Pētījumu un publikāciju datubāze

Izmantojot objektīvus mērījumus, noteikt izglītības iestāžu iekštelpu gaisa  kvalitāti un drošumu, lai sagatavotu uz pierādījumiem balstītus ieteikumus izglītības iestādēm  iekštelpu gaisa kvalitātes uzlabošanai. Darbības ietvaros tiks veikts pētījums par izglītības iestāžu vides kvalitāti un drošumu.

Noskaidrot ieslodzīto un viņu ģimeņu sociālo stāvokli problēmas un risinājumus veiksmīgai integrācijai sabiedrībā, novērtēt pasākumus, kas vērsti uz ģimenisko saišu stiprināšanu starp ieslodzīto personu un viņa ģimeni.

Sekmēt ieslodzīto un bijušo ieslodzīto integrāciju sabiedrībā un iesaistīšanos darba tirgū:

1. Izpētīt ieslodzījuma vietu darbības orientāciju uz bijušo ieslodzīto integrāciju darba tirgū, izvērtējot ar bijušo ieslodzīto integrāciju darba tirgū saistītos izaicinājumus, kā arī izpētīt ārvalstu pieredzi darba prasmju attīstīšanā ieslodzītajiem ieslodzījuma vietās;

2. Sniegt detalizētu novērtējumu pakāpei, kādā brīvības atņemšanas soda izpilde Latvijā ir orientēta uz ieslodzīto nodarbināmības līmeņa celšanu un sagatavošanu integrācijai darba tirgū pēc atbrīvošanas no soda izciešanas. Sniegt praktiski piemērojamas vadlīnijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes rīcībai, kas vērsta uz mērķi – pēc iespējas lielāka bijušo ieslodzīto daļa, kas pēc iespējas īsākā laikā pēc soda izciešanas stājas darba attiecībās;

3. Sniegt detalizētu novērtējumu, kā darba tirgus ir orientēts uz bijušo ieslodzīto integrāciju (politekonomiskie uzstādījumi, tiesiskais regulējums, darba devēji u.c.). Balstoties uz novērtējumu, sniegt praktiski piemērojamas vadlīnijas Ieslodzījuma vietu pārvaldei, kā koordinatora lomai uz ieslodzīto sagatavošanu integrācijai darba tirgū vērstas multisektorālas atbalsta sistēmas veidošanā un atbalsta sistēmas stiprināšanu;

4. Izpētīt ārvalstu pieredzi jebkurā profesijā noderīgo prasmju – darba prasmju (angl.: soft skills; transferable skills) attīstīšanai likumpārkāpējiem ieslodzījuma vietās, nodrošinot veiksmīgu pāreju uz darbaspēka sabiedrību. Balstoties uz pētījumā gūtajām atziņām, sniegt praktiski piemērojamas vadlīnijas Ieslodzījuma vietu pārvaldei par darba prasmju attīstīšanas un uzlabošanas metodoloģiju ieslodzījuma vietās, ņemot vērā Latvijas ieslodzījuma vietu un tiesiskā regulējuma specifiku.

Pētījumam par alkohola lietošanu, tās radītajām sekām un profilakses ekonomiskajiem ieguvumiem valstī ir trīs galvenie mērķi:

1. Informēt politikas veidotājus un sabiedrību par alkohola lietošanu Latvijā un tās radītajām sekām;
2. Sniegt Latvijas valsts politikas veidotājiem uz pierādījumiem balstītu priekšstatu par alkohola lietošanas sociālajām izmaksām;
3. Novērtēt sabiedrības ieguvumus no alkohola lietošanas profilakses pasākumu ieviešanas / pastiprināšanas.

Nodrošināt pierādījumos balstītu kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par pašvaldību sociālo dienestu darbību, noslēdzot projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” īstenošanu (ex-post pētījumu). Pētījuma priekšmets ir pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes izmaiņas Projekta ietvaros īstenoto aktivitāšu, tai skaitā profesionālās pilnveides pasākumu, rezultātā, kā arī ārēju strukturālu faktoru (ATR, Covid-19 pandēmija, 2022.gada karš Ukrainā) ietekmē, salīdzinot ar 2017.gadā īstenotā ex-ante pētījuma rezultātiem.

Galvenās pētījumā aplūkotās tēmas:

Pašvaldību iedzīvotāju viedoklis par pašvaldības sociālo dienestu, tā veikumu iedzīvotāju dzīves kvalitātes ietekmēšanā un tā reputāciju, kā arī par sociālo dienestu klientu apmierinātību ar sociālā darbinieka sniegto atbalstu sociālo problēmu risināšanā.

