Pētījumu un publikāciju datubāze
Meklēšanas parametri
Rezultāti
datums
datums
Izstrādāt un sagatavot pārbaudei praksē, sākot ar 2027./2028. gada medību sezonu, medījamo zīdītāju savvaļas populāciju stāvokļa novērtēšanas un pārvaldības sistēmu, uzlabojot medību tiesību lietotāju un par medību uzraudzību atbildīgo iestāžu sadarbību. Šī pētījuma mērķis ir (1) aktualizēt un standartizēt veicamās procedūras medījamo dzīvnieku populāciju stāvokļa novērtēšanai; (2) veicināt kvalitatīvas informācijas apmaiņu starp visām ieinteresētajām pusēm (mednieki, lauksaimnieki, mežsaimnieki, Valsts meža dienests (VMD) u.c.); (3) nodrošināt, ka lēmumi par limitēti medījamo zīdītāju medību apjomiem, medību ierobežojumiem un citiem pārvaldības pasākumiem ir skaidri pamatoti, saprotami un izsekojami visos lēmumu pieņemšanas posmos, tādējādi mazinot subjektīvu interpretāciju risku un veicinot uzticēšanos starp iesaistītajām pusēm.
Iegūt ikgadējas ziņas par nomedīto putnu sugu, vecumu un dzimumu sastāvu, ligzdojošo medījamo ūdensputnu vietējo populāciju ligzdošanas sekmēm un migrāciju fenoloģiju, kas kalpotu par pamatu ilgtspējīgai, populāciju atražošanas spējas neapdraudošai ūdensputnu medību saimniecībai.
Latvijas agroklimatiskajiem apstākļiem piemērotu dārzaugu šķirņu izveide vidi saudzējošo lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai.
Veikt lauku saimniecību uzskaites datu tīkla pārveides saimniecību ilgtspējas datu tīklā izpēti, prasību un ieviešanas nosacījumu apzināšanu, īpašu uzmanību veltot datu daudzkārtējai izmantošanai un administratīvā sloga nepalielināšanai lauksaimniekiem.
Sagatavot datus par situācijas attīstību un tendencēm koksnes biomasas patēriņā enerģijas ražošanā Latvijā laika posmā no 2020. līdz 2024.gadam., identificēt jauno investīciju projektu ietekmi uz koksnes biomasas patēriņu pārveidošanas sektorā un sagatavot prognozi par enerģētiskās koksnes patēriņa līmeņiem 2025-2030. gados, kā arī novērtēt enerģētiskās koksnes pieejamības izmaiņas no 2025. līdz 2030.gadam.
Izvērtēt tehnikās iespējas noteikt mežsaimniecības procesa nodrošināšanai patērējamo degvielas daudzumu sadalījumā pa darbu veidiem, izvērtējot šīs degvielas korektu nodalīšanu no emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS2) prasībām pakļautās degvielas plūsmas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2023/959 noteikumiem (IPCC kategorija 1A4c).
Izstrādāt teorētisko pamatojumu un priekšlikumus efektīvai un drošai ārpus ceļu meža tehnikā patērētās degvielas uzskaitei, vienlaikus izvērtējot šādas uzskaites sistēmas izveides lietderību, esošos risinājumus un iespējamos tehnoloģiskos, kontroles un normatīvos risinājumus.
Iegūt informāciju par bioloģiskās daudzveidības stāvokli (ģenētiskā, sugu līmenī), tostarp novērtēt bioloģisko daudzveidību raksturojošos indikatorus, kā arī izvērtēt izmaiņas nacionālā līmenī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas mežu apsaimniekošanu.
Nodrošināt selekcijas materiāla izstrādi un novērtēšanu, lai veicinātu konvencionālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu šādām laukaugu sugām: ziemas un vasaras kvieši, ziemas un vasara mieži, ziemas tritikāle un rudzi, auzas, zirņi un lauka pupas, eļļas un šķiedras lini, sējas kaņepes, kartupeļi.
Izstrādāt mēslošanas organizācijas ilgtspējīgu tehnoloģiju Dārzkopības institūtā, sadarbībā ar vairākām zemnieku saimniecībām, kuras ir atšķirīgas augsnes granulometriskā sastāva, augsnes tipa un augu barības elementu – fosfora un kālija nodrošinājuma ziņā, kā arī atšķirīgu saimniekošanas veidu (integrēti un bioloģiski).
2019. gada 11. decembrī Eiropas komisija (EK) nāca klajā ar paziņojumu “Eiropas zaļā vienošanās” jeb “Eiropas zaļais kurss””(European green deal). Balstoties uz Eiropas zaļo kursu, 2020. gada 20. maijā EK nāca klajā ar paziņojumu par “ES biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam”.
