Pētījumu un publikāciju datubāze

Elektorāta aktivitātes samazināšanās cēloņu un to ietekmējošo faktoru izvērtējums. Uz tā balstoties tiek izstrādāts tālāko aktivitāšu kopums elektorāta līdzdalības un vēlēšanu procesa iznākumam uzticēšanās celšanai.

Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ietvaros lauksaimnieki var saņemt tiešos maksājumus un Lauku attīstības plāna platībmaksājumus, ja tiek ievēroti laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi (LLVN). Eiropas Komisija izvirza arvien jaunus un ambiciozākus vides un klimata mērķus, tāpēc 2021.-2027. gada plānošanas periodā tiek mainīts LLVN prasību kopums, tajā iekļaujot daļu no zaļināšanas prasībām. Tādējādi, lai izvērtētu esošo LLVN un zaļināšanas devumu un aktuālos izaicinājumus veikts pētījums ar šādiem darba uzdevumiem – novērtēt esošo (2015. -2020. gadā) laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumu un zaļināšanas prasību nozīmi un efektivitāti, izpētīt to ieviešanu Baltijas jūras reģiona valstīs un sagatavot priekšlikumus jaunā plānošanas perioda LLVN nosacījumiem un piemērotākajām zaļināšanas praksēm.

Izvērtēt pārkāpumu dinamiku un policijas kapacitāti.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Krievijas karu Ukrainā, atbalsta sniegšanu Ukrainai, cenu pieaugumu mājsaimniecībās, kā arī izzināt iedzīvotāju drošības sajūtu.

Pētījuma mērķis ir veikt rīcībpolitikas pasākumu ietekmes un iedzīvotāju ienākumu situāciju raksturojošo datu izvērtējumu, lai secinātu, vai iniciētās un ieviestās politikas sniedz mērķētu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā un veikt garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmēju situācijas padziļinātu izvērtējumu.

Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumu izstrāde Augšdaugavas novada ezeriem – Demenes ezeram, Dārza ezeram, Kalnišku ezeram

Noskaidrot Latvijā populārākās nelegālās straumēšanas vietnes.

Izpētīt Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas (turpmāk RIS3) mērķu sasniegšanai nepieciešamo pētniecības, inovāciju, uzņēmējdarbības, digitālo, globālo, kā arī pilsonisko kompetenču attīstības dinamiku un to ietekmējošos faktorus, lai izvērtētu Latvijas augstskolu izglītības nodrošinājuma kvalitāti.

Iegūt informāciju par Latvijas iedzīvotāju  ar veselību saistītām uzvedības izpausmēm, atklāt sabiedrības veselības problēmas, parādīt to ģeogrāfisko un sociāli-demogrāfisko izplatību, kā arī iegūt precīzāku priekšstatu par veselības veicināšanas un izglītības uzdevumiem nākotnē.

Pētījuma mērķi ir (i) noskaidrot autortiesību un blakustiesību aizsargāta digitālā satura lietošanas apjomu un paradumus Latvijā, izmantojot viedtālruni, datoru un TV ekrānu, (ii) aprēķināt televīzijas un digitālā satura nelegālā apjoma patēriņu Latvijā un tā radītos zaudējumus valsts ekonomikai, un (iii) analizēt nelegālā satura, izmantojot viedtālruni, datoru un TV ekrānu Latvijā, lietošanas galvenos ietekmējošo faktorus.

Izstrādāt un novērtēt iespējamos Latvijas tautsaimniecības attīstības scenārijus un to īstenošanas sociālekonomisko ietekmi atbilstoši Eiropas Komisijas izstrādātiem priekšlikumiem par nacionālo siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas mērķu 2030.gadam kāpināšanu un ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) tvēruma paplašināšanu.

1) Izmērīt mediju satura piekļuves pakalpojumu tirgus lielumu Latvijā;
2) Izprast šo pakalpojumu lietotāju un potenciālo lietotāju vajadzības
un vēlmes, tostarp iedzīvotāju ar iedzimtiem dzirdes un redzes
traucējumiem kopienās.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (attieksme pret COVID-19, informētība par dažādiem ar Covid-19 saistītiem jautājumiem,  attieksme pret vakcinēšanos, ierobežojumu vērtējums, valdības rīcības vērtējums u.c.).

55% respondentu atbalsta vakcinēšanos pret COVID-19, bet 23% to neatbalsta

Iegūt reprezentatīvu, uz pierādījumiem balstītu informāciju par liekās ķermeņa masas un aptaukošanās izplatības rādītājiem pirmsskolas vecuma bērniem, kā arī par bērnu fizisko aktivitāti un uztura paradumiem Latvijā.

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja darbības un tā publiskā tēla novērtējums dažādās mērķauditorijās.

Noskaidrot visas sabiedrības informētības un izpratnes līmeni par ES fondu atbalstu Latvijā, sabiedrības uzticības līmeni ES fondiem un to ieguldījumam, kā arī tādējādi uzraudzīt komunikācijas pasākumu efektivitāti.

Izstrādāt metodiku un izvērtēt Latvijas reģionālas un nacionālas nozīmes attīstības centru tīkla (9+21) atbilstību un tā potenciālu (centru skaitu, izvietojumu) nākotnē, ņemot vērā reģionālās attīstības tendences un administratīvi teritoriālās reformas rezultātus.

Veikt pētījumu, kura rezultātā tiek noteikta efektīvākā pieeja (modelis) nolietotu riepu apsaimniekošanai Latvijā un sagatavoti priekšlikumi  nepieciešamajiem  grozījumiem normatīvajos aktos šāda modeļa ieviešanai praksē

Pētījuma mērķis ir noskaidrot aktuālo situāciju attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumiem, kuros predikatīvie noziedzīgie nodarījumi ir noziedzīgi nodarījumi nodokļu jomā. Pētījums vērsts predikatīvā noziedzīgā nodarījuma nodokļu jomā un no tā izrietošās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas robežšķirtnes izzināšanu.

Izvērtēt administratīvi teritoriālās reformas īstermiņa ieguvumus vietējā, reģionālā, nacionālā līmenī pašvaldību kapacitātei un pakalpojumu nodrošinājumam – salīdzinošā analīze situācijai pirms un pēc administratīvi teritoriālās reformas.

Pētījuma izstrāde tika veikta projekta “Jaunas metodoloģijas izstrāde iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza noteikšanai un tās aprobācija (izmēģinājumprojekti)” ietvaros, kur personu apvienība “SIA “Projektu un kvalitātes vadība” un SIA “SKDS”” izstrādāja mājsaimniecību relatīvo izdevumu budžeta kopējo metodoloģiju, nosakot izdevumu apjomu katrai no vajadzību kategorijām. Savukārt, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR” atsevišķa pētījuma ietvaros izstrādāja un aprobēja pārtikas groza saturu un uztura plānus. Tādēļ ar pārtikas groza un uztura plānu izstrādes detalizētu metodoloģiju un iegūto rezultātu aprobāciju var iepazīties atsevišķa nodevuma ietvaros.

Pētījums īstenots: 2019.-2021.

Augu aizsardzības līdzekļu vērtējums Latvijā laika posmā no 2011. līdz 2020.gadam. Analizēt augu aizsardzības līdzekļu pārdošanas apjomus, LIZ sējumu platības, aramzemes dinamiku. Noteikt augu aizsardzības līdzekļu slodzes aprēķina galvenos rādītājus un apakšrādītājus.

Ar jaunām ģenētisko modifikāciju metodēm iegūtu pārtikas produktu, dzīvnieku barības un to piedevu diagnostisko metožu un iespējamo risku novērtēšana Latvijā.