Pētījumu un publikāciju datubāze

Fiksēt izmaiņas tūrismā Latvijas reģionos gandrīz gadu pēc COVID19 pirmo ierobežojumu ieviešanas, izzināt Latvijas reģionu tūrisma nozares uzņēmēju noskaņojumu, noskaidrot kā tūrisma nozares uzņēmējus ir ietekmējuši pulcēšanās un pakalpojumu sniegšanas ierobežojumu ieviešana COVID 19 otrā viļņa laikā, kuri sakrīt ar tūrisma nozares kluso sezonu, novērtēt valdības sniegtos atbalsta instrumentus, noskaidrot pieejamā valsts atbalsta izmantošanas apmērus un būtiskākās problēmas, kas liedz to saņemt, kā arī noskaidrot cita veida valsts atbalsta nepieciešamību un formas (apmācības, semināri, informācijas izplatīšanas un mārketinga pasākumi).

Sabiedriskās domas pētījums tika veikts, lai spētu izstrādāt mērķētas aktivitātes sabiedrības izpratnes uzlabošanai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, to saistību ar konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, šādu nodarījumu sekām tautsaimniecībai.

Pētījumā iegūtos rezultātus Finanšu izlūkošanas dienests izmanto turpmākajās sabiedrības informēšanas un izglītojošās kampaņās, precīzāk formulējot galvenos vēstījumus, izvēloties komunikācijas kanālus un rīkus, kā arī, gatavojot Finanšu izlūkošanas dienesta stratēģiskās komunikācijas produktus.

Papildināt 2020. gada augustā  veikto zivju stāvokļa un krājuma novērtējumu ar aktuālajiem pavasara nārsta datiem, kas nodrošinās pilnvērtīgākas informācijas pieejamību par zivju krājumu un dos iespēju papildināt Zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus

Veikt Gēnu bankā esošā vietējo apdraudēto lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu bioloģiskā materiāla papildināšanu ar jauno vaislas dzīvnieku bioloģisko materiālu un veikt tā izpēti, lai sekmīgi pievienotos starptautiskai dzīvnieku gēnu bankas sistēmai (EUGENA).

Skaidrot bezapvēršanas augsnes apstrādes, salīdzinājumā ar tradicionālo (aršanu) augsnes apstrādi, bezmaiņas un dažādas augmaiņas sējumos ietekmi uz augsnes izmantošanas ilgtspējību un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu: ražas lielumu un kvalitāti, augsnes fizikālo īpašību un ķīmiskā sastāva izmaiņām ilgtermiņā, kaitīgo organismu attīstību un izplatību.

Noskaidrot ar klimata pārmaiņām saistītā kāpostu cekulkodes voltīnisma izmaiņām iespējamo paaudžu skaita pieaugumu, kuras attīstās gada laikā, līdz ar to arī postīgums. Lai izstrādātu ierobežošanas stratēģiju, ir nepieciešami kukaiņa fenoloģijas pētījumi

Starptautiskā Ziemeļu un Baltijas valstu zinātnieku un zālaugu selekcionāru publiski-privātā sadarbības projekta “PPP for Pre-breeding in Perennial Ryegrass (Lolium perenne L.)” ietvaros kopīgiem spēkiem izvērtēt, atlasīt un pilnveidot ganību airenes ģenētisko materiālu,  palielināt tā ģenētisko daudzveidību, lai  nākotnes mainīgajos klimatiskajos apstākļos veidotu jaunas, adaptēties spējīgas šķirnes Ziemeļu un Baltijas reģionam.

Radīt iespēju Latvijas publiskajam sektoram izmantot eksperimentēšanas metodes un attīstīt eksperimentēšanas kultūru visā publiskajā sektorā. Vadlīnijas arī iepazīstina ar starptautiskiem piemēriem un labo praksi, lai iedvesmotu un atbalstītu eksperimentēšanas kultūras attīstību Latvijā.

Sniegt aktualizētu un situācijas izpētē balstītu redzējumu par svarīgākajiem Latvijas piena nozares attīstības šķēršļiem un izaicinājumiem, kā arī apkopot iespējamos risinājumus un rekomendācijas, lai sekmētu pozitīvas pārmaiņas nozarē, pieejamo atbalsta mehānismu mērķtiecīgu piemērošanu un konkurētspējīgas, noturīgas un multifuncionālas piena nozares attīstību Latvijā.

Nodrošināt Ūdeņu struktūrdirektīvas (Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK) 5. panta 1. punkta, 8. panta, 10. panta un 15. panta, kā arī II Pielikuma 1.4., 1.5., 2.2. un 2.3. punktu prasību izpildi par ūdens resursu stāvokļa monitoringa programmu izveidi un īstenošanu.

