Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma mērķis ir apzināt smēķēšanas izplatību skolēniem vecumā no13-15gadiem, pētīt šo vecuma grupu personīgos paradumus un prognozē smēķēšanas uzsākšanas risku, noskaidrot arī smēķēšanas motivāciju un faktorus, kas ietekmē ar smēķēšanu saistīto gan smēķētāju, gan nesmēķētāju uzvedību.

Iegūt informāciju par liekās ķermeņa masas un aptaukošanās izplatību 7 un 10 gadus veciem bērniem un skolu vides atbilstību veselīgu paradumu veicināšanai. Veicot vecāku anketēšanu, iegūt informāciju par ģimenes uztura paradumiem. Ne tikai pētīt, bet arī monitorēt liekās ķermeņa masas un aptaukošanās izplatību 7 un 10 gadus veciem bērniem.

Veikt izvērtējumu par dabas resursu nodokļa likmēm un izstrādāt risinājumu variantus nodokļa piemērošanas sistēmas pilnveidošanai.
Izstrādāt risinājumus nodokļa piemērošanas sistēmas pilnveidošanai un veikt aprēķinus par ietekmi uz valsts un pašvaldību budžetu.

Pieejams tikai drukātā veidā institūcijā

Veikt programmas TV-SOGP kvalitātes (integritātes) novērtējumu un izstrādāt rekomendācijas programmas uzlabošanai. Pētījuma rezultāti tiek izmantoti ieslodzījuma vietās īstenotas dzimumnoziedznieku socialas uzvedības korekcijas programmas pilnveidošanai un kvalitātes uzlabošanai.

Izpētīt Latvijā sastopamo Puccinia striiformis rasu ģeogrāfisko izplatību; noskaidrot tirgū pieejamo fungicīdu efektivitāti dzeltenās rūsas ierobežošanai; izvērtēt plašāk audzēto un perspektīvo kviešu šķirņu izturību pret dzeltenās rūsas infekciju un analizēt dzeltenās rūsas prognožu datormodeļa piemērotību izmantošanai Latvijā.
Dzeltenās rūsas monitoringa veikšana kviešu sējumos Latvijas teritorijā un ierosinātāja populācijas struktūru analīze.

1) noskaidrot informētību par rūpnieciskā īpašuma aizsardzības iespējām;
2) noskaidrot zināšanas par patentu, preču zīmju un dizainparaugu aizsardzību;

Pētījums pieejams tikai drukātā veidā institūcijā

Veikt programmas “Krievijā sagatavotā programma dzimumnoziedzniekiem” kvalitātes (integritātes) novērtējumu un izstrādāt rekomendācijas programmas uzlabošanai.
Pētījuma rezultāti tiek izmantoti brīvībā (Valsts probācijas dienestā) īstenotas dzimumnoziedznieku socialas uzvedības korekcijas programmas pilveidošanai un kvalitātes uzlabošanai. • analizēt pieejamo literatūru par programmu; • veikt intervijas ar programmas vadītājiem un atbildīgās institūcijas amatpersonām/darbiniekiem, kas ir iesaistīti programmas īstenošanā; • ievākt iegūstamo dokumentāciju par programmas īstenošanu; • veikt programmas rokasgrāmatu analīzi; • ievākt statistikas datus par programmas vadītājiem; • veikt programmas kvalitātes pārbaudi ar Programmu kvalitātes novērtēšanas instrumentu (PKNI; Rudzīte, Skara un Perepjolkina, 2018); • izstrādāt rekomendācijas programmas rokasgrāmatas un īstenošanas uzlabošanai

Izdalīt riska pazemes ūdensobjektu robežas, noteikt/pārskatīt fona un piesārņojošo vielu robežvērtības, sagatavot riska pazemes ūdensobjektu raksturojumus un novērtēt šo objektu stāvokli.
Hidroģeoloģiskās informācijas apkopošana un analīze, lai veiktu riska pazemes ūdensobjektu (turpmāk – PŪO) robežu noteikšanu un nepieciešamības gadījumā lemtu par jaunu pazemes riska ūdensobjektu izdalīšanu. Riska PŪO vertikālo un horizontālo robežu, fona un piesārņojošo vielu robežvērtību noteikšanas metodiku izstrāde, novērtējumu izstrāde, raksturojumu sagatavošana. Pārskatu un kartogrāfiskā materiāla sagatavošana.

