Pētījumu un publikāciju datubāze

Nodrošināt un uzturēt ābeļu kraupja, ābolu tinēja, augļu koku vēža un ābolu zāģlapsenes attīstības prognozi, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, un nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par kaitīgo organismu kritiskajiem riska periodiem interneta vietnē.

Uzturēt un attīstīt Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeli (LASAM) nozares attīstības rādītāju prognozēšanai, aktualizēt LASAM modeļa datus un algoritmus.

Monitorēt 11, 13 un 15-gadīgu skolēnu veselību ietekmējošos paradumus, veselību un labbūtību, t.sk. analizējot tos sociālajā kontekstā.

Noskaidrot latviešu valodas lietojuma un kvalitātes tendences elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos un interneta vietnēs.

Iesaistīties asociatīvā partnera statusā Eiropas Savienības pētījumu programmas Horizon 2020 projektā  Increase — Intelektuālas pārtikas pākšaugu ģenētisko resursu kolekcijas Eiropas lauksaimniecības pārtikas sistēmām, kas ļaus  iekļaut Latvijā plašāk kultivēto dārza pupiņu (Phaseolus vulgaris) genotipus kopējā Eiropas ģenētisko resursu pārvaldības struktūrā

Novērtēt vietējās gaļas ražošanas piegādes ķēdes fiskālo un sociālekonomisko ietekmi Latvijā, salīdzinot to ar importa scenāriju, lai identificētu galvenos ietekmes veidošanās mehānismus un sniegtu zinātniski pamatotus priekšlikumus nozares konkurētspējas un publiskās politikas pilnveidošanai.

Pilnveidot SEG emisiju un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmu aramzemēs un ilggadīgos zālājos, īpaši organiskajās un aluviālajās augsnēs, nodrošinot tās atbilstību Eiropas Savienības un ANO prasībām.

1. Apzināt kultūrvēsturiskās liecības nākotnē potenciāli saimnieciski ekspluatējamā teritorijā.
2.  Iegūt zinātniskā izpētē balstītu materiālu par zemūdens mantojumu un tā kultūrvēsturisko nozīmi izpētes teritorijā.

Apzināt Valmieras novada zīmola asociācijas sabiedrības (mērķa grupu) apziņā un šo asociāciju izmaiņas pēdējo 5 gadu laikā, tādējādi apzinot Valmieras novada zīmola vērtības izmaiņas un tās ietekmējošos faktorus.

1. Izvērtēt Ukrainas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas potenciālu un konkurētspēju salīdzinājumā ar Eiropas Savienību, tostarp Latviju.
2. Novērtēt Ukrainas ietekmi uz Latvijas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm no resursu pieejamības, ražošanas izmaksu, tirgus konjunktūras, pieejamo atbalsta maksājumu un citu faktoru viedokļa vidējā termiņā.
3. Prognozēt iespējamos scenārijus Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozaru attīstībai, ņemot vērā Ukrainas lauksaimnieciskās un pārtikas ražošanas nozares potenciālu, kā arī Ukrainas iespējamo iestāšanos Eiropas Savienībā.

Nodrošināt selekcijas materiāla izstrādi un novērtēšanu, lai veicinātu konvencionālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu šādām laukaugu sugām: ziemas un vasaras kvieši, ziemas un vasara mieži, ziemas tritikāle un rudzi, auzas, zirņi un lauka pupas, eļļas un šķiedras lini, sējas kaņepes, kartupeļi

Projekta mērķi/uzdevumi: Projekta mērķis ir izstrādāt 12 tematiskas, aptverošas un praktiski piemērojamas vadlīnijas bioloģiskajiem lauksaimniekiem, kas balstītas uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/848 prasībām un pielāgotas Latvijas lauksaimniecības apstākļiem

• Sniegt politikas veidotājiem pierādījumos pamatotu priekšstatu par narkotisko un psihotropo vielu lietošanas sociālajām izmaksām.
• Palielināt iedzīvotāju informētību par narkotisko un psihotropo vielu lietošanas ietekmi uz sabiedrības veselību un ekonomiku.
• Izmantot iegūtos rezultātus narkotisko un psihotropo vielu lietošanas ierobežošanas politikas plānošanā un īstenošanā.

1. Nodrošināt analīzes veikšanai izmantojamo SUDAT datu kvalitātes primāro pārbaudi, kļūdu identificēšanu un kļūdu protokolu analīzi.
2. Veikt saimniecību darbības rezultātu salīdzinošo analīzi un nodot to LLKC lauku saimniecību datos balstītai konsultēšanai.
3. Sagatavot no saimniecību pārskatiem iegūtos rezultātus agregētu un anonimizētu datu veidā un nodrošināt to publicēšanu tīmekļa vietnē valsts un nozaru līmenī.
4. Sagatavot datus un veikt analīzi lauksaimniecības ekonomiskā kopaprēķina vajadzībām, noteikt atlasīto rādītāju kvalitāti un statistisko ticamību, t.sk. identificēt netipiskas novirzes salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un atklāt to rašanās iemeslus.
5. Izvērtējot pieejamās statistiskās informācijas un to avotu kvalitātes dimensijas, t.sk. ticamību, precizitāti, atbilstību, saskaņotību un salīdzināmību, veikt standarta izlaides par 64 ražošanas nozarēm metodoloģiski pamatotu aprēķinu.
6. Izpētīt un izvērtēt ekonomiskā lieluma sliekšņa palielināšanas iespējas un scenārijus pārskatus iesniedzošo saimniecību atlases plānā, analizēt izmaiņu ietekmi uz dažādas specializācijas un ekonomiskā lieluma saimniecību izlases reprezentativitāti.
7. Aprēķināt lauksaimniecības nozaru starppatēriņa rādītājus un veikt analīzi saskaņā ar izstrādāto metodoloģiju pētījuma “Komerciālo lauku saimniecību ienākumu veidošanās un nozaru starppatēriņa analīze” ietvaros.

