Pētījumu un publikāciju datubāze

Liofilizētu kartupeļu uzturvielu un bioķīmisko pazīmju izpēte genotipa, saimniekošanas sistēmas un pārstrādes mijiedarbības kontekstā.

Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma mērķis ir integrēt vides aspektus KLP SP, analītiski izvērtējot to mijiedarbību ar dabiskiem, ekonomiskiem un sociāliem apstākļiem, kā arī noskaidrojot un ņemot vērā ieinteresēto pušu viedokli. Galvenais SIVN mērķis ir iegūt informāciju par plānošanas dokumenta un tā realizācijas alternatīvu ietekmi uz vidi, kā arī veicināt sabiedrības līdzdalību plānošanas dokumenta izstrādē.

Pamatojoties uz bioekonomiskiem aprēķiniem izstrādāt dējējvistām barības tehnoloģiju integrētai lauksaimniecības sistēmai iekļaujot inovatīvas no vietējām graudu pārstrādes atlikumvielām  ražotas prebiotikas – ksilooligosaharīdus, novērtēt to ietekmi uz dējējvistu produktivitāti un produkcijas kvalitāti, kā slāpekļa un fosfora savienojumu emisiju samazināšanas iespējām. Izveidot no prebiotiku iegūšanas blakusproduktiem substrātu (kūdras alternatīvu), izpētīt tā fizikālās īpašības un veikt izmēģinājumu tā potenciālajam pielietojumam augkopībā.

Iesaistīties asociatīvā partnera statusā Eiropas Savienības pētījumu programmas Horizon 2020 projektā  Increase — Intelektuālas pārtikas pākšaugu ģenētisko resursu kolekcijas Eiropas lauksaimniecības pārtikas sistēmām, kas ļaus  iekļaut Latvijā plašāk kultivēto dārza pupiņu (Phaseolus vulgaris) genotipus kopējā Eiropas ģenētisko resursu pārvaldības struktūrā

Projekta mērķis – rast mūsdienīgus risinājumus ekonomiski pamatotai pākšaugu integrācijai saimniecību augu maiņās, pilnveidojot pākšaugu audzēšanās tehnoloģijas un veicinot vietējo pākšaugu pārstrādes iespējas.

Izstrādāt mēslošanas organizācijas ilgtspējīgu tehnoloģiju Dārzkopības institūtā, sadarbībā ar vairākām zemnieku saimniecībām, kuras ir atšķirīgas augsnes granulometriskā sastāva, augsnes tipa un augu barības elementu – fosfora un kālija nodrošinājuma ziņā, kā arī atšķirīgu saimniekošanas veidu (integrēti un bioloģiski).

Pētījuma mērķis ir izstrādāt interaktīvu pasākumu darbības aprakstu un novērtēt to ietekmi uz neto SEG emisijām, nodarbinātību un dzīvotņu kvalitāti, izstrādāt pieeju lietotnes izveidei un veikt ietekmes uz tautsaimniecību novērtējumu atsevišķiem ZIZIMM mērķu sasniegšanas scenārijiem.

Izpētīt zirņiem būtiskos kaitēkļus un patogēnus, kā arī zirņu ietekmi uz augsni un pēcaugu ražu Latvijā. Mērķa sasniegšanai tiks īstenoti projekta anotācijā aprakstītie uzdevumi.

Uzturēt un attīstīt zemes funkcionālās izmantošanas modeli, lai aktualizētu tā vienādojumus un koeficientus, iekļautu zemes izmantošanas prognozēšanu lauku līmenī, integrēt modelī telpisko informāciju par citiem tradicionāliem bioresursu pārstrādes sektora datiem un organisko augšņu informāciju.

Novērtēt lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti, pamatojoties uz regulāri un sistemātiski iegūtiem ūdens kvalitātes (slāpekļa un fosfora savienojumi) monitoringa rezultātiem un hidroloģiskajiem novērojumiem.

Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma nodrošināt informāciju Latvijas valsts atskaites sagatavošanai par lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz iekšējo ūdeņu kvalitāti Nitrātu Direktīvas izpildes kontekstā

Novērtēt veģetācijas perioda hidroloģiskos apstākļus un ūdens kvalitāti izvēlētajos novadgrāvjos Latvijā. Pētījuma ietvaros iegūtie mērījumu rezultāti raksturos hidroloģiskos apstākļus un ūdens kvalitāti izvēlētajos novadgrāvjos, kuri atrodas visos minimāls noteces ģeomorfoloģiskajos rajonos, tādējādi varēs tikt apzināts ūdens līmenis un caurplūdums novadgrāvjos un buferjoslu ierīkošanas nozīme ūdens kvalitātes uzlabošanā veģetācijas periodā.