Sociālo dienestu vadītāju un sociālā darba speciālistu viedokļi par sociālā darba praksi ietekmējošiem institucionāliem un profesionāliem faktoriem mērījumi un to analīze.

Sociālo dienestu sadarbības institūciju un pašvaldību vadītāju izpratnes par sociālā dienesta vietu un lomu sabiedrībā mērījumi un iegūto rezultātu analīze.

Gala ziņojums  par pašvaldību sociālo dienestu un sociālā darba speciālistu darbības efektivitātes izmaiņām Projekta ietvaros īstenoto aktivitāšu rezultātā.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot smēķēšanas, alkohola, kā arī nelegālo atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatību grūtniecības laikā un šo paradumu asociētos faktorus Latvijā, lai plānotu un īstenotu nepieciešamo uz pierādījumiem balstītu profilakses pasākumu apjomu valsts mērogā.

Pētījuma vispārējais mērķis ir nodrošināt pierādījumos balstītu kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta Nr.9.2.1.1/15/I/001 “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās”(turpmāk – projektas) īstenotā ģimenes asistenta pilotprojekta laikā nodrošinātā ģimenes asistenta pakalpojuma efektivitāti un ietekmi uz pakalpojuma saņēmējiem. Projekta piedāvātais pilotprojekts paredz ģimenes asistenta pakalpojuma apraksta izstrādi, apmācību satura izstrādi un pašvaldību sociālo dienestu speciālistu, kuri nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu, apmācību (daļēji attālināti epidemioloģiskās situācijas valstī 2020. un 2021. gadā dēļ).

Pētījums ir iedalīts divos posmos:

• Pirmais posms – dažādu Latvijas tiesību aktos norādīto sociālo pakalpojumu izvērtēšana, kas tiešā vai pastarpinātā veidā saistīti ar ģimenes asistenta pakalpojumam pietuvināta atbalsta sniegšanu.
• Otrais posms – pētījums par pilotprojekta laikā gūtajiem rezultātiem – par nodrošinātā ģimenes asistenta pakalpojuma efektivitāti un ietekmi uz pakalpojuma saņēmējiem.

Iegūt datus par narkotisko un psihotropo vielu lietošanas izplatību un lietošanu ieslodzījuma vietās, veikt izpēti par notiesāto vispārējo veselības stāvokli un saslimstību ar infekcijas slimībām, noskaidrot notiesāto, ieslodzījuma vietu darbinieku un ekspertu viedokli par pasākumiem narkotiku izplatības ierobežošanai.

Veikt narkotisko un psihotropo vielu atlikumu masspektrometrisku identifikāciju izlietotās vienreizējās lietošanas šļircēs, lai iegūtu datus par narkotisko un psihotropo vielu lietošanas paradumiem Rīgas pilsētā.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot aktuālo situāciju darba attiecību un darba aizsardzības jomā, analizēt iegūtos datus dinamikā un izstrādāt priekšlikumus tiesiskā regulējuma vai tā praktiskās ieviešanas uzlabošanai. Identificējot būtiskākos problēmu cēloņus un iespējamos risinājumus, pētījums sniedz informāciju, kas palīdz īstenot kvalitatīvu un uz mērķi orientētu politiku darba attiecību un darba aizsardzības jomā.

Izstrādāt jaunu makroekonomikas modeli, lai  veiktu  Eiropas Savienības (turpmāk – ES) ieguldījumu Latvijā ietekmes izvērtējumu uz Latvijas ekonomiku.

Identificēt Latvijas vispārizglītojošo izglītības iestāžu īstenoto atkarību profilakses politiku, kā arī pieejamos, izmantotos un nepieciešamos resursus.

Izvērtēt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) klientu apkalpošanas kvalitāti un efektivitāti un saņemt ekspertu ieteikumus (rekomendācijas) tās uzlabošanai.

Pētījuma mērķis ir izvērtēt esošo situāciju un pakalpojuma klāstu vardarbībā cietušajam bērnam, kā arī izvērtēt Bērnu mājas (Barnahus) izmaksu attiecināmības efektivitāti.

