Pētījumu un publikāciju datubāze

Iegūt objektīvu informāciju par valsts tiešajā pārvaldē nodarbināto iesaistīšanās līmeni (indeksu), kā arī padziļināti analizēt faktorus, kuri ietekmē gan iesaistīšanos, gan izdegšanu, kā arī organizācijas dinamiskumu u. c. Tas ir turpinājums 2018. gadā veiktā valsts pārvaldes iesaistīšanās pētījumam. 2019. gada pētījumā pirmo reizi iekļauti OECD vienoti zinātniski aprobēti jautājumi (6 jautājumi), tādējādi iegūtie aptaujas rezultāti būs starptautiski salīdzināmi.

Noskaidrot pupu sēklgrauža (Bruchus rufimanus) ietekmi uz lauka pupām. Noskaidrot pupu sēklgrauža populācijas dinamiku un to ietekmējošos faktorus (klimatiskie faktori, ierobežošanas metodes u.c.). Izvērtēt dažādas monitoringa metodes pupu sēklgrauža populācijas blīvuma un lidošanas aktivitātes noteikšanai, pēc kurām vadoties, precīzāk noteikt, efektīvāko pupu sēklgrauža ierobežošanas laiku. Veikt citu nozīmīgu lauka pupu kaitēkļu monitoringu.

Noteikt un analizēt SEG emisijas no lauksaimniecībā izmantotām teritorijām, kurās veikti hidrotehniskās meliorācijas pasākumi.

Nodrošināt augļkopjus ar slimību un kaitēkļu attīstības prognozēm, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, lai pieņemtu lēmumu precīza smidzināšanas laika noteikšanai. Uzdevumi: 1) Veikt ābeļu un bumbieru kraupja attīstības prognozi, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par slimības kritiskajiem infekcijas periodiem Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra interneta vietnē, novērot kraupja izplatību saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās stacijas. 2) Veikt ābolu tinēja attīstības prognozi, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par ābolu tinēja attīstību Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra interneta vietnē, novērot ābolu tinēja izplatību saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās stacijas. 3) Veikt augļu koku vēža attīstības prognozi, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par augļu koku vēža attīstību Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centra interneta vietnē. 4) Pārbaudīt lēmuma atbalsta sistēmas RIMpro modeli ābolu zāģlapsenes attīstības prognozei Latvijas apstākļos, kaitēkļa attīstības un precīza ierobežošanas laika noteikšanai.
RIMpro-Hplocampa modeļa sniegtā imago attīstības prognoze neatbilda veiktajiem novērojumiem. Gan imago izlidošana, gan olu attīstība sākās vēlāk un turpinājās ilgāk, nekā to prognozēja modelis. Līdz ar to pastāv aizdomas, ka arī modeļa piedāvātais smidzinājuma veikšanas laiks bija pārlieku agrs.

Veikt E hepatīta monitoringu mājas un meža cūku asins paraugos, mājas cūku fekāliju paraugos un gaļas produktos. Monitoringa rezultāti sniegs informāciju par E hepatīta izplatību mājas un meža cūku populācijā, kā arī kalpos kā agrīna brīdināšanas sistēma signālam uzsākt E hepatīta apkarošanu un uzraudzību.

Starptautiskā Ziemeļu un Baltijas valstu zinātnieku un zālaugu selekcionāru publiski-privātā sadarbības projekta “PPP for Pre-breeding in Perennial Ryegrass (Lolium perenne L.)” ietvaros kopīgiem spēkiem izvērtēt, atlasīt un pilnveidot ganību airenes ģenētisko materiālu, palielināt tā ģenētisko daudzveidību, lai nākotnes mainīgajos klimatiskajos apstākļos veidotu jaunas, adaptēties spējīgas šķirnes Ziemeļu un Baltijas reģionam.

Skaidrot dažādos veidos izbarotas spēkbarības sastāvā esošo barības vielu konversiju dzīvmasas pieauguma ieguvei, to iznesi ar cietajiem kūtsmēsliem un urīnu, vienlaikus nodrošinot kvalitatīvu liemeņu iznākumu.

Izstrādāt metodes un pielietot, lai apzinātu un raksturotu titāna dioksīda un sudraba nanodaļiņu izplatību Latvijas teritorijā izplatītajā pārtikā un izplatītās pārtikas iepakojuma sastāvā, novērtēt ķīmisko formu, sastāva un daļiņu izmērus, potenciālo apdraudējumu, izstrādāt zinātniski pamatotus ieteikumus pārtikas drošības veicināšanai patērētājiem.

Novērtēt Latvijas lauksaimniecības biomasas ilgtspēju ES atjaunojamās enerģijas Direktīvas 2018/2001 kontekstā.

Veicināt lauksaimniecības, lauksaimniecības produktu pārstrādes nozares un projektu sadarbību, lai izstrādātu jaunus produktus – bioloģiskas izcelsmes augu piena (kaņepes un sojas pupiņas) saldējumu un dzērienus ar dažādām Latvijā audzētu ogu, augļu un dārzeņu piedevām un nodotu projekta ietvaros gūtās zināšanas dažādām mērķauditorijām Eiropas Inovāciju partnerības (EIP) tīklā un citos komunikācijas kanālos.

Iepazīties ar dārzaugu ģenētisko resursu saglabāšanu, audzēšanu, pavairošanu un izpēti, pielietojot mūsdienīgās tehnoloģijas un klimata kontroli.

