Pētījumu un publikāciju datubāze

Nodrošināt tehnisko palīdzību Latvijas Republikas Satiksmes ministrijai ilgtspējīgas mobilitātes risinājumu ieviešanā.

Noskaidrot, kā visefektīvāk izveidot stacionārās un pārvietojamās praktisko apmācību telpas – Drošības klases, lai izglītotu sabiedrību par pareizu rīcību ārkārtas gadījumos, tādējādi veicinot izpratnes paaugstināšanos ar ugunsdrošību un civilo aizsardzību saistītos jautājumos. Projekta ietvaros bija jāizpēta, kādas mācību metodes vislabāk izmantot, ar kādiem paņēmieniem vislabāk uzrunāt mūsdienu sabiedrību, kā labāk piesaistīt dažādu vecuma grupu mērķauditorijas. Izpētīt, kur tās labāk būtu izmantojamas – VUGD struktūrvienībās, izglītības iestādēs vai publiskos pasākumos.

Veikt izpēti par iespējām integrēt videi draudzīgu un energoefektīvu transportlīdzekļu (turpmāk – TL) izmantošanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (turpmāk – VUGD) darbībā. Pētījuma veicēja uzdevums ir noskaidrot, kādas ir iespējas nodrošināt nepieciešamo tehnisko kapacitāti, lai saglabātu VUGD sniegto pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, pielāgojot videi draudzīgus transportlīdzekļus atbilstoši VUGD specifikai.

Veikt asistenta pakalpojuma pašvaldībā, augstskolā un koledžā (turpmāk – asistenta pakalpojums) saņēmēju aptauju par apmierinātību ar asistenta pakalpojumu, lai novērtētu tiesiskā regulējuma par asistenta pakalpojuma nodrošināšanu ietekmi uz personas iespēju saņemt viņa vajadzībām atbilstošu pakalpojumu

Pētījuma par izglītības piedāvājuma pārklājumu un izglītojamo iesaisti STEM jomā mērķis un uzdevumi ir izvērtēt esošo izglītības piedāvājumu, tā teritoriālo pārklājumu, izglītojamo iesaisti, pedagogu resursa un infrastruktūras nodrošinājumu STEM jomā, kontekstā ar vispārējās izglītības valsts standartos paredzēto dabaszinātņu un tehnoloģiju jomu stiprināšanu un sniegt priekšlikumus optimāliem risinājumiem STEM izglītības attīstībai Latvijā.

Projekta mērķis ir izvērtēt valsts kapitālsabiedrību (VKS) korporatīvās pārvaldības principus un esošās kapitāla struktūras, ar mērķi identificēt trūkumus, un izveidot visaptverošu VKS finansēšanas metodoloģiju optimālu kapitāla struktūru iegūšanai, paturot prātā vietējā kapitāla tirgus attīstības aspektu.

Izvērtēt nepieciešamos ieguldījumus jauna, pacientvērsta integrēta pakalpojumu sniegšanas modeļa attīstībai Latvijā pacientiem ar hroniskām slimībām, tajā skaitā, lai nodrošinātu veicinošo nosacījumu izpildi 2021.-2027.gada ES fondu plānošanā un atbalstītu “Sabiedrības veselības pamatnostādņu 2021.-2027.gadam” izstrādi.

Veikt starptautisko apdrošināšanas uzņēmumu pētījumu stratēģiskajos mērķa tirgos atbilstoši Veselības
aprūpes pakalpojumu eksporta attīstības plānam 2019.-2023. gadam un tā ietvaros izstrādātajam Veselības aprūpes pakalpojumu mārketinga aktivitāšu plānam 2020. gadam.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju izpratnes līmeni par sagatavotību un rīcību ārkārtas gadījumos un katastrofas vai to draudu situācijās, lai veidotu efektīvus komunikācijas kanālus – tīmekļa vietni un aplikāciju – gan tehniskajā un dizaina izpildījumā, gan saturiskajā jomā.

