Pētījumu un publikāciju datubāze

Izvērtēt Darbības programmas “Izaugsmei un nodarbinātībai” 5. prioritārajā virzienā  veikto ieguldījumu ietekmi, lietderību un efektivitāti uz ieguldījumiem klimata pārmaiņu seku novēršanai, kā arī ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas jomā

Izpētīt meža uguns apsardzības un ugunsdzēsības sistēmu un izstrādāt optimālāko modeli turpmākai valsts un privāto mežu un purvu uguns apsardzības un ugunsdzēsības funkciju nodrošināšanai un efektivitātes uzlabošanai un risinājumi tā ieviešanai, kas kalpos par pamatu Zemkopības ministrijas konceptuālā ziņojuma sagatavošanai un iesniegšanai Ministru kabinetā.

Karam Ukrainā ir bijusi daudzpusīga ietekme uz ES Austrumu pierobežas reģioniem, un tas ir radījis vairākus izaicinājumus un negatīvas sekas makro līmenī, ietekmējot drošību, ekonomisko stabilitāti, tirdzniecību, enerģētisko drošību un ģeopolitisko situāciju. Šīs sekas ir radījušas sarežģītas un kompleksas problēmas, kas ir jānovērtē, lai tās varētu pārvaldīt. Vienlaikus būtiska daļa no šiem reģioniem ir ar augstākām reģionālās attīstības atšķirībām ES, kur kara Ukrainā radītā ietekme būtiski atšķir šos Kohēzijas politikas reģionus no citiem ES Kohēzijas politikas reģioniem.

Ņemot vērā minēto, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plāno novērtēt kara Ukrainā radīto ietekmi uz ES Austrumu pierobežas reģioniem (Somiju, Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju).

Novērtēt pašreizējo situāciju attiecībā uz ilgtspējīga finansējuma piesaistes iespējām atsevišķu saimniecisko darbību griezumā kontekstā ar visā Eiropas Savienībā vienotu ilgtspējīgu saimniecisko darbību klasifikācijas sistēmu jeb Eiropas Savienības taksonomiju un izstrādāt vadlīnijas normatīvā regulējuma pilnveidošanai, lai veicinātu ilgtspējīga finansējuma izmantošanas iespējas Latvijā, sekmējot klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Izvērtējuma mērķis ir izvērtēt ES fondu 2014. – 2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1. prioritārā virziena atbalsta pasākumu ieguldījumu tautsaimniecības transformācijā uz augstāku pievienoto vērtību, produktivitāti un efektīvāku resursu izmantošanas lietderību un efektivitāti un novērtēt ieguldījumu ietekmi attiecībā uz tehnoloģiju attīstības  konkurētspēju, pētniecības un inovāciju veicināšanu, kā arī izvērtēt ieguldījumu Latvijas zinātnisko institūciju un uzņēmumu pētnieciskās un inovatīvās kapacitātes palielināšanā.

Veikt pētījumu – sistēmisku pārskatu par karjeras atbalsta pieejamību pieaugušajiem, esošās karjeras atbalsta nodrošināšanas praksi un tās efektivitāti, karjeras atbalsta pakalpojuma sniedzēju kapacitāti izvirzīto mērķu sasniegšanai, tostarp pieejamie atbalsta pasākumi un kompetenču novērtēšanas rīki, vērtējot no lietotāja jeb pakalpojuma saņēmēja perspektīvas, kā arī izstrādāt priekšlikumus karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidei, lai veicinātu indivīdu kompetenču attīstību un nodarbināmību mainīgajā darba tirgū.

Veicot padziļinātu uzņēmējspējas, digitālās, globālās, kā arī pilsoniskās caurviju kompetences teorētisko analīzi un studējošo  caurviju kompetenču  novērtējumu,  noskaidrot studējošo kompetenču attīstības līmeni augstākās izglītības iestādēs  studijas uzsākot un pirms izglītības iestādes absolvēšanas, izstrādāt priekšlikumus digitālo pamata prasmju novērtēšanai, mācību vajadzību identificēšanai un plānošanai, kā arī izstrādāt atbalsta instrumentus augstākās izglītības iestāžu personāla kompetenču pilnveidei par caurviju kompetencēm, to novērtēšanu un iekļaušanu studiju rezultātos un Caurviju kompetenču novērtēšanas instrumenta izmantošanu studiju rezultātu formulēšanā un novērtēšanā.

Veikt izvērtējumu, lai noteiktu tehnisko risinājumu speciālistu, kas pilnveidojuši profesionālo kompetenci bērnu tiesību aizsardzības jomā, reģistra (turpmāk – reģistra) izstrādei.

Apzināt juridiska un administratīva rakstura šķēršļus Valkas novada iedzīvotāju iespējā saņemt veselības aprūpes pakalpojumus Valgas slimnīcā.

Novērtēt pašreizējo izmantoto praksi un izstrādāt vadlīnijas apdrošināšanas nozares pilnveidošanai, lai mazinātu klimata pārmaiņu ietekmē radītos zaudējumus iedzīvotājiem, komersantiem, valsts un pašvaldību iestādēm un tautsaimniecības nozarēm.

