Pētījumu un publikāciju datubāze

Novērtēt pašreizējo situāciju attiecībā uz ilgtspējīga finansējuma piesaistes iespējām atsevišķu saimniecisko darbību griezumā kontekstā ar visā Eiropas Savienībā vienotu ilgtspējīgu saimniecisko darbību klasifikācijas sistēmu jeb Eiropas Savienības taksonomiju un izstrādāt vadlīnijas normatīvā regulējuma pilnveidošanai, lai veicinātu ilgtspējīga finansējuma izmantošanas iespējas Latvijā, sekmējot klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Novērtēt pašreizējo izmantoto praksi un izstrādāt vadlīnijas apdrošināšanas nozares pilnveidošanai, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmē radītos zaudējumus iedzīvotājiem, komersantiem, valsts un pašvaldību iestādēm un tautsaimniecības nozarēm.

Veikt “zaļā budžeta” ietvara izstrādi un ieteikumu sagatavošanu tā ieviešanai valsts budžeta plānošanas un izpildes procesā, kā arī ietekmes novērtēšanu uz noteiktajiem klimata mērķiem 2030. gadam, lai virzītos uz klimatneitralitātes sasniegšanu 2050. gadā un klimatnoturīguma nodrošināšanu.

Novērtēt pašreizējo izmantoto praksi un izstrādāt vadlīnijas teritorijas attīstības plānošanas pilnveidošanai reģionālā un vietējā līmenī saistībā ar noteikto klimata politikas mērķu 2030. un 2050. gadam izpildi, lai virzītos uz klimatneitralitātes sasniegšanu un klimatnoturīguma nodrošināšanu.

Novērtēt pašreizējo izmantoto praksi un izstrādāt vadlīnijas attiecībā uz investīciju projektu ietekmes novērtēšanu uz klimatneitralitātes un klimatnoturības sasniegšanu.

Novērtēt pašreizējo izmantoto praksi un izstrādāt vadlīnijas ilgtspējīgas transporta infrastruktūras attīstībai pilsētvidē, ņemot vērā nepieciešamību samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, pielāgoties klimata pārmaiņām un nodrošināt oglekļa dioksīda piesaisti.

Izstrādāt iespējamo risinājumu kopumu jūras krasta erozijas mazināšanai, lai sniegtu atbalstu jūras piekrastes teritoriju attīstības plānošanā un apsaimniekošanā, kā arī lai ierobežotu jūras krasta erozijas sekas klimata pārmaiņu ietekmē.

Pētījuma mērķis bija novērtēt pašreizējo izmantoto praksi un izstrādāt vadlīnijas ēku būvniecības regulējuma pilnveidošanai, lai  veicinātu nozares klimatnoturību un virzību uz klimatneitralitāti. Pētījumā ietvertās analīzes fokuss ir vērsts gan uz SEG emisiju mazināšanu un CO₂ piesaisti, gan uz dažādiem klimata pārmaiņu radītajiem riskiem ēkām.

Nodrošināt lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu un amonjaka emisiju un CO2 piesaistes robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC) izmantojamību lauksaimniecības, vides un klimata politikas veidošanā.

Pētījuma mērķis bija piemērot emisiju faktorus no atkritumu un notekūdeņu dūņu kompostēšanas un izstrādāt kompostēto atkritumu daudzumu prognozi Latvijas mājsaimniecībās. Lai precizētu metāna emisiju aprēķinus, tika apkopota informācija par 420 izgāztuvēm Latvijā, no kuram 298 ir apklātas un rekultivētas. Tika pārrēķināts vēsturiskais noglabāto atkritumu daudzums un precizēts metāna korekcijas faktors dažādiem izgāztuvju veidiem. Secināts, ka Latvija 1990.–2014. gada radās vidēji par 19% mazāks metāna emisiju apjoms, nekā iepriekš domāts.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot oglekļa uzkrājumu augsnē aramzemēs un ilggadīgajos zālājos. Ņemot vērā platību, tika noskaidrots, ka vislielākais oglekļa uzkrājums ir meža zemēs un aramzemēs. Teritoriāli, savukārt, salīdzinoši lielākais oglekļa uzkrājums Latvijā ir Zemgales un Vidzemes reģionos, bet vismazākais – Latgalē. Dati par oglekļa uzkrājumu ir būtiski zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības emisiju un CO2 piesaistes aprēķināšanai.