Pētījumu un publikāciju datubāze
Meklēšanas parametri
Rezultāti
datums
datums
Noskaidrot Liepājas iedzīvotāju vērtējumu par dzīvi pilsētā, par īstenotajiem attīstības procesiem pilsētā, tai skaitā iegūstot novērtējumu par sabiedriski aktuālām norisēm, prioritāri risināmiem problēmjautājumiem, pašvaldības komunikāciju ar iedzīvotājiem, iedzīvotāju apmierinātību, u.c.
Izstrādāt valsts nodrošinātās sākotnējās juridiskās palīdzības modeli, kas būtu piemērots Latvijas iedzīvotāju vajadzībām un tādējādi nodrošinātu mazaizsargāto un cietušo personu savlaicīgu pieeju tiesiskumam, un īstenot pilotprojektu.
Analizēt sociālā atbalsta sniegšanu pašvaldībās un atbalsta saņēmēju iespējas saņemt nepieciešamos pakalpojumus un atbalstu laika periodā no 2021. līdz 2024. gadam un sniegt priekšlikumus pilnveidošanai.
Izstrādāt vienotu, caurskatāmu un funkcionālu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmā integrētu mediācijas modeli, kas būtu piemērots Latvijas iedzīvotāju vajadzībām, nodrošinot efektīvu sertificētu mediatoru pieejamību un to norīkošanu atbilstoši sabiedrības vajadzībām, un īstenot izmēģinājuma pilotprojektu.
Izstrādātais modelis paredzēts, lai regulētu kārtību, kādā tiek īstenota valsts nodrošinātā mediācija, t.sk. izraudzīti, norīkoti, koordinēti un uzraudzīti sertificēti mediatori.
Sociālās inovācijas kompetences centra pašreizējās situācijas, vajadzību un pieejamo resursu izpēte, lai pamatojoties uz iegūto novērtējumu sagatavotu sociālās inovācijas kompetences centra Nacionālo rīcības plānu 2027.-2029.gadam.
Noskaidrot esošās darba samaksas pārredzamības prakses Latvijas uzņēmumos un organizācijās, kā arī ārvalstu labo praksi par darba samaksas pārredzamības modeļiem, un, balstoties uz izvērtējuma rezultātiem, izveidot rīcības modeli – praktiskas vadlīnijas Latvijas uzņēmumiem/organizācijām, valsts un pašvaldību iestādēm par atbilstošākajiem risinājumiem, lai ievērotu ES direktīvas 2023/970 [1] (turpmāk – ES direktīva) prasības.
[1] Eiropas parlamenta un padomes direktīva (ES) 2023/970 (10.05.2023) par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32023L0970
Iegūt informāciju par jūras vides hidroķīmiskā un hidrobioloģiskā stāvokļa izmaiņām, ko var radīt ostas padziļināšanas darbos izņemtās grunts pārvietošana uz grunts novietni jūrā, kā arī prognozēt ietekmi uz apkārtējās jūras vides stāvokli.
Noskaidrot sabiedrības izpratnes līmeni un toleranci pret finanšu noziegumiem, par Finanšu izlūkošanas dienesta darbību kontekstā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) novēršanu, izzināt iedzīvotāju viedokli par iemesliem izvēlei par labu finanšu pakalpojumiem ārvalstīs, noskaidrot Latvijas sabiedrības attieksmi pret kriptovalūtu un ar to saistītajiem riskiem.
Pētījuma mērķis ir noskaidrot probācijas klientu viedokli par probācijas procesa norisi un ar to saistītajiem aspektiem.
Turpināt Pelēkā vilka Canis lupus sugas aizsardzība plānā (Ozoliņš u.c. 2017) paredzētos un šī plāna aktualizēšanai nepieciešamos pētniecības pasākumus saistībā ar to nozīmi medību saimniecībā un ierobežotas izmantošanas iespējamību medībās, sniedzot datus, kas izmantojami populācijas stāvokļa novērtēšanā atbilstoši Eiropas Komisijas vadlīnijām par ziņojuma gatavošanu saskaņā ar Eiropas Padomes 1992. gada 21. maija direktīvas 92/43/EEK Par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 17. panta prasībām, kā arī izpildīt šīs direktīvas 18. panta 2. punkta prasību, pievēršot īpašu uzmanību zinātniskajam darbam, kas sekmē pārrobežu sadarbību direktīvā iekļauto sugu izpētē, kuru kopīgi veic dalībvalstis. Turpināt uzsākto zeltaino šakāļu Canis aureus populācijas izpēti, lai noskaidrotu šī plēsēja vietu līdzšinējo sugu sabiedrībā, ietekmi uz medību faunu un prognozētu turpmāko izplatību un skaita pieaugumu. Nodrošināt metodisku atbalstu Valsts meža dienestam (VMD) šo ierobežoti izmantojamo medījamo dzīvnieku populāciju stāvokļa uzraudzībā un konfliktsituāciju risināšanā.
