Pētījumu un publikāciju datubāze

Pilnveidot valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, netieši veicinot arī visas sabiedrības un tautsaimniecības ieguvumu no labākas valsts uzņēmumu pārvaldības.

Stiprināt Pārresoru koordinācijas centra un citu iesaistīto dalībnieku tostarp kapitāldaļu turētāju, valsts kapitālsabiedrību un nozaru politikas veidotāju kapacitāti.

Eiropas Komisijas (EK) un KMPG Baltics īstenota, Pārresoru koordinācijas centra iniciētā, projekta rezultātā tika sagatavots neatkarīgs valsts kapitālsabiedrību pārvaldības izvērtējums, analizējot esošos procesus mērķu noteikšanā, uzraudzībā un darbības rezultātu novērtēšanā. Sniegti arī priekšlikumi valsts kapitālsabiedrību pārvaldības uzlabošanai, ņemot vērā to dažādos darbības profilus un mērogus.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) darbinieku/ speciālistu (pašvaldību darbinieku) vajadzības un apmierinātību.

Pētījuma mērķis ir novērtēt Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) darbinieku/ speciālistu (pašvaldību darbinieku) darbu reālos darba apstākļos, identificējot darbinieku stiprās un vājās puses, kā arī viņu rīcības atbilstību iestādes klientu apkalpošanas standartiem.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) klientu vajadzības un informētību attiecībā uz pakalpojumu saņemšanas iespējām VPVKAC, kā arī apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem.

Pētījumā “Visaptverošs pētījums par ceļu satiksmes drošību ietekmējošiem riska faktoriem Rīgas reģionā” VAS “Latvijas Valsts ceļi” eksperts ir veicis par ceļu satiksmes negadījumu pieejamās informācijas analīzi, nodrošinot, ka tiek noteikta ceļa infrastruktūras ietekme uz ceļu satiksmes negadījuma sekām un iemesliem, un to klasifikācija. Savukārt Tieslietu ministrijas Valsts tiesu ekspertīžu biroja eksperti ir veikuši par ceļu satiksmes negadījumu pieejamās informācijas analīzi, identificējot un aprakstot ceļu satiksmes negadījumu iemeslus un tos klasificējot, tāpat ir sagatavoti secinājumi un priekšlikumi, lai novērstu šādus ceļu satiksmes negadījumus. Pētījumā iesaistītie VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” eksperti ir veikuši par ceļu satiksmes negadījumu pieejamās informācijas analīzi, nosakot vides faktoru ietekmi uz ceļu satiksmes negadījumu iemesliem, kā arī ir sagatavojuši priekšlikumus ceļu satiksmes organizācijas uzlabošanai ceļu satiksmes negadījuma vietā. Satiksmes ministrijas eksperts ir nodrošinājis pētījuma izpētes procesā iegūtās informācijas apstrādi un tās iekļaušanu Pētījumā.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) iestāžu darbinieku, kuri strādā ar Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) pieņemtajiem iesniegumiem, vajadzības un apmierinātību.

Pētījuma galvenais mērķis bija, izmantojot dažādus informācijas avotus, apkopot un sagatavot vēsturiskos datus un aktuālo informāciju par dzeņveidīgo putnu sugu novērojumiem un to atradnēm par laika periodu no 2000. līdz 2017. gadam dabas datu pārvaldības sistēmai (DDPS) “Ozols”.

Pētījuma mērķis ir apsekot noteiktas Spilvainā ancīša Agrimonia pilosa Ledeb. atradnes, lai konstatētu to stāvokli un izvērtētu populācijas lielumu, kas nepieciešams sugas aizsardzības pasākumu izvērtēšanai un apsaimniekošanas jautājumu risināšanai.

Šis sabiedriskās domas pētījums ir ikgadējs pētījums, ko veic, lai iegūtu objektīvu informāciju par iedzīvotāju apmierinātību ar valsts pārvaldes iestāžu darbu. Pētījumā padziļināti analizē dažādus valsts iestāžu sniegtos pakalpojumus un sabiedrības attieksmi par valsts pārvaldes darbu kopumā. Šīs pētījums ir turpinājums 2015., 2016. un 2017. gadā veiktajiem valsts pārvaldes klientu apmierinātības pētījumiem. Pētījums ir sasaistīts ar iedzīvotāju vērtējumu par klientu apkalpošanu valsts pārvaldē, tādējādi ļaujot savstarpēji salīdzināt izmaiņas, kā klienti vērtē valsts pārvaldes pakalpojumus un servisa kvalitāti. Tāpat pētījums ļauj novērtēt gan valsts pārvaldes efektivitāti pakalpojumu sniegšanā, gan klientu apkalpošanā, kā arī ļauj atklāt būtiskākos trūkumus pakalpojumu saņemšanā un e-pakalpojumu izmantošanas ierobežojumus. Izvērtējot pētījuma gaitā gūtos secinājumus, ir iespējams izstrādāt konkrētus priekšlikumus valsts pārvaldes klientu apkalpošanas un pakalpojumu sniegšanas uzlabošanai.