Laika posmā no 2010. – 2014.gadam ESF projekta Nr.1DP/1.3.1.7.0/09/IPIA/ NVA/001 „Nodarbinātības valsts aģentūras darba tirgus prognozēšanas un uzraudzības sistēmas attīstība” ietvaros tika izstrādāta darba tirgus īstermiņa prognozēšanas sistēma (turpmāk – Prognozēšanas metodoloģija), kas ietver gan dokumentu „Darba tirgus īstermiņa prognozēšanas metodika un Darba tirgus īstermiņa prognozēšanas metodikas pilnveide ” (turpmāk – Metodika), gan darba tirgus īstermiņa prognozēšanas ekonometriskos modeļus un tehniskos failus (turpmāk – Ekonometriskais modelis), kā arī elektronisku tiešsaistē Interneta tīklā pieejamu darba tirgus īstermiņa prognožu (turpmāk – Prognozes) vizualizācijas rīku to skatīšanai un izmantošanai Nodarbinātības valsts aģentūras darbā. Darba devēju aptauja ir viena no Prognozēšanas metodoloģijas komponentēm un tās mērķis ir nodrošināt Nodarbinātības valsts aģentūru ar ievaddatiem Prognožu sagatavošanai Ekonometriskajā modelī, lai koriģētu Prognozes, ņemot vērā darba devēju plānus par darbinieku pieņemšanu/atlaišanu un izzināt darba tirgus vajadzības.
Laika posmā no 2016.-2021.gadam ESF projekta Nr.7.1.2.2/16/I/001 „Darba tirgus prognozēšanas sistēmas pilnveide” ietvaros, kas tiek īstenots darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 7.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru” 7.1.2.2. pasākuma “Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešana” ietvaros, tika pilnveidota un papildināta Prognozēšanas metodoloģija, kā arī veiktas piecas darba devēju aptaujas atbilstoši Prognozēšanas metodoloģijai un iepriekš izstrādātam instrumentārijam: darba devēju aptaujas anketai.
Darba devēju aptauja ir viena no Prognozēšanas metodoloģijas komponentēm un tās mērķis ir nodrošināt Nodarbinātības valsts aģentūru ar ievaddatiem Prognožu sagatavošanai Ekonometriskajā modelī.

Izvērtēt Latvijas Sociālo uzņēmumu reģistrā iekļauto uzņēmumu atlases un atbalsta sistēmu, uzņēmumu radīto sociālo ietekmi un sniegt priekšlikumus esošā finanšu atbalsta un normatīvā regulējuma pilnveidošanai.

Pētījuma mērķis ir veikt sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu personām ar garīga rakstura traucējumiem, t.sk. personām ar multipliem traucējumiem un personām vecumā virs 55 gadiem, satura, sniegšanas veida, pieejamības un ietekmes uz dzīves kvalitāti izvērtējumu.

2018. gada 11. decembra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (turpmāk – Direktīva) 110. pants nosaka, ka “Līdz 2022. gada 21. jūnijam Dalībvalstis nodrošina, lai tad, kad ir ieviestas sistēmas sabiedrības brīdināšanai par tiešām vai draudošām ārkārtas situācijām un katastrofām, numuratkarīgu starppersonu sakaru pakalpojumu sniedzēji attiecīgajiem galalietotājiem nosūtītu brīdinājumus sabiedrībai”

Katastrofu radīto postījumu un zaudējumu datu bāzes izveidošana un attiecīgas informācijas uzkrāšana ir būtiska riska novērtēšanas procesā, lai samazinātu nenoteiktības faktoru, kas attiecas uz apdraudējuma atgadīšanās biežumu (varbūtību) un apdraudējuma iespējamām sekām.

