Pētījumu un publikāciju datubāze
Meklēšanas parametri
Rezultāti
datums
datums
Valsts pārvaldes klientu apmierinātības pētījums kopš 2015. gada ir ikgadējs sabiedriskās domas pētījums, kura laikā tiek noskaidrots Latvijas iedzīvotāju apmierinātības līmenis, vērtējot valsts pārvaldes iestāžu darbu, kā arī tiek mērīta iedzīvotāju attieksme pret valsts pārvaldi kopumā.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret sabiedrībā aktuāliem jautājumiem.
Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju viedokli un rīcību par ar nodokļu nomaksu saistītiem jautājumiem
Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret sabiedrībā aktuāliem jautājumiem
Valsts pārvaldes klientu apmierinātības pētījums kopš 2015. gada ir ikgadējs sabiedriskās domas pētījums, kura laikā tiek noskaidrots Latvijas iedzīvotāju apmierinātības līmenis, vērtējot valsts pārvaldes iestāžu darbu, kā arī tiek mērīta iedzīvotāju attieksme pret valsts pārvaldi kopumā.
Noskaidrot sabiedrības attieksmi par aktuāliem jautājumiem
Noskaidrot Vienotā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portāla (TAP portāls) lietošanas pieredzi un informāciju, kas var kalpot par pamatu informācijas sistēmas uzlabojumiem.
Noskaidrot Latgales iedzīvotāju attieksmi pret aktuāliem jautājumiem
Veikt datu analīzi, izmantojot Eiropas Sociālā pētījuma (ESS) 10. kārtas datus, lai identificētu iedzīvotāju attieksmes dažādās sociālās grupās attiecībā uz Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam un Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam politikas uzstādījumiem.
NAP2027 mērķu rādītāju iegūšana – lepnums par piederību Latvijai, iesaistīšanās sabiedriskajās organizācijās, iedzīvotāju pilsoniskā uzticēšanās arodbiedrībām/NVO, medijpratības pieredze, apmierinātība ar to, kā darbojas demokrātija, iedzīvotāju uztvere par iespēju ietekmēt Saeimas un valdības darbu, politiskās uzticēšanās indekss, uzticēšanās tiesībaizsardzības sistēmai.
Izpētīt informatīvo telpu Latgalē, padziļināti pētot auditoriju kartējumu Daugavpilī un datus skatot plašākā Latgales kontekstā.
Noskaidrot dažādu sociālemocionālo, uzvedības un citu attīstības risku izplatību bērnu vecumā no 1 līdz 6 gadiem Bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplekta (BAASIK) standartizācijas izlases kontekstā.
Noskaidrot iedzīvotāju individuālo, kā arī sabiedrības un valsts noturību Krievijas brutālā kara Ukrainā kontekstā.
2023. gadā Valsts kanceleja sadarbībā ar biedrību “Latvijas Lauku forums” organizēja sarunas ar cilvēkiem visā Latvijā par uzticēšanos, izmantojot “Dialoga apļu” metodi. Dialoga apļi par uzticēšanās tēmu notika 20 Latvijas vietās – ciemos, pagastos un pilsētās – sadarbībā ar vietējām kopienām, vietējām rīcības grupām, biedrībām, uzņēmējiem, izglītības iestādēm un pašvaldībām. No 2023. gada 6. septembra līdz 4. oktobrim Latvijā notika 26 dialoga apļi, un tajos piedalījās vairāk nekā 200 dalībnieku, pārstāvot dažādu vecumu, dzimumu un tautību iedzīvotājus. Plašāka infomācija Ministru kabineta tīmekļvietnē – https://www.mk.gov.lv/lv/dialoga-apli.
“Dialoga apļu” jeb taimauta metode attīstījusies Somijā, lai pilnveidotu prasmes sarunāties un uzklausīt vienam otru, veicināt piederības sajūtu un pārliecību, ka ikviens ir vērtība un var ietekmēt norises valstī un sabiedrībā.
Nacionālās aptaujas rezultātu nodrošināšana Pasaules veselības organizācijas (PVO) Ziņojumam par vispārējo stāvokli noslīkšanas risku mazināšanas jomā. Dati ir starptautiski salīdzināmi, jo atbilst PVO metodikai.
Veikt profilakses un agrīnās intervences programmas KiVa monitoringa pētījumu par pāridarījumu izplatību vispārizglītojošo skolu 1.–9. klašu
skolēnu vidū un veicināt uz pētījumu rezultātiem balstītu agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas attīstību Latvijā.
Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret aktuāliem jautājumiem
Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret aktuāliem jautājumiem
Izvērtēt, kurās jomās un kādos aspektos nepieciešami uzlabojumi valsts pakalpojumu sniegšanā. Tāpat šie rezultāti sniedz ieskatu, kā mainījušies iedzīvotāju paradumi, izvēloties formātu saziņai ar valsts pārvaldi.
Pētījumu mērķis ir noskaidrot mazākumtautību pārstāvju attieksmi un viedokli par karu Ukrainā, mācībām latviešu valodā, līdzdalību 14. Saeimas vēlēšanās, mediju patēriņu u.c. aktuāliem jautājumiem.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret dalību 14. Saeimas vēlēšanās un pieminekļa Uzvaras parkā demontāžu
Pētījuma mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret aktuāliem sociālpolitiskajiem jautājumiem. 65% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju Krievijas izraisītajā karā atbalsta Ukrainu. 7% atbalsta Krieviju, bet 25% atbalsta “ne vienu, ne otru”.
Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret karu Ukrainā (atbildīgie par karu Ukrainā, attieksme pret karu Ukrainā, gatavība krīzes situācijām).
Analītiskā ziņojuma mērķis ir iepazīstināt ar priekšizpētes rezultātiem un rekomendācijām turpmākai valsts pārvaldes attīstības plānošanas dokumenta attīstībai