Pētījumu un publikāciju datubāze

Veikt pētījumu – sistēmisku pārskatu par karjeras atbalsta pieejamību pieaugušajiem, esošās karjeras atbalsta nodrošināšanas praksi un tās efektivitāti, karjeras atbalsta pakalpojuma sniedzēju kapacitāti izvirzīto mērķu sasniegšanai, tostarp pieejamie atbalsta pasākumi un kompetenču novērtēšanas rīki, vērtējot no lietotāja jeb pakalpojuma saņēmēja perspektīvas, kā arī izstrādāt priekšlikumus karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidei, lai veicinātu indivīdu kompetenču attīstību un nodarbināmību mainīgajā darba tirgū.

Veicot padziļinātu uzņēmējspējas, digitālās, globālās, kā arī pilsoniskās caurviju kompetences teorētisko analīzi un studējošo  caurviju kompetenču  novērtējumu,  noskaidrot studējošo kompetenču attīstības līmeni augstākās izglītības iestādēs  studijas uzsākot un pirms izglītības iestādes absolvēšanas, izstrādāt priekšlikumus digitālo pamata prasmju novērtēšanai, mācību vajadzību identificēšanai un plānošanai, kā arī izstrādāt atbalsta instrumentus augstākās izglītības iestāžu personāla kompetenču pilnveidei par caurviju kompetencēm, to novērtēšanu un iekļaušanu studiju rezultātos un Caurviju kompetenču novērtēšanas instrumenta izmantošanu studiju rezultātu formulēšanā un novērtēšanā.

Izstrādāt izglītības terminu skaidrojošo vārdnīcu ar terminu tulkojumiem vienotas terminoloģijas attīstībai izglītības politikas veidošanai, pētniecībai un starptautiskai sadarbībai

Izpētīt pieeju skola kā mācīšanās organizācija , izmantošanas praksi un attīstības iespējas Latvijā vispārējā un profesionālajā izglītībā un izstrādāt modeli un instrumentu  izglītības iestādes pašvērtējumam un progresa novērtēšanai izglītības iestādes un nacionālā līmenī.

Sadarbības rezultātu izvērtēšana un jauna sadarbības modeļa noteikšana

Pētījuma mērķis ir veikt pētījumu un izstrādāt analītisko rīku regulārai vispārējās un profesionālās izglītības iestāžu pedagogu pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšanai un pedagogu nodarbinātības modelēšanai īstermiņā, vidējā un ilgtermiņā, lai mazinātu piedāvājuma un pieprasījuma neatbilstību. Pētījuma ietvaros veikta datu apstrāde, izstrādāts sistēmdinamikas modelis, kas papildināts ar politikas veidotāju saskarni un rezultātu vizualizāciju SAP BO platformā.

Pētījuma mērķis ir sniegt ieguldījumu SARS-CoV-2 vīrusa epidemioloģiskās situācijas un filoģenēzes padziļinātā analīzē, tostarp stiprināt Latvijas pētniecības un attīstības intereses Eiropas un pasaules pētniecības telpā, veicinot sadarbību ar EBI un attīstot zināšanu bāzi un datu kopas dalībai citās pētniecības un attīstības sadarbības iniciatīvās. Pētījuma pamatelementiem jāietver – epidemioloģiskās un klīniskās informācijas, kā arī atbilstošo individuālu Covid-19 pacientu bioloģisko paraugu savlaicīga iegūšana un kontrolēta uzglabāšana, kā arī  SARS-CoV-2 vīrusa pilna genoma noteikšana no inficētajiem pacientiem iegūtā materiāla.

Izvērtēt privāto vispārējās izglītības iestāžu (pamata un vidējās) kā izglītības sistēmas daļas ieguldījumu izglītības attīstības mērķu sasniegšanā un vispārējās izglītības nodrošināšanā.

Pētījuma mērķis ir izstrādāt izglītības kvalitātes vadības sistēmas komponenšu (izglītības iestādes pašvērtēšana, izglītības iestādes akreditācija un izglītības kvalitātes monitorings) matemātisko modeli un tā prototipu “Izglītības kvalitātes risku identificēšanas sistēma” izglītības kvalitātes nodrošināšanai vispārējā izglītībā (izņemot pirmsskolas) un profesionālajā izglītībā (profesionālajā pamatizglītībā, arodizglītībā, profesionālajā vidējā izglītībā, profesionālajā tālākizglītībā, profesionālajā pilnveidē (izņemot augstskolas un koledžas), profesionālajā ievirzē).