Izveidot ūdensnoteku (novadgrāvju) sateces baseinu automātiskās ģenerēšanās rīku, kas pielietojams lauksaimniecības zemēs ierīkojamo buferjoslu platuma noteikšanai atkarībā no ūdensnoteku (novadgrāvju) sateces baseina platības. Pētījuma rezultāti var tikt izmantoti buferjoslu platuma kritēriju noteikšanai Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam ieviešanas ietvaros.

Eiropas zaļais kurss un Latvijas klimata politika nosaka ambiciozus SEG emisiju samazināšanas mērķus lauksaimniecībā un citos ar pārtikas ražošanu saistītajos sektoros. Lai šos mērķus sasniegtu, ir būtiski spēt precīzi aprēķināt SEG emisijas katra individuālā ražotāja produkcijai, sākot ar lauksaimniecības sektoru.

Veicināt aprites ekonomikas principu ieviešanu koka būvniecības nozarē, izstrādājot uzticamus instrumentus atkārtoti izmantojamās konstrukciju koksnes kvalitātes un drošības nodrošināšanai

Izvērtēt administratīvo slodzi zāļu uzskaitē veterinārmedicīnā un sniegt priekšlikumus administratīvā sloga samazināšanai.

1. Ievākt datus pupu sēklgrauža kaitīguma ekonomiskā sliekšņa noteikšanai un aprobēt šī kaitēkļa monitoringa metodes;
2. Pētīt bišu sugu sabiedrības dabiskajos zālājos dažādos Latvijas reģionos;
3. Veikt sezonālu bišu sugu sabiedrību un daudzveidības monitoringu laukaugu audzēšanas platībās;
4. Pētīt informācijas tehnoloģiju izmantošanas iespējas medusbišu saimju monitoringam rudens-ziemas periodā;
5. Pētīt medusbišu ievākto ziedputekšņu botānisko sastāvu.

Stratēģiskās darbības dzīvnieku ģenētisko resursu ilgtspējīgai pārvaldībai ir noteiktas FAO Globālajā rīcības plānā dzīvnieku ģenētiskajiem resursiem. Šajā plānā ir paredzēti šādi četri galvenie aspekti:

• raksturojums, uzskaite un uzraudzība, kas nosaka lēmumu pieņemšanu mājlopu ģenētiskās daudzveidības pārvaldībā;

• ilgtspējīga izmantošana, kas nodrošina, ka dzīvnieku ģenētiskie resursi tiek izmantoti optimālai iztikas līdzekļu uzlabošanai;

• saglabāšana, kas nepieciešama, lai apturētu pašreizējo mājlopu ģenētiskās daudzveidības samazināšanos un saglabātu to nākamajām paaudzēm;

• politikas, institūcijas un spēju veidošana, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu atbilstošu atbalsta sistēmu dzīvnieku ģenētisko resursu pārvaldībai.

Dokumentā minēts, ka galvenā atbildība par Globālā rīcības plāna īstenošanu gulstas uz valstu valdībām.

Lai ģenētisko resursu dzīvniekus varētu saglabāt, svarīgi, lai lēmumi tiek pieņemti, pamatojoties uz pietiekamu un precīzu informāciju par saglabājamiem dzīvniekiem. Šeit svarīga ir informācija par šķirņu ģenētisko uzbūvi, ko var izmērīt molekulārā līmenī, raksturojot reprezentatīvu dzīvnieku paraugu skaitu. FAO jau 2011. gadā publicēja vadlīnijas par dzīvnieku ģenētisko resursu molekulārā ģenētiskā raksturojuma nepieciešamību (https://www.fao.org/4/i2413e/i2413e00.htm).

Šo vadlīniju par dzīvnieku ģenētisko resursu molekulāro raksturojumu mērķis ir palīdzēt valstīm plānot un īstenot efektīvu savu dzīvnieku ģenētiskās daudzveidības analīzi, lai iegūtā informācija varētu veicināt efektīvu ilgtspējīgas izmantošanas plānu izstrādi. Molekulārais raksturojums būtu jāveic kā daļa no visaptverošas valsts programmas ģenētisko resursu pārvaldībai un saglabāšanai kopā ar fenotipisko raksturojumu.

Veicot genoma analīzes iespējams pārliecināties, vai dzīvnieki (īpaši vaislinieki) nav iedzimto ģenētisko slimību recesīvo alēļu nesēji. Lai arī vietējo apdraudēto šķirņu dzīvnieku audzētāju organizāciju un valsts galvenais uzdevums ir saglabāt šķirnes pārstāvjus, tomēr katras valsts selekcionāri ir ieinteresēti saglabāt pēc iespējas kvalitatīvākus dzīvniekus

Šī projekta ietvaros divu gadu laikā (2023. un 2024. gadā), veicot Latvijas brūnās vecā tipa šķirnes un Latvijas zilās šķirnes govju un buļļu molekulāri ģenētisko izpēti, ir iegūta informācija par dzīvnieku genotipiem pēc vairāk nekā 50 dažādām pazīmēm. Informācija nodota šo šķirņu dzīvnieku audzētāju biedrībām, lai tās varētu pieņemt lēmumus par kvalitatīvāko dzīvnieku saglabāšanu, izlasi un atlasi.

