Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījumu un publikāciju datubāze ietver valsts pasūtītos un plānotos pētījumus. Tā sniedz iespēju vienkopus iepazīties ar dažādu jomu un atsevišķu institūciju veiktajiem un plānotajiem pētījumiem ar mērķi palīdzēt politikas plānotājiem ikdienas darbā, lai nedublētu jau esošus līdzīgus pētījumus un sekmētu pierādījumos balstītu politikas plānošanu Latvijā, kā arī sniegtu ieskatu plašākai sabiedrībai par valsts ieguldījumiem konkrētu jomu un nozaru darbības attīstībā.

Meklēšanas parametri

Izvēlētās birkas:
  • Notīrīt visus filtrus
  • Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība)

  • Politikas joma

  • Pētījuma klasifikācija

  • Valoda

  • Notīrīt visus filtrus

Rezultāti

Nosaukums
Veids
Nodošanas
datums
Joma
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība)
(101)
Veids
Nodošanas
datums
Joma
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība)

Pētījuma mērķis:

Sagatavot Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-2018.gadam ietekmes izvērtējumu, izvērtējot mērķu un rezultātu sasniegšanu, politikas rezultātus un rezultatīvos rādītājus, iesaistītās puses, resursu izlietojumu un noskaidrojot Latvijas valstspiederīgo vērtējumu un viedokli par sabiedrības integrācijas procesiem.

Pētījuma mērķis:

Pētījuma mērķis bija noskaidrot Latvijas iedzīvotāju paradumus attiecībā uz autortiesību un blakustiesību objektu izmantošanu viedtālruņos.

Pētījuma mērķis:

Izvērtēt Latvijas valsts simtgades programmas sociālo, ekonomisko un kultūras ietekmi, t.sk., daudzveidīgajās norisēs aptverto mērķgrupu iesaisti, rīcības un attieksmes izmaiņas.
Pētījumā veikta Latvijas valsts simtgades programmas sagatavošanas un īstenošanas satura un procesa atbilstība izvirzītajiem mērķiem un pieejai. Rezultāti izmantoti sagatavojot starptautisku konferenci par programmas ieviešanu un plānojot programmas īstenošanu atlikušajā laika posmā līdz tās noslēgumam.

Pētījuma mērķis:

Sagatavot un sniegt atzinumu drukāto mediju jomā, izvērtējot iespējas drukāto mediju atbalstam nolūkā saglabāt Latvijas mediju daudzveidību un drukātos medijus kā vienu no kultūras formām.

Pētījuma mērķis:

Omnibusa aptaujas mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret nevalstisko organizāciju sektoru.

Pētījuma mērķis:

Novērtēt Latvijas valsts simtgades programmas “Latvijas skolas soma” sagatavošanas un ieviešanas procesa posmu kopš 2018. gada sākuma un ieviešanu 2018./2019. mācību gada pirmajā semestrī.
Pētījumā novērtēta programmas “Latvijas skolas soma” saturiskās un praktiskās īstenošanas atbilstība koncepcijai, finansējuma apguves plānošanas un īstenošanas gaita, norišu piedāvājuma pieejamība un komunikāciju ar skolēnu un vecāku mērķauditorijām. Pētījuma rezultāti izmantoti izstrādājot programmu regulējošos normatīvos aktus, vadlīnijas programmas ieviešanai, atskaišu formas un komunikācijas kanālus un materiālus.

Pētījuma mērķis:

Pētījuma mērķis bija apzināt un detalizēti analizēt akreditēto muzeju (valsts, pašvaldību, autonomo, privāto) līdzšinējo praksi sabiedrības dažādu mērķgrupu piesaistīšanā un līdzdalībā, vērtējot muzeju auditorijas izmaiņas pēdējo 10 (desmit) gadu laika periodā, definējot būtiskākos izaicinājumus muzeju auditorijas attīstībā vidējā un ilgtermiņā, kā arī izstrādāt rekomendācijas (metodiku) muzeju darba kvalitātes un muzeju nozares ilgtermiņa sabiedriskās ietekmes analīzei. Papildus būtiska kontekstuāla tēma izpētei bija muzeju lomas sabiedrībā (sociālās, ekonomiskās, u.c.).