Izpētīt Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk RIS3) mērķu sasniegšanai nepieciešamo pētniecības, inovāciju, uzņēmējdarbības, digitālo, globālo, kā arī pilsonisko kompetenču attīstības dinamiku un to ietekmējošos faktorus, lai izvērtētu Latvijas augstskolu izglītības nodrošinājuma kvalitāti.

Pētījuma par izglītības piedāvājuma pārklājumu un izglītojamo iesaisti STEM jomā mērķis un uzdevumi ir izvērtēt esošo izglītības piedāvājumu, tā teritoriālo pārklājumu, izglītojamo iesaisti, pedagogu resursa un infrastruktūras nodrošinājumu STEM jomā, kontekstā ar vispārējās izglītības valsts standartos paredzēto dabaszinātņu un tehnoloģiju jomu stiprināšanu un sniegt priekšlikumus optimāliem risinājumiem STEM izglītības attīstībai Latvijā.

Pētījuma par izglītības piedāvājuma pārklājumu un izglītojamo iesaisti STEM jomā mērķis un uzdevumi ir izvērtēt esošo izglītības piedāvājumu, tā teritoriālo pārklājumu, izglītojamo iesaisti, pedagogu resursa un infrastruktūras nodrošinājumu STEM jomā, kontekstā ar vispārējās izglītības valsts standartos paredzēto dabaszinātņu un tehnoloģiju jomu stiprināšanu un sniegt priekšlikumus optimāliem risinājumiem STEM izglītības attīstībai Latvijā.

Noteikt Latvijas augstākās izglītības iestāžu esošo digitalizācijas līmeni (pārvaldības un studiju procesos) un definēt ar augstākās izglītības digitalizāciju un tās monitoringu saistītos kritērijus;

Izstrādāt Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas un monitoringa rīku aprakstu, lai izveidotu izglītības kvalitātes monitoringa sistēmu izglītības kvalitātes attīstībai, kas balstās uz statistiskās informācijas, salīdzinošo izglītības pētījumu rezultātu, valsts līmeņa izglītojamo sasniegumu un citu izglītības iestāžu darba rezultātus raksturojošu rādītāju mērīšanu un analīzi, centralizēto eksāmenu rezultātu analīzi un akreditācijas un licencēšanas, kā arī pedagogu darbības kvalitātes novērtēšanas informācijas izmantošanu un analīzi, ievērojot vidējā termiņā un ilgtermiņā sasniedzamos nozares stratēģiskos mērķus un rezultātus.

Veikt valsts valodas politikas attīstības 2018.-2019. gadā izvērtējumu atbilstoši Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2015.-2020. gadam definētajiem rīcības virzieniem

Veikt izglītības/ valsts valodas apguves virziena un latviešu valodas attīstības/pētniecības virziena izpēti Uzdevumi: identificēt izglītības/ valsts valodas apguves virziena un latviešu valodas attīstības/pētniecības virziena problemātiku un nākamā plānošanas perioda uzdevumus; izstrādāt priekšlikumus valsts valodas politikas jomas attīstībai šajos virzienos, t.sk. diasporas izglītībā.

Jaunatnes politikas īstenošanas plāna vidusposma izvērtējuma mērķis bija izstrādāt starpposma ietekmes izvērtējumu par laika periodu no 2016. līdz 2018. gadam saskaņā ar iepirkuma tehniskajā specifikācijā doto darba uzdevumu. Pakalpojuma ietvaros tika apkopoti dati un informācija par Jaunatnes politikas īstenošanas plāna ietvaros īstenotajiem pasākumiem un to sasniegtajiem rezultatīvajiem rādītājiem. Papildus tika sagatavots esošās situācijas darbā ar jaunatni raksturojums, kas ļauj plānošanas dokumenta izpildi vērtēt plašākā aktualitāšu kontekstā un definēt būtiskākos izaicinājumus nākamajam plānošanas periodam

Centrālās Statistikas pārvaldes sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju veikts zinātņu doktoru izlases veida apsekojums, dati apkopoti par situāciju 2018. gadā. Šāds izlases veida apsekojums veikts arī 2007., 2010. un 2016. gadā. Iegūtie dati ir starptautiski salīdzināmi, jo apsekojumā ir izmantota vienota Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) metodoloģija. Apsekojuma mērķis: iegūt kvalitatīvus, starptautiski salīdzināmus statistikas datus par zinātņu doktoru kompetences jomām, nodarbinātību un karjeras attīstību, zināšanu, prasmju un uzvedības pašvērtējumu kvalifikācijas iegūšanas laikā un vajadzīgo kompetenču nozīmīguma novērtējumu savā pamatdarba vietā, ar akadēmisko karjeru saistīto zinātnisko darbību un mobilitāti. No Latvijas zinātņu doktoru kopuma (4085 vecumā līdz 69 gadiem) aptaujai tika izveidota izlase ar 1500 personām, no kuriem 1007 jeb 67,1% respondents sniedza atbildes uz aptaujas jautājumiem.

