Pētījumu un publikāciju datubāze

Veikt izvērtējumu, lai noteiktu tehnisko risinājumu speciālistu, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci bērnu tiesību aizsardzības jomā, reģistra (turpmāk – reģistra) izstrādei.

Apzināt juridiska un administratīva rakstura šķēršļus Valkas novada iedzīvotāju iespējā saņemt veselības aprūpes pakalpojumus Valgas slimnīcā.

Novērtēt pašreizējo izmantoto praksi un izstrādāt vadlīnijas apdrošināšanas nozares pilnveidošanai, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmē radītos zaudējumus iedzīvotājiem, komersantiem, valsts un pašvaldību iestādēm un tautsaimniecības nozarēm.

Veikt “zaļā budžeta” ietvara izstrādi un ieteikumu sagatavošanu tā ieviešanai valsts budžeta plānošanas un izpildes procesā, kā arī ietekmes novērtēšanu uz noteiktajiem klimata mērķiem 2030. gadam, lai virzītos uz klimatneitralitātes sasniegšanu 2050. gadā un klimatnoturīguma nodrošināšanu.

Novērtēt pašreizējo izmantoto praksi un izstrādāt vadlīnijas teritorijas attīstības plānošanas pilnveidošanai reģionālā un vietējā līmenī saistībā ar noteikto klimata politikas mērķu 2030. un 2050. gadam izpildi, lai virzītos uz klimatneitralitātes sasniegšanu un klimatnoturīguma nodrošināšanu.

Novērtēt pašreizējo izmantoto praksi un izstrādāt vadlīnijas attiecībā uz investīciju projektu ietekmes novērtēšanu uz klimatneitralitātes un klimatnoturības sasniegšanu.

Novērtēt pašreizējo izmantoto praksi un izstrādāt vadlīnijas ilgtspējīgas transporta infrastruktūras attīstībai pilsētvidē, ņemot vērā nepieciešamību samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, pielāgoties klimata pārmaiņām un nodrošināt oglekļa dioksīda piesaisti.

Izstrādāt iespējamo risinājumu kopumu jūras krasta erozijas mazināšanai, lai sniegtu atbalstu jūras piekrastes teritoriju attīstības plānošanā un apsaimniekošanā, kā arī lai ierobežotu jūras krasta erozijas sekas klimata pārmaiņu ietekmē.

Pētījuma mērķis ir veikt sabiedriskās domas pētījumu – aptauju  par iedzīvotāju informētību un izpratni par deinstitucionalizācijas procesu un iegūt reprezentatīvus datus par sabiedrības informētības līmeni par Labklājības ministrijas 2023. gadā rīkoto informatīvo kampaņu “Iekāp otra kurpēs”.

Vispārējais mērķis – Izpētīt esošo valsts materiālo rezervju un nozares materiāltehnisko līdzekļu resursu pārvaldīšanas (vajadzību noteikšana, izvērtēšana, veidošana, apgādes ķēdes plānošana, atliktā piegāde, līgumi, iegāde, atjaunināšana, uzskaite, uzglabāšana, izsniegšana, loģistika, atsavināšana, norakstīšana, inventarizācija u.c.) sistēmu, un izstrādāt stratēģisku, sistemātisku un metodisku pieeju, kas balstīta uz riska novērtējumu, kā arī resursi tiek veidoti uz noteiktiem kritērijiem, kas paredzēta katastrofu pārvaldīšanai, kā arī nozares apdraudējumu vajadzībām.

Pētījuma mērķis ir veikt Pusvadītāju tehnoloģiju un lietojumu jomas esošās situācijas analīzi Baltijas reģionā un izpētīt pusvadītāju nozares globālās tendences.

Pētījuma (turpmāk arī – Projekta) mērķis ir veicināt VUGD darbības efektivitātes paaugstināšanu visās VUGD darbības jomās – civilajā aizsardzībā, ugunsdrošības uzraudzībā un prevencijā, 112 darbības nodrošināšanā un ugunsdzēsības un glābšanas pakalpojumu sniegšanā, nodrošinot savlaicīgu un kvalitatīvu funkciju (pakalpojumu) nodrošināšanu un panākot pakāpenisku un pastāvīgu iedzīvotāju drošības līmeņa pieaugumu.