Veikt “zaļā budžeta” ietvara izstrādi un ieteikumu sagatavošanu tā ieviešanai valsts budžeta plānošanas un izpildes procesā, kā arī ietekmes novērtēšanu uz noteiktajiem klimata mērķiem 2030. gadam, lai virzītos uz klimatneitralitātes sasniegšanu 2050. gadā un klimatnoturīguma nodrošināšanu.

Novērtēt pašreizējo izmantoto praksi un izstrādāt vadlīnijas teritorijas attīstības plānošanas pilnveidošanai reģionālā un vietējā līmenī saistībā ar noteikto klimata politikas mērķu 2030. un 2050. gadam izpildi, lai virzītos uz klimatneitralitātes sasniegšanu un klimatnoturīguma nodrošināšanu.

Novērtēt pašreizējo izmantoto praksi un izstrādāt vadlīnijas attiecībā uz investīciju projektu ietekmes novērtēšanu uz klimatneitralitātes un klimatnoturības sasniegšanu.

Novērtēt pašreizējo izmantoto praksi un izstrādāt vadlīnijas ilgtspējīgas transporta infrastruktūras attīstībai pilsētvidē, ņemot vērā nepieciešamību samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, pielāgoties klimata pārmaiņām un nodrošināt oglekļa dioksīda piesaisti.

Izstrādāt iespējamo risinājumu kopumu jūras krasta erozijas mazināšanai, lai sniegtu atbalstu jūras piekrastes teritoriju attīstības plānošanā un apsaimniekošanā, kā arī lai ierobežotu jūras krasta erozijas sekas klimata pārmaiņu ietekmē.

Pētījuma mērķis ir veikt sabiedriskās domas pētījumu – aptauju  par iedzīvotāju informētību un izpratni par deinstitucionalizācijas procesu un iegūt reprezentatīvus datus par sabiedrības informētības līmeni par Labklājības ministrijas 2023. gadā rīkoto informatīvo kampaņu “Iekāp otra kurpēs”.

Vispārējais mērķis – Izpētīt esošo valsts materiālo rezervju un nozares materiāltehnisko līdzekļu resursu pārvaldīšanas (vajadzību noteikšana, izvērtēšana, veidošana, apgādes ķēdes plānošana, atliktā piegāde, līgumi, iegāde, atjaunināšana, uzskaite, uzglabāšana, izsniegšana, loģistika, atsavināšana, norakstīšana, inventarizācija u.c.) sistēmu, un izstrādāt stratēģisku, sistemātisku un metodisku pieeju, kas balstīta uz riska novērtējumu, kā arī resursi tiek veidoti uz noteiktiem kritērijiem, kas paredzēta katastrofu pārvaldīšanai, kā arī nozares apdraudējumu vajadzībām.

Pētījuma mērķis ir veikt Pusvadītāju tehnoloģiju un lietojumu jomas esošās situācijas analīzi Baltijas reģionā un izpētīt pusvadītāju nozares globālās tendences.

Pētījuma (turpmāk arī – Projekta) mērķis ir veicināt VUGD darbības efektivitātes paaugstināšanu visās VUGD darbības jomās – civilajā aizsardzībā, ugunsdrošības uzraudzībā un prevencijā, 112 darbības nodrošināšanā un ugunsdzēsības un glābšanas pakalpojumu sniegšanā, nodrošinot savlaicīgu un kvalitatīvu funkciju (pakalpojumu) nodrošināšanu un panākot pakāpenisku un pastāvīgu iedzīvotāju drošības līmeņa pieaugumu.

Izstrādāt izglītības terminu skaidrojošo vārdnīcu ar terminu tulkojumiem vienotas terminoloģijas attīstībai izglītības politikas veidošanai, pētniecībai un starptautiskai sadarbībai

Izpētīt pieeju skola kā mācīšanās organizācija , izmantošanas praksi un attīstības iespējas Latvijā vispārējā un profesionālajā izglītībā un izstrādāt modeli un instrumentu  izglītības iestādes pašvērtējumam un progresa novērtēšanai izglītības iestādes un nacionālā līmenī.

Izvērtējuma mērķis ir noskaidrot visas sabiedrības informētības un izpratnes līmeni par ES fondu atbalstu Latvijā, sabiedrības uzticības līmeni ES fondiem un to ieguldījumam, kā arī tādējādi noteikt aktualitātes ES fondu komunikācijas aktivitāšu plānošanai

Pētījuma mērķis ir izpētīt D vitamīna un dzelzs deficīta prevalenci un smaguma pakāpi grūtniecēm Latvijā, lai sekmētu nacionālo prevencijas programmu izstrādi D vitamīna un dzelzs deficīta novēršanai.

Paaugstināt publiskās pārvaldes darbības efektivitāti, uzlabojot datu pieejamību un elektronisko pakalpojumu saturu, un uzlabot komercdarbības vidi, uzlabojot darījumu drošību elektroniskā vidē, padarot publisko informāciju viegli pieejamu, mazinot administratīvo slogu.