Pētījuma mērķis:

Pētījuma mērķis bija padziļināti analizēt kultūrizglītības katra līmeņa (profesionālās ievirzes, profesionālās vidējās izglītības, augstākās izglītības) esošo situāciju, attīstības tendences un būtiskākos izaicinājumus, lai nodrošinātu strukturētu kultūrizglītības sistēmas raksturojumu un daudzpusīgu situācijas analīzi kultūrpolitikas plānotāju un īstenotāju vajadzībām.

Pētījuma mērķis:

Pētījuma mērķis ir noteikt ar autortiesībām aizsargātu reprogrāfiskās reproducēšanas apjomu valsts pārvaldē, lai komisija varētu panākt vienošanos par atlīdzības noteikšanas kritērijiem un lielumu par 2019., 2020. un 2021.gadā veikto reprogrāfisko reproducēšanu valsts pārvaldē.

Pētījuma mērķis:

Izvērtējuma par Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk tekstā – SIF) administrēto valsts budžeta programmu īstenošanas efektivitāti, ietekmi un lietderību 2016.–2018.gadā mērķis ir noskaidrot, cik efektīvi ir SIF administrēto valsts budžeta programmu ietvaros atbalstītie projekti un to ietekmi uz sabiedrības integrācijas politikas mērķu sasniegšanu, kā arī analizēt, vai projektu izvērtēšanas un uzraudzības procedūras ir samērīgas attiecībā pret ieguvumu un vai tās būtu lietderīgi vienkāršot.

Pētījuma mērķis:

Veikt pētījumu par kultūras jomas nevalstisko organizāciju sociāli ekonomisko ietekmi, tā ietvaros izpildot sekojošus uzdevumus:
1. Kultūras jomas nevalstisko organizāciju atlases kritēriju izstrāde;
2. Kultūras jomas nevalstisko organizāciju saimnieciskās darbības analīze;
3. Kultūras jomas nevalstisko organizāciju viedokļu izpēte;
4. Padziļināta izpēte par kultūras jomas nevalstisko organizāciju sociāli ekonomisko ietekmi;
5. Pētījuma ziņojuma izstrāde un komunikācija.

Pētījuma mērķis:

Izstrādāt Latvijas kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījumu, izpildot šādus uzdevumus:
1. Kultūras patēriņa un līdzdalības attīstības tendenču raksturojums:
1.1. Latvijas iedzīvotāju kultūras aktivitāte, balstoties uz reprezentatīviem un statistikas datiem;
1.2. Latvijas iedzīvotāju kultūras aktivitāte: detalizēts raksturojums, balstoties uz reprezentatīviem datiem;
2. Atsevišķu kultūras patēriņa un līdzdalības aspektu padziļināta izpēte:
2.1. Jauniešu kultūras patēriņa iesaistes mehānismi un izaicinājumi;
2.2. Kultūras pakalpojumu reģionālā un sociālā pieejamība;
2.3. Līdzdalības formas un kultūras aktivitāte;
2.4. Digitālais kultūras patēriņš;
3. Pārskata izstrāde un pētījuma komunikācija:
3.1. Analītiska pētījumu rezultāta sagatavošana;
3.2. Infografiku izstrāde un pētījuma elektroniskās pieejamības nodrošināšana.

Pētījuma mērķis:

Izvērtēt un sniegt rekomendācijas par mediju atbalsta programmu ietekmi uz mediju vides daudzveidību un kvalitāti (Latvijas Mediju politikas pamatnostādņu 2016.–2020.gadam īstenošanas plāna 1.1.3., 1.4.1, 1.4.2., 1.5.1. pasākumi).

Pētījuma mērķis:

Pētījuma rezultāti atklāj Latvijas plašsaziņas līdzekļu pašreizējās situācijas kopainu, akcentējot tās stiprās un vājās puses. Pētījuma mērķis bija noskaidrot Latvijas mediju vides iekšējo un ārējo daudzveidību un tās kontekstus, lai varētu plānot turpmākas mediju politikas aktivitātes un izvērtēt to rezultātus (Mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam īstenošanas plāna 1.6.1. pasākums).