– sniegt lasītājam izpratni par sociālās un politiskās uzticēšanās definēšanu sociālajās zinātnēs, to ietekmējošiem faktoriem, uzticēšanos dinamiku Eiropā un Latvijā

– skaidrot uzticēšanās mērīšanu un analīzi ESS, kā arī izvērst ESS 9. kārtas uzticēšanās datu analīzi

– identificēt Latvijas sociāli demografiskās grupas ar zemu sociālo un politisko uzticēšanos

– izdarīt secinājumus par sociālajām grupām ar zemu uzticēšanās līmeni par un virzieniem, kuros stiprināt sociālo un politisko uzticēšanos.

Novērtēt slimību izturību graudaugu šķirnēm, kas pieteiktas iekļaušanai Latvijas augu šķirņu katalogā, saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 518. Veicot šķirņu slimību monitoringu, augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas ietvaros, vidēji trīs vietās Latvijā, būs iespējams iegūt priekšstatu, kāda ir izmēģinājumā iekļauto šķirņu slimību izturība Latvijas agroklimatiskajos apstākļos, ja tām netiek pielietota pilna intensīvā audzēšanas tehnoloģija – lietoti augu augšanas regulatori un fungicīdi.

Veikt izvērtējumu par esošo B un C kategorijas piesārņojošo darbību iedalījumu un izstrādāt priekšlikumus kritērijiem, kurus varētu izmantot saraksta pārskatīšanai/ atjaunināšanai (piemēram, darbību izslēgšanai, iekļaušanai vai robežsliekšņu izmaiņām), kā arī izstrādāt priekšlikumu jaunam B un C kategorijas darbību sarakstam.

1)Augsnes, ūdens un augu produkcijas paraugos esošo augu aizsardzības līdzekļu atliekvielu noteikšana. 2)Botāniskā sastāva un lauksaimniecībā biežāk lietoto augu aizsardzības līdzekļu atliekvielu noteikšana ziedputekšņos. 3)Pētījumi izturības noteikšanai pret fungicīdiem.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (attieksme pret COVID-19, mentālās veselības vērtējums, informētība par dažādiem ar Covid-19 saistītiem jautājumiem,  attieksme pret vakcinēšanos, ierobežojumu vērtējums, valdības rīcības vērtējums u.c.). Pētījums (telefonintervijas) veikts no 19.10.2021. līdz 07.11.2021., piedalījās 1003 respondenti.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Covid-19 (attieksme pret COVID-19, informētība par dažādiem ar Covid-19 saistītiem jautājumiem,  attieksme pret vakcinēšanos, ierobežojumu vērtējums, valdības rīcības vērtējums u.c.).

Medus autentiskuma noteikšana, nosakot flavonoīdus, kā arī veicot nemērķēto skrīningu ar augstas izšķirtspējas masspektrometrijas metodi. Medus kvalitātes parametru (HMF, cukuru satura, elektrovadītspējas u.c.) noteikšana paraugos. Pesticīdu un veterināro zāļu atlieku izplatības monitorings ar masspektrometrijas metodēm.

ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes kvalitatīvs novērtējums uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm taksonomijas regulējuma kontekstā (atbilstoši ES regulējuma aktualizācijai līguma darbības laikā).

Iegūt informāciju par deoksinivalenola (turpmāk – DON) izplatību atkarībā no labības veida Latvijā audzētos rudzos, kviešos, miežos, auzās un salīdzināt ar ES plānoto likumdošanas aktu. Svarīgi ir noteikt dažādu faktoru (augsnes sastāva, pesticīdu lietošanas, iepriekšējā lauka izmantošanas veida, kā arī klimata) ietekmi uz DON izplatību labībā.

Izvērtēt, kā tiek sasniegti nacionālie stratēģiskie mērķi augļu un dārzeņu ražošanas sektora ilgtspējīgai attīstībai. Tas ietver izpēti par augļu un dārzeņu ražotāju tirgus varas stiprināšanu kopējā pārtikas piegādes ķēdē, sinerģijas uzlabošanu vērtības ķēdē un ražotāju konkurētspējas celšanu.

Apzināt sociālās palīdzības organizatora darba saturu pašvaldību sociālajos dienestos un darba kvalitatīvai izpildei nepieciešamās kompetences.

Izprast topošo un esošo vecāku vēlmes attiecībā uz nepieciešamo atbalstu bērna audzināšanā un motivāciju jaunu atvašu sagaidīšanā

Šī darba mērķis bija izstrādāt Kalnišku ezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus.

Izstrādāt Demenes ezera zivsaimnieciskās ekspluatācijas noteikumus