Pētījumu un publikāciju datubāze

Izvērtēt, kurās jomās un kādos aspektos nepieciešami uzlabojumi valsts pakalpojumu sniegšanā. Tāpat šie rezultāti sniedz ieskatu, kā mainījušies iedzīvotāju paradumi, izvēloties formātu saziņai ar valsts pārvaldi.

Pētījumu mērķis ir noskaidrot mazākumtautību pārstāvju attieksmi un viedokli par karu Ukrainā, mācībām latviešu valodā, līdzdalību 14. Saeimas vēlēšanās, mediju patēriņu u.c. aktuāliem jautājumiem.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret dalību 14. Saeimas vēlēšanās un pieminekļa Uzvaras parkā demontāžu

Izvērtējuma mērķis ir valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu nominācijas procesu izpēte un izvērtēšana, to norises atbilstība normatīvajam regulējumam un labas korporatīvās pārvaldības principiem.

Pētījuma mērķis ir apzināt informāciju par labo praksi atlīdzības sistēmas noteikšanā valsts kapitālsabiedrībās un privātā sektora kapitālsabiedrībās citās OECD dalībvalstīs un sagatavot ieteikumus atalgojuma politikas/ sistēmas pilnveidei publisku personu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem, kā arī iegūt reprezentatīvus un salīdzināmus datus par vidējo atalgojuma apmēru un tā sastāvdaļām valdes locekļiem un padomes locekļiem Latvijas un citu OECD dalībvalstu privātā sektora  kapitālsabiedrībās privātajā sektorā, sagatavojot ieteikumus šo rezultātu izmantošanai Latvijā.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret aktuāliem sociālpolitiskajiem jautājumiem. 65% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju Krievijas izraisītajā karā atbalsta Ukrainu. 7% atbalsta Krieviju, bet 25% atbalsta “ne vienu, ne otru”.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret karu Ukrainā (atbildīgie par karu Ukrainā, attieksme pret karu Ukrainā, gatavība krīzes situācijām).

Analītiskā ziņojuma mērķis ir iepazīstināt ar priekšizpētes rezultātiem un rekomendācijām turpmākai valsts pārvaldes attīstības plānošanas dokumenta  attīstībai

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Krievijas karu Ukrainā, atbalsta sniegšanu Ukrainai, cenu pieaugumu mājsaimniecībās, kā arī izzināt iedzīvotāju drošības sajūtu.

Izvērtēt administratīvi teritoriālās reformas ietekmi uz pašvaldību budžetu, kā arī noteikt vidējo pašvaldībām nepieciešamo ikgadējo investīciju apjomu un administratīvo izmaksu pozīcijas.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (attieksme pret COVID-19, informētība par dažādiem ar Covid-19 saistītiem jautājumiem,  attieksme pret vakcinēšanos, ierobežojumu vērtējums, valdības rīcības vērtējums u.c.).

55% respondentu atbalsta vakcinēšanos pret COVID-19, bet 23% to neatbalsta

Izpētīt senioru vakcinēšanās pret Covid-19 ietekmējošos aspektus un attieksmes pret pandēmijas situācijas jautājumiem.

Izvērtēt administratīvi teritoriālās reformas īstermiņa ieguvumus vietējā, reģionālā, nacionālā līmenī pašvaldību kapacitātei un pakalpojumu nodrošinājumam – salīdzinošā analīze situācijai pirms un pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Izzināt pašvaldības iedzīvotāju viedokli par pašvaldības un pašvaldības amatpersonu darbu. Būtiski ir arī noskaidrot sabiedrības viedokli par dažādiem jautājumiem, kas palīdzētu uzzināt iedzīvotājiem aktuālas lietas un definētu iespējamās prioritātes pašvaldības darbā.

Radīt iespēju Latvijas publiskajam sektoram izmantot eksperimentēšanas metodes un attīstīt eksperimentēšanas kultūru visā publiskajā sektorā. Vadlīnijas arī iepazīstina ar starptautiskiem piemēriem un labo praksi, lai iedvesmotu un atbalstītu eksperimentēšanas kultūras attīstību Latvijā.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (attieksme pret COVID-19, mentālās veselības vērtējums, informētība par dažādiem ar Covid-19 saistītiem jautājumiem,  attieksme pret vakcinēšanos, ierobežojumu vērtējums, valdības rīcības vērtējums u.c.). Pētījums (telefonintervijas) veikts no 19.10.2021. līdz 07.11.2021., piedalījās 1003 respondenti.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (attieksme pret COVID-19, informētība par dažādiem ar Covid-19 saistītiem jautājumiem,  attieksme pret vakcinēšanos, ierobežojumu vērtējums, valdības rīcības vērtējums u.c.).

Pētījuma mērķis ir noteikt iestāžu darbinieku iesaistīšanās un izdegšanas līmeni, identificēt faktorus ar lielāko ietekmi uz darbinieku iesaistīšanos, izdegšanu, lojalitāti, un iestādes dinamiskumu (angļu val. – agility) un darbinieku labbūtību, u. c.  Noteikt iestāžu mācīšanās kultūras līmeni valsts pārvaldē un to saistību ar citiem faktoriem.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (ierobežojumu, mentālās veselības vērtējums, situācijas izpratne un attieksme pret vakcinēšanos).

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (valdības rīcības, ierobežojumu, mentālās veselības vērtējums, situācijas izpratne un attieksme pret vakcinēšanos).

Noskaidrot, vai un cik lielā mērā VPD organizētā uzraudzības intensitāte probācijas klientiem, kuri notiesāti par dzimumnoziegumu, atbilst zinātniskajā literatūrā minētajai, pierādījumos balstītai uzraudzības intensitātei, kas izteikta kā intervences deva stundās, klientiem ar dažādu riska līmeni (100, 200 un 300 stundu intervence vidēja, augsta un ļoti augsta riska klientiem), un, balstoties uz pētījumā gūtajām atziņām, sniegt rekomendācijas darba pilnveidošanai ar šo mērķgrupu, atbilstoši riska principam.

Veikt padziļinātu autotransporta pārvaldības sistēmas un ar to saistīto funkciju un izmaksu auditu Iekšlietu ministrijas padotībā esošajās iestādēs un to pakļautībā esošajās izglītības iestādēs,   izņemot Valsts drošības dienestu, sniedzot uz ekonomiskajiem aprēķiniem balstītus ieteikumus autotransporta pārvaldības sistēmas pilnveidei, piedāvājot vairākus iespējamos risinājuma variantus, no kuriem viens ir vienota autotransporta pārvaldības modeļa izveide iekšlietu nozarē, kā arī pasākumu plānu to ieviešanai, norādot pasākumu prioritāro secību un ieguvumus katrā no piedāvātajiem risinājumiem, kuru pamatā ir lietderīga rīcība ar valsts finanšu līdzekļiem.

Projekta mērķis ir izvērtēt valsts kapitālsabiedrību (VKS) korporatīvās pārvaldības principus un esošās kapitāla struktūras, ar mērķi identificēt trūkumus, un izveidot visaptverošu VKS finansēšanas metodoloģiju optimālu kapitāla struktūru iegūšanai, paturot prātā vietējā kapitāla tirgus attīstības aspektu.

Noskaidrot klientu apmierinātību ar VZD pakalpojumiem (pakalpojumu grupām) un to kvalitātes līmeni, pakalpojumu aprakstiem un to kvalitātes līmeni, kā arī tiešās klientu apkalpošanas kvalitāti