Pētījumu un publikