Pētījumu un publikāciju datubāze

Veikt narkotisko un psihotropo vielu atlikumu masspektrometrisku identifikāciju izlietotās vienreizējās lietošanas šļircēs, lai iegūtu datus par narkotisko un psihotropo vielu lietošanas paradumiem Rīgas pilsētā.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot aktuālo situāciju darba attiecību un darba aizsardzības jomā, analizēt iegūtos datus dinamikā un izstrādāt priekšlikumus tiesiskā regulējuma vai tā praktiskās ieviešanas uzlabošanai. Identificējot būtiskākos problēmu cēloņus un iespējamos risinājumus, pētījums sniedz informāciju, kas palīdz īstenot kvalitatīvu un uz mērķi orientētu politiku darba attiecību un darba aizsardzības jomā.

Izstrādāt jaunu makroekonomikas modeli, lai  veiktu  Eiropas Savienības (turpmāk – ES) ieguldījumu Latvijā ietekmes izvērtējumu uz Latvijas ekonomiku.

Identificēt Latvijas vispārizglītojošo izglītības iestāžu īstenoto atkarību profilakses politiku, kā arī pieejamos, izmantotos un nepieciešamos resursus.

Pētījuma mērķis ir izvērtēt esošo situāciju un pakalpojuma klāstu vardarbībā cietušajam bērnam, kā arī izvērtēt Bērnu mājas (Barnahus) izmaksu attiecināmības efektivitāti.

Izvērtējums  par horizontālā principa “Vienlīdzīgas iespējas” (turpmāk – HP VI) īstenošanas ietekmi uz dzimumu līdztiesības veicināšanu, personu ar invaliditāti tiesību ievērošanu un iekļaušanu, diskriminācijas novēršanu 2014.-2020.gada Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā tiek veikts atbilstoši Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda izvērtēšanas plānam 2014. – 2020.gadam. Izvērtējumā ietvertais kopējais laika periods ir no 2014. gada līdz 2022. gada 31. augustam.

TEP mērķis – izstrādāt tehniski ekonomisko pamatojumu atjaunojamo energoresursu izmantošanai Ādažu novadā, sekmējot plašāku AER īpatsvara palielināšanu gan pašvaldības ēkās un kopējā infrastruktūrā, gan centralizētajās siltumapgādes sistēmās. Pētījums kalpos Ādažu novada pašvaldībai kā ceļa karte, lai veicinātu un samazinātu enerģijas patēriņu un virzītos uz plašāku AER lietojumu galvenajos sektoros Ādažu novadā līdz 2030.gadam.

Veikt Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām (turpmāk – Fonds) atbalsta saņēmēju ikgadēju aptauju, lai novērtētu Fonda atbalsta lietderību un efektivitāti.

Noskaidrot sabiedrības viedokli un izpratni par diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ.

Noskaidrot visas sabiedrības informētības un izpratnes līmeni par ES fondu atbalstu Latvijā, sabiedrības uzticības līmeni ES fondiem un to ieguldījumam, kā arī tādējādi uzraudzīt komunikācijas pasākumu efektivitāti.

Pētījuma mērķis ir veikt rīcībpolitikas pasākumu ietekmes un iedzīvotāju ienākumu situāciju raksturojošo datu izvērtējumu par 2020. gadu, lai secinātu, vai iniciētās un ieviestās politikas sniedz mērķētu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā un padziļināti izpētīt maznodrošinātajām personām sniegto atbalstu šīs mērķa grupas situācijas uzlabošanai. 2020. gada rīcībpolitika nabadzības un sociālās atstumtības jomā izrietēja no diviem apstākļiem. Pirmkārt, nepieciešamības mazināt negatīvās sekas, ko radīja Covid-19 pandēmijas ierobežošanas mēri attiecībā uz nodarbinātības iespējām. Tā rezultātā lielākā daļa atbalsta pasākumu tika izstrādāti kā terminēti atbalsta pasākumi. Otrkārt, notika minimālo ienākumu līmeņu atbalsta sistēmas pilnveidošanas process, kurā būtiska loma 2020. gadā bija vairākiem Satversmes tiesas spriedumiem par minimālo ienākumu līmeņu neatbilstību valsts pamatlikumā noteiktajam.

