Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma mērķis ir veikt priekšizpēti romu stratēģiskā ietvara īstenošanas monitoringa pilnveidošanai.

Novērtēt Latvijā pastāvošo pieeju kriminālprocesa obligātumam un nepieciešamību grozīt tiesisko regulējumu kriminālprocesu norises efektivizācijas nolūkā

Sagatavot detalizētu analītisku izklāstu par aizsargājamo teritoriju ietekmi uz tautsaimniecību, biotopu aizsardzības un labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai nepieciešamo apsaimniekošanas pasākumu veikšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai īstermiņā (10 gadi) un ilgtermiņā (30 gadi).

Pētījuma mērķis ir izzināt sabiedrības un uzņēmēju viedokli ar korupciju saistītos jautājumos, vienlaikus noskaidrojot, kādi ir korupcijas rašanās cēloņi un kurās jomās korupcija visvairāk izplatīta. Pētījums atspoguļo viedokļa izmaiņas 2022.gadā salīdzinājumā ar 2021.gada datiem.

Noskaidrot psihisko traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā.

Noskaidrot iedzīvotāju informētību, izpratni un pieredzi par darba un privātās dzīves līdzsvaru, jo īpaši saistībā ar bērnu un citu ģimenes locekļu aprūpi, un sagatavot novērtējumu un secinājumus par iedzīvotāju un direktīvas mērķa grupu informētības un izpratnes izmaiņām.

Noskaidrot iedzīvotāju informētību, izpratni un pieredzi par darba un privātās dzīves līdzsvaru, jo īpaši saistībā ar bērnu un citu ģimenes locekļu aprūpi, un sagatavot novērtējumu un secinājumus par iedzīvotāju un direktīvas mērķa grupu informētības un izpratnes izmaiņām.

Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ietvaros lauksaimnieki var saņemt tiešos maksājumus un Lauku attīstības plāna platībmaksājumus, ja tiek ievēroti laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi (LLVN). Eiropas Komisija izvirza arvien jaunus un ambiciozākus vides un klimata mērķus, tāpēc 2021.-2027. gada plānošanas periodā tiek mainīts LLVN prasību kopums, tajā iekļaujot daļu no zaļināšanas prasībām. Tādējādi, lai izvērtētu esošo LLVN un zaļināšanas devumu un aktuālos izaicinājumus veikts pētījums ar šādiem darba uzdevumiem – novērtēt esošo (2015. -2020. gadā) laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumu un zaļināšanas prasību nozīmi un efektivitāti, izpētīt to ieviešanu Baltijas jūras reģiona valstīs un sagatavot priekšlikumus jaunā plānošanas perioda LLVN nosacījumiem un piemērotākajām zaļināšanas praksēm.

Pētījuma mērķis ir veikt rīcībpolitikas pasākumu ietekmes un iedzīvotāju ienākumu situāciju raksturojošo datu izvērtējumu, lai secinātu, vai iniciētās un ieviestās politikas sniedz mērķētu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā un veikt garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmēju situācijas padziļinātu izvērtējumu.

Izpētīt Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk RIS3) mērķu sasniegšanai nepieciešamo pētniecības, inovāciju, uzņēmējdarbības, digitālo, globālo, kā arī pilsonisko kompetenču attīstības dinamiku un to ietekmējošos faktorus, lai izvērtētu Latvijas augstskolu izglītības nodrošinājuma kvalitāti.

Iegūt reprezentatīvu, uz pierādījumiem balstītu informāciju par liekās ķermeņa masas un aptaukošanās izplatības rādītājiem pirmsskolas vecuma bērniem, kā arī par bērnu fizisko aktivitāti un uztura paradumiem Latvijā.

Noskaidrot visas sabiedrības informētības un izpratnes līmeni par ES fondu atbalstu Latvijā, sabiedrības uzticības līmeni ES fondiem un to ieguldījumam, kā arī tādējādi uzraudzīt komunikācijas pasākumu efektivitāti.

Pētījuma izstrāde tika veikta projekta “Jaunas metodoloģijas izstrāde iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza noteikšanai un tās aprobācija (izmēģinājumprojekti)” ietvaros, kur personu apvienība “SIA “Projektu un kvalitātes vadība” un SIA “SKDS”” izstrādāja mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžeta kopējo metodoloģiju, nosakot izdevumu apjomu katrai no vajadzību kategorijām. Savukārt, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” atsevišķa pētījuma ietvaros izstrādāja un aprobēja pārtikas groza saturu un uztura plānus. Tādēļ ar pārtikas groza un uztura plānu izstrādes detalizētu metodoloģiju un iegūto rezultātu aprobāciju var iepazīties atsevišķa nodevuma ietvaros.