Izvērtējums  par horizontālā principa “Vienlīdzīgas iespējas” (turpmāk – HP VI) īstenošanas ietekmi uz dzimumu līdztiesības veicināšanu, personu ar invaliditāti tiesību ievērošanu un iekļaušanu, diskriminācijas novēršanu 2014.-2020.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā tiek veikts atbilstoši Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izvērtēšanas plānam 2014. – 2020.gadam. Izvērtējumā ietvertais kopējais laika periods ir no 2014. gada līdz 2022. gada 31. augustam.

TEP mērķis – izstrādāt tehniski ekonomisko pamatojumu atjaunojamo energoresursu izmantošanai Ādažu novadā, sekmējot plašāku AER īpatsvara palielināšanu gan pašvaldības ēkās un kopējā infrastruktūrā, gan centralizētajās siltumapgādes sistēmās. Pētījums kalpos Ādažu novada pašvaldībai kā ceļa karte, lai veicinātu un samazinātu enerģijas patēriņu un virzītos uz plašāku AER lietojumu galvenajos sektoros Ādažu novadā līdz 2030.gadam.

Veikt Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (turpmāk – Fonds) atbalsta saņēmēju ikgadēju aptauju, lai novērtētu Fonda atbalsta lietderību un efektivitāti.

Noskaidrot sabiedrības viedokli un izpratni par diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.

Noskaidrot visas sabiedrības informētības un izpratnes līmeni par ES fondu atbalstu Latvijā, sabiedrības uzticības līmeni ES fondiem un to ieguldījumam, kā arī tādējādi uzraudzīt komunikācijas pasākumu efektivitāti.

Pētījuma mērķis ir veikt rīcībpolitikas pasākumu ietekmes un iedzīvotāju ienākumu situāciju raksturojošo datu izvērtējumu par 2020. gadu, lai secinātu, vai iniciētās un ieviestās politikas sniedz mērķētu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā un padziļināti izpētīt maznodrošinātajām personām sniegto atbalstu šīs mērķa grupas situācijas uzlabošanai. 2020. gada rīcībpolitika nabadzības un sociālās atstumtības jomā izrietēja no diviem apstākļiem. Pirmkārt, nepieciešamības mazināt negatīvās sekas, ko radīja Covid-19 pandēmijas ierobežošanas mēri attiecībā uz nodarbinātības iespējām. Tā rezultātā lielākā daļa atbalsta pasākumu tika izstrādāti kā terminēti atbalsta pasākumi. Otrkārt, notika minimālo ienākumu līmeņu atbalsta sistēmas pilnveidošanas process, kurā būtiska loma 2020. gadā bija vairākiem Satversmes tiesas spriedumiem par minimālo ienākumu līmeņu neatbilstību valsts pamatlikumā noteiktajam.

Laika posmā no 2016.-2021.gadam ESF projekta Nr.7.1.2.2/16/I/001 „Darba tirgus prognozēšanas sistēmas pilnveide” ietvaros, kas tiek īstenots darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 7.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru” 7.1.2.2. pasākuma “Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešana” ietvaros, tika pilnveidota un papildināta Prognozēšanas metodoloģija, kā arī veiktas piecas darba devēju aptaujas atbilstoši Prognozēšanas metodoloģijai un iepriekš izstrādātam instrumentārijam. Lai apzinātu COVID-19 rezultātā radītās krīzes ietekmi uz darba tirgus situāciju kopumā, kā arī nodrošinātu iespēju operatīvi aktualizēt gan īstermiņa, gan vidējā un ilgtermiņa darba tirgus prognozes, tika veiktas četras ekspresaptaujas.

Darba devēju ekspresaptaujas darba tirgus informācijas iegūšanai tika veiktas par aktuālajiem darba tirgus jautājumiem.

Kopumā veiktas četras ekspresaptaujas par šādām tēmām:

1. Darba devējiem nepieciešamās (darbinieku) prasmes;
2. Tehnoloģiju ietekme uz darbaspēka nepieciešamību;
3. Darbaspēka piesaiste;
4. Trešo valstu pilsoņu piesaiste darba tirgū.

Noskaidrot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju ceļošanas paradumus Latvijas teritorijā, kā arī noskaidrot ceļošanas lēmumu pieņemšanas ietekmējošos faktorus.

Iegūt Latvijas uzņēmumu novērtējumu LIAA sniegto pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un atbilstībai mērķa grupas vajadzībām, kā arī apzināt uzņēmumu eksporta apgrozījuma izmaiņas kopš 2019.gada un pētniecības un attīstības komponentes ieguldījumu apjomu.