Pētījumu un publikāciju datubāze

Izstrādāt valsts nodrošinātās sākotnējās juridiskās palīdzības modeli, kas būtu piemērots Latvijas iedzīvotāju vajadzībām un tādējādi nodrošinātu mazaizsargāto un cietušo personu savlaicīgu pieeju tiesiskumam, un īstenot pilotprojektu.

Izstrādāt vienotu, caurskatāmu un funkcionālu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmā integrētu mediācijas modeli, kas būtu piemērots Latvijas iedzīvotāju vajadzībām, nodrošinot efektīvu sertificētu mediatoru pieejamību un to norīkošanu atbilstoši sabiedrības vajadzībām, un īstenot izmēģinājuma pilotprojektu.

Izstrādātais modelis paredzēts, lai regulētu kārtību, kādā tiek īstenota valsts nodrošinātā mediācija, t.sk. izraudzīti, norīkoti, koordinēti un uzraudzīti sertificēti mediatori.

Sociālās inovācijas kompetences centra pašreizējās situācijas, vajadzību un pieejamo resursu izpēte, lai pamatojoties uz iegūto novērtējumu sagatavotu sociālās inovācijas kompetences centra Nacionālo rīcības plānu 2027.-2029.gadam.

Noskaidrot esošās darba samaksas pārredzamības prakses Latvijas uzņēmumos un organizācijās, kā arī ārvalstu labo praksi par darba samaksas pārredzamības modeļiem, un, balstoties uz izvērtējuma rezultātiem, izveidot rīcības modeli – praktiskas vadlīnijas Latvijas uzņēmumiem/organizācijām, valsts un pašvaldību iestādēm par atbilstošākajiem risinājumiem, lai ievērotu ES direktīvas 2023/970 [1]  (turpmāk – ES direktīva) prasības.

[1] Eiropas parlamenta un padomes direktīva (ES) 2023/970 (10.05.2023) par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32023L0970

Pētījuma mērķis ir noskaidrot probācijas klientu viedokli par probācijas procesa norisi un ar to saistītajiem aspektiem.

Pētījuma mērķis ir izvērtēt probācijas klientu atlases procesu probācijas programmām Valsts probācijas dienestā, īpaši analizējot atbilstības principa ievērošanu, salīdzinot ar starptautisko pieredzi un pierādījumos balstīto praksi, lai izstrādātu pamatotas rekomendācijas procesa pilnveidei un ieviešanai.

Apzināt vardarbības izplatību darba vidē Latvijā, analizējot tās cēloņus un sekas, kā arī šobrīd īstenotos pasākumus saistībā ar vardarbības prevenciju vai mazināšanu, kā arī lai identificētu jautājumus, kas pamatotu ANO Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas Nr.190 “Konvencija par vardarbības un uzmākšanās apkarošanu darba vidē” (turpmāk – Konvencija) ratifikācijas nepieciešamību.

Izstrādāt vienotu kvalitātes standartu juridiskās palīdzības sniedzējiem visās lietu kategorijās (civillietas, Satversmes tiesas lietas, administratīvās lietas un kriminālprocesi), lai nodrošinātu noteiktu kvalitātes līmeni un pilnveidotu juridiskās palīdzības nodrošināšanu.

Noteikt SI Plus konsorciju dalībvalstu nacionālās sociālās inovācijas ekosistēmas dalībnieku stiprās un vājās puses, veikt attīstības vajadzību un iespēju analīzi.

Veicināt klimata mērķu integrāciju un īstenošanu pašvaldību un plānošanas reģionu attīstības plānošanā.

Iepazīties un izvērtēt FCD sniegtās iespējas ikdienas un periodiskās uzturēšanas darbu operatīvās plānošanas un kvalitātes novērtēšanas vajadzībām.

Analizēt sociālā atbalsta sniegšanu pašvaldībās un atbalsta saņēmēju iespējas saņemt nepieciešamos pakalpojumus un atbalstu laika periodā no 2021. līdz 2024. gadam un sniegt priekšlikumus pilnveidošanai.

Pētīt visu pašvaldību praksi bāriņtiesas darbības organizēšanā un sniegt ieteikumus tās pilnveidei.

Ne vēlāk kā vienu gadu pēc pētījuma ietvaros veiktā novērtējuma pabeigšanas Latvijai būs jāizstrādā migrācija plānu, nosakot tajā esošās dzelzceļa līnijas, kas atrodas Eiropas transporta koridoros un kuras paredzēts migrēt uz Eiropas transporta koridora standarta nominālo sliežu ceļa platumu 1 435 mm, un jāsniedz norādi par pārejas laika grafiku.

Nodrošināt savlaicīgu un efektīvu palīdzību iedzīvotājiem juridiska rakstura jautājumu (strīdu) risināšanā, mazinot iespējamās negatīvās sekas un nepieciešamību vērsties  tiesā.

Izstrādāt juridiski pamatotu riska dalīšanas modeli tālsatiksmes lidojumu uzsākšanai uz Amerikas Savienotajām valstīm, nodrošinot tā atbilstību Eiropas Savienības konkurences tiesību un valsts atbalsta regulējumam, tostarp Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantam.

Sekot ligzdojošo ūdensputnu sugu sastāva un skaita izmaiņām ligzdošanai potenciāli piemērotajās vietās Rīgas brīvostā.

Veikt visaptverošu sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma izvērtējumu saskaņā ar SEPLP apstiprināto Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma izvērtēšanas metodoloģiju un izvērtējuma rezultātā gūt visaptverošu novērtējumu sabiedriskā labuma kategorijām – Sabiedrība, Demokrātija, Kultūra, Zināšanas, Radošums, Sadarbība –  un caurviju rādītājiem – Kvalitāte, Sasniedzamība, Ietekme, Ieguldīto līdzekļu atdeve – katram medijam un saņemt ieteikumus sabiedrisko mediju sabiedriskā pasūtījuma/labuma pilnveidošanai nākotnē.

Noskaidrot sabiedrības (it īpaši – uzņēmēju) uztveri, informētību un rīcību attiecībā uz rūpnieciskā īpašuma tiesību – patentu, preču zīmju un dizainparaugu aizsardzību, un šo tiesību pārkāpumiem.

Iegūt kvalitatīvus datus, kas raksturo atbalsta sistēmu un atbalsta instrumentu pieejamību no vardarbības cietušiem bērniem, kas saņem valsts finansēto sociālo rehabilitāciju.

Pētījums tiek veikts par bērniem, kuri saņēmuši atkārtotu sociālo rehabilitāciju institūcijā, kā arī par iesaistītajām iestādēm šī procesa kontekstā. Pētījumā ir ietverts sniegtā pakalpojuma (atkārtotā sociālā  rehabilitācijas institūcijā) pasākumu kopuma izvērtējums, kas vērsts uz bērna atgriešanos, iekļaušanos un pilnvērtīgu funkcionēšanu sabiedrībā.

Veikt uzlabojumus reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumos, noskaidrojot pasažieru apmierinātību.

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus enerģētikas jomā.

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus un pasākumus būvniecības jomā.

Visaptveroši novērtēt sniegtā psihosociālā atbalsta atbilstību projekta mērķa grupas vajadzībām, kā arī 4.3.6.3. pasākuma un projekta mērķim, identificējot satura, pieejamības un organizatoriskās pilnveides iespējas.