Pētījumā galvenā vērība veltīta Latvijas tradicionālo plašsaziņas līdzekļu daudzveidībai, atsevišķās grāmatas nodaļās analizēti arī interneta mediji. Analizējot Latvijas mediju saturu, pētnieki ir izmantojuši kontentanalīzi un teksta kvalitatīvās analīzes metodes. Ar šīm metodēm padziļināti pētīts plašsaziņas līdzekļu saturs 2017. gada aprīlī, maijā un jūnijā. Latvijas mediju vides un mediju patēriņa raksturojumam izmantoti statistikas dati. Veiktas arī plašsaziņas līdzekļu darbinieku un ekspertu intervijas un anketēšana.

Pētījuma mērķis:

Sagatavot un iesniegt atzinumu mediju (plašsaziņas līdzekļu) tiesiskā regulējuma jomā, izvērtējot mediju tiesisko regulējumu un tā pilnveides iespējas, tostarp veicot mediju nozares tiesību aktu padziļinātu analīzi.

Pētījuma finansēšanas summa EUR:
15300

Pētījuma mērķis:

Pētījuma mērķis ir novērtēt aktuālo trešo valstu pilsoņu un starptautiskās aizsardzības personu situāciju Latvijā dažādās jomās -uzņemšanas procedūra, nodarbinātība, izglītība, veselības aprūpe, sociālā aizsardzība, mājoklis, latviešu valodas apmācības, pilsoniskā līdzdalība un mijiedarbība ar vietējo sabiedrību, kas kopumā raksturo šo mērķa grupu dzīves apstākļus, vajadzības un nepieciešamos risinājumus to sekmīgai integrācijai Latvijas sabiedrībā, sociālajā, ekonomiskajā un kultūras vidē. Pētījumā ir izmantotas daudzveidīgas metodes un informācijas avoti, kas ir ļāvuši iegūt daudzšķautņainu skatījumu uz pētāmajiem jautājumiem.

Pētījuma mērķis:

Izpētīt starptautisko notikumu atainojumu Latvijas interneta medijos., kā Latvijas interneta ziņu portāli veido priekšstatus par starptautiskajiem notikumiem. Kā atšķiras notikumu atainošana interneta medijos latviešu un krievu valodā.

Pētījuma mērķis:

1) Iezīmēt kultūras un radošo industriju (KRI) nozares mērķus un uzdevumus, kā arī ieskicēt nozares darba tirgus attīstības tendences un prognozes, pārskatot Eiropas Savienības (ES) un Latvijas kultūrpolitikas dokumentus un līdzšinējos pētījumus kultūrizglītības un ar to saistītās darba tirgus jomās.
2) Definēt kultūras nozares un radošo industriju darba tirgu, raksturot šī Latvijas darba tirgus specifiku un attīstību, ņemot vērā kultūras attīstības tendences.

Pētījuma mērķis:

Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk tekstā – EEZ) finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas (turpmāk tekstā – programma) „Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” novērtējuma mērķis ir izvērtēt EEZ finanšu instrumenta ietekmi uz Latvijas kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu un pieejamību, kā arī kultūras dialoga attīstību.

Pētījuma mērķis:

Pētījuma mērķis bija noskaidrot 9 – 16 gadus vecu bērnu un pusaudžu medijpratību Latvijā un saņemt pētnieku ieteikumus turpmākajai rīcībai bērnu un pusaudžu medijpratības veicināšanai.

Pētījuma mērķis:

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju paradumus attiecībā uz tiesiski iegūtu autoru darbu kopēšanu personiskai lietošanai, kā arī salīdzināt iegūtos datus ar 2012.gadā veikto aptauju. Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, Kultūras ministrija izvērtēs vai nepieciešams papildināt vai grozīt Ministru kabineta 2005.gada 10.maija noteikumu Nr.321 „Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību” 3. un 4.punktā minēto iekārtu sarakstu.

Pētījuma mērķis:

Pētījuma mērķis bija noskaidrot Latvijas iedzīvotāju medijpratību, par to secinot no atbildēm uz vairākiem jautājumu lokiem – par iedzīvotāju mediju patēriņu, uzticēšanos mediju sniegtajai informācijai, informācijas izvērtēšanu, izpratni par interneta meklētājprogrammu darbību, viedokli par mediju ietekmi uz sabiedrību u.c. Tas ir pirmais medijpratības pētījums Latvijā.

To top