1)esošās un plānotās transporta infrastruktūras kartējumu (turpmāk – kartējums);

2)vienotas transporta investīciju novērtēšanas metodikas izstrāde

Izvērtējuma mērķis ir noskaidrot visas sabiedrības informētības un izpratnes līmeni par ES fondu atbalstu Latvijā, sabiedrības uzticības līmeni ES fondiem un to ieguldījumam, kā arī tādējādi uzraudzīt komunikācijas pasākumu efektivitāti.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot fizisko aktivitāti ierobežojošos un veicinošos faktorus izglītības iestādēs.

Pētījuma mērķis ir izpētīt elektronisko sakaru tīklu infrastruktūras un elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes atbilstību Savienojamības paziņojuma  mērķiem, sagatavojot esošās un plānotās platjoslas piekļuves pakalpojumu pieejamības un infrastruktūras kartējumu un, veicot analīzi par piemērotāko intervences modeli, izstrādāt datos balstītu pamatojumu platjoslas valsts atbalsta politikas plānošanai.

i) iegūt Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020. gadam (turpmāk – Latvijas – Lietuvas Programma) analīzi sociālās uzņēmējdarbības veicināšanas kontekstā, ii) iegūt sociālās uzņēmējdarbības nozares pašreizējās situācijas aprakstu Latvijas – Lietuvas pProgrammas teritorijā (Latvijā: Kurzemes, Zemgales un Latgales reģioni; Lietuvā: Klaipēdas, Telšu, Šauļu, Paņevežas, Utenas un Kauņas apriņķi), iii) apzināt sociālās uzņēmējdarbības labās prakses piemērus, apzināt pastāvošās problēmas un šķēršļus un to iespējamos risinājumus sociālās uzņēmējdarbības veicināšanā,  iv) ņemot vērā Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2021. – 2027. gadam izstrādei izvēlētos politikas mērķus, specifiskos mērķus un indikatīvās atbalstāmās darbības, izvērtēt iespējas un izstrādāt priekšlikumus Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2021. – 2027. gadam dokumentācijas papildināšanai ar aktivitātēm, kas vērstas uz sociālās uzņēmējdarbības veicināšanai.

Noteikt Latvijas augstākās izglītības iestāžu esošo digitalizācijas līmeni (pārvaldības un studiju procesos) un definēt ar augstākās izglītības digitalizāciju un tās monitoringu saistītos kritērijus;

Izstrādāt Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas un monitoringa rīku aprakstu, lai izveidotu izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu izglītības kvalitātes attīstībai, kas balstās uz statistiskās informācijas, salīdzinošo izglītības pētījumu rezultātu, valsts līmeņa izglītojamo sasniegumu un citu izglītības iestāžu darba rezultātus raksturojošu rādītāju mērīšanu un analīzi, centralizēto eksāmenu rezultātu analīzi un akreditācijas un licencēšanas, kā arī pedagogu darbības kvalitātes novērtēšanas informācijas izmantošanu un analīzi, ievērojot vidējā termiņā un ilgtermiņā sasniedzamos nozares stratēģiskos mērķus un rezultātus.

Pētījums pieejams tikai drukātā veidā institūcijā

Veikt Pārvaldes centrālā aparāta Resocializācijas daļas, Risku un vajadzību izvērtēšanas daļas, kā arī Latvijas Republikas visu ieslodzījuma vietu Resocializācijas daļu (turpmāk – auditējamās daļas) personāla slodžu (katram auditējamās daļas amatam) auditu atbilstoši veicamajām funkcijām un personāla procesu pilnveidi

Palīdzēt uzņēmumiem, jo īpaši MVU, apzināties esošās iespējas un spēt tās izmantot, noskaidrot uzņēmumu vājās vietas un iemeslus, kādēļ tie neizmanto IKT rīkus.

Izstrādāt rekomendācijas inovācijas iepirkuma atbalsta instrumenta izveidei Latvijā un priekšlikumus tiesiskā regulējuma prasību pilnveidošanai inovatīva produkta, pakalpojuma vai būvdarbu iegādei Latvijā.