Pētījumu un publikāciju datubāze

Veikt elektronisku sabiedriskās domas aptauju, apzinot Latvijas Republikas iedzīvotāju vērtējumu un informētību par līdzšinējo Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu  ieguldījumu Latvijā un īstenotajiem projektiem.

Analizēt Eiropas Savienības fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 2.prioritārā virziena “IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi”  2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot elektroniskās sakaru infrastruktūras pieejamību lauku teritorijās” ieguldījumu lietderību, efektivitāti, ietekmi un ilgtspēju.

Valsts probācijas dienesta (VPD) aktuālās situācijas un pasaules prakses interaktīvu resocializācijas metožu izmantošanas izvērtējums, lai mērķtiecīgi izvēlētos VPD vajadzībām atbilstošas jaunas interaktīvas resocializācijas metodes.

Izveidot civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas apmācības ietvaru vairākos līmeņos, lai nodrošinātu, ka tas aptver apmācības procesu sākot no valsts institūciju (Ministru kabinets, ministrijas un padotības iestādes, kapitālsabiedrības) un pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju amatpersonām, augstskolas, tajā skaitā VUGD Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžu, kā arī nodrošinātu drošības padomu par apdraudējumiem pieejamību sabiedrībai kopumā, kas veicinās sabiedrības drošības kultūras veidošanos ilgtermiņā.

Izvērtējuma mērķis ir novērtēt Latvijai piešķirto REACT-EU finansējuma lietderību, efektivitāti, ietekmi un iekļautību, kā arī to, kā šie resursi palīdzējuši izpildīt jauno īpašo tematisko mērķu uzdevumus, ņemot vērā arī Covid-19 īpašos rādītājus darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība”.

Šī pētījuma vispārējais mērķis ir atbalstīt institucionālās, administratīvās un uz izaugsmi vērstas strukturālās reformas Latvijā. Šī projekta īpašais mērķis ir palīdzēt valsts iestādēm samazināt tādu satiksmes negadījumu skaitu, kuru rezultātā neaizsargātie satiksmes dalībnieki gūst ievainojumus vai iet bojā.

Nacionālais veselības dienests īsteno Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 4. komponentes “Veselība” 4.3.1.1.i. investīcijas “Atbalsts sekundārās ambulatorās veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības novērtēšanai un uzlabošanai” projektu “Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija”, kur veikts pētījums par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, tās novērtējumu, izstrādājot kartējumu, kurā iekļautas izmaiņas, ko var radīt administratīvi teritoriālās reformas ietekme un sagatavojot rekomendācijas turpmākajam sekundārā ambulatorā veselības aprūpes pakalpojuma attīstībai. Pētījuma tvērums ir sekundārā ambulatorā veselības aprūpe (SAVA).

Pētījums veikts saskaņā ar iepriekš izstrādāto metodoloģiju un tajā noteiktajiem kritērijiem, izdalot 6 galvenās daļas: (1) Sekundāro un lielo datu apstrāde – statistiskā analīze, vizualizācija un kartēšana; (2) SAVA pakalpojumu sniedzēju organizāciju kvantitatīvā aptauja; (3) SAVA pakalpojumu nodrošināšanā iesaistīto ārstniecības personu Delfi metodes aptauja; (4) Iedzīvotāju kvantitatīvā aptauja; (5) Fokusa grupu diskusijas; kopsavilkuma izveide; (6) Secinājumu un priekšlikumu izstrāde – izpētes kopsavilkums.

Palielināt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) kapacitāti, izmantojot modernās digitālās sistēmas un datu pārvaldības risinājumus, lai atbalstītu iedzīvotājus kvalitatīvā nodarbinātībā.

Veikt sabiedrības uzticēšanās pašvaldību sociālajiem dienestiem ikgadēju monitoringu laika periodā no 2024. līdz 2028. gadam, nodrošinot salīdzinošu iegūto aptaujas datu analīzi, un izstrādāt priekšlikumus nepieciešamajiem pasākumiem sabiedrības, t.sk. sociālo dienestu klientu, uzticēšanās veicināšanai.

Izvērtēt Darbības programmas “Izaugsmei un nodarbinātībai” 5. prioritārajā virzienā  veikto ieguldījumu ietekmi, lietderību un efektivitāti uz ieguldījumiem klimata pārmaiņu seku novēršanai, kā arī ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas jomā

Izpētīt meža uguns apsardzības un ugunsdzēsības sistēmu un izstrādāt optimālāko modeli turpmākai valsts un privāto mežu un purvu uguns apsardzības un ugunsdzēsības funkciju nodrošināšanai un efektivitātes uzlabošanai un risinājumi tā ieviešanai, kas kalpos par pamatu Zemkopības ministrijas konceptuālā ziņojuma sagatavošanai un iesniegšanai Ministru kabinetā.

Veikt Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (turpmāk – Fonds) atbalsta saņēmēju ikgadēju aptauju, lai novērtētu Fonda atbalsta lietderību un efektivitāti.

