Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma mērķis tiks definēts.

Pētījuma mērķis ir veikt Plāna romu stratēģiskā ietvara pasākumu īstenošanai 2022.- 2023.gadam ietekmes izvērtējumu.

Izveidot indikatīvu rādītāju par Latvijas sabiedrības saliedētības līmeni. Ņemot vērā Sabiedrības integrācijas fonda stratēģiskos mērķus 2020.-2024. gadam, kuri nosaka aktivitātes līdzdalības, saliedētības un stipras informatīvās telpas, stipru ģimeņu un iekļaujošas vides virzienos, indikatīvā rādītāja par Latvijas sabiedrības saliedētības līmeni mērķis ir konstatēt Sabiedrības integrācijas fonda un citu institūciju darbības rezultātu sabiedrības saliedētības veicināšanā.

Sagatavot analītisku materiālu par Latvijas valsts/sabiedrības ideoloģiju un vērtībām un valstiskuma izpratnes nostiprināšanu

Pētījuma mērķis ir noskaidrot vēlētāju viedokli par dalību 2022. gada 1. oktobra 14. Saeimas vēlēšanās un ar vēlēšanu norisi saistītiem aspektiem. Pētījums sniedz informāciju arī par vēlētāju sociāldemogrāfisko raksturojumu.

Uzvedības maiņas komunikācijas stratēģijas izstrāde Latvijas vēlētāju aktivitātes sekmēšanai. Reālistisku un īstenojumu risinājumu un priekšlikumu izstrāde, kas caur izpratnes un paradumu maiņu aktivizētu iedzīvotāju līdzdalību sabiedriskajā dzīvē – tajā skaitā vēlēšanās un vairotu uzticēšanos vēlēšanu procesa iznākumam.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot vēlētāju viedokli par iespējamo līdzdalību 14. Saeimas vēlēšanās, dalības vēlēšanās motivējošajiem faktoriem, informētību par balsošanas kārtību un citiem vēlēšanu norises aspektiem. Pētījums sniedz informāciju arī par vēlētāju sociāldemogrāfisko raksturojumu.

Elektorāta aktivitātes samazināšanās cēloņu un to ietekmējošo faktoru izvērtējums. Uz tā balstoties tiek izstrādāts tālāko aktivitāšu kopums elektorāta līdzdalības un vēlēšanu procesa iznākumam uzticēšanās celšanai.

– sniegt lasītājam izpratni par sociālās un politiskās uzticēšanās definēšanu sociālajās zinātnēs, to ietekmējošiem faktoriem, uzticēšanos dinamiku Eiropā un Latvijā

– skaidrot uzticēšanās mērīšanu un analīzi ESS, kā arī izvērst ESS 9. kārtas uzticēšanās datu analīzi

– identificēt Latvijas sociāli demografiskās grupas ar zemu sociālo un politisko uzticēšanos

– izdarīt secinājumus par sociālajām grupām ar zemu uzticēšanās līmeni par un virzieniem, kuros stiprināt sociālo un politisko uzticēšanos.

Noskaidrot sabiedrības vērtības, kam ir izšķiroša nozīme valdības plānotās politikas veiksmīgai izveidei un rezultātu sasniegšanai.

Noteikt Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “NVO fonds” darbības rezultātus no 2016. gada līdz 2020. gadam un to ieguldījumu programmas virsmērķa  – stiprināt pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību Latvijā – sasniegšanā.

Izpētīt Latvijas iedzīvotāju medijpratību ar socioloģiskas kvantitatīvas aptaujas palīdzību, kas nodrošina reprezentatīvu izlasi visā Latvijas teritorijā, aptverot iedzīvotājus vecumā no 15 līdz 74 gadiem.

Sagatavot prakses apkopojumu par Eiropas Savienības dalībvalstu mehānismiem komercmediju atbalstam, ko izmantot mediju politikas veidošanai.

Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.-2027. gadam projektā (turpmāk – Pamatnostādņu projekts) noteikto politikas rezultatīvo rādītāju novērtējums un Pamatnostādņu projekta un tam pakārtoto rīcības plānu 2021.-2023. gadam un 2024.-2027. gadam rezultatīvo rādītāju monitoringa izstrāde turpmākajiem septiņiem gadiem.

Sagatavot Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 2012.-2018.gadam ietekmes izvērtējumu, izvērtējot mērķu un rezultātu sasniegšanu, politikas rezultātus un rezultatīvos rādītājus, iesaistītās puses, resursu izlietojumu un noskaidrojot Latvijas valstspiederīgo vērtējumu un viedokli par sabiedrības integrācijas procesiem.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot vēlētāju viedokli par galvenajiem iemesliem piedalīties vai nepiedalīties 2019.gada 25. maijā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās un citiem ar vēlēšanu norisi un kārtību saistītiem aspektiem. Tāpat pētījums sniedz informāciju par vēlētāju sociāldemogrāfisko raksturojumu.

Omnibusa aptaujas mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret nevalstisko organizāciju sektoru.

Izvērtējuma par Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk tekstā – SIF) administrēto valsts budžeta programmu īstenošanas efektivitāti, ietekmi un lietderību 2016.–2018.gadā mērķis ir noskaidrot, cik efektīvi ir SIF administrēto valsts budžeta programmu ietvaros atbalstītie projekti un to ietekmi uz sabiedrības integrācijas politikas mērķu sasniegšanu, kā arī analizēt, vai projektu izvērtēšanas un uzraudzības procedūras ir samērīgas attiecībā pret ieguvumu un vai tās būtu lietderīgi vienkāršot.

Pētījuma mērķis ir apzināt un akcentēt veidus, kā diaspora sniedz ieguldījumu Latvijas sabiedrības un valsts attīstībā, kā arī izstrādāt metodoloģiju un rekomendācijas diasporas ieguldījuma turpmākai korektai izvērtēšanai.
Pētījuma rezultātā sniegts līdz šim vispusīgākais skatījums uz diasporas ieguldījumu Latvijā pēdējo gadu griezumā, iezīmējot diasporas ieguldījuma daudzveidīgās jomas, kā arī izgaismojot iespējas un izaicinājumus precīzā diasporas ieguldījuma novērtēšanā, analizējot pasaules praksi.

Pētījuma mērķis ir apzināt dažādu remigrantu grupu vajadzības, motivāciju un prasības, kā arī sniegt rekomendācijas remigrācijas atbalstam un remigrantu integrācijai.
Ziņojums pievēršas sekojošiem problēmjautājumiem:
• potenciālo remigrantu problēmu identifikācija pēc viņu eventuālās atgriešanās Latvijā;
• jauniešu, kā svarīgākās mērķauditorijas, remigrācija – pieredze, problēmas, to risinājumi;
• senioru (pirmspensijas un pensijas vecuma personas) remigrācija – pieredze, problēmas, to risinājumi.
Apzināti potenciālo remigrantu problēmjautājumi, sniegti ieteikumi komunikācijas uzlabošanai, problēmu risināšanai.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot vēlētāju viedokli par galvenajiem iemesliem, kāpēc piedalījās vai nepiedalījās 2018.gada 6. oktobrī notikušajās Saeimas vēlēšanās un citiem ar vēlēšanu norisi saistītiem aspektiem. Tāpat pētījums sniedz informāciju par vēlētāju sociāldemogrāfisko raksturojumu.