Pētījumu un publikāciju datubāze

Iegūt kvalitatīvus datus, kas raksturo atbalsta sistēmu un atbalsta instrumentu pieejamību no vardarbības cietušiem bērniem, kas saņem valsts finansēto sociālo rehabilitāciju.

Pētījums tiek veikts par bērniem, kuri saņēmuši atkārtotu sociālo rehabilitāciju institūcijā, kā arī par iesaistītajām iestādēm šī procesa kontekstā. Pētījumā ir ietverts sniegtā pakalpojuma (atkārtotā sociālā  rehabilitācijas institūcijā) pasākumu kopuma izvērtējums, kas vērsts uz bērna atgriešanos, iekļaušanos un pilnvērtīgu funkcionēšanu sabiedrībā.

Veikt uzlabojumus reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumos, noskaidrojot pasažieru apmierinātību.

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus enerģētikas jomā.

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus un pasākumus būvniecības jomā.

Visaptveroši novērtēt sniegtā psihosociālā atbalsta atbilstību projekta mērķa grupas vajadzībām, kā arī 4.3.6.3. pasākuma un projekta mērķim, identificējot satura, pieejamības un organizatoriskās pilnveides iespējas.

Izstrādāt vienotu bāriņtiesas amatpersonu (bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa) darba izpildes novērtēšanas saturu un kārtību, ko izmantos kvalifikācijas komisija bāriņtiesas amatpersonu sertifikācijas procesā.

Izpētīt azartspēļu un izložu reklāmas ietekmi uz sabiedrību, novērtēt normatīvajā regulējumā noteikto reklāmas ierobežojumu efektivitāti, kā arī izstrādāt ieteikumus normatīvā regulējuma pilnveidei, lai mazinātu azartspēļu un izložu negatīvo ietekmi uz sabiedrību.

Izstrādāt atjaunotu stratēģijas projektu 2020. gada 28. janvārī  MK pieņemtajai “Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam” atbilstoši ES un nacionālās klimata politikas attīstībai kopš 2019. gada, saskaņā ar spēkā esošajām normām un aktuālajām klimata politikas attīstības tendencēm.

Veikt padziļinātu bezpajumtniecības tiesiskā un saturiskā ietvara analīzi Latvijā un izvirzīt priekšlikumus specifiskiem atbalsta pasākumiem bezpajumtniecības jautājumos.

Pētījuma mērķis ir veikt visaptverošu izpēti par atjaunojošā taisnīguma pieeju efektivitāti.

Veikt visaptverošu ārzemēs izstrādātas literatūras un gadījumu izpētes apkopojumu par riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) praksi, īpašu uzmanību pievēršot RVN pielietojumam sievietēm.

Izpētīt attīstības vajadzības un iespējas riska un vajadzību novērtēšanā (RVN) personām ar garīgās veselības/ uzvedības traucējumiem.

Raksturot pēc probācijas funkcijām dažādās probācijas klientu mērķa grupas, noskaidrot līdzīgo un atšķirīgo tajās, kā arī salīdzināt trīs gadu probācijas klientu kohortu recidīva rādītājus.

Izstrādājot tehniski sociāli ekonomisko pamatojumu jaunas izglītības iestādes 1.-9.klasei izveidei Ādažos, izvērtēt publiskās un privātās partnerības modeļa piemērošanas iespējas, noteikt efektīvāko publiskās un privātās partnerības periodu un saskaņot tos ar uzraugošajām institūcijām normatīvajos aktos noteiktajā kartībā

Iegūt kvalitatīvus un kvantitatīvus datus, kas raksturo atbalsta sistēmu un atbalsta instrumentu pieejamību no vardarbības ģimenē cietušām un vardarbību veikušām personām.

Izvērtējums tiek veikts attiecībā uz bērniem un pilngadīgām no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām personām (kas uz ziņošanas laiku par piedzīvoto vardarbību un/vai pakalpojuma saņemšanas laiku ir pilngadīgas). Pētījumā ir ietverta atbalsta sistēmas un pakalpojumu pieejamības izvērtēšana un priekšlikumu izstrāde no vardarbības ģimenē cietušām un vardarbību veikušām personām Latvijā.

