Pētījumu un publikāciju datubāze

Lai veiktu Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2015. – 2020. gadam regulāru novērtējumu un starpposma novērtēšanu tika izstrādāts ekspertīzes ziņojums par valsts valodas politikā plānoto un sasniegto laika posmā no 2015. – 2017. gadam.

Pētījuma objekts ir stimuli, kas ietekmē sadarbību starp augstskolām un industriju uzņēmējspēju (uzņēmīguma) radošuma attīstīšanā. Pētījuma priekšmets ir sadarbības modeļi, sadarbības veicināšanas un motivācijas pasākumi (Latvijas un citu valstu labās prakses apzināšana, datu apkopojums un teorētiskais pamatojums) un priekšlikumu izstrāde par pasākumiem, kas varētu nodrošināt studentu inovāciju veicināšanu, uzņēmējspēju (uzņēmīguma) un radošuma attīstīšanu augstākajā izglītībā Latvijā, ietverot sadarbības mehānismus uzņēmumu līdzfinansējuma piesaistei un zināšanu pārnesei, motivācijas mehānismus studentiem, dažādu iesaistīto pušu savstarpējo sadarbību, administratīvā sloga mazināšanu.

Sniegt uz izpētes gaitā gūtajiem secinājumiem balstītus ieteikumus kārtības, kādā tiek sadalīti valsts budžeta līdzekļi sporta nozarē, pilnveidošanā attiecībā uz sporta organizāciju, t.i., nacionālo sporta bāzu īpašnieku vai to pilnvaroto pārstāvju, atzīto sporta federāciju un Sporta likumā minēto sporta organizāciju sagatavoto un Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegto finanšu pieprasījumu sporta organizāciju darbības nodrošināšanai un/vai starptautisku sporta pasākumu rīkošanai pozīciju apmēra atbilstību tirgus situācijai. Pētījuma uzdevums ir izstrādāt metodisku materiālu, kas tāmju izvērtētajiem un lēmuma pieņēmējiem par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu kalpo par objektīvu instrumentu tāmēs norādīto izdevumu pozīciju, t.sk. starptautisku sporta pasākumu rīkošanai, izvērtēšanai.

Izstrādāt starptautiskā praksē un akadēmiskā vidē teorētiski pamatotu bērniem ar speciālām vajadzībām (turpmāk BSV) sniedzamo atbalsta pakalpojumu modeli, kur pētījumā iekļauti BSV neatkarīgi no izglītības iestādes, kurā BSV iegūst izglītību, sniedzamie izglītības, veselības aprūpes, sociālās aprūpes pakalpojumi, to nodrošināšanai nepieciešamais personāls un aprīkojums, un izmaksas, kā arī definē to pakalpojumu sniedzējas institūcijas un to kompetences.

Mērķis: sniegt plašāku ieskatu par Latvijas jauniešu iesaisti uzņēmējdarbībā, lai noskaidrotu jauniešu attieksmi, interesi un iesaisti uzņēmējdarbībā. Uzdevumi: apzināt pastāvošos atbalsta instrumentus jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanai, sagatavot pārskatu par jauniešu iesaisti uzņēmējdarbībā Latvijā, apzināt ārvalstu pieredzi par jauniešu iesaisti uzņēmējdarbībā, izstrādāt priekšlikumus jauniešu uzņēmējdarbības attīstības iespējām

Pētījuma mērķis ir iegūt datus par jauniešu vecumā no 13 līdz 25 gadiem dzīves kvalitāti, līdzdalību dažādās aktivitātēs, sociālā kapitāla līmeni, informācijas ieguves kanāliem u.c., lai vērtētu jaunatnes politikas īstenošanas efektivitāti. Pētījuma dati liecina, ka kopumā jaunieši Latvijā ir apmierināti ar savu dzīvi. Tai pašā laikā kā jauniešiem aktuālas problēmas visbiežāk tiek nosauktas – brīvā laika pavadīšanas iespēju trūkums, alkohola lietošana, bezdarbs un grūtības atrast darbu, arī smēķēšana un jauniešu pasivitāte, intereses un motivācijas trūkums. Tāpat jaunieši kā būtisku risināmu jautājumu norāda izglītības kvalitāti. Kopumā visi šie identificētie problēmjautājumi ļauj apgalvot, ka jauniešu vidū aktuālākās tēmas ir – veselīgs dzīvesveids, izglītības kvalitāte, nodarbinātība, kā arī jauniešu motivācija aktivitātēm un līdzdalībai. Vērtējot izmaiņas pēdējo piecu gadu laikā, novērojams, ka pieaugusi jauniešu līdzdalība sabiedriskās un sociālās aktivitātēs, skolas un interešu aktivitātēs, bet samazinājusies – politiskās aktivitātēs. Par savām iespējām ietekmēt lēmumus, ko pieņem pašvaldība vai Latvijas valdība, jaunieši ir izteikti skeptiski – to īpatsvars, kuri uzskata, ka nav nekādu iespēju, ir attiecīgi 35% un 61%. Kopumā novērojams, ka jaunieši pauž izteiktu uzticēšanos Latvijas armijai, policijai, Valsts prezidentam un valsts iestādēm. Tai pat laikā izteikti zemi ir uzticēšanās rādītāji politiskajām partijām, Saeimai, Ministru Prezidentei un nevalstiskajām organizācijām.

Pētījuma mērķis ir apkopot datus un viedokļus par darbu ar jaunatni pašvaldībās un sniegt plašāku ieskatu darba ar jaunatni attīstības tendencēs pašvaldībās, kā arī, balstoties iegūtajā informācijā, izstrādāt ieteikumus darba ar jaunatni attīstības modeļiem. Pētījuma uzdevumi: izvērtēt un izstrādāt iespējamos darba ar jaunatni sistēmas attīstības scenārijus Latvijā; izvērtēt darbā ar jaunatni iesaistīto personu profesionālo kvalifikāciju un pienākumu izpildes apjomu un kvalitāti; izstrādāt priekšlikumus un to ieviešanas virzienus par atbalsta pasākumiem jaunatnes jomā.