Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju paradumus attiecībā uz tiesiski iegūtu autoru darbu kopēšanu personiskai lietošanai, kā arī salīdzināt iegūtos datus ar 2017.gadā veikto pētījumu.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot Latvijā populārākās torrentu vietnes un sagatavot detalizētu auditu par to saturu, lietotājiem, iespējām, kopīgajām un atšķirīgajām iezīmēm.

Noskaidrot Latvijā populārākās torrentu vietnes un sagatavot detalizētu auditu par to saturu, lietotājiem, iespējām, kopīgajām un atšķirīgajām iezīmēm.

Pētījuma mērķis bija veikt izpēti par Igaunijas un Lietuvas valsts muzeju tiesisko regulējumu un pārvaldības pieredzi; sagatavot priekšlikumus Latvijas valsts dibināto muzeju darbību stimulējošam juridiskajam statusam, balstoties pārējo Baltijas valstu pieredzē.

Izpētīt un veikt padziļinātu juridisku ekspertīzi par digitālā nodokļa ieviešanas iespējām Latvijā un sniegt atzinumu ar priekšlikumiem par digitālā nodokļa ieviešanas iespējām, ņemot vērā pieaugošo ārvalstu digitālo mediju dalību Latvijas mediju tirgū.

Sagatavot Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-2018.gadam ietekmes izvērtējumu, izvērtējot mērķu un rezultātu sasniegšanu, politikas rezultātus un rezultatīvos rādītājus, iesaistītās puses, resursu izlietojumu un noskaidrojot Latvijas valstspiederīgo vērtējumu un viedokli par sabiedrības integrācijas procesiem.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot Latvijas iedzīvotāju paradumus attiecībā uz autortiesību un blakustiesību objektu izmantošanu viedtālruņos.

Izvērtēt Latvijas valsts simtgades programmas sociālo, ekonomisko un kultūras ietekmi, t.sk., daudzveidīgajās norisēs aptverto mērķgrupu iesaisti, rīcības un attieksmes izmaiņas.
Pētījumā veikta Latvijas valsts simtgades programmas sagatavošanas un īstenošanas satura un procesa atbilstība izvirzītajiem mērķiem un pieejai. Rezultāti izmantoti sagatavojot starptautisku konferenci par programmas ieviešanu un plānojot programmas īstenošanu atlikušajā laika posmā līdz tās noslēgumam.

Sagatavot un sniegt atzinumu drukāto mediju jomā, izvērtējot iespējas drukāto mediju atbalstam nolūkā saglabāt Latvijas mediju daudzveidību un drukātos medijus kā vienu no kultūras formām.

Omnibusa aptaujas mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret nevalstisko organizāciju sektoru.

Novērtēt Latvijas valsts simtgades programmas “Latvijas skolas soma” sagatavošanas un ieviešanas procesa posmu kopš 2018. gada sākuma un ieviešanu 2018./2019. mācību gada pirmajā semestrī.
Pētījumā novērtēta programmas “Latvijas skolas soma” saturiskās un praktiskās īstenošanas atbilstība koncepcijai, finansējuma apguves plānošanas un īstenošanas gaita, norišu piedāvājuma pieejamība un komunikāciju ar skolēnu un vecāku mērķauditorijām. Pētījuma rezultāti izmantoti izstrādājot programmu regulējošos normatīvos aktus, vadlīnijas programmas ieviešanai, atskaišu formas un komunikācijas kanālus un materiālus.

Pētījuma mērķis bija apzināt un detalizēti analizēt akreditēto muzeju (valsts, pašvaldību, autonomo, privāto) līdzšinējo praksi sabiedrības dažādu mērķgrupu piesaistīšanā un līdzdalībā, vērtējot muzeju auditorijas izmaiņas pēdējo 10 (desmit) gadu laika periodā, definējot būtiskākos izaicinājumus muzeju auditorijas attīstībā vidējā un ilgtermiņā, kā arī izstrādāt rekomendācijas (metodiku) muzeju darba kvalitātes un muzeju nozares ilgtermiņa sabiedriskās ietekmes analīzei. Papildus būtiska kontekstuāla tēma izpētei bija muzeju lomas sabiedrībā (sociālās, ekonomiskās, u.c.).

Pētījuma mērķis bija padziļināti analizēt kultūrizglītības katra līmeņa (profesionālās ievirzes, profesionālās vidējās izglītības, augstākās izglītības) esošo situāciju, attīstības tendences un būtiskākos izaicinājumus, lai nodrošinātu strukturētu kultūrizglītības sistēmas raksturojumu un daudzpusīgu situācijas analīzi kultūrpolitikas plānotāju un īstenotāju vajadzībām.

Pētījuma mērķis ir noteikt ar autortiesībām aizsargātu reprogrāfiskās reproducēšanas apjomu valsts pārvaldē, lai komisija varētu panākt vienošanos par atlīdzības noteikšanas kritērijiem un lielumu par 2019., 2020. un 2021.gadā veikto reprogrāfisko reproducēšanu valsts pārvaldē.

Izvērtējuma par Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk tekstā – SIF) administrēto valsts budžeta programmu īstenošanas efektivitāti, ietekmi un lietderību 2016.–2018.gadā mērķis ir noskaidrot, cik efektīvi ir SIF administrēto valsts budžeta programmu ietvaros atbalstītie projekti un to ietekmi uz sabiedrības integrācijas politikas mērķu sasniegšanu, kā arī analizēt, vai projektu izvērtēšanas un uzraudzības procedūras ir samērīgas attiecībā pret ieguvumu un vai tās būtu lietderīgi vienkāršot.