Latvijas izcelsmes laukaugu genofonda saglabāšana lauka un in vitro kolekcijās.

Veikt padziļinātu bezpajumtniecības tiesiskā un saturiskā ietvara analīzi Latvijā un izvirzīt priekšlikumus specifiskiem atbalsta pasākumiem bezpajumtniecības jautājumos.

Novērtēt dējējvistu turēšanas pašreizējās prakses Latvijā un to ietekmi uz olu ražošanas sektora ekonomiskajiem, sociālajiem un labturības aspektiem, analizējot dažādu turēšanas sistēmu ietekmi uz ražošanas apjomiem, izmaksām, tirgus attīstību un nozares konkurētspēju, un izvērtēt pārejas scenārijus uz bezsprostu turēšanas sistēmām un to ekonomisko, sociālo un vides ietekmi.

1. Kvalitatīvi novērtēt ES regulējumu par ilgtspējīgu ieguldījumu ietekmi uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm saistībā ar taksonomijas regulējumu (Regulas 2020/852 un uz tās pamata EK pieņemtajiem deleģētajiem aktiem.

2. Kvalitatīvi novērtēt finanšu tirgus iespējamo ietekmi uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārajām piegādes ķēdēm saistībā ar taksonomijas regulējumu.

3. Izstrādāt rekomendācijas Latvijas lauksaimniecības nozarē saistībā ar taksonomijas regulējumu.

Rezultātu kopsavilkums tiks publicēti pēc to apstiprināšanas.

Visiem uzņēmumiem, kuri darbojas lauksaimniecības nozarē, projekta rezultātu kopsavilkums būs pieejams bez maksas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

1.Iekārtot lauka izmēģinājumu laukaugu augu maiņā ar atšķirīgiem alternatīviem mēslošanas līdzekļiem (zālaugu komposts, notekūdeņu dūņu pārstrādes produkti, digestāts u.c.) 

2.Izvērtēt alternatīvos mēslošanas līdzekļus ķīmisko sastāvu, t.sk., drošību raksturojošos radītājus.

3.Izvērtēt pētījuma variantos barības vielu apriti un mikrobioloģiskās aktivitātes izmaiņas dažādām laukaugu sugām augmaiņas periodā divos pilna cikla izmēģinājumos (2026- 2029 un 2028 – 2030)

4. Novērtēt alternatīvo mēslošanas līdzekļu ietekmi  un pēcietekmi uz laukaugu ražu un kvalitātes rādītājiem. Biomasas paraugiem noteiks sausnu, N, P, K. Augu biomasas attīstību, N statusu, OML iedarbības dinamiku dažādās augu attīstības stadijās, izmantojot attālinātās izpētes metodes, aprēķinās veģetācijas indeksus (NDVI, NDRE), divos pilna cikla izmēģinājumos (2026- 2029 un 2028 – 2030)

5. Novērtēt alternatīvo mēslošanas līdzekļu ietekmes izmaiņas, analizējot augsnes ķīmiskās un fizikālās īpašības, SEG emisiju radītājiem divos pilna cikla izmēģinājumos (2026- 2029 un 2028 – 2030)

6. Izvērtēt ekonomiskos aspektus alternatīvo mēslošanas līdzekļu lietošanai – 2026.: OML sagatavošanas izmaksa, OML kā produktu potenciālās ekonomiskās vērtības pēc barības vielu saturu, barības vielu tirgus vērtību un produktu lietošanas specifiku.

7. Projekta noslēgumā 2030. gadā sagatavot ziņojumu un informēt sabiedrību par alternatīvo OML ietekmi lauksaimniecības sektorā barības vielu apritē, augsnes īpašībām, ražu un tās kvalitātes rādītājiem. Ik gadu dalība Lauku dienu semināros, ziņojumi konferencēs,  no 2027. – zinātniskie rakstos un populārzinātniskās publikācijās.  Projektu noslēdzot, 2030. gadā organizēts seminārs un ieteikumi vadlīnijām.

Pētījuma mērķis ir izvērtēt Valsts probācijas dienesta darbinieku apmierinātību ar darbu un darba vidi, identificēt galvenos faktorus, kas ietekmē apmierinātības līmeni, kā arī noteikt jomas, kur nepieciešami uzlabojumi personāla attīstības un darba organizācijas pilnveidošanai.

Gruntsūdens kvalitātes kontrole ar mērķi savlaicīgi identificēt potenciālos piesārņojuma avotus, kā arī vērtēt gruntsūdens kvalitātes izmaiņu dinamiku vēsturiski piesārņotajās teritorijās.

Izpētīt azartspēļu un izložu reklāmas ietekmi uz sabiedrību, novērtēt normatīvajā regulējumā noteikto reklāmas ierobežojumu efektivitāti, kā arī izstrādāt ieteikumus normatīvā regulējuma pilnveidei, lai mazinātu azartspēļu un izložu negatīvo ietekmi uz sabiedrību.

Iegūt informāciju par jūras vides hidroķīmiskā un hidrobioloģiskā stāvokļa izmaiņām, ko var radīt ostas padziļināšanas darbos izņemtās grunts pārvietošana uz grunts novietni jūrā, kā arī prognozēt ietekmi uz apkārtējās jūras vides stāvokli.

Izstrādāt valsts nodrošinātās sākotnējās juridiskās palīdzības modeli, kas būtu piemērots Latvijas iedzīvotāju vajadzībām un tādējādi nodrošinātu mazaizsargāto un cietušo personu savlaicīgu pieeju tiesiskumam, un īstenot pilotprojektu.