Izstrādāt izglītības terminu skaidrojošo vārdnīcu ar terminu tulkojumiem vienotas terminoloģijas attīstībai izglītības politikas veidošanai, pētniecībai un starptautiskai sadarbībai

Izpētīt pieeju skola kā mācīšanās organizācija , izmantošanas praksi un attīstības iespējas Latvijā vispārējā un profesionālajā izglītībā un izstrādāt modeli un instrumentu  izglītības iestādes pašvērtējumam un progresa novērtēšanai izglītības iestādes un nacionālā līmenī.

Izvērtējuma mērķis ir noskaidrot visas sabiedrības informētības un izpratnes līmeni par ES fondu atbalstu Latvijā, sabiedrības uzticības līmeni ES fondiem un to ieguldījumam, kā arī tādējādi noteikt aktualitātes ES fondu komunikācijas aktivitāšu plānošanai

Pētījuma mērķis ir izpētīt D vitamīna un dzelzs deficīta prevalenci un smaguma pakāpi grūtniecēm Latvijā, lai sekmētu nacionālo prevencijas programmu izstrādi D vitamīna un dzelzs deficīta novēršanai.

Paaugstināt publiskās pārvaldes darbības efektivitāti, uzlabojot datu pieejamību un elektronisko pakalpojumu saturu, un uzlabot komercdarbības vidi, uzlabojot darījumu drošību elektroniskā vidē, padarot publisko informāciju viegli pieejamu, mazinot administratīvo slogu.

Pētījuma mērķis ir veikt pētījumu un izstrādāt analītisko rīku regulārai vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogu pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšanai un pedagogu nodarbinātības modelēšanai īstermiņā, vidējā un ilgtermiņā, lai mazinātu piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstību. Pētījuma ietvaros veikta datu apstrāde, izstrādāts sistēmdinamikas modelis, kas papildināts ar politikas veidotāju saskarni un rezultātu vizualizāciju SAP BO platformā.

Pētījuma mērķis ir sniegt ieguldījumu SARS-CoV-2 vīrusa epidemioloģiskās situācijas un filoģenēzes padziļinātā analīzē, tostarp stiprināt Latvijas pētniecības un attīstības intereses Eiropas un pasaules pētniecības telpā, veicinot sadarbību ar EBI un attīstot zināšanu bāzi un datu kopas dalībai citās pētniecības un attīstības sadarbības iniciatīvās. Pētījuma pamatelementiem jāietver – epidemioloģiskās un klīniskās informācijas, kā arī atbilstošo individuālu Covid-19 pacientu bioloģisko paraugu savlaicīga iegūšana un kontrolēta uzglabāšana, kā arī  SARS-CoV-2 vīrusa pilna genoma noteikšana no inficētajiem pacientiem iegūtā materiāla.

Noskaidrot sabiedrības (t.sk. darba devēju, esošo un bijušo notiesāto) viedokli un iepriekš pētīto praksi par esošajiem un bijušajiem notiesātajiem un viņu integrācijas iespējām sabiedrībā un darba tirgū, kā arī nostāju un zināšanas pret korekcijas dienestu darbu sabiedrības drošības veicināšanā.

Identificēt Multidimensionālās ģimenes terapijas programmas ieviešanas sistēmiskos atbalsta risinājumus Latvijā.

Noskaidrot sabiedrības (t.sk. darba devēju, esošo un bijušo notiesāto) viedokli un iepriekš pētīto praksi par esošajiem un bijušajiem notiesātajiem un viņu integrācijas iespējām sabiedrībā un darba tirgū, kā arī nostāju un zināšanas pret korekcijas dienestu darbu sabiedrības drošības veicināšanā.

Socioloģiskās aptaujas veikšanas mērķis ir izzināt sabiedrības un uzņēmēju viedokli ar korupciju saistītos jautājumos, vienlaikus noskaidrojot, kādi ir korupcijas rašanās cēloņi un kurās jomās korupcija ir visvairāk izplatīta.