Pētījumu un publikāciju datubāze

attīstīt Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeli (LASAM) nozares attīstības rādītāju prognozēšanai, integrējot to ar siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju prognozēšanas dinamisko modeli, un sagatavot ticamas un pamatotas lauksaimniecības sektoru attīstības ilgtermiņa prognozes

Pārbaudīt dažādu insekticīdu un smidzināšanas režīmu efektivitāti smiltsērkšķi stādījumos smiltsērkšķu raibspārnmušas ierobežošanai.

Vērtēt slaucamo govju barības vielu izmantošanas efektivitāti barībai ar dažādu kopproteīna saturu, noteikt barības sagremojamību un skaidrot amonjaka iznesi ar pienu, urīnu un mēsliem. Pētījumā iegūtie rezultāti ļaus pamatot barības devas izvēli pēc kopproteīna satura tajā, lai nodrošinātu efektīvu tā izmantošanu, nenoslogojot vidi, nezaudējot produktivitāti un optimizējot izmaksās, saistītās ar barības devu un kūtsmēslu apsaimniekošanu.

1) Latvijas iedzīvotāju mediju un informācijas resursu lietošanas paradumus;
2) Kā Latvijas sabiedriskie mediji pilda sabiedriskā pasūtījuma uzdevumus;
3) Latvijas sabiedrisko mediju darbības novērtējumu atbilstoši to darbības pamatprincipiem un vērtībām.

Noteikt efektīvās populācijas lielumu un prognozēt iekšaudzēšanas (inbrīdinga) pieaugumu dažādu sugu vietējām apdraudētajām šķirnēm Latvijā.

Skaidrot bezapvēršanas augsnes apstrādi, salīdzinājumā ar tradicionālo (aršanu) augsnes apstrādi, bezmaiņas un dažādas augmaiņas sējumos ietekmi uz augsnes izmantošanas ilgtspējību un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu: ražas lielumu un kvalitāti, augsnes fizikālo īpašību un ķīmiskā sastāva izmaiņām ilgtermiņā, kaitīgo organismu attīstību un izplatību.

Pamatojoties uz sistemātiski iegūtiem ūdens kvalitātes rādītāju (slāpekļa un fosfora savienojumi) monitoringa rezultātiem, novērtēt lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti.

Centrālās Statistikas pārvaldes sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju veikts zinātņu doktoru izlases veida apsekojums, dati apkopoti par situāciju 2018. gadā. Šāds izlases veida apsekojums veikts arī 2007., 2010. un 2016. gadā. Iegūtie dati ir starptautiski salīdzināmi, jo apsekojumā ir izmantota vienota Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) metodoloģija. Apsekojuma mērķis: iegūt kvalitatīvus, starptautiski salīdzināmus statistikas datus par zinātņu doktoru kompetences jomām, nodarbinātību un karjeras attīstību, zināšanu, prasmju un uzvedības pašvērtējumu kvalifikācijas iegūšanas laikā un vajadzīgo kompetenču nozīmīguma novērtējumu savā pamatdarba vietā, ar akadēmisko karjeru saistīto zinātnisko darbību un mobilitāti. No Latvijas zinātņu doktoru kopuma (4085 vecumā līdz 69 gadiem) aptaujai tika izveidota izlase ar 1500 personām, no kuriem 1007 jeb 67,1% respondents sniedza atbildes uz aptaujas jautājumiem.

Pētījums īstenots ESF projekta Nr. 8.3.6.1/16/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos” ietvaros. Projekts nodrošina Latvijas dalību PISA, TALIS, PIRLS, TIMSS, PIAAC, SCDH, INES un CERI pētījumos, kopējais projekta finansējums 6,3 MEUR.

Pētījuma mērķis ir rekomendāciju izstrādāšana un apaļo kokmateriālu pievešanas ietekmes uz vidi mazināšanai un izmaksu samazināšanai galvenās cirtes cirsmās uz gruntīm ar mazu nestspēju, izvēloties darba apstākļiem un plānotajam pievedamo kokmateriālu apjomam atbilstošu tehniku. Pētījuma mērķi sasniedz, iegūstot empīriskus datus par risu veidošanos, atkarībā no pievesto kravu skaita un kravu lieluma, kā arī grunts nestspējas parametriem. Vienlaicīgi ar risu veidošanos pievešanās laikā raksturo izmaiņas pievedējtraktora degvielas patēriņā, atkarībā no pievešanas apstākļiem (brauciens pa zaru ceļu vai bez tā un pa dažāda dziļuma risēm), kā arī augsnes sablīvējumu, izmantojot ģeoradaru un penetrologeru. Turpmākajos gados 2019. gadā ierīkotajos izmēģinājumu objektos seko augsnes sablīvējuma izmaiņām, kā arī novērtē risu formas un dziļuma izmaiņas.

Iegūt risinājumus drošai un ērtai piekļuvei īpašumiem autoceļa P1 tiešā tuvumā

Pētījuma mērķis un uzdevums ir Latvijas iedzīvotāju viedokļa noskaidrošana par to, cik bieži un kāpēc par tūrisma galamērķi ir izvēlēta Jūrmala, kāds ir pilsētas tūrisma piedāvājuma novērtējums. Pētījumā arī iekļauts Jūrmalas pilsētas salīdzinājums ar vairākām citām Latvijas pilsētām

Pētījuma mērķis ir noskaidrot vēlētāju viedokli par galvenajiem iemesliem piedalīties vai nepiedalīties 2019.gada 25. maijā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās un citiem ar vēlēšanu norisi un kārtību saistītiem aspektiem. Tāpat pētījums sniedz informāciju par vēlētāju sociāldemogrāfisko raksturojumu.