Valsts iestāžu novērtējuma un e-indeksa struktūru veido 5 galvenās tēmas, kuras atspoguļo objektīvus un salīdzināmus kritērijus, lai novērtētu e-pārvaldes principu ieviešanu valsts iestāžu darbā. 5 tēmas ir:
– Saziņa ar sabiedrību un līdzdalība
– Klientu apkalpošana un atbalsts
– Atvērto datu pieejamība
– Pakalpojumu nodrošināšana
– Iestādes iekšējie procesi un starpiestāžu sadarbība

Pētījuma mērķis ir veikt izmaksu un ieguvumu analīzi projekta “Uzņēmējdarbības vides attīstība Saldus pilsētas dienvidu daļā, pārbūvējot publisko infrastruktūru” (turpmāk – projekts), kura uzdevums ir palielināt privāto investīciju apjomu Saldus novadā, veicot ieguldījumus komercdarbības attīstībai nepieciešamajā ielu un ceļu infrastruktūrā, īstenošanai.

Izvērtēt uz rezultātiem balstītu agrovides pasākumu ieviešanas iespējamību Latvijā, izmantojot ekosistēmu pakalpojumu pieeju, paredzot pamata un brīvprātīgās agrovides prakses, tādējādi veicinot bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos, augsnes un ūdens kvalitātes uzlabošanos, pielāgošanos klimata pārmaiņām vai to mazināšanu, kā arī citus ieguvumus sabiedrībai

Pētījuma mērķis identificēt problēmjautājumus TAP tiesiskajā regulējumā un tā piemērošanas praksē un sagatavot pamatotus priekšlikums, kas ļautu novērst konstatētās problēmas, un veicinātu TAP piemērošanu.

Pētījuma mērķis ir noteikt projekta “Saldus pilsētas centra iekšējam apvedceļam pieguļošās teritorijas revitalizācija” finanšu atdeves rādītājus un pārliecināties par tā finanšu ilgtspēju.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot reģionālas nozīmes Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Valsts zemes dienesta (VZD), Valsts Darba Inspekcijas (VDI), Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Lauku atbalsta dienesta (LAD) darbinieku vajadzības un apmierinātību.

Pētījuma galvenie uzdevumi ir sagatavot informāciju par gaisa piesārņotājiem Saldus pilsētā un tai pieguļošajā teritorijā. Izstrādāt pilsētvides kvalitātes uzlabošanas priekšlikumus un ieteikumus rīcības plāna izstrādei. Izdalīt ekoloģiskā “stresa” rajonus Saldus pilsētā un tai pieguļošajā teritorijā (augsta piesārņojuma zona).

Mērķis ir Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības alternatīvo risinājumu izvērtējuma sagatavošana. Lai to sasniegtu, veikta perspektīvo risinājumu novērtējuma sagatavošana, kas ietver vides, ekonomisko, finanšu un organizatorisko risinājumu analīzi. Rezultātā izstrādāta Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstības programmas izstrāde, kas ietver rekomendācijas īstenojamiem tehniskajiem, finanšu un organizatoriskajiem risinājumiem.

Esošā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma vardarbībā cietušām pilngadīgām personām analīze no klientu (vardarbībā cietušo personu) perspektīvas, izvērtējot tā pilnveides nepieciešamību un iespējas, un atbilstoši tam, klientu vajadzībās balstītu tālākas pakalpojuma dizaina attīstības optimālā scenārija izstrāde, ņemot vērā dzimuma perspektīvu.

Omnibusa aptaujas mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret nevalstisko organizāciju sektoru.

Pētījuma galvenais mērķis ir Meža silpureņu Pulsatilla patens (L.) Mill. atradņu Gaujas Nacionālajā parkā un dabas parkā “Ogres Zilie kalni” ietekmējošo faktoru vērtējums un apsaimniekošana.

Pētījuma mērķis ir analizēt Latvijas zinātnieku diasporas sadarbību, lai labāk izprastu Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātnieku sadarbības tīklus, sadarbības formas un produktīvas sadarbības priekšnoteikumus, kā arī ārvalstīs dzīvojošo Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātnieku gaidas saistībā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (turpmāk tekstā ‒ ministrijas) un zinātnieku veidoto komunikāciju ar Latvijas zinātnieku diasporu. Pētījuma uzdevums ir arī izstrādāt ieteikumus sadarbības veicināšanai starp Latvijas un Latvijas izcelsmes zinātniekiem diasporā un zinātniekiem Latvijā. Pētījuma mērķis izriet no ministrijas uzstādījuma radīt iespējas Latvijas augstskolām un zinātniskajām institūcijām mērķtiecīgi sadarboties ar Latvijas zinātnieku diasporu kopīgu pētniecības un attīstības pasākumu īstenošanai.

Novērtēt Latvijas valsts simtgades programmas “Latvijas skolas soma” sagatavošanas un ieviešanas procesa posmu kopš 2018. gada sākuma un ieviešanu 2018./2019. mācību gada pirmajā semestrī.
Pētījumā novērtēta programmas “Latvijas skolas soma” saturiskās un praktiskās īstenošanas atbilstība koncepcijai, finansējuma apguves plānošanas un īstenošanas gaita, norišu piedāvājuma pieejamība un komunikāciju ar skolēnu un vecāku mērķauditorijām. Pētījuma rezultāti izmantoti izstrādājot programmu regulējošos normatīvos aktus, vadlīnijas programmas ieviešanai, atskaišu formas un komunikācijas kanālus un materiālus.