Pētījumu un publikāciju datubāze

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju prasmes un ieradumus lietot tehnoloģijas mediju pakalpojumu saņemšanai.

Noskaidrot, cik un kādās kredītiestādēs klienti (t.i.patērētāji) uztur savus bankas kontus un kādi ir nozīmīgākie aspekti, kurus klients ņem vērā, apsverot kredītiestādes nomaiņu, kurā uzturēt bankas kontu, tādējādi rodot iespēju tiešā veidā no komercbanku klientiem noskaidrot mobilitāti veicinošos un kavējošos faktorus.

Sagatavot priekšlikumus kravas transporta sektora attīstīšanai ilgtspējas virzienā – videi draudzīgs un drošs autoparks.

Gatavojoties sarunām par ES daudzgadu finanšu shēmu pēc 2027. gada, apzināt ministrijas pārvaldībā esošo nozaru finanšu vajadzības, kā arī finansējuma piesaistes un īstenošanas nosacījumus.

Iegūt informāciju par īstenotajām narkotiku profilakses aktivitātēm un to atbilstību narkotiku profilakses kvalitātes standartiem

Veikt metodisko materiālu izstrādi labklājības nozares 2021.–2027. gada plānošanas perioda Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu (Eiropas Sociālā fonda Plus (turpmāk – ESF+) un Eiropas Reģionālās attīstības fonda) investīciju sociālās un ekonomiskās ietekmes novērtēšanai un uzraudzības rādītāju (iznākuma, rezultāta un ietekmes rādītāju) un to vērtību (indikatoru) definēšanai, tostarp izmantojamiem rādītājiem, pieņēmumiem, datu avotiem un indikatoru algoritmiem.

Pētījuma mērķis ir uzturēt un attīstīt Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeli (LASAM) nozares attīstības rādītāju prognozēšanai, aktualizēt LASAM modeļa datus un algoritmus.

Projekta rezultātā tiks sagatavota atskaite ar lauksaimniecības sektora prognozēšanas rezultātiem (platības, dzīvnieku skaits, ražošana, sociālekonomiskā ietekme, atbalsta maksājumi, kūtsmēsli, pesticīdi, SEG emisijas). Nepieciešamības gadījumā tiks nodrošināta zinātniskā komunikācijas ar Eiropas Komisijas ekspertiem par References scenārijiem 2050. gadam (RefScen2050).

Projekta rezultāti ir izmantojami politikas veidošanai, modelējot lauksaimniecības nozares attīstību un SEG emisijas. Rezultāti ir izmantojami politikas plānošanai un SEG emisiju mazinošo pasākumu ietekmes novērtējuma veikšanai.

Izstrādāt atjaunotu stratēģijas projektu 2020. gada 28. janvārī  MK pieņemtajai “Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam” atbilstoši ES un nacionālās klimata politikas attīstībai kopš 2019. gada, saskaņā ar spēkā esošajām normām un aktuālajām klimata politikas attīstības tendencēm.

Iegūt informāciju par Latvijas iedzīvotāju ar veselību saistītām uzvedības izpausmēm, atklāt sabiedrības veselības problēmas, parādīt to ģeogrāfisko un sociāli-demogrāfisko izplatību, kā arī iegūt precīzāku priekšstatu par veselības veicināšanas un izglītības uzdevumiem nākotnē.

Izstrādāt mēslošanas organizācijas ilgtspējīgu tehnoloģiju Dārzkopības institūtā, sadarbībā ar vairākām zemnieku saimniecībām, kuras ir atšķirīgas augsnes granulometriskā sastāva, augsnes tipa un augu barības elementu – fosfora un kālija nodrošinājuma ziņā, kā arī atšķirīgu saimniekošanas veidu (integrēti un bioloģiski).

Noskaidrot latviešu valodas lietojuma un kvalitātes tendences elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos un interneta vietnēs, tai skaitā, noskaidrota pareiza un saprotama latviešu valodas lietojuma nozīme mediju saturā, subtitru izmantošana un to kvalitātes vērtējums, surdotulkojumu izmantošana un to kvalitātes vērtējums, latviešu valodas lietojuma vērtējums televīzijas programmās, saskarsmes pieredze ar nepareizu valodas lietojumu mediju saturā, interese par Latvijā veidotu mediju saturu krievu un angļu valodā u.c.

Nodrošināt valsts, pašvaldību un citu sociālo pakalpojumu sniedzēju nodrošināto sociālo pakalpojumu atbilstību komercdarbības atbalsta regulējumam un sniegt analīzi un ieteikumus sociālo pakalpojumu sniegšanas regulējuma uzlabošanai.

Izstrādāt spēkā esošo tiesību aktu juridisko izvērtējumu, lai konstatētu, vai to piemērošanas rezultātā dabasgāzes publiskajam tirgotājam ir radīti zaudējumi.

Vispusīgi izvērtēt KNAB līdzšinējo darbu, sasniegtos rezultātus un ietekmi.

1.Izstrādāt ieteikumus un kritērijus līdzvērtīgu laukaugu šķirņu saraksta izveidei.

2. Izveidot laukaugu šķirņu izmēģinājumu datu bāzes modeli Latvijā.

3. Izstrādāt priekšlikumus atļauju izsniegšanas samazināšanai

Iedziļināties kultūras pieminekļu aizsardzības sistēmas attīstībā caur Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes mājvietu – ēku ansambli “Trīs brāļi” –, pievēršot uzmanību Latvijas neatkarības atjaunošanas periodam, atspoguļojot kultūras mantojuma lomu brīvības un neatkarības centienu kontekstā un akcentējot kultūras mantojuma lomu cilvēka dzīves kvalitātes nodrošināšanā.

Veikt Latvijas tirgus uzraudzības sistēmas izpēti un izvērtējumu, lai analizētu pašreizējo šīs sistēmas darbību, kā arī izstrādāt priekšlikumus sistēmas pilnveidei nākotnē.

Panākt skolēnu snieguma uzlabojumu Valmieras valstspilsētas un novada skolās atbilstoši valstī notiekošo reformu pamatnostādnēm 21.gs. prasmju apguvei.

Radīt jaunas zināšanas un risinājumus, lai uzlabotu slimību profilakses un veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību, kā arī stiprinātu veselības aprūpes sistēmas efektivitāti un izturību.

Attīstīt jaunas zināšanas, pieejas un metodes iedzīvotāju veselībpratības uzlabošanai

Ne vēlāk kā vienu gadu pēc pētījuma ietvaros veiktā novērtējuma pabeigšanas Latvijai būs jāizstrādā migrācija plānu, nosakot tajā esošās dzelzceļa līnijas, kas atrodas Eiropas transporta koridoros un kuras paredzēts migrēt uz Eiropas transporta koridora standarta nominālo sliežu ceļa platumu 1 435 mm, un jāsniedz norādi par pārejas laika grafiku.

Iegūt zināšanas, kas ļautu veidot pierādījumos balstītu cilvēka biomonitoringa sistēmu Latvijā, ņemot vērā starptautisko pieredzi un pielāgojot to nacionālajām vajadzībām.

Attīstīt jaunas zināšanas un pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, HIV izplatības ierobežošanai un izmaksu efektīvai sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanai.

Izstrādāt jaunu datorizētu novērtēšanas sistēmu (CAAT), lai mērītu un monitorētu 13–19 gadīgu pusaudžu psihiskās veselības rādītājus, īpaši pievēršoties pašnāvnieciskas uzvedības riska faktoru noteikšanai pēc COVID pandēmijas.