Izstrādāt pētījumu, kurā veikta fiskālajai plānošanai izmantoto Finanšu ministrijas makroekonomisko un budžeta prognožu ex-post analīze.

Iegūt uz pierādījumiem balstītu informāciju par veselību ietekmējošiem paradumiem un funkcionālām spējām reprezentatīvā populācijā Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 65 gadu vecuma.

2019. gada septembrī un oktobrī pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pasūtījuma SIA “Aptauju Centrs” veica Latvijas iedzīvotāju aptauju ar mērķi noskaidrot Latvijas iedzīvotāju zināšanas par dažādiem finanšu pakalpojumiem, kā arī to izmantošanas paradumus. Šīs aptaujas dati tika izmantoti, lai aprēķinātu Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības indeksu.
Rezultāti rāda, ka iedzīvotāju Finanšu pratības indekss 2019. gadā bija 21.7 procentpunkti no 99 procentpunktiem. Redzamas būtiskas atšķirības dažādās iedzīvotāju grupās – sociāli mazāk aizsargāto un mazāk izglītoto iedzīvotāju finanšu pratība ir ievērojami zemāka nekā ekonomiski aktīviem, darbspējīgiem un augstāk izglītotiem iedzīvotājiem.

Pārbaudīt dažādos Latvijas reģionos un izdalīt jaunas, integrētai un bioloģiskai audzēšanai piemērotas ābeļu, plūmju un ķiršu šķirnes un potcelmus; izstrādāt to audzēšanas tehnoloģijas, tā radot potenciālu ekonomiski efektīvai un vidi saudzējošai ražošanai.

Mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju īpatsvaru, kas ziņotu par atsevišķu valsts iestāžu darbinieku pretlikumīgu rīcību, un uzskatiem par policistu tiesībām pielietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus.

No pazemes ūdeņiem atkarīgo ekosistēmu identificēšana un raksturošana Kazu gravā (Priekuļu novads); Ūdenī, augsnē un zemsedzē mītošo bezmugurkaulnieku sugu sastāva, aizsargājamo bezmugurkaulnieku sugu populāciju lieluma un saistības ar biotopu kvalitāti novērtējums avotu biotopos Kazu gravā.

Izvērtējuma mērķis – 2007. – 2013. gada ES fondu plānošanas perioda ieguldījumu pilsētvidē ieviešanas lietderības un ietekmes izvērtējums, novērtējot ieguldījumu ieviešanas efektivitāti, sasniegto rezultātu lietderību un ietekmi uz nacionālās un reģionālās nozīmes attīstības centru (izlases veidā) sociāli – ekonomiskās izaugsmes veicināšanu laika posmā no 2010. līdz 2016. gadam.
Izvērtējuma uzdevums analizēt 2007. – 2013. gada ES fondu plānošanas perioda 3.DP 3.6. prioritātes ieguldījumus kopā ar jebkuriem citiem saturiski papildinošiem ieguldījumiem pilsētvidē, kas veikti no ES fondiem un citiem finansējuma avotiem. Izvērtējumā analizēti: 1) veikto ieguldījumu rezultāti, ieviešanas mehānisms un ieguldījumu lietderība, 2) veikto ieguldījumu papildinātība, 3) veikto ieguldījumu ietekme uz nacionālas (republikas pilsētu) un reģionālas nozīmes attīstības centru (novadu, izlases veidā) pašvaldību sociāli – ekonomisko izaugsmi. Iespēju robežās analizēti arī 2014.-2020.gada ES fondu plānošanas perioda ieguldījumi pilsētvidē.

Veicināt bioloģiskās saimniekošanas apstākļos kvalitatīvas liellopu un mazo atgremotājdzīvnieku gaļas ražošanu Latvijā, to nobarošanā izmantojot ar pākšaugu piedevu veidotus pašražotās spēkbarības maisījumus. Skaidrot sagatavoto maisījumu izbarošanas efektivitāti, analizējot dzīvnieku nobarošanas rezultātus un iegūtās gaļas kvalitāti.