Izstrādāt un sagatavot pārbaudei praksē, sākot ar 2027./2028. gada medību sezonu, medījamo zīdītāju savvaļas populāciju stāvokļa novērtēšanas un pārvaldības sistēmu, uzlabojot medību tiesību lietotāju un par medību uzraudzību atbildīgo iestāžu sadarbību. Šī pētījuma mērķis ir (1) aktualizēt un standartizēt veicamās procedūras medījamo dzīvnieku populāciju stāvokļa novērtēšanai; (2) veicināt kvalitatīvas informācijas apmaiņu starp visām ieinteresētajām pusēm (mednieki, lauksaimnieki, mežsaimnieki, Valsts meža dienests (VMD) u.c.); (3) nodrošināt, ka lēmumi par limitēti medījamo zīdītāju medību apjomiem, medību ierobežojumiem un citiem pārvaldības pasākumiem ir skaidri pamatoti, saprotami un izsekojami visos lēmumu pieņemšanas posmos, tādējādi mazinot subjektīvu interpretāciju risku un veicinot uzticēšanos starp iesaistītajām pusēm.
Iegūt ikgadējas ziņas par nomedīto putnu sugu, vecumu un dzimumu sastāvu, ligzdojošo medījamo ūdensputnu vietējo populāciju ligzdošanas sekmēm un migrāciju fenoloģiju, kas kalpotu par pamatu ilgtspējīgai, populāciju atražošanas spējas neapdraudošai ūdensputnu medību saimniecībai.
Pētījuma mērķis ir izvērtēt Valsts probācijas dienesta praksē izmantoto riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) instrumentu piemērotību likumpārkāpējām sievietēm un izstrādāt pamatotus priekšlikumus instrumentu pilnveidei.
Izpētīt azartspēļu un izložu reklāmas ietekmi uz sabiedrību, novērtēt normatīvajā regulējumā noteikto reklāmas ierobežojumu efektivitāti, kā arī izstrādāt ieteikumus normatīvā regulējuma pilnveidei, lai mazinātu azartspēļu un izložu negatīvo ietekmi uz sabiedrību.
Pētījuma mērķis ir izvērtēt probācijas klientu atlases procesu probācijas programmām Valsts probācijas dienestā, īpaši analizējot atbilstības principa ievērošanu, salīdzinot ar starptautisko pieredzi un pierādījumos balstīto praksi, lai izstrādātu pamatotas rekomendācijas procesa pilnveidei un ieviešanai.
Izstrādāt vienotu kvalitātes standartu juridiskās palīdzības sniedzējiem visās lietu kategorijās (civillietas, Satversmes tiesas lietas, administratīvās lietas un kriminālprocesi), lai nodrošinātu noteiktu kvalitātes līmeni un pilnveidotu juridiskās palīdzības nodrošināšanu.
Noteikt SI Plus konsorciju dalībvalstu nacionālās sociālās inovācijas ekosistēmas dalībnieku stiprās un vājās puses, veikt attīstības vajadzību un iespēju analīzi.
Veicināt klimata mērķu integrāciju un īstenošanu pašvaldību un plānošanas reģionu attīstības plānošanā.
Iepazīties un izvērtēt FCD sniegtās iespējas ikdienas un periodiskās uzturēšanas darbu operatīvās plānošanas un kvalitātes novērtēšanas vajadzībām.
Izvērtēt Valsts probācijas dienestā īstenotās riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) prakses atbilstību darbam ar personām, kurām ir psihiskās veselības/uzvedības traucējumi un identificēt uzlabojumu iespējas RVN pieejas pilnveidei.
Ne vēlāk kā vienu gadu pēc pētījuma ietvaros veiktā novērtējuma pabeigšanas Latvijai būs jāizstrādā migrācija plānu, nosakot tajā esošās dzelzceļa līnijas, kas atrodas Eiropas transporta koridoros un kuras paredzēts migrēt uz Eiropas transporta koridora standarta nominālo sliežu ceļa platumu 1 435 mm, un jāsniedz norādi par pārejas laika grafiku.
Izstrādāt atjaunotu stratēģijas projektu 2020. gada 28. janvārī MK pieņemtajai “Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam” atbilstoši ES un nacionālās klimata politikas attīstībai kopš 2019. gada, saskaņā ar spēkā esošajām normām un aktuālajām klimata politikas attīstības tendencēm.
Nodrošināt savlaicīgu un efektīvu palīdzību iedzīvotājiem juridiska rakstura jautājumu (strīdu) risināšanā, mazinot iespējamās negatīvās sekas un nepieciešamību vērsties tiesā.
Vides pārskata īstenošanas monitorings jāveic, lai noteiktu tiešu vai netiešu ietekmi uz vidi, kas nav bijusi paredzēta izstrādātajos dokumentos, ņemot vērā Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu par Vides pārskatu.