Valsts un pašvaldību vienotā klientu apkalpošanas centri (turpmāk – VPVKAC) ir klātienes pakalpojumu pieteikšanas vietas pašvaldībās, kur iedzīvotājs var pieteikt atsevišķus pieprasītākos valsts pakalpojumus, saņemt palīdzību e-pakalpojumu pieteikšanā un informāciju par valsts pārvaldes pakalpojumiem. Informācija par VPVAKC izveides progresu pieejama Viedās administrācijas reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) tīmekļa vietnē, šeit: https://www.varam.gov.lv/lv/vpvkac.

VPVKAC ir lielākais klientu apkalpošanas tīkls valstī. Šobrīd VPVKAC apkalpo 19 iestādes, atbalstot 142 valsts pārvaldes pakalpojumu un pašvaldību pakalpojumu pieteikšanu.

Plānots, ka ar 2026. gada 1. ceturksni teritoriāli tiks paplašināta VPVKAC pieejamība līdz 315 punktiem.

Pētījuma ietvaros 2021.g. tika veikti pētījumi-

• Administratīvi teritoriālās reformas ietekmes uz pašvaldību budžeta kapacitāti izvērtējums
• Administratīvi teritoriālās reformas ietekmes uz pašvaldību administratīvo kapacitāti un pakalpojumu nodrošinājumu izvērtējums

Lai veiktu pilnvērtīgu Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības darba ar jaunatni rezultātu monitorēšanu, tiks izstrādāta aptaujas anketa Jūrmalā deklarētiem jauniešiem 13-25 gadu vecumā. Aptaujas dati kalpos kā bāzes rezultatīvie rādītāji, lai ar tāda paša veida aptauju vismaz reizi 3 gados salīdzinātu izmaiņas. Kā bāzes gads salīdzināšanai tiek noteikts 2026. gads, jo jauniešu iespēju piedāvājums ir būtiski audzis līdz ar jaunas infrastruktūras izveidi darbam ar jaunatni 2022. gada nogalē un nostabilizējies kopš jauniešu mājas atvēršanas.

Izstrādāt vienotu kvalitātes standartu juridiskās palīdzības sniedzējiem visās lietu kategorijās (civillietas, Satversmes tiesas lietas, administratīvās lietas un kriminālprocesi), lai nodrošinātu noteiktu kvalitātes līmeni un pilnveidotu juridiskās palīdzības nodrošināšanu.

Valmieras novada pašvaldības iedzīvotāju aptaujas mērķis ir iegūt sistemātisku un salīdzināmu informāciju par iedzīvotāju viedokli, apmierinātību un vajadzībām saistībā ar pašvaldības darbu, sniegtajiem pakalpojumiem un novada attīstību kopumā. Aptauja kalpo kā instruments iedzīvotāju līdzdalības veicināšanai un uz pierādījumiem balstītas pašvaldības lēmumu pieņemšanas nodrošināšanai.

Saņemt sabiedrības vērtējumu par Latvijas sabiedrisko mediju (Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio, portāla LSM.lv) sabiedriskā pasūtījumu izpildi un iesaistīt sabiedrību sabiedriskā pasūtījuma veidošanā un tiks izmantots, lai nodrošinātu SEPLP funkciju izpildi sabiedriskā pasūtījuma izstrādē, kā arī sabiedrības informēšanai par sabiedrisko mediju sniegto sabiedrisko labumu.

Nodrošināt savlaicīgu un efektīvu palīdzību iedzīvotājiem juridiska rakstura jautājumu (strīdu) risināšanā, mazinot iespējamās negatīvās sekas un nepieciešamību vērsties  tiesā.

Šajā aptaujā iegūtie dati tiks salīdzināti ar 2017. un 2022. gadā iegūtajiem datiem, tā radot iespēju novērtēt darba devēju zināšanu līmeni par dažādības vadību, tiem nepieciešamo palīdzību, lai attīstītu dažādības vadības politikas viņu pārstāvētajās organizācijās u.tml. No datiem Fonds varēs arī plānot savu turpmāko darbu, izvēloties turpmākos saturiskos fokusa punktus, domājot par Latvijas darba devēju atbalstīšanu, veicot iekļaujošas darba vides veidošanu.

Veikt bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku un viņu ģimenēm Latvijā pieejamās atbalsta sistēmas un pakalpojumu izpēti sociālajā, veselības, izglītības un tiesību jomā, ņemot vērā teritoriālo pieejamību un ārvalstu prakses analīzi, kas būtu adaptējama Latvijā.