Pētījumā “Priekšnosacījumi azartspēļu un izložu organizēšanas vietu noteikšanai Līvānu novadā” ir analizētas pašvaldības tiesības noteikt regulējumu azartspēļu jomā Līvānu novadā, ievērojot un sabalansējot komersantu tiesības sniegt komercpakalpojumus, indivīda cilvēktiesības brīvi rīkoties ar saviem resursiem un sabiedrības intereses mazināt sociālos un veselības riskus un novērst indivīdu iespējamo atkarību rašanos no azartspēlēm.
Pētījuma ietvaros ir analizēts azartspēļu zāļu un sabiedrisku objektu izvietojums un cilvēku plūsma Līvānu pilsētā, apzinātas iedzīvotāju riska grupas un problemātiskie spēlētāji, azartspēļu jomas pakalpojumu ietekme uz pašvaldības budžetu (ieņēmumi, sociālā budžeta izdevumi atkarību novēršanai un risku profilaksei) un ietekme uz sabiedrības veselību, drošību, uzņēmējdarbības nozarēm (tūrismu), nodarbinātību un Līvānu novada ilgtspējīgas attīstības mērķiem.
Pētījumā apskatīta citu Latvijas pašvaldību pieredze atļauju izsniegšanā azartspēļu zāļu atvēršanai savā administratīvajā teritorijā, tiesu nolēmumi, ar azartspēļu problemātiku saistītie pētījumi un publikācijas, Līvānu novada saistošie noteikumi, kā arī valsts politika un valsts normatīvais regulējums.
Balstoties uz pētījuma secinājumiem, ir izstrādāti priekšlikumi turpmākajai Līvānu novada domes rīcībai azartspēļu jomas regulēšanā Līvānu novadā.

Izvērtēt Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu 2007.–2013.gada plānošanas perioda 3.2.2.3.aktivitātes (turpmāk – Projekts) ieguldījumu, kas saistīts ar nākamās paaudzes platjoslas elektronisko sakaru tīkla infrastruktūras (atvilces maršrutēšanas tīkla jeb “vidējās jūdzes” (turpmāk “vidējā jūdze”)) izbūvi, lietderību, efektivitāti un ietekmi, lai konstatētu, kā izbūvētā infrastruktūra veicina elektronisko sakaru komersantu interesi iesaistīties veidot abonentlīniju (turpmāk – “pēdējā jūdze”) pieslēgumus interneta piekļuves pakalpojumu sniegšanai galalietotājiem un nepieciešamo rīcību, lai palielinātu elektronisko sakaru komersantu interesi veidot “pēdējās jūdzes” pieslēgumus tajās teritorijās, kur tas nav pietiekami nodrošināts.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) darbinieku/ speciālistu (pašvaldību darbinieku) vajadzības un apmierinātību.

Pētījuma mērķis ir novērtēt Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) darbinieku/ speciālistu (pašvaldību darbinieku) darbu reālos darba apstākļos, identificējot darbinieku stiprās un vājās puses, kā arī viņu rīcības atbilstību iestādes klientu apkalpošanas standartiem.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) klientu vajadzības un informētību attiecībā uz pakalpojumu saņemšanas iespējām VPVKAC, kā arī apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) iestāžu darbinieku, kuri strādā ar Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) pieņemtajiem iesniegumiem, vajadzības un apmierinātību.

Šis ir ikgadējs sabiedriskās domas pētījums, kura laikā tiek noskaidrots Latvijas iedzīvotāju apmierinātības līmenis, vērtējot valsts pārvaldes iestāžu darbu, kā arī tiek mērīta iedzīvotāju attieksme pret valsts pārvaldi kopumā.

Iegūtie rezultāti palīdz izvērtēt, kurās jomās un kādos aspektos nepieciešami uzlabojumi. Tāpat šie rezultāti sniedz ieskatu, vai iedzīvotāji pamana un novērtē iepriekš veiktos, nesenākos jauninājumus valsts pārvaldē.

Pētījuma mērķi ir sekmēt mūsdienu tehnoloģiju visaptverošu un atbilstošu pielietošanu valsts iestāžu un pašvaldību darbā un publisko pakalpojumu nodrošināšanā, atbilstoši labas pārvaldības principiem, tajā skaitā:
– Digitālās pārvaldes politikas rezultātu mērīšana un datos balstītu lēmumu pieņemšana politikas veidošanā;
– Vienkārši uztveramā formā pieejami digitālās pārvaldes un pakalpojumu politikas mērķi un pasākumi;
– Uzskatāmi pārskatāms organizāciju un valsts digitālā brieduma līmenis un rekomendācijas izaugsmei;
– Labas prakses piemēru identificēšana, zināšanu un pieredzes apmaiņa.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot reģionālas nozīmes Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru (VPVKAC) Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA), Valsts zemes dienesta (VZD), Valsts Darba Inspekcijas (VDI), Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Lauku atbalsta dienesta (LAD) darbinieku vajadzības un apmierinātību.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju informētību un vajadzības pēc valsts un pašvaldību pakalpojumiem, kā arī apmierinātību ar saņemtajiem pakalpojumiem kopumā un ar pakalpojumu pieteikšanas veidiem (t.i., elektroniski, klātienē, telefoniski, pasts).

Jaunatnes politikas īstenošanas plāna vidusposma izvērtējuma mērķis bija izstrādāt starpposma ietekmes izvērtējumu par laika periodu no 2016. līdz 2018. gadam saskaņā ar iepirkuma tehniskajā specifikācijā doto darba uzdevumu. Pakalpojuma ietvaros tika apkopoti dati un informācija par Jaunatnes politikas īstenošanas plāna ietvaros īstenotajiem pasākumiem un to sasniegtajiem rezultatīvajiem rādītājiem. Papildus tika sagatavots esošās situācijas darbā ar jaunatni raksturojums, kas ļauj plānošanas dokumenta izpildi vērtēt plašākā aktualitāšu kontekstā un definēt būtiskākos izaicinājumus nākamajam plānošanas periodam