Pētījumu un publikāciju datubāze

1. Latvijas iedzīvotāju mediju un informācijas resursu lietošanas paradumus;
2. Kāds saturs Latvijas iedzīvotājiem interesē un ir vajadzīgs? Kāda ir Latvijas iedzīvotāju apmierinātība ar elektronisko mediju (sabiedrisko un komerciālo) saturu un uzticēšanās tam?
3. Iemesli, kādēļ lieto vai nelieto sabiedrisko mediju saturu.

Izstrādāt metodes un pielietot, lai apzinātu un raksturotu cinka oksīda un silīcija dioksīda nanodaļiņu izplatību Latvijas teritorijā izplatītajā pārtikā un izplatītās pārtikas iepakojuma sastāvā, novērtēt ķīmisko formu, sastāva un daļiņu izmērus, potenciālo apdraudējumu, izstrādāt zinātniski pamatotus ieteikumus pārtikas drošības veicināšanai patērētājiem.

Uzlabot produktivitāti, bioloģisko daudzveidību un augsnes auglību, samazinot neorganisko mēslošanas līdzekļu un biopesticīdu lietošanu, un mazināt slodzi uz vidi un klimata izmaiņām intensīvā bioloģiskā dārzeņu audzēšanā.

Analizēt ĀCM izplatības rādītāju (vīrusa prevalence un seroprevalence) dinamiku Latvijas reģionos, kā arī slimības ietekmi uz meža cūku populāciju, lai spriestu par alternatīviem slimības ierobežošanas veidiem mežacūku populācijā, tādējādi samazinot ĀCM saslimšanas risku cūku novietnēs.

Novērtēt lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti, pamatojoties uz regulāri un sistemātiski iegūtiem ūdens kvalitātes (slāpekļa un fosfora savienojumi) monitoringa rezultātiem un hidroloģiskajiem novērojumiem.

Noskaidrot Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) klientu (zvanu centru klientu) vajadzības un informētību attiecībā uz pakalpojumu saņemšanas iespējām VPVKAC, kā arī apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem.

Lai veiktu pētījumu par gājēju sajūtām, motivāciju, paradumiem, piedaloties ceļu satiksmē, laika posmā no 2019.gada septembra līdz 2020.gada augustam tika veikts pētījums, kura ietvaros izmantotas gan kvantitatīvās, gan kvalitatīvās pētījumu metodes, kas deva iespēju vispusīgāk izprast gājēju domāšanu, zināšanas, uzvedību ceļu satiksmē.

Reģionālais pētījums ir daļa no DigiBEST starpreģionu politikas izpētes procesa un tā galvenais mērķis ir apzināt vispārīgo situāciju Latvijā, kas skar MVU digitalizācijas jomu, t.i., balstoties uz statistikas datu, literatūras un politikas dokumentu analīzi, sniegt informāciju par ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstības faktoriem, īpaši digitālās ekonomikas un sabiedrības radītājiem, saistošiem valsts politikas dokumentiem un atbalsta instrumentiem, risināmo problemātiku un esošās biznesa vides pilnveides iespējām.

Medus autentiskuma noteikšana, veicot flavonoīdu noteikšanu, kā arī veicot nemērķēto skrīningu ar augstas izšķirtspējas masspektrometrijas metodi (LC-Orbitrap-MS). Paraugos tiks noteikti medus kvalitātes parametri, kā arī nodrošināts pesticīdu un veterināro zāļu atlieku izplatības.

Latvijā līdz šim nav veikti pētījumi par AAL atliekvielām augsnē, zinātnieki atzīst, ka šādu pētījumu trūkst arī visā Eiropā. Vairumā gadījumu pētījumi tiek veikti šauri par kādu noteiktu darbīgo vielu. AAL ilgtspējīgu lietošanu, mazinot AAL lietošanas radīto risku un ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, paredz 2020. gada 22. janvārī pieņemtais MK rīkojums Nr. 27 “Par Latvijas rīcības plānu augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgai izmantošanai”.

Ar jaunām ģenētisko modifikāciju metodēm iegūtu pārtikas produktu, dzīvnieku barības un to piedevu diagnostisko metožu un iespējamo risku novērtēšana Latvijā. Projekta mērķa realizācija nodrošinās Latvijas gatavību veikt minēto pārtikas produktu diagnostiku, konstatējot šādu produktu kravas uz robežas, kā arī dažādu aizdomu gadījumos, lai nepieļautu patērētāju maldināšanu, veselības apdraudējumu vai iespējamu kaitējumu Latvijas videi.

