Pētījumu un publikāciju datubāze

Pilnveidot aramzemju un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmu 2021.–2030. gada SEG emisiju mazināšanas saistību kontekstā, kā arī pilnveidot metodes SEG emisiju un CO2 piesaistes aprēķiniem zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektorā, virzoties uz augstākā līmeņa aprēķinu metodēm visu oglekļa krātuvju ziņošanai un precīzākai darbību datu raksturošanai.

Veikt meža ieguldījuma novērtējumu Latvijas nacionālā kopprodukta aprēķinā 2022. gadam, ņemot vērā Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas ietvaros izstrādāto metodiku, aprēķinu modeļa izstrāde un tā nodošana, kā arī nepieciešamo pielāgojumu identificēšana metodikā, un 2021. gada vērtību korekcija.

Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ietvaros lauksaimnieki var saņemt tiešos maksājumus un Lauku attīstības plāna platībmaksājumus, ja tiek ievēroti laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi (LLVN). Eiropas Komisija izvirza arvien jaunus un ambiciozākus vides un klimata mērķus, tāpēc 2021.-2027. gada plānošanas periodā tiek mainīts LLVN prasību kopums, tajā iekļaujot daļu no zaļināšanas prasībām. Tādējādi, lai izvērtētu esošo LLVN un zaļināšanas devumu un aktuālos izaicinājumus veikts pētījums ar šādiem darba uzdevumiem – novērtēt esošo (2015. -2020. gadā) laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumu un zaļināšanas prasību nozīmi un efektivitāti, izpētīt to ieviešanu Baltijas jūras reģiona valstīs un sagatavot priekšlikumus jaunā plānošanas perioda LLVN nosacījumiem un piemērotākajām zaļināšanas praksēm.

Augu aizsardzības līdzekļu vērtējums Latvijā laika posmā no 2011. līdz 2020.gadam. Analizēt augu aizsardzības līdzekļu pārdošanas apjomus, LIZ sējumu platības, aramzemes dinamiku. Noteikt augu aizsardzības līdzekļu slodzes aprēķina galvenos rādītājus un apakšrādītājus.

Ar jaunām ģenētisko modifikāciju metodēm iegūtu pārtikas produktu, dzīvnieku barības un to piedevu diagnostisko metožu un iespējamo risku novērtēšana Latvijā.

Veikt Gēnu bankā esošā vietējo apdraudēto lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu bioloģiskā materiāla papildināšanu ar jauno vaislas dzīvnieku bioloģisko materiālu un veikt tā izpēti, lai sekmīgi pievienotos starptautiskai dzīvnieku gēnu bankas sistēmai (EUGENA).

Skaidrot bezapvēršanas augsnes apstrādes, salīdzinājumā ar tradicionālo (aršanu) augsnes apstrādi, bezmaiņas un dažādas augmaiņas sējumos ietekmi uz augsnes izmantošanas ilgtspējību un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu: ražas lielumu un kvalitāti, augsnes fizikālo īpašību un ķīmiskā sastāva izmaiņām ilgtermiņā, kaitīgo organismu attīstību un izplatību.

Izpētīt in situ audzēto augu ģenētisko resursu situāciju Latvijā, veikt paraugu ievākšanu ekspedīcijās, to aprakstu ar deskriptoriem un iekļaušanu Latvijas kultūraugu gēnu bankas kolekcijās.

Noskaidrot ar klimata pārmaiņām saistītā kāpostu cekulkodes voltīnisma izmaiņām iespējamo paaudžu skaita pieaugumu, kuras attīstās gada laikā, līdz ar to arī postīgums. Lai izstrādātu ierobežošanas stratēģiju, ir nepieciešami kukaiņa fenoloģijas pētījumi

Starptautiskā Ziemeļu un Baltijas valstu zinātnieku un zālaugu selekcionāru publiski-privātā sadarbības projekta “PPP for Pre-breeding in Perennial Ryegrass (Lolium perenne L.)” ietvaros kopīgiem spēkiem izvērtēt, atlasīt un pilnveidot ganību airenes ģenētisko materiālu,  palielināt tā ģenētisko daudzveidību, lai  nākotnes mainīgajos klimatiskajos apstākļos veidotu jaunas, adaptēties spējīgas šķirnes Ziemeļu un Baltijas reģionam.

Sniegt aktualizētu un situācijas izpētē balstītu redzējumu par svarīgākajiem Latvijas piena nozares attīstības šķēršļiem un izaicinājumiem, kā arī apkopot iespējamos risinājumus un rekomendācijas, lai sekmētu pozitīvas pārmaiņas nozarē, pieejamo atbalsta mehānismu mērķtiecīgu piemērošanu un konkurētspējīgas, noturīgas un multifuncionālas piena nozares attīstību Latvijā.