Veikt pētījumu par kultūras jomas nevalstisko organizāciju sociāli ekonomisko ietekmi, tā ietvaros izpildot sekojošus uzdevumus:
1. Kultūras jomas nevalstisko organizāciju atlases kritēriju izstrāde;
2. Kultūras jomas nevalstisko organizāciju saimnieciskās darbības analīze;
3. Kultūras jomas nevalstisko organizāciju viedokļu izpēte;
4. Padziļināta izpēte par kultūras jomas nevalstisko organizāciju sociāli ekonomisko ietekmi;
5. Pētījuma ziņojuma izstrāde un komunikācija.

Izstrādāt Latvijas kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumu, izpildot šādus uzdevumus:
1. Kultūras patēriņa un līdzdalības attīstības tendenču raksturojums:
1.1. Latvijas iedzīvotāju kultūras aktivitāte, balstoties uz reprezentatīviem un statistikas datiem;
1.2. Latvijas iedzīvotāju kultūras aktivitāte: detalizēts raksturojums, balstoties uz reprezentatīviem datiem;
2. Atsevišķu kultūras patēriņa un līdzdalības aspektu padziļināta izpēte:
2.1. Jauniešu kultūras patēriņa iesaistes mehānismi un izaicinājumi;
2.2. Kultūras pakalpojumu reģionālā un sociālā pieejamība;
2.3. Līdzdalības formas un kultūras aktivitāte;
2.4. Digitālais kultūras patēriņš;
3. Pārskata izstrāde un pētījuma komunikācija:
3.1. Analītiska pētījumu rezultāta sagatavošana;
3.2. Infografiku izstrāde un pētījuma elektroniskās pieejamības nodrošināšana.

Izvērtēt un sniegt rekomendācijas par mediju atbalsta programmu ietekmi uz mediju vides daudzveidību un kvalitāti (Latvijas Mediju politikas pamatnostādņu 2016.–2020.gadam īstenošanas plāna 1.1.3., 1.4.1, 1.4.2., 1.5.1. pasākumi).

Pētījuma rezultāti atklāj Latvijas plašsaziņas līdzekļu pašreizējās situācijas kopainu, akcentējot tās stiprās un vājās puses. Pētījuma mērķis bija noskaidrot Latvijas mediju vides iekšējo un ārējo daudzveidību un tās kontekstus, lai varētu plānot turpmākas mediju politikas aktivitātes un izvērtēt to rezultātus (Mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam īstenošanas plāna 1.6.1. pasākums).

Pētījumā galvenā vērība veltīta Latvijas tradicionālo plašsaziņas līdzekļu daudzveidībai, atsevišķās grāmatas nodaļās analizēti arī interneta mediji. Analizējot Latvijas mediju saturu, pētnieki ir izmantojuši kontentanalīzi un teksta kvalitatīvās analīzes metodes. Ar šīm metodēm padziļināti pētīts plašsaziņas līdzekļu saturs 2017. gada aprīlī, maijā un jūnijā. Latvijas mediju vides un mediju patēriņa raksturojumam izmantoti statistikas dati. Veiktas arī plašsaziņas līdzekļu darbinieku un ekspertu intervijas un anketēšana.

Sagatavot un iesniegt atzinumu mediju (plašsaziņas līdzekļu) tiesiskā regulējuma jomā, izvērtējot mediju tiesisko regulējumu un tā pilnveides iespējas, tostarp veicot mediju nozares tiesību aktu padziļinātu analīzi.

Pētījuma mērķis ir novērtēt aktuālo trešo valstu pilsoņu un starptautiskās aizsardzības personu situāciju Latvijā dažādās jomās -uzņemšanas procedūra, nodarbinātība, izglītība, veselības aprūpe, sociālā aizsardzība, mājoklis, latviešu valodas apmācības, pilsoniskā līdzdalība un mijiedarbība ar vietējo sabiedrību, kas kopumā raksturo šo mērķa grupu dzīves apstākļus, vajadzības un nepieciešamos risinājumus to sekmīgai integrācijai Latvijas sabiedrībā, sociālajā, ekonomiskajā un kultūras vidē. Pētījumā ir izmantotas daudzveidīgas metodes un informācijas avoti, kas ir ļāvuši iegūt daudzšķautņainu skatījumu uz pētāmajiem jautājumiem.

Izpētīt starptautisko notikumu atainojumu Latvijas interneta medijos., kā Latvijas interneta ziņu portāli veido priekšstatus par starptautiskajiem notikumiem. Kā atšķiras notikumu atainošana interneta medijos latviešu un krievu valodā.

1) Iezīmēt kultūras un radošo industriju (KRI) nozares mērķus un uzdevumus, kā arī ieskicēt nozares darba tirgus attīstības tendences un prognozes, pārskatot Eiropas Savienības (ES) un Latvijas kultūrpolitikas dokumentus un līdzšinējos pētījumus kultūrizglītības un ar to saistītās darba tirgus jomās.
2) Definēt kultūras nozares un radošo industriju darba tirgu, raksturot šī Latvijas darba tirgus specifiku un attīstību, ņemot vērā kultūras attīstības tendences.