Lai novērtētu konvencionāli iegūtā medus autentiskumu, kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī lai identificētu Latvijas izcelsmes medus raksturlielumus, projekta ietvaros ir paredzēts veikt pētījumus vairāku ķīmisko komponentu noteikšanai. Medus autentiskuma noteikšana tiks veikta, veicot flavonoīdu noteikšanu, kā arī veicot nemērķēto skrīningu ar augstas izšķirtspējas masspektrometrijas metodi (LC-Orbitrap-MS). Bez tam paraugos tiks noteikti medus kvalitātes parametri, kā arī nodrošināts pesticīdu un veterināro zāļu atlieku izplatības. Pētījuma izpildes rezultātā tiks iegūta nozarei svarīga informācija par medus nekaitīguma un kvalitātes parametriem, kā arī uzsākta datubāzes sastādīšana, kas turpmāk tiks izmantota, lai identificētu medus Latvijas reģiona izcelsmi.

Veikt sekmīgu Apis mellifera mellifera saglabāšanu programmu bišu saimēm, nodrošinot atbilstošus kopšanas darbus dravošanas sezonā.

Izstrādāt priekšlikumus atkritumu apsaimniekošanā un aprites ekonomikas veicināšanā, ņemot vērā OECD veikto vides raksturlielumu pārskatu, tajā iekļautās rekomendācijas un publisko diskusiju rezultātus.
Veikt esošā pārvaldības (institucionālais, tiesiskais) modeļa izvērtējumu kontekstā ar OECD rekomendācijām un ES jaunajām (Atkritumu ietvardirektīvas grozījumi no 2018.gada jūnija) prasībām atkritumu apsaimniekošanā, t.sk. attiecībā uz ražotāju atbildības sistēmām.
Veikt izvērtējumu par vismaz 3 citu ES dalībvalstu (tai skaitā arī Lietuvas, Igaunijas vai Polijas pieredze) institucionālo modeli, atbildību un īpašumtiesību sadalījumu atkritumu apsaimniekošanā. Izvērtēt tiesiskā regulējuma vispārīgās prasības, kas izriet no ES tiesību normām, ES tiesas spriedumiem, kas būtu jāņem vērā atkritumu apsaimniekošanas institucionālā modeļa izmaiņu kontekstā Latvijā.

Izdalīt integrētajai audzēšanai dažādos Latvijas reģionos piemērotas aveņu, zemeņu un krūmogulāju šķirnes un izvērtēt tām piemērotākās audzēšanas tehnoloģijas, kas nodrošinās augstāku stādījumu ražību.

Novērtēt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazinājuma no 21% uz 5% ietekmi atsevišķās pārtikas produktu grupās – maize, svaiga gaļa, svaigas zivis, piena pamatprodukti un olas (turpmāk – pārtikas pamatprodukti).

Izvērtējuma mērķis ir noskaidrot visas sabiedrības informētības un izpratnes līmeni par ES fondu atbalstu Latvijā, sabiedrības uzticības līmeni ES fondiem un to ieguldījumam, kā arī tādējādi uzraudzīt komunikācijas pasākumu efektivitāti.

Projekta ietvaros paredzēts novērtēt slimību izturību graudaugu šķirnēm, kurām tiek veikta augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšana saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 518. Veicot šķirņu slimību monitoringu augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas ietvaros, vidēji trīs vietās Latvijā, būs iespējams iegūt priekšstatu, kāda ir izmēģinājumā iekļauto šķirņu slimību izturība Latvijas agroklimatiskajos apstākļos, ja tām netiek pielietota pilna intensīvā audzēšanas tehnoloģija – lietoti augu augšanas regulatori un fungicīdi.

Pilnveidot aramzemju un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto SEG emisiju un CO₂ piesaistes uzskaites sistēmu un pilnveidot, kā arī izstrādāt jaunus metodiskos risinājumus SEG emisiju un CO₂ piesaistes aprēķiniem.