Pētījums īstenots ESF projekta Nr. 8.3.6.1/16/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos” ietvaros. Projekts nodrošina Latvijas dalību PISA, TALIS, PIRLS, TIMSS, PIAAC, SCDH, INES un CERI pētījumos, kopējais projekta finansējums 6,3 MEUR.

Pētījums par Izglītības un zinātnes ministrijas mērķauditoriju motivējošiem un barjerfaktoriem informācijas uztverē.
Pētījuma mērķis ir apkopot jau pieejamo un iegūt papildu nepieciešamo informāciju par jauniešu izvēlēm tālākās izglītības pēc vispārējās pamata izglītības iegūšanā, analizējot jauniešiem pieejamo informāciju, jauniešu vidū pastāvošos priekšstatus, būtiskākos lēmumu pieņemšanas ietekmētājus u.c. saistītus aspektus kontekstā ar ES fondu veiktajām investīcijām izglītības iestāžu infrastruktūras modernizācijā un mācību satura attīstībā atbilstoši šodienas darba tirgus prasībām. Pētījuma ietvaros sniegta analīze par lēmumu pieņemšanas procesu un tā ietekmējošajiem faktoriem.

Pētījuma mērķis ir analizēt Latvijas zinātnieku diasporas sadarbību, lai labāk izprastu Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātnieku sadarbības tīklus, sadarbības formas un produktīvas sadarbības priekšnoteikumus, kā arī ārvalstīs dzīvojošo Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātnieku gaidas saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk tekstā ‒ ministrijas) un zinātnieku veidoto komunikāciju ar Latvijas zinātnieku diasporu. Pētījuma uzdevums ir arī izstrādāt ieteikumus sadarbības veicināšanai starp Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātniekiem diasporā un zinātniekiem Latvijā. Pētījuma mērķis izriet no ministrijas uzstādījuma radīt iespējas Latvijas augstskolām un zinātniskajām institūcijām mērķtiecīgi sadarboties ar Latvijas zinātnieku diasporu kopīgu pētniecības un attīstības pasākumu īstenošanai.

TALIS (Starptautiskais mācību vides pētījums) ir plaša apjoma pētījums, kura fokusā ir skolotāji un skolu direktori, viņu darba apstākļi un mācību vide skolās. Pētījuma gaitā tiek iegūti starptautiski salīdzināmi dati par mācību vidi un skolotāju darba apstākļiem skolās visā pasaulē. TALIS pētījuma mērķis ir sniegt ticamu, aktuālu un salīdzināmu informāciju no skolu praktiķu perspektīvas, lai palīdzētu valstīm pārskatīt un formulēt politiskos lēmumus kvalitatīvai skolotāju profesijas attīstībai. Dalība TALIS pētījumā ir iespēja skolotājiem un skolu direktoriem dot savu
ieguldījumu izglītības politikas veidošanā. Starptautiskā analīze sniedz dalībvalstīm iespēju identificēt citas valstis, kas saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem, un mācīties no citu politiskajiem lēmumiem.

Pētījums īstenots ESF projekta Nr. 8.3.6.1/16/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos” ietvaros. Projekts nodrošina Latvijas dalību PISA, TALIS, PIRLS, TIMSS, PIAAC, INES un CERI pētījumos, kopējais projekta finansējums 6,3 MEUR.

OECD PISA testa uzdevumu un aptauju mērķis ir noteikt skolēna kompetenci izmantot izglītības procesā iegūtās zināšanas un prasmes reālai dzīvei pietuvinātās situācijās, konstatēt skolēnu gatavību mācīties, turpināt izglītību un būt sekmīgiem sabiedrības locekļiem. OECD PISA rezultāti tiek plaši izmantoti OECD, ES un ANO darbā valstu izglītības sistēmu kvalitātes novērtēšanas, izglītības attīstības un izglītības politikas rekomendāciju izstrādes jomā.

Pētījums īstenots ESF projekta Nr. 8.3.6.1/16/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos” ietvaros. Projekts nodrošina Latvijas dalību PISA, TALIS, PIRLS, TIMSS, PIAAC, INES un CERI pētījumos, kopējais projekta finansējums 6,3 MEUR.