Veikt IeVP aktuālās situācijas un pasaules prakses resocializācijas programmu īstenošanas jomā izvērtējamu, lai mērķtiecīgi izvēlētos iestādes vajadzībām atbilstošas jaunas/trūstošās resocializācijas programmas.

Iegūt Latvijas eksportējošo uzņēmumu novērtējumu LIAA sniegto pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un atbilstībai mērķa grupas vajadzībām, kā arī identificēt diasporas lomu eksporta veicināšanās jomā.

Novērtēt Latvijas iedzīvotāju uzņemtā sāls un joda daudzumu, izvērtējot iedzīvotāju sniegtos uztura datus un 24 stundu urīna paraugu analītiskos mērījumus.

Hronisko neinfekcijas slimību un to veicinātājfaktoru izplatības noteikšana, kas visbūtiskāk ietekmē Latvijas iedzīvotāju veselību.

Noskaidrot aktuālo situāciju darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā, analizēt datus dinamikā, salīdzinot tos ar iepriekš veiktajiem pētījumiem “Darba apstākļi un riski Latvijā”, izstrādāt priekšlikumus esošā tiesiskā regulējuma praktiskās ieviešanas uzlabošanai.

Pamatojoties uz sistemātiski iegūtiem novērojumu rezultātiem, noteikt un analizēt SEG emisijas no lauksaimniecībā izmantotām teritorijām, kā arī veikt esošo meliorācijas sistēmu identifikāciju un tehniskā stāvokļa novērtēšanu, izmantojot ģeotelpisko informāciju.

Pārbaudīt dažādos Latvijas reģionos un izdalīt jaunas, integrētai un bioloģiskai audzēšanai piemērotas ābeļu, plūmju un ķiršu šķirnes un potcelmus; izstrādāt to audzēšanas tehnoloģijas, tā radot potenciālu ekonomiski efektīvai un vidi saudzējošai ražošanai.

Veikt valsts valodas politikas attīstības 2018.-2019. gadā izvērtējumu atbilstoši Valsts valodas politikas pamatnostādnēs 2015.-2020. gadam definētajiem rīcības virzieniem

Izstrādāt Rēzeknes pilsētas  jaunatnes politikas attīstības programmu , kas  ir vidējā termiņa plānošanas dokuments 2020. – 2023. gadam, kas nosaka darba ar jaunatni attīstības prioritātes, rīcības virzienus un uzdevumus, kā arī to īstenotājus un finanšu resursus ilgtermiņa mērķu sasniegšanai. Rēzeknes pilsētas jaunatnes politikas attīstības programma ir jaunatnes darba plānošanas dokuments Rēzeknē, kas vērsts uz preventīvu darbību, nevis negatīvo seku likvidēšanu. Rēzeknes pilsētā jaunatnes politikas attīstības programma balstās uz vispāratzītiem jaunatnes politikas īstenošanas principiem

Pētījumā ir apzināti un analizēti iepriekš veikto pētījumu rezultāti par Valsts probācijas dienesta (turpmāk tekstā – VPD) darbinieku apmierinātību ar darbu, profesionālo noturību, iesaisti, lojalitāti, kā arī tos prognozējošajiem faktoriem. Pētījuma ietvaros tika veikta esošo pētījumu datu sekundāra analīze, aptverot gandrīz desmit gadu periodu (2011. – 2019.g.).

Gūt ieskatu par kopējo sabiedrības noskaņojumu un viedokli par tēva lomu ģimenē, sieviešu un vīriešu atbildību bērnu audzināšanā, stereotipiem un mītiem, kas valda sabiedrībā, īpaši situācijās, ja vecāki dzīvo šķirti.

Nodrošināt aktuālu informāciju par sabiedrības apmierinātības līmeni ar tiesu darbu.  Iegūtie rezultāti tiek salīdzināti ar iepriekšējo gadu rezultātiem, kas ļauj iegūt detalizētu reultātu apkopojumu un analīzi.

Veikt tekstila atkritumu pārstrādes iespēju analīzi Latvijā un izvērtēt ārvalstu pieredzi, lai izstrādātu priekšlikumus tekstila materiālu (apģērbs, apavi, mājas tekstils) atkārtotas izmantošanas, tekstila atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes veicināšanai.