Karam Ukrainā ir bijusi daudzpusīga ietekme uz ES Austrumu pierobežas reģioniem, un tas ir radījis vairākus izaicinājumus un negatīvas sekas makro līmenī, ietekmējot drošību, ekonomisko stabilitāti, tirdzniecību, enerģētisko drošību un ģeopolitisko situāciju. Šīs sekas ir radījušas sarežģītas un kompleksas problēmas, kas ir jānovērtē, lai tās varētu pārvaldīt. Vienlaikus būtiska daļa no šiem reģioniem ir ar augstākām reģionālās attīstības atšķirībām ES, kur kara Ukrainā radītā ietekme būtiski atšķir šos Kohēzijas politikas reģionus no citiem ES Kohēzijas politikas reģioniem.

Ņemot vērā minēto, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plāno novērtēt kara Ukrainā radīto ietekmi uz ES Austrumu pierobežas reģioniem (Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju).

Novērtēt pašreizējo situāciju attiecībā uz ilgtspējīga finansējuma piesaistes iespējām atsevišķu saimniecisko darbību griezumā kontekstā ar visā Eiropas Savienībā vienotu ilgtspējīgu saimniecisko darbību klasifikācijas sistēmu jeb Eiropas Savienības taksonomiju un izstrādāt vadlīnijas normatīvā regulējuma pilnveidošanai, lai veicinātu ilgtspējīga finansējuma izmantošanas iespējas Latvijā, sekmējot klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Izvērtējuma mērķis ir izvērtēt ES fondu 2014. – 2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1. prioritārā virziena atbalsta pasākumu ieguldījumu tautsaimniecības transformācijā uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanas lietderību un efektivitāti un novērtēt ieguldījumu ietekmi attiecībā uz tehnoloģiju attīstības  konkurētspēju, pētniecības un inovāciju veicināšanu, kā arī izvērtēt ieguldījumu Latvijas zinātnisko institūciju un uzņēmumu pētnieciskās un inovatīvās kapacitātes palielināšanā.

Veikt pētījumu – sistēmisku pārskatu par karjeras atbalsta pieejamību pieaugušajiem, esošās karjeras atbalsta nodrošināšanas praksi un tās efektivitāti, karjeras atbalsta pakalpojuma sniedzēju kapacitāti izvirzīto mērķu sasniegšanai, tostarp pieejamie atbalsta pasākumi un kompetenču novērtēšanas rīki, vērtējot no lietotāja jeb pakalpojuma saņēmēja perspektīvas, kā arī izstrādāt priekšlikumus karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidei, lai veicinātu indivīdu kompetenču attīstību un nodarbināmību mainīgajā darba tirgū.

Veicot padziļinātu uzņēmējspējas, digitālās, globālās, kā arī pilsoniskās caurviju kompetences teorētisko analīzi un studējošo  caurviju kompetenču  novērtējumu,  noskaidrot studējošo kompetenču attīstības līmeni augstākās izglītības iestādēs  studijas uzsākot un pirms izglītības iestādes absolvēšanas, izstrādāt priekšlikumus digitālo pamata prasmju novērtēšanai, mācību vajadzību identificēšanai un plānošanai, kā arī izstrādāt atbalsta instrumentus augstākās izglītības iestāžu personāla kompetenču pilnveidei par caurviju kompetencēm, to novērtēšanu un iekļaušanu studiju rezultātos un Caurviju kompetenču novērtēšanas instrumenta izmantošanu studiju rezultātu formulēšanā un novērtēšanā.

Veikt izvērtējumu, lai noteiktu tehnisko risinājumu speciālistu, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci bērnu tiesību aizsardzības jomā, reģistra (turpmāk – reģistra) izstrādei.

Izvērtēt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) klientu apkalpošanas kvalitāti un efektivitāti un saņemt ekspertu ieteikumus (rekomendācijas) tās uzlabošanai.

Apzināt juridiska un administratīva rakstura šķēršļus Valkas novada iedzīvotāju iespējā saņemt veselības aprūpes pakalpojumus Valgas slimnīcā.

Novērtēt pašreizējo izmantoto praksi un izstrādāt vadlīnijas apdrošināšanas nozares pilnveidošanai, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmē radītos zaudējumus iedzīvotājiem, komersantiem, valsts un pašvaldību iestādēm un tautsaimniecības nozarēm.

Veikt “zaļā budžeta” ietvara izstrādi un ieteikumu sagatavošanu tā ieviešanai valsts budžeta plānošanas un izpildes procesā, kā arī ietekmes novērtēšanu uz noteiktajiem klimata mērķiem 2030. gadam, lai virzītos uz klimatneitralitātes sasniegšanu 2050. gadā un klimatnoturīguma nodrošināšanu.

Novērtēt pašreizējo izmantoto praksi un izstrādāt vadlīnijas teritorijas attīstības plānošanas pilnveidošanai reģionālā un vietējā līmenī saistībā ar noteikto klimata politikas mērķu 2030. un 2050. gadam izpildi, lai virzītos uz klimatneitralitātes sasniegšanu un klimatnoturīguma nodrošināšanu.

Novērtēt pašreizējo izmantoto praksi un izstrādāt vadlīnijas attiecībā uz investīciju projektu ietekmes novērtēšanu uz klimatneitralitātes un klimatnoturības sasniegšanu.