Šogad paredzēts veikt ģenētiskās analīzes Latvijas tumšgalves aitām, kuras tiek saglabātas kā ģenētiskie resursi. Problemātiska būs kazu bioloģiskā materiāla izpēte Neogen laboratorijā, jo 11.03.2025 saņemts e pasts no laboratorijas, ka GGP Goat 70K mikroshēma, pagaidām labi nestrādā.

Latvijā pēdējo desmit gadu laikā strauji ir samazinājies Latvijas balto cūku skaits, daļēji tāpēc, ka nebija pieprasījuma pēc šo cūku gaļas, bet nozīmīgs faktors bija un joprojām ir Āfrikas cūku mēris, kas skāra arī vairākas saimniecības, kurās audzēja Latvijas baltās cūkas. Tādēļ jāveic stratēģijas izstrāde, kādā veidā būs iespējams saglabāt un atjaunot populāciju, neizslēdzot radniecīgās Jorkšīras šķirnes vaislas kuiļu izmantošanu. Viena no iespējām ir veikt cūku bioprodukta sasaldēšanu un uzglabāšanu gēnu bankā, kā tas notiek ar buļļu bioloģisko materiālu. Pagājušā gadā tika veikta divu kuiļu bioprodukta sasaldēšana. Šogad jāveic sasaldētā bioprodukta pārbaude un novērtēšana.

Dzīvnieku ģenētisko resursu gēnu banka katru gadu ir jāpapildina ar bioloģiskā materiāla paraugiem no visu saglabājamo sugu un šķirņu jaunajiem dzīvniekiem.

Noteikt un analizēt SEG emisijas no lauksaimniecībā izmantotām teritorijām, kurās ierīkotas meliorācijas sistēmas. Pētījuma rezultāti varēs tikt praktiski izmantoti, veicot SEG emisiju aprēķinus nākamajiem inventarizācijas ziņojumu iesniegšanas termiņiem. Šī pētījuma gaitā sasniegtie rezultāti tematiski attieksies uz SEG emisiju aprēķiniem gan lauksaimniecības, gan zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZMM) sektoros.

Nodrošināt augļkopjus ar slimību un kaitēkļu attīstības prognozēm, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, lai pieņemtu lēmumu precīza smidzināšanas laika noteikšanai.

Aktualizēt informāciju, kas nepieciešama dzīvnieku vienību aprēķināšanai lauksaimniecības politikas veidotājiem, dzīvnieku turētājiem, lopkopības speciālistiem, pētniekiem un citiem interesentiem.

Datu ieguve, apkopošana un novērtēšana no izlases saimniecībām, šo datu tālāka izmantošana SEG un amonjaka emisiju aprēķinu modeļos. Noteikt SEG emisiju līmeni Latvijā audzētiem lauksaimniecības dzīvniekiem (slaucamās govis, gaļas liellopi, aitas, kazas, cūkas, putni, zirgi) dažādos saimniekošanas apstākļos. Izvērtējot iegūtos rezultātus, izstrādāt ieteikumus SEG un amonjaka samazinoša (vai neitrālu) saimniekošanas modeļa izvēlei.

Pētījuma mērķis ir uzturēt un attīstīt Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeli (LASAM) nozares attīstības rādītāju prognozēšanai, aktualizēt LASAM modeļa datus un algoritmus.

Projekta rezultātā tiks sagatavota atskaite ar lauksaimniecības sektora prognozēšanas rezultātiem (platības, dzīvnieku skaits, ražošana, sociālekonomiskā ietekme, atbalsta maksājumi, kūtsmēsli, pesticīdi, SEG emisijas). Nepieciešamības gadījumā tiks nodrošināta zinātniskā komunikācijas ar Eiropas Komisijas ekspertiem par References scenārijiem 2050. gadam (RefScen2050).

Projekta rezultāti ir izmantojami politikas veidošanai, modelējot lauksaimniecības nozares attīstību un SEG emisijas. Rezultāti ir izmantojami politikas plānošanai un SEG emisiju mazinošo pasākumu ietekmes novērtējuma veikšanai.

Iegūt datus par Eiropas tumšās medus bites vietējās populācijas ģenētisko materiālu Latvijas dabā un bišu dravās, kas sniegs priekšstatu par bišu ģenētisko materiālu Latvijā un dos iespēju papildināt Eiropas tumšās (Latvijas vietējās) bites ģenētisko resursus un  tos saglabāt.

Izanalizēt pieejamās lauksaimniecības prakses klimata pārmaiņu mazināšanai, kas izmantojamas Latvijas lauku saimniecībās, un aktualizēt Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu robežsamazinājuma izmaksu līkni (MACC).