Veikt rīcībpolitikas pasākumu ietekmes un iedzīvotāju ienākumu situāciju raksturojošo datu izvērtējumu, lai secinātu, vai iniciētās
un ieviestās politikas sniedz mērķētu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā un veselības aprūpes un mājokļa pieejamībā.

Izvērtējuma mērķis ir novērtēt Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014. – 2020.gadam (turpmāk – programma) ieviešanas efektivitāti (effectiveness) un lietderību (efficiency), kā arī Programmas Komunikācijas stratēģijas ieviešanu.

Zinātniskais pētījums tiek īstenots ar mērķi izvērtēt darba tirgus politikas ietekmi uz iekļaujoša darba tirgus attīstību Latvijā. Tas tiek īstenots piecus gadus pēc iepriekšējā izvērtējuma, ko 2012. -2013. gadā veica Pasaules Banka.
Šis zinātniskais pētījums par Latviju ir piektais pētījums, kas publicēts OECD pētījumu sērijā “Cilvēku sasaiste ar darbavietām”, kas pievēršas ilgstošajiem bezdarbniekiem un personām, kas pakļautas ilgstošā bezdarba riskam. Zinātniskajā pētījumā izmantoti savienoti administratīvie mikrodati (VSAA, NVA, PMLP, pašvaldību sociālās palīdzības datu bāze), lai kvantitatīvi novērtētu aktivizēšanas pasākumu, kas noteikti Latvijas Iekļaujošas nodarbinātības pamatnostādnēs 2015.-2020.gadam, ietekmi. Specifiski zinātniskajā pētījumā novērtēta apmācību pasākumu ietekme, nodarbinātības subsīdijas, reģionālās mobilitātes veicināšanas programma un komercdarbības uzsākšanas programma.
Balstoties uz empīriskiem rezultātiem, zinātniskajā pētījumā sniegti priekšlikumi aktivizēšanas politikas pasākumu pilnveidei, lai stiprinātu bezdarbnieku līdzdalību darba tirgū un uzlabotu viņu darba tirgus rezultātus.

Rīgas centrā tika uzstādītas piecas ar kalibrētiem sensoriem aprīkotas tiešsaistes bezvadu un energoautonomas iekārtas ar mērķi novērtēt šāda gaisa kvalitātes novērojumu tīkla iegūstamo informāciju un tās kvalitāti (ticamību). Iegūtie mērījumu rezultāti liecina par atzīstamu zemo izmaksu sensoru izmantošanas potenciālu, paplašinot monitoringa tīklu, iegūstot zināmas precizitātes un labas temporālās izšķirtspējas mērījumus, kas informēšanai izmantojami gan tikai pēc apstrādes ar speciāli piemeklētiem algoritmiem, kuros būtiska nozīme arī gaisa temperatūrai un mitrumam.

Pētījums par Izglītības un zinātnes ministrijas mērķauditoriju motivējošiem un barjerfaktoriem informācijas uztverē.
Pētījuma mērķis ir apkopot jau pieejamo un iegūt papildu nepieciešamo informāciju par jauniešu izvēlēm tālākās izglītības pēc vispārējās pamata izglītības iegūšanā, analizējot jauniešiem pieejamo informāciju, jauniešu vidū pastāvošos priekšstatus, būtiskākos lēmumu pieņemšanas ietekmētājus u.c. saistītus aspektus kontekstā ar ES fondu veiktajām investīcijām izglītības iestāžu infrastruktūras modernizācijā un mācību satura attīstībā atbilstoši šodienas darba tirgus prasībām. Pētījuma ietvaros sniegta analīze par lēmumu pieņemšanas procesu un tā ietekmējošajiem faktoriem.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot uzņēmēju informētību par e-adresi, eID karti (personu apliecinošs dokuments), elektroniskiem risinājumiem dokumentu parakstīšanai un to izmantošanu.

Iegūt risinājumus drošai un ērtai piekļuvei īpašumiem abpus autoceļam A1, saglabājot A1 pamatfunkciju TEN-T pamattīkla koridorā. Iegūt risinājumus uzlabojumiem uz A1 un A1 ceļu mezglos. Iegūt risinājumus gājēju/velo plūsmas attīstībai.

Pētījuma mērķis ir iegūt informāciju par Latvijas iedzīvotāju ar veselību saistītām uzvedības izpausmēm, atklāt sabiedrības veselības problēmas, parādīt to ģeogrāfisko un sociāli-demogrāfisko izplatību, kā arī iegūt precīzāku priekšstatu par veselības veicināšanas un izglītības uzdevumiem nākotnē.

Izpētīt un pilnveidot esošo darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu (DTAPS), lai nodrošinātu savlaicīgāku un saskaņotāku valsts institūciju un nevalstisko organizāciju savstarpējo sadarbību darba tirgus pārmaiņu paredzēšanā un nepieciešamo pārkārtojumu ieviešanā, t.sk., paplašinātu vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognožu izmantošanu rīcībpolitikas veidošanā.

Noskaidrot iedzīvotāju viedokli par to, kādas vērtības būtu jāizkopj jaunajos sportistos, kādās vērtības sports attīsta bērnos un jauniešos, kā arī par to, kādas vērtības piekopj profesionālais sports.