Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma mērķis bija noskaidrot fizisko aktivitāti ierobežojošos un veicinošos faktorus izglītības iestādēs.

Izpētīt apskatāmā laika posmā notikušās gaisa kvalitātes, klimata, dabas resursu lietojuma, ietekmi uz ūdens objektu stāvokli, sociālo faktoru, ekonomisko faktoru rādītāju izmaiņas, izpētes gaitā apkopojot pētījuma rezultātus un secinājumus. Pētījuma rezultāti un secinājumi norādīti zemāk.

Noskaidrot Valsts vides dienesta (VVD) pakalpojuma vērtību klientam – sniegtā pakalpojuma atbilstību klienta vajadzībām, klienta apmierinātību ar sniegto pakalpojumu inspekcijas jomā.

Izstrādāt priekšlikumus jaunai ēku energoefektivitātes klasifikācijas sistēmai un prasībām gandrīz nulles enerģijas ēkām.

Mērķis ir izstrādāt, izmantojot dažādu valstu pieejas, emulsētus sīkšķembu maisījumu (Slurry seal un Micro surfacing) sastāvus ar augstām ekspluatācijas īpašībām un piedāvāt priekšlikumus „Ceļu specifikācijas 2019” (vai citas – aktuālās specifikāciju versijas) papildināšanai ar Latvijas apstākļiem jaunu autoceļa seguma virsmas atjaunošanas tehnoloģiju, lai nodrošinātu piedāvātā risinājuma lietošanu augstas intensitātes ceļiem. Izstrādāt vadlīnijas šo emulsēto sīkšķembu maisījumu projektēšanai, izgatavošanai un kvalitātes novērtējumam. Turpināt plānkārtas asfaltbetona sastāvu izstrādi un testēšanu, lai „Ceļu specifikācijas 2019” iekļautu prasības vairākiem šī asfaltbetona tipiem.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (valdības rīcības vērtējums, ierobežojumu vērtējums, situācijas izpratne un attieksme). Pētījums veikts no 08.12.2020. līdz 11.12.2020. interneta vidē (CAWI), piedalījās 1005 respondenti.

Izpētīt Latvijas iedzīvotāju medijpratību ar socioloģiskas kvantitatīvas aptaujas palīdzību, kas nodrošina reprezentatīvu izlasi visā Latvijas teritorijā, aptverot iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Veikt grunšu sala pacēluma un sasaluma dziļuma novērojumu staciju tehnisko risinājumu izstrādi. Pārbaudīt dažādu mērierīču darbību ekspluatācijas apstākļos un veikt to iegūto mērījumu rezultātu precizitātes izvērtējumu

Sagatavot prakses apkopojumu par Eiropas Savienības dalībvalstu mehānismiem komercmediju atbalstam, ko izmantot mediju politikas veidošanai.

Projekta mērķis ir izstrādāt grāmatvedības uzskaites un personāla lietvedības funkciju centralizācijas iespēju analīzi un priekšlikumus rīcības plāna izstrādei, kā rezultātā tiktu panākta atbalsta
pakalpojumu augstāka kvalitāte un efektivitāte. Nākotnē standartizētu procesu izstrāde un īstenošana ļaus tos arī automatizēt, tādējādi ilgtermiņā nodrošinot gudrus un rentablus ieguldījumus valsts
pārvaldes informācijas sistēmās.

Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam projektā (turpmāk – Pamatnostādņu projekts) noteikto politikas rezultatīvo rādītāju novērtējums un Pamatnostādņu projekta un tam pakārtoto rīcības plānu 2021.-2023. gadam un 2024.-2027. gadam rezultatīvo rādītāju monitoringa izstrāde turpmākajiem septiņiem gadiem.

Pētījuma mērķis ir pārskata par adopciju, esošās ārvalsts adopcijas kārtības nosacījumu izvērtēšana atbilstoši bērna interesēm.

Mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju īpatsvaru, kas ziņotu par atsevišķu valsts iestāžu darbinieku pretlikumīgu rīcību, un uzskatiem par policistu tiesībām pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus.

Šis ir ikgadējs sabiedriskās domas pētījums, ko pirmoreiz īstenoja 2015. gadā. Šī pētījuma laikā tiek noskaidrots Latvijas iedzīvotāju apmierinātības līmenis, vērtējot valsts pārvaldes iestāžu darbu, attieksmi pret klientiem un sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Novērtēt valsts autoceļu infrastruktūras investīciju projektu ietekmi uz Latvijas ekonomiku pēdējā gadā. Lai izceltu ietekmes dažādos aspektus, remonta un būvniecības projektu rezultāti jāanalizē laika griezumā, izdalot trīs laika posmus.