Nodrošināt Ūdeņu struktūrdirektīvas (Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK) 5. panta 1. punkta, 8. panta, 10. panta un 15. panta, kā arī II Pielikuma 1.4., 1.5., 2.2. un 2.3. punktu prasību izpildi par ūdens resursu stāvokļa monitoringa programmu izveidi un īstenošanu.

Noteikt un analizēt SEG emisijas no lauksaimniecībā izmantotām teritorijām, kurās veikti hidrotehniskās meliorācijas pasākumi

Novērtēt slimību izturību graudaugu šķirnēm, kas pieteiktas iekļaušanai Latvijas augu šķirņu katalogā, saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 518. Veicot šķirņu slimību monitoringu, augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas ietvaros, vidēji trīs vietās Latvijā, būs iespējams iegūt priekšstatu, kāda ir izmēģinājumā iekļauto šķirņu slimību izturība Latvijas agroklimatiskajos apstākļos, ja tām netiek pielietota pilna intensīvā audzēšanas tehnoloģija – lietoti augu augšanas regulatori un fungicīdi.

1)Augsnes, ūdens un augu produkcijas paraugos esošo augu aizsardzības līdzekļu atliekvielu noteikšana. 2)Botāniskā sastāva un lauksaimniecībā biežāk lietoto augu aizsardzības līdzekļu atliekvielu noteikšana ziedputekšņos. 3)Pētījumi izturības noteikšanai pret fungicīdiem.

Medus autentiskuma noteikšana, nosakot flavonoīdus, kā arī veicot nemērķēto skrīningu ar augstas izšķirtspējas masspektrometrijas metodi. Medus kvalitātes parametru (HMF, cukuru satura, elektrovadītspējas u.c.) noteikšana paraugos. Pesticīdu un veterināro zāļu atlieku izplatības monitorings ar masspektrometrijas metodēm.

ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes kvalitatīvs novērtējums uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm taksonomijas regulējuma kontekstā (atbilstoši ES regulējuma aktualizācijai līguma darbības laikā).

Iegūt informāciju par deoksinivalenola (turpmāk – DON) izplatību atkarībā no labības veida Latvijā audzētos rudzos, kviešos, miežos, auzās un salīdzināt ar ES plānoto likumdošanas aktu. Svarīgi ir noteikt dažādu faktoru (augsnes sastāva, pesticīdu lietošanas, iepriekšējā lauka izmantošanas veida, kā arī klimata) ietekmi uz DON izplatību labībā.

Izvērtēt, kā tiek sasniegti nacionālie stratēģiskie mērķi augļu un dārzeņu ražošanas sektora ilgtspējīgai attīstībai. Tas ietver izpēti par augļu un dārzeņu ražotāju tirgus varas stiprināšanu kopējā pārtikas piegādes ķēdē, sinerģijas uzlabošanu vērtības ķēdē un ražotāju konkurētspējas celšanu.

Vērtēt slaucamo govju barības vielu izmantošanas efektivitāti barībai ar dažādu kopproteīna saturu, noteikt barības sagremojamību un skaidrot amonjaka iznesi ar pienu, urīnu un mēsliem. Pētījumā iegūtie rezultāti ļaus pamatot barības devas izvēli pēc kopproteīna satura tajā, lai nodrošinātu efektīvu tā izmantošanu, nenoslogojot vidi, nezaudējot produktivitāti un optimizējot izmaksās, saistītās ar barības devu un kūtsmēslu apsaimniekošanu.

Nodrošināt daudzgadīgo zālaugu, griķu un rapšu ģenētisko resursu saglabāšanu, t.sk., paraugu aprakstīšanu, sēklu pavairošanu, gēnu bankā glabājamo paraugu atjaunošanu.

Veikt ĀCM izplatības epidemioloģisko rādītāju temporālo un telpisko analīzi un sniegt priekšlikumus slimības izplatības ierobežošanai un apkarošanai Latvijā.

Pētījuma mērķis – novērtēt mistrojuma veidus un optimāla mistrojuma ierīkošanas un apsaimniekošanas metodes kā vienu no variantiem audžu stabilitātes un noturības paaugstināšanai, mazinot (ar dabisko traucējumu režīma izmaiņām saistīto) klimata izmaiņu ilgtermiņa ietekmi. Pārskata perioda ietvaros nodrošināta dalība projekta rezultātu apstrādē un iepriekš uzsākot pētījumu noslēguma fāzes izpilde.

Izstrādāt priekšlikumus meža resursu vērtības un apsaimniekošanas efektivitātes paaugstināšanai un normatīvās vides pilnveidošanai, sniegt atbalstu meža apsaimniekošanas stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējumam. Veikt FAO FRA mežu monitoringa 500 Latvijas parauglaukumu novērtējumu, izvērtējot meža teritoriju izmaiņas kopš 2000. gada.