Pētījums īstenots: 2019.-2021.

Veikt priekšizpēti un izveidot mitrāju pārvaldības sistēmu, lai uzlabotu pilsētvides mitrāju ekosistēmas pakalpojumus, atjaunotu pilsētvides mitrāju bioloģisko daudzveidību, samazinot pilsētu mitrāju vides riskus.

Veikt īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrādes normatīvā regulējuma juridisko analīzi un sniegt priekšlikumus regulējuma pilnveidošanai, lai uzlabotu un vienkāršotu plānošanas procesu, vienlaikus nodrošinātu no Dzīvotņu direktīvas izrietošo juridisko pienākumu izpildi attiecībā uz ES nozīmes aizsargājamām teritorijām Natura 2000.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija INTERREG Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2014.-2020. gadam projekta Nr.#X013 “Zaļā transformācija! Rīcībpolitikas rīks reģionālai plānošanai Baltijas jūras reģionā” (turpmāk – projekts GRETA) ietvaros aicina iepazīties ar rīcībpolitikas rekomendācijām viedai specializācijai un zaļajai transformācijai

Priekšlikumu izstrāde tiesiskā regulējuma pilnveidei, lai nodrošinātu ĪADT aizsardzības un apsaimniekošanas režīma nodrošināšanu atbilstoši Dzīvotņu direktīvas prasībām.

Nepieciešamās kapacitātes noteikšana jauna tehnikas un remontu bāzes modeļa izveidei, ņemot vērā darbu raksturu, tehnikas un aprīkojuma kategorijas, reģionālās, tehniskās un cilvēkresursu prasības, ietverot  finanšu ieguldījumu  apjoma novērtējumu, kā arī ēku skiču izstrādi.

Nodrošināt tehnisko palīdzību Latvijas Republikas Satiksmes ministrijai ilgtspējīgas mobilitātes risinājumu ieviešanā.

Noskaidrot, kā visefektīvāk izveidot stacionārās un pārvietojamās praktisko apmācību telpas – Drošības klases, lai izglītotu sabiedrību par pareizu rīcību ārkārtas gadījumos, tādējādi veicinot izpratnes paaugstināšanos ar ugunsdrošību un civilo aizsardzību saistītos jautājumos. Projekta ietvaros bija jāizpēta, kādas mācību metodes vislabāk izmantot, ar kādiem paņēmieniem vislabāk uzrunāt mūsdienu sabiedrību, kā labāk piesaistīt dažādu vecuma grupu mērķauditorijas. Izpētīt, kur tās labāk būtu izmantojamas – VUGD struktūrvienībās, izglītības iestādēs vai publiskos pasākumos.

Veikt izpēti par iespējām integrēt videi draudzīgu un energoefektīvu transportlīdzekļu (turpmāk – TL) izmantošanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – VUGD) darbībā. Pētījuma veicēja uzdevums ir noskaidrot, kādas ir iespējas nodrošināt nepieciešamo tehnisko kapacitāti, lai saglabātu VUGD sniegto pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, pielāgojot videi draudzīgus transportlīdzekļus atbilstoši VUGD specifikai.

Veikt asistenta pakalpojuma pašvaldībā, augstskolā un koledžā (turpmāk – asistenta pakalpojums) saņēmēju aptauju par apmierinātību ar asistenta pakalpojumu, lai novērtētu tiesiskā regulējuma par asistenta pakalpojuma nodrošināšanu ietekmi uz personas iespēju saņemt viņa vajadzībām atbilstošu pakalpojumu

Pētījuma par izglītības piedāvājuma pārklājumu un izglītojamo iesaisti STEM jomā mērķis un uzdevumi ir izvērtēt esošo izglītības piedāvājumu, tā teritoriālo pārklājumu, izglītojamo iesaisti, pedagogu resursa un infrastruktūras nodrošinājumu STEM jomā, kontekstā ar vispārējās izglītības valsts standartos paredzēto dabaszinātņu un tehnoloģiju jomu stiprināšanu un sniegt priekšlikumus optimāliem risinājumiem STEM izglītības attīstībai Latvijā.