot ieguldījumu “Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030” ieviešanai un Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto “Brīvprātīgo vadlīniju dabai tuvākai mežsaimniecībai” piemērošanai Latvijas apstākļiem.

Veikt meža bioloģiskās daudzveidības monitoringu Nacionālā meža monitoringa programmas  ietvaros, iegūt informāciju par bioloģiskās daudzveidības stāvokli un novērtēt izmaiņas nacionālā līmenī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas mežu apsaimniekošanu.

Pētījums turpina ilgtermiņa monitoringu, sekojot, kā nomedīto indivīdu skaits, vecums un dzimums ietekmē lielā plēsēja – pelēkā vilka – populāciju, tās dinamiku un struktūru nākamajos gados pēc atļautā apjoma nomedīšanas. Paraugi populācijas stāvokļa raksturošanai tiek ievākti no vismaz 40% plēsēju ķermeņiem to nomedīšanas secībā. Iegūtā informācija ir izmantojama kā Latvijas vajadzībām, tā starpvalstu līmenī.

Iegūt ikgadējas ziņas par nomedīto putnu sugu, vecumu un dzimumu sastāvu, tai skaitā sējas zoss pasugu attiecību, ligzdojošo medījamo ūdensputnu vietējo populāciju ligzdošanas sekmēm un migrāciju fenoloģiju, kas kalpotu par pamatu ilgtspējīgai, populāciju atražošanas spējas neapdraudošai ūdensputnu medību saimniecībai.

Veikt Latvija saimniecību un komerciālo saimniecību struktūras analīzi

Nodrošināt līdzfinansējumu 10% apmērā saņemtajam Eurostat granta finansējumam ES statistikas sistēmu pilnveidošanai – datu kvalitātes uzlabošanai un lauksaimniecības statistikas vākšanas modernizēšanai.

Veikt Latvijas zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektora klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamo darbību siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mazināšanai un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes veicināšanai meža apsaimniekošanā sociāli ekonomisko vērtējumu.

Sniegt uz datiem balstītu zinātnisku novērtējumu un konsultācijas Zemkopības ministrijai par Eiropas Komisijas izstrādātiem dokumentu projektiem, kas skar meža nozari un ir sagatavoti Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 ieviešanai un Eiropas Savienības meža stratēģijas 2030 ieviešanai.

Pētījums analizē meža attīstību vairākās jomās, apvienojot divus skatījumus uz objektu. Pirmajā daļā meža telpiskās struktūras pētītas laika gaitā, otrajā – mežaudžu struktūra un izmaiņas laikā, izmantojot vēsturiskus un aktuālos datus.

Nodrošināt ERA-NET ForestValue apstiprināta pētījuma Assess4EST īstenošanu Latvijā.

1. Izstrādāt ieteikumus un kritērijus līdzvērtīgu laukaugu šķirņu saraksta izveidei.

2. Izveidot laukaugu šķirņu izmēģinājumu datu bāzes modeli Latvijā.

3. Izstrādāt priekšlikumus atļauju izsniegšanas samazināšanai.

Pilnveidot aramzemju un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmu 2021.–2030. gada SEG emisiju mazināšanas saistību kontekstā, kā arī pilnveidot metodes SEG emisiju un CO2 piesaistes aprēķiniem zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektorā, virzoties uz augstākā līmeņa aprēķinu metodēm visu oglekļa krātuvju ziņošanai un precīzākai darbību datu raksturošanai.

Veikt meža ieguldījuma novērtējumu Latvijas nacionālā kopprodukta aprēķinā 2022. gadam, ņemot vērā Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas ietvaros izstrādāto metodiku, aprēķinu modeļa izstrāde un tā nodošana, kā arī nepieciešamo pielāgojumu identificēšana metodikā, un 2021. gada vērtību korekcija.

Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ietvaros lauksaimnieki var saņemt tiešos maksājumus un Lauku attīstības plāna platībmaksājumus, ja tiek ievēroti laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi (LLVN). Eiropas Komisija izvirza arvien jaunus un ambiciozākus vides un klimata mērķus, tāpēc 2021.-2027. gada plānošanas periodā tiek mainīts LLVN prasību kopums, tajā iekļaujot daļu no zaļināšanas prasībām. Tādējādi, lai izvērtētu esošo LLVN un zaļināšanas devumu un aktuālos izaicinājumus veikts pētījums ar šādiem darba uzdevumiem – novērtēt esošo (2015. -2020. gadā) laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumu un zaļināšanas prasību nozīmi un efektivitāti, izpētīt to ieviešanu Baltijas jūras reģiona valstīs un sagatavot priekšlikumus jaunā plānošanas perioda LLVN nosacījumiem un piemērotākajām zaļināšanas praksēm.

Augu aizsardzības līdzekļu vērtējums Latvijā laika posmā no 2011. līdz 2020.gadam. Analizēt augu aizsardzības līdzekļu pārdošanas apjomus, LIZ sējumu platības, aramzemes dinamiku. Noteikt augu aizsardzības līdzekļu slodzes aprēķina galvenos rādītājus un apakšrādītājus.