Laika posmā no 2016.-2021.gadam ESF projekta Nr.7.1.2.2/16/I/001 „Darba tirgus prognozēšanas sistēmas pilnveide” ietvaros, kas tiek īstenots darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 7.1.2. specifiskā atbalsta mērķa “Izveidot Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, nodrošinot tās sasaisti ar Nodarbinātības barometru” 7.1.2.2. pasākuma “Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas ieviešana” ietvaros, tika pilnveidota un papildināta Prognozēšanas metodoloģija, kā arī veiktas piecas darba devēju aptaujas atbilstoši Prognozēšanas metodoloģijai un iepriekš izstrādātam instrumentārijam. Lai apzinātu COVID-19 rezultātā radītās krīzes ietekmi uz darba tirgus situāciju kopumā, kā arī nodrošinātu iespēju operatīvi aktualizēt gan īstermiņa, gan vidējā un ilgtermiņa darba tirgus prognozes, tika veiktas četras ekspresaptaujas.

Darba devēju ekspresaptaujas darba tirgus informācijas iegūšanai tika veiktas par aktuālajiem darba tirgus jautājumiem.

Kopumā veiktas četras ekspresaptaujas par šādām tēmām:

1. Darba devējiem nepieciešamās (darbinieku) prasmes;
2. Tehnoloģiju ietekme uz darbaspēka nepieciešamību;
3. Darbaspēka piesaiste;
4. Trešo valstu pilsoņu piesaiste darba tirgū.

Noskaidrot Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju ceļošanas paradumus Latvijas teritorijā, kā arī noskaidrot ceļošanas lēmumu pieņemšanas ietekmējošos faktorus.

Iegūt Latvijas uzņēmumu novērtējumu LIAA sniegto pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un atbilstībai mērķa grupas vajadzībām, kā arī apzināt uzņēmumu eksporta apgrozījuma izmaiņas kopš 2019.gada un pētniecības un attīstības komponentes ieguldījumu apjomu.

Pētījuma mērķis ir veikt priekšizpēti romu stratēģiskā ietvara īstenošanas monitoringa pilnveidošanai.

Novērtēt Latvijā pastāvošo pieeju kriminālprocesa obligātumam un nepieciešamību grozīt tiesisko regulējumu kriminālprocesu norises efektivizācijas nolūkā

Sagatavot detalizētu analītisku izklāstu par aizsargājamo teritoriju ietekmi uz tautsaimniecību, biotopu aizsardzības un labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanai nepieciešamo apsaimniekošanas pasākumu veikšanas un tautsaimniecības nozaru attīstības interešu sabalansēšanai īstermiņā (10 gadi) un ilgtermiņā (30 gadi).

Pētījuma mērķis ir izzināt sabiedrības un uzņēmēju viedokli ar korupciju saistītos jautājumos, vienlaikus noskaidrojot, kādi ir korupcijas rašanās cēloņi un kurās jomās korupcija visvairāk izplatīta. Pētījums atspoguļo viedokļa izmaiņas 2022.gadā salīdzinājumā ar 2021.gada datiem.

Noskaidrot psihisko traucējumu un pašnāvnieciskas uzvedības izplatību Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā.

Noskaidrot iedzīvotāju informētību, izpratni un pieredzi par darba un privātās dzīves līdzsvaru, jo īpaši saistībā ar bērnu un citu ģimenes locekļu aprūpi, un sagatavot novērtējumu un secinājumus par iedzīvotāju un direktīvas mērķa grupu informētības un izpratnes izmaiņām.

Noskaidrot iedzīvotāju informētību, izpratni un pieredzi par darba un privātās dzīves līdzsvaru, jo īpaši saistībā ar bērnu un citu ģimenes locekļu aprūpi, un sagatavot novērtējumu un secinājumus par iedzīvotāju un direktīvas mērķa grupu informētības un izpratnes izmaiņām.

Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ietvaros lauksaimnieki var saņemt tiešos maksājumus un Lauku attīstības plāna platībmaksājumus, ja tiek ievēroti laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi (LLVN). Eiropas Komisija izvirza arvien jaunus un ambiciozākus vides un klimata mērķus, tāpēc 2021.-2027. gada plānošanas periodā tiek mainīts LLVN prasību kopums, tajā iekļaujot daļu no zaļināšanas prasībām. Tādējādi, lai izvērtētu esošo LLVN un zaļināšanas devumu un aktuālos izaicinājumus veikts pētījums ar šādiem darba uzdevumiem – novērtēt esošo (2015. -2020. gadā) laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumu un zaļināšanas prasību nozīmi un efektivitāti, izpētīt to ieviešanu Baltijas jūras reģiona valstīs un sagatavot priekšlikumus jaunā plānošanas perioda LLVN nosacījumiem un piemērotākajām zaļināšanas praksēm.

Pētījuma mērķis ir veikt rīcībpolitikas pasākumu ietekmes un iedzīvotāju ienākumu situāciju raksturojošo datu izvērtējumu, lai secinātu, vai iniciētās un ieviestās politikas sniedz mērķētu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā un veikt garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmēju situācijas padziļinātu izvērtējumu.