Pētījumu un publikāciju datubāze
Meklēšanas parametri
Rezultāti
datums
datums
Pētījums pieejams tikai drukātā veidā institūcijā
Veikt Pārvaldes centrālā aparāta Resocializācijas daļas, Risku un vajadzību izvērtēšanas daļas, kā arī Latvijas Republikas visu ieslodzījuma vietu Resocializācijas daļu (turpmāk – auditējamās daļas) personāla slodžu (katram auditējamās daļas amatam) auditu atbilstoši veicamajām funkcijām un personāla procesu pilnveidi
Palīdzēt uzņēmumiem, jo īpaši MVU, apzināties esošās iespējas un spēt tās izmantot, noskaidrot uzņēmumu vājās vietas un iemeslus, kādēļ tie neizmanto IKT rīkus.
| Veikt dažādu sociālekonomisko rādītāju un kultūrvēsturisko faktoru analīzi, izstrādājot pamatojumu jaunajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam un atspoguļojot to sabiedrībai pieejamā un uzskatāmā interaktīvā veidā. |
Pētījuma mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju informētību un vajadzības pēc valsts un pašvaldību pakalpojumiem, kā arī apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem kopumā un ar pakalpojumu pieteikšanas veidiem (t.i., elektroniski, klātienē, telefoniski, pasts).
Noskaidrot reģionālas nozīmes Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts Zemes dienesta (VZD), Lauku atbalsta dienesta (LAD), Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), ALTUM darbinieku vajadzības un apmierinātību.
Izvērtēt mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) digitalizācijas statusu un procesu, lai iegūtu secinājumus uzņēmumu digitalizācijas veicināšanai, kas ļautu formulēt rekomendācijas, t.sk., ņemot vērā Covid19 pandēmijas krīzes ietekmi.
Noskaidrot Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) klientu (zvanu centru klientu) vajadzības un informētību attiecībā uz pakalpojumu saņemšanas iespējām VPVKAC, kā arī apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem.
Reģionālais pētījums ir daļa no DigiBEST starpreģionu politikas izpētes procesa un tā galvenais mērķis ir apzināt vispārīgo situāciju Latvijā, kas skar MVU digitalizācijas jomu, t.i., balstoties uz statistikas datu, literatūras un politikas dokumentu analīzi, sniegt informāciju par ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstības faktoriem, īpaši digitālās ekonomikas un sabiedrības radītājiem, saistošiem valsts politikas dokumentiem un atbalsta instrumentiem, risināmo problemātiku un esošās biznesa vides pilnveides iespējām.
Veikt IeVP aktuālās situācijas un pasaules prakses resocializācijas programmu īstenošanas jomā izvērtējamu, lai mērķtiecīgi izvēlētos iestādes vajadzībām atbilstošas jaunas/trūstošās resocializācijas programmas.
Iegūt Latvijas eksportējošo uzņēmumu novērtējumu LIAA sniegto pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un atbilstībai mērķa grupas vajadzībām, kā arī identificēt diasporas lomu eksporta veicināšanās jomā.
Pētījumā ir apzināti un analizēti iepriekš veikto pētījumu rezultāti par Valsts probācijas dienesta (turpmāk tekstā – VPD) darbinieku apmierinātību ar darbu, profesionālo noturību, iesaisti, lojalitāti, kā arī tos prognozējošajiem faktoriem. Pētījuma ietvaros tika veikta esošo pētījumu datu sekundāra analīze, aptverot gandrīz desmit gadu periodu (2011. – 2019.g.).
Veikt IeVP aktuālās situācijas un pasaules prakses resocializācijas programmu īstenošanas jomā izvērtējamu, lai mērķtiecīgi izvēlētos iestādes vajadzībām atbilstošas jaunas/trūstošās resocializācijas programmas.
Noskaidrot Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) darbinieku/ speciālistu (pašvaldību darbinieku) vajadzības un apmierinātību.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (valdības rīcības vērtējums, ierobežojumu vērtējums, situācijas izpratne un attieksme).
Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (ekspektācijas par Covid-19, sabiedrības noskaņojums, valdības darba novērtējums).
| Balstoties uz mobilo sakaru datiem, noteikt iedzīvotāju migrācijas plūsmas un veikt teritoriju ekonomiskās aktivitātes salīdzinošo novērtējumu, ko izmantot jaunā administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatojuma izstrādei. |
Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju informētību par e-adresi, eID karti (personu apliecinošs dokuments), elektroniskiem risinājumiem dokumentu parakstīšanai, to izmantošanu.
Aktualizēt datus par atalgojuma apmēru privātajā un publiskajā sektorā, salīdzinot līdzvērtīgus amatus (ņemot vērā amata pienākumus, atbildības līmeni un sarežģītību), nodrošinot uzticamu informāciju par atalgojuma apmēru privātajā un publiskajā sektorā.
Iegūt objektīvu informāciju par valsts tiešajā pārvaldē nodarbināto iesaistīšanās līmeni (indeksu), kā arī padziļināti analizēt faktorus, kuri ietekmē gan iesaistīšanos, gan izdegšanu, kā arī organizācijas dinamiskumu u. c. Tas ir turpinājums 2018. gadā veiktā valsts pārvaldes iesaistīšanās pētījumam. 2019. gada pētījumā pirmo reizi iekļauti OECD vienoti zinātniski aprobēti jautājumi (6 jautājumi), tādējādi iegūtie aptaujas rezultāti būs starptautiski salīdzināmi.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) darbinieku/ speciālistu (pašvaldību darbinieku) vajadzības un apmierinātību.
Pētījuma mērķis ir novērtēt Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) darbinieku/ speciālistu (pašvaldību darbinieku) darbu reālos darba apstākļos, identificējot darbinieku stiprās un vājās puses, kā arī viņu rīcības atbilstību iestādes klientu apkalpošanas standartiem.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) klientu vajadzības un informētību attiecībā uz pakalpojumu saņemšanas iespējām VPVKAC, kā arī apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) iestāžu darbinieku, kuri strādā ar Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) pieņemtajiem iesniegumiem, vajadzības un apmierinātību.