Pētījumu un publikāciju datubāze

Veikt rīcībpolitikas pasākumu ietekmes un iedzīvotāju ienākumu situāciju raksturojošo datu izvērtējumu, lai secinātu, vai iniciētās
un ieviestās politikas sniedz mērķētu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā un veselības aprūpes un mājokļa pieejamībā.

Zinātniskais pētījums tiek īstenots ar mērķi izvērtēt darba tirgus politikas ietekmi uz iekļaujoša darba tirgus attīstību Latvijā. Tas tiek īstenots piecus gadus pēc iepriekšējā izvērtējuma, ko 2012. -2013. gadā veica Pasaules Banka.
Šis zinātniskais pētījums par Latviju ir piektais pētījums, kas publicēts OECD pētījumu sērijā “Cilvēku sasaiste ar darbavietām”, kas pievēršas ilgstošajiem bezdarbniekiem un personām, kas pakļautas ilgstošā bezdarba riskam. Zinātniskajā pētījumā izmantoti savienoti administratīvie mikrodati (VSAA, NVA, PMLP, pašvaldību sociālās palīdzības datu bāze), lai kvantitatīvi novērtētu aktivizēšanas pasākumu, kas noteikti Latvijas Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnēs 2015.-2020.gadam, ietekmi. Specifiski zinātniskajā pētījumā novērtēta apmācību pasākumu ietekme, nodarbinātības subsīdijas, reģionālās mobilitātes veicināšanas programma un komercdarbības uzsākšanas programma.
Balstoties uz empīriskiem rezultātiem, zinātniskajā pētījumā sniegti priekšlikumi aktivizēšanas politikas pasākumu pilnveidei, lai stiprinātu bezdarbnieku līdzdalību darba tirgū un uzlabotu viņu darba tirgus rezultātus.

Laika posmā no 2010. – 2014.gadam ESF projekta Nr.1DP/1.3.1.7.0/09/IPIA/ NVA/001 „Nodarbinātības valsts aģentūras darba tirgus prognozēšanas un uzraudzības sistēmas attīstība” ietvaros tika izstrādāta darba tirgus īstermiņa prognozēšanas sistēma (turpmāk – Prognozēšanas metodoloģija), kas ietver gan dokumentu „Darba tirgus īstermiņa prognozēšanas metodika un Darba tirgus īstermiņa prognozēšanas metodikas pilnveide ” (turpmāk – Metodika), gan darba tirgus īstermiņa prognozēšanas ekonometriskos modeļus un tehniskos failus (turpmāk – Ekonometriskais modelis), kā arī elektronisku tiešsaistē Interneta tīklā pieejamu darba tirgus īstermiņa prognožu (turpmāk – Prognozes) vizualizācijas rīku to skatīšanai un izmantošanai Nodarbinātības valsts aģentūras darbā. Darba devēju aptauja ir viena no Prognozēšanas metodoloģijas komponentēm un tās mērķis ir nodrošināt Nodarbinātības valsts aģentūru ar ievaddatiem Prognožu sagatavošanai Ekonometriskajā modelī, lai koriģētu Prognozes, ņemot vērā darba devēju plānus par darbinieku pieņemšanu/atlaišanu un izzināt darba tirgus vajadzības.
Laika posmā no 2016.-2021.gadam ESF projekta Nr.7.1.2.2/16/I/001 „Darba tirgus prognozēšanas sistēmas pilnveide” ietvaros, kas tiek īstenots darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 7.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru” 7.1.2.2. pasākuma “Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešana” ietvaros, tika pilnveidota un papildināta Prognozēšanas metodoloģija, kā arī veiktas piecas darba devēju aptaujas atbilstoši Prognozēšanas metodoloģijai un iepriekš izstrādātam instrumentārijam: darba devēju aptaujas anketai.
Darba devēju aptauja ir viena no Prognozēšanas metodoloģijas komponentēm un tās mērķis ir nodrošināt Nodarbinātības valsts aģentūru ar ievaddatiem Prognožu sagatavošanai Ekonometriskajā modelī.

─ Pilnveidot valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, netieši veicinot arī visas sabiedrības un
tautsaimniecības ieguvumu no labākas valsts uzņēmumu pārvaldības.
─ Stiprināt koordinācijas institūcijas (Pārresoru koordinācijas centra) un citu iesaistīto dalībnieku tostarp kapitāldaļu turētāju, valsts kapitālsabiedrību un nozaru politikas veidotāju kapacitāti.

Esošā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma vardarbībā cietušām pilngadīgām personām analīze no klientu (vardarbībā cietušo personu) perspektīvas, izvērtējot tā pilnveides nepieciešamību un iespējas, un atbilstoši tam, klientu vajadzībās balstītu tālākas pakalpojuma dizaina attīstības optimālā scenārija izstrāde, ņemot vērā dzimuma perspektīvu.

Analizēt darba strīdu izšķiršanas mehānismu pilnveidošanas iespējas Latvijā.

Pētījuma (sabiedriskās domas aptaujas) par labās prakses popularizēšanas pasākumiem stereotipu mainīšanai par bijušajiem ieslodzītajiem mērķis ir noskaidrot sabiedrības (t.sk. darba devēju, esošo un bijušo notiesāto) viedokli un iepriekš pētīto praksi par esošajiem un bijušajiem notiesātajiem un viņu integrācijas iespējām sabiedrībā un darba tirgū, kā arī nostāju un zināšanas pret korekcijas dienestu darbu sabiedrības drošības veicināšanā. Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, tika izstrādāta komunikācijas stratēģija un pasākumu plāns efektīvu informatīvo pasākumu organizēšanai, lai mainītu sabiedrības stereotipus par bijušajiem notiesātajiem.

Noteikt veikto ieguldījumu nozīmīgumu, efektivitāti, lietderību un ilgtspēju, izvērtējot Projekta ieguldījumu sociālā eksperimenta par elastīgu bērnu aprūpes pakalpojumu vecāku, kas strādā nestandarta darba laiku, bērniem, īstenošanā.

Izveidot teorētiskā un praktiskā izpētē balstītu detalizētu redzējumu par intīmo partneru vardarbībā iesaistītajām pusēm un potenciālajām sociālas kampaņas mērķgrupām, balstoties uz sociālā dizaina pieeju.

Laika posmā no 2010. – 2014.gadam ESF projekta Nr.1DP/1.3.1.7.0/09/IPIA/ NVA/001 „Nodarbinātības valsts aģentūras darba tirgus prognozēšanas un uzraudzības sistēmas attīstība” ietvaros tika izstrādāta darba tirgus īstermiņa prognozēšanas sistēma (turpmāk – Prognozēšanas metodoloģija), kas ietver gan dokumentu „Darba tirgus īstermiņa prognozēšanas metodika un Darba tirgus īstermiņa prognozēšanas metodikas pilnveide ” (turpmāk – Metodika), gan darba tirgus īstermiņa prognozēšanas ekonometriskos modeļus un tehniskos failus (turpmāk – Ekonometriskais modelis), kā arī elektronisku tiešsaistē Interneta tīklā pieejamu darba tirgus īstermiņa prognožu (turpmāk – Prognozes) vizualizācijas rīku to skatīšanai un izmantošanai Nodarbinātības valsts aģentūras darbā. Darba devēju aptauja ir viena no Prognozēšanas metodoloģijas komponentēm un tās mērķis ir nodrošināt Nodarbinātības valsts aģentūru ar ievaddatiem Prognožu sagatavošanai Ekonometriskajā modelī, lai koriģētu Prognozes, ņemot vērā darba devēju plānus par darbinieku pieņemšanu/atlaišanu un izzināt darba tirgus vajadzības.
Laika posmā no 2016.-2021.gadam ESF projekta Nr.7.1.2.2/16/I/001 „Darba tirgus prognozēšanas sistēmas pilnveide” ietvaros, kas tiek īstenots darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 7.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru” 7.1.2.2. pasākuma “Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešana” ietvaros, tika pilnveidota un papildināta Prognozēšanas metodoloģija, kā arī veiktas piecas darba devēju aptaujas atbilstoši Prognozēšanas metodoloģijai un iepriekš izstrādātam instrumentārijam: darba devēju aptaujas anketai.
Darba devēju aptauja ir viena no Prognozēšanas metodoloģijas komponentēm un tās mērķis ir nodrošināt Nodarbinātības valsts aģentūru ar ievaddatiem Prognožu sagatavošanai Ekonometriskajā modelī.

Apzināt pašnodarbināto darba apstākļus un rast risinājumus pašnodarbinātības tiesiskā regulējuma praktiskās ieviešanas uzlabošanā.
Pētījumā ir analizēts pašnodarbinātības tiesiskais regulējums Latvijā un 5 citās valstīs, veikta pašnodarbinātības situācijas izpēte Latvijā un noteikti
ekonomiskie ieguvumi un zaudējumi, iestājoties nelaimes gadījumam darbā vai arodslimībai pašnodarbinātības gadījumos.

• Izvērtēt sadzīves atkritumu sastāvu un svara/tilpuma attiecību, sagatavot metodiku pārrēķinam un metodiku atkritumu sastāva izvērtējumam.
• Izvērtēt ražošanas atkritumu sastāvu.
• Sagatavot prognozes par radīto ražošanas atkritumu daudzumu un sastāvu un bīstamo atkritumu daudzumu laika posmā no 2017. līdz 2030. gadam ; prognozes par radīto sadzīves atkritumu daudzumu un sastāvu laika posmā no 2021. līdz 2030. gadam.
• Sagatavot prognozi par atkritumu poligonu paredzamo darbības laiku.
• Sniegt priekšlikumus par ziņojumu sagatavošanu atkritumu apsaimniekošanas mērķu izpildi.

Izstrādāt klimata pārmaiņu scenārijus laika posmam līdz 2100. gadam, kas raksturo Nacionālās klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijas izstrādei būtisko ģeogrāfisko areālu.

Laika posmā no 2010. – 2014.gadam ESF projekta Nr.1DP/1.3.1.7.0/09/IPIA/ NVA/001 „Nodarbinātības valsts aģentūras darba tirgus prognozēšanas un uzraudzības sistēmas attīstība” ietvaros tika izstrādāta darba tirgus īstermiņa prognozēšanas sistēma (turpmāk – Prognozēšanas metodoloģija), kas ietver gan dokumentu „Darba tirgus īstermiņa prognozēšanas metodika un Darba tirgus īstermiņa prognozēšanas metodikas pilnveide ” (turpmāk – Metodika), gan darba tirgus īstermiņa prognozēšanas ekonometriskos modeļus un tehniskos failus (turpmāk – Ekonometriskais modelis), kā arī elektronisku tiešsaistē Interneta tīklā pieejamu darba tirgus īstermiņa prognožu (turpmāk – Prognozes) vizualizācijas rīku to skatīšanai un izmantošanai Nodarbinātības valsts aģentūras darbā.  Darba devēju aptauja ir viena no Prognozēšanas metodoloģijas komponentēm un tās mērķis ir nodrošināt Nodarbinātības valsts aģentūru ar ievaddatiem Prognožu sagatavošanai Ekonometriskajā modelī, lai koriģētu Prognozes, ņemot vērā darba devēju plānus par darbinieku pieņemšanu/atlaišanu un izzināt darba tirgus vajadzības.

Laika posmā no 2016.-2021.gadam ESF projekta Nr.7.1.2.2/16/I/001 „Darba tirgus prognozēšanas sistēmas pilnveide” ietvaros, kas tiek īstenots darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 7.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru” 7.1.2.2. pasākuma “Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešana” ietvaros, tika pilnveidota un papildināta Prognozēšanas metodoloģija, kā arī veiktas piecas darba devēju aptaujas atbilstoši Prognozēšanas metodoloģijai un iepriekš izstrādātam instrumentārijam: darba devēju aptaujas anketai.

Darba devēju aptauja ir viena no Prognozēšanas metodoloģijas komponentēm un tās mērķis ir nodrošināt Nodarbinātības valsts aģentūru ar ievaddatiem Prognožu sagatavošanai Ekonometriskajā modelī.

Definēt valdības centra  nākotnes lomu un sagatavot priekšlikumus VC darbības efektivitātes stiprināšanai Latvijā.

Izzināt bezdarbnieku profesionālās un neformālās apmācības vajadzības, lai nodrošinātu darba tirgus prognozi nākamajam pusgadam un konkrētas rekomendācijas esošo apmācību programmu kopuma uzlabojumiem.

Izstrādāt metodisko materiālu bioloģiski vērtīgo zālāju identificēšanai/ metodiskais materiāls putniem nozīmīgu bioloģiski vērtīgo zālāju noteikšanai un ES nozīmes zālāju biotopiem; vienotas apsekojumu rezultātu fiksēšanas veidlapas izstrāde