Pētījumu un publikāciju datubāze

Apzināt vardarbības izplatību darba vidē Latvijā, analizējot tās cēloņus un sekas, kā arī šobrīd īstenotos pasākumus saistībā ar vardarbības prevenciju vai mazināšanu, kā arī lai identificētu jautājumus, kas pamatotu ANO Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas Nr.190 “Konvencija par vardarbības un uzmākšanās apkarošanu darba vidē” (turpmāk – Konvencija) ratifikācijas nepieciešamību.

Izstrādāt vienotu kvalitātes standartu juridiskās palīdzības sniedzējiem visās lietu kategorijās (civillietas, Satversmes tiesas lietas, administratīvās lietas un kriminālprocesi), lai nodrošinātu noteiktu kvalitātes līmeni un pilnveidotu juridiskās palīdzības nodrošināšanu.

Noteikt SI Plus konsorciju dalībvalstu nacionālās sociālās inovācijas ekosistēmas dalībnieku stiprās un vājās puses, veikt attīstības vajadzību un iespēju analīzi.

Veicināt klimata mērķu integrāciju un īstenošanu pašvaldību un plānošanas reģionu attīstības plānošanā.

Iepazīties un izvērtēt FCD sniegtās iespējas ikdienas un periodiskās uzturēšanas darbu operatīvās plānošanas un kvalitātes novērtēšanas vajadzībām.

Analizēt sociālā atbalsta sniegšanu pašvaldībās un atbalsta saņēmēju iespējas saņemt nepieciešamos pakalpojumus un atbalstu laika periodā no 2021. līdz 2024. gadam un sniegt priekšlikumus pilnveidošanai.

Izvērtēt Valsts probācijas dienestā īstenotās riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) prakses atbilstību darbam ar personām, kurām ir psihiskās veselības/uzvedības traucējumi un identificēt uzlabojumu iespējas RVN pieejas pilnveidei.

Ne vēlāk kā vienu gadu pēc pētījuma ietvaros veiktā novērtējuma pabeigšanas Latvijai būs jāizstrādā migrācija plānu, nosakot tajā esošās dzelzceļa līnijas, kas atrodas Eiropas transporta koridoros un kuras paredzēts migrēt uz Eiropas transporta koridora standarta nominālo sliežu ceļa platumu 1 435 mm, un jāsniedz norādi par pārejas laika grafiku.

Izstrādāt atjaunotu stratēģijas projektu 2020. gada 28. janvārī  MK pieņemtajai “Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam” atbilstoši ES un nacionālās klimata politikas attīstībai kopš 2019. gada, saskaņā ar spēkā esošajām normām un aktuālajām klimata politikas attīstības tendencēm.

Nodrošināt savlaicīgu un efektīvu palīdzību iedzīvotājiem juridiska rakstura jautājumu (strīdu) risināšanā, mazinot iespējamās negatīvās sekas un nepieciešamību vērsties  tiesā.

Vides pārskata īstenošanas monitorings jāveic, lai noteiktu tiešu vai netiešu ietekmi uz vidi, kas nav bijusi paredzēta izstrādātajos dokumentos, ņemot vērā Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu par Vides pārskatu.

Izvērtēt trīs tiesību aktus ar augstu ietekmes līmeni, lai noskaidrotu tajos noteikto mērķu sasniegšanu un ietekmi uz mērķa grupām.

Izstrādāt juridiski pamatotu riska dalīšanas modeli tālsatiksmes lidojumu uzsākšanai uz Amerikas Savienotajām valstīm, nodrošinot tā atbilstību Eiropas Savienības konkurences tiesību un valsts atbalsta regulējumam, tostarp Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantam.

Sekot ligzdojošo ūdensputnu sugu sastāva un skaita izmaiņām ligzdošanai potenciāli piemērotajās vietās Rīgas brīvostā.

Veikt visaptverošu izpēti par atjaunojošā taisnīguma pieeju efektivitāti.

Izstrādāt vienotu bāriņtiesas amatpersonu (bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa) darba izpildes novērtēšanas saturu un kārtību, ko izmantos kvalifikācijas komisija bāriņtiesas amatpersonu sertifikācijas procesā.

Noskaidrot sabiedrības (it īpaši – uzņēmēju) uztveri, informētību un rīcību attiecībā uz rūpnieciskā īpašuma tiesību – patentu, preču zīmju un dizainparaugu aizsardzību, un šo tiesību pārkāpumiem.

Iegūt kvalitatīvus datus, kas raksturo atbalsta sistēmu un atbalsta instrumentu pieejamību no vardarbības cietušiem bērniem, kas saņem valsts finansēto sociālo rehabilitāciju.

Pētījums tiek veikts par bērniem, kuri saņēmuši atkārtotu sociālo rehabilitāciju institūcijā, kā arī par iesaistītajām iestādēm šī procesa kontekstā. Pētījumā ir ietverts sniegtā pakalpojuma (atkārtotā sociālā  rehabilitācijas institūcijā) pasākumu kopuma izvērtējums, kas vērsts uz bērna atgriešanos, iekļaušanos un pilnvērtīgu funkcionēšanu sabiedrībā.

Iegūt nacionāli un starptautiski salīdzināmus datus par alkohola un narkotiku lietošanas izplatību un lietošanas modeļiem 15–64 gadus vecu iedzīvotāju vidū Latvijā.

Izstrādājot tehniski sociāli ekonomisko pamatojumu jaunas izglītības iestādes 1.-9.klasei izveidei Ādažos, izvērtēt publiskās un privātās partnerības modeļa piemērošanas iespējas, noteikt efektīvāko publiskās un privātās partnerības periodu un saskaņot tos ar uzraugošajām institūcijām normatīvajos aktos noteiktajā kartībā

Veikt uzlabojumus reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumos, noskaidrojot pasažieru apmierinātību.

Izpētīt azartspēļu un izložu reklāmas ietekmi uz sabiedrību, novērtēt normatīvajā regulējumā noteikto reklāmas ierobežojumu efektivitāti, kā arī izstrādāt ieteikumus normatīvā regulējuma pilnveidei, lai mazinātu azartspēļu un izložu negatīvo ietekmi uz sabiedrību.

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus enerģētikas jomā.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret Latvijas Republikas prokuratūru, informētību par prokuratūras funkcijām un saskarsmes pieredzi ar prokuratūru.