Noskaidrot Liepājas iedzīvotāju vērtējumu par dzīvi pilsētā, par īstenotajiem attīstības procesiem pilsētā, tai skaitā iegūstot novērtējumu par sabiedriski aktuālām norisēm, prioritāri risināmiem problēmjautājumiem, Covid-19 pandēmijas ietekmi uz iedzīvotāju dzīvi, pašvaldības komunikāciju Covid-19 pandēmijas laikā, iedzīvotāju apmierinātību ar dzīvi pilsētā u.c.

Apzināt esošo situāciju resocializācijas programmu licencēšanas/akreditācijas jomā Latvijā.

1 ) Izvērtēt, no vienas puses, komersantu tiesību ievērošanu sniegt komercpakalpojumus, un no otras puses, indivīda cilvēktiesību ievērošanu rīkoties ar saviem resursiem un sabiedrības intereses mazināt sociālos un veselības riskus, novēršot indivīdu iespējamo atkarību rašanos no azartspēlēm un izlozēm Kuldīgas novadā;

2) Izstrādāt priekšlikumus spēļu zāles un derību pieņemšanas vietu normatīvajam regulējumam Kuldīgas novadā.

Turpināt pupu sēklgrauža bioloģijas un ekoloģijas, kā arī augu aizsardzības paņēmienu pētījumus.

Pētīt medusbites saimju dzīvotspēju ietekmējošos faktorus un izstrādāt metodiku augu aizsardzības līdzekļu lietošanas radītā riska novērtēšanai medusbites saimēm Latvijā.

Pētīt Latvijas agrocenozēs sastopamo bišu faunu un sugu daudzveidību.

Pētījums sagatavots kā daļa no projekta “Latvijas invaliditātes noteikšanas sistēmas izvērtējums un pilnveidošana”, kuru Pasaules Banka īstenoja ar Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta (REFORM ĢD) finansējumu un līdzdalību.

Projekta mērķis – uzlabot invaliditātes noteikšanas sistēmu, sniedzot Latvijas Republikas Labklājības ministrijai tehnisko atbalstu un ieteikumus šādos aspektos: (i) standartizētas personu funkcionēšanas spēju novērtējuma sistēmas izveide; (ii) izmēģinājuma projekta izstrāde, īstenošana un novērtēšana, lai izvērtētu iespējas iekļaut standartizētu funkcionēšanas spēju novērtējumu invaliditātes noteikšanas metodikā; un (iii) pasākumi, kas stiprina saikni starp invaliditātes noteikšanu un darba tirgus politiku, lai panāktu personu ar invaliditāti iekļaušanu darba tirgū.

Pētījums sniedz ieteikumus par to, kā pilnveidot personas funkcionēšanas novērtējumu (t.i. novērtējumu par invaliditātes radītajām sekām) un nodrošināt tā atbilstību bio-psiho-sociālajai jeb interaktīvajai invaliditātes izpratnei, kas izmantota Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskajā funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikācijā (PVO SFK). Šī pieeja ir arī atspoguļota Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD).

Projekta ietvaros paredzēts novērtēt slimību izturību graudaugu šķirnēm, kas pieteiktas iekļaušanai Latvijas augu šķirņu katalogā, saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 518. Veicot šķirņu slimību monitoringu, augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas ietvaros, vidēji trīs vietās Latvijā, būs iespējams iegūt priekšstatu, kāda ir izmēģinājumā iekļauto šķirņu slimību izturība Latvijas agroklimatiskajos apstākļos, ja tām netiek pielietota pilna intensīvā audzēšanas tehnoloģija – lietoti augu augšanas regulatori un fungicīdi.

Skaidrot dažādos veidos izbarotas lopbarības sastāvā esošo barības vielu konversiju dzīvmasas pieauguma ieguvei, to iznesi ar cietajiem kūtsmēsliem un urīnu. Atkārtot 2019. gadā uzsākto pētījumu un analizēt izēdinātās lopbarības (spēkbarība un salmi) daudzumu un ķīmisko sastāvu, kā arī barības apēdamību pie atšķirīgiem spēkbarības izdales variantiem, veikt barības sagremojamības eksperimentu un vērtēt barības līdzekļos esošo vielu sagremojamību.

Nodrošināt lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu un amonjaka emisiju un CO2 piesaistes robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC) izmantojamību lauksaimniecības, vides un klimata politikas veidošanā.