Pētījuma mērķis ir dot ieguldījumu Eiropas Savienības “Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030” ieviešanai un Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto “Dabai tuvākas mežsaimniecības vadlīnijas” (turpmāk – EK vadlīnijas) piemērošanai Latvijas apstākļiem.
Priekšlikumu izstrāde meža ekosistēmu bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai, izmantojot Eiropas Padomes un Parlamenta regulu (ES) 2024/1991 par dabas atjaunošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2022/869 ietvertos rādītājus: parasto meža putnu populāciju indeksu, atmirušās koksnes apjomu, nevienmērīgas vecumstruktūras mežu īpatsvaru, meža savienojamību, organiskā oglekļa uzkrājumu, to mežu īpatsvaru, kuros dominē autohtonas koku sugas, un koku sugu daudzveidību.
Pilnveidot datu aktualizāciju par laika periodu sākuma par vēsturisko meža segumu, mežaudžu struktūru un saimniecisko darbību, apkopojot datus šūnu režģa tīklā.
Latvijai piemērota un ilgtspējīgas mežsaimniecības veicinoša galvenās cirtes apjoma aprēķināšana, izmantojot Nacionālā meža monitoringa datus.
Nodrošināt ERA-NET ForestValue apstiprināta pētījuma “Koki un meži nākotnē: meža selekcijas un mežkopības kompromisu un iespēju novērtējums ilgtspējības mērķu sasniegšanai” Assess4EST īstenošanu Latvijā, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava”.
Atbalstīt jaunā plānošanas dokumenta meža nozares attīstības veicināšanai izstrādi ar priekšlikumiem un zinātnes datos.
Pētījuma mērķis ir izstrādāt interaktīvu pasākumu darbības aprakstu un novērtēt to ietekmi uz neto SEG emisijām, nodarbinātību un dzīvotņu kvalitāti, izstrādāt pieeju lietotnes izveidei un veikt ietekmes uz tautsaimniecību novērtējumu atsevišķiem ZIZIMM mērķu sasniegšanas scenārijiem.
Izpētīt zirņiem būtiskos kaitēkļus un patogēnus, kā arī zirņu ietekmi uz augsni un pēcaugu ražu Latvijā. Mērķa sasniegšanai tiks īstenoti projekta anotācijā aprakstītie uzdevumi.
Uzturēt un attīstīt zemes funkcionālās izmantošanas modeli, lai aktualizētu tā vienādojumus un koeficientus, iekļautu zemes izmantošanas prognozēšanu lauku līmenī, integrēt modelī telpisko informāciju par citiem tradicionāliem bioresursu pārstrādes sektora datiem un organisko augšņu informāciju.
Novērtēt lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti, pamatojoties uz regulāri un sistemātiski iegūtiem ūdens kvalitātes (slāpekļa un fosfora savienojumi) monitoringa rezultātiem un hidroloģiskajiem novērojumiem.
Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma nodrošināt informāciju Latvijas valsts atskaites sagatavošanai par lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz iekšējo ūdeņu kvalitāti Nitrātu Direktīvas izpildes kontekstā
Novērtēt veģetācijas perioda hidroloģiskos apstākļus un ūdens kvalitāti izvēlētajos novadgrāvjos Latvijā. Pētījuma ietvaros iegūtie mērījumu rezultāti raksturos hidroloģiskos apstākļus un ūdens kvalitāti izvēlētajos novadgrāvjos, kuri atrodas visos minimāls noteces ģeomorfoloģiskajos rajonos, tādējādi varēs tikt apzināts ūdens līmenis un caurplūdums novadgrāvjos un buferjoslu ierīkošanas nozīme ūdens kvalitātes uzlabošanā veģetācijas periodā.
Izveidot ūdensnoteku (novadgrāvju) sateces baseinu automātiskās ģenerēšanās rīku, kas pielietojams lauksaimniecības zemēs ierīkojamo buferjoslu platuma noteikšanai atkarībā no ūdensnoteku (novadgrāvju) sateces baseina platības. Pētījuma rezultāti var tikt izmantoti buferjoslu platuma kritēriju noteikšanai Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam ieviešanas ietvaros.
Eiropas zaļais kurss un Latvijas klimata politika nosaka ambiciozus SEG emisiju samazināšanas mērķus lauksaimniecībā un citos ar pārtikas ražošanu saistītajos sektoros. Lai šos mērķus sasniegtu, ir būtiski spēt precīzi aprēķināt SEG emisijas katra individuālā ražotāja produkcijai, sākot ar lauksaimniecības sektoru.
Veicināt aprites ekonomikas principu ieviešanu koka būvniecības nozarē, izstrādājot uzticamus instrumentus atkārtoti izmantojamās konstrukciju koksnes kvalitātes un drošības nodrošināšanai
Izvērtēt administratīvo slodzi zāļu uzskaitē veterinārmedicīnā un sniegt priekšlikumus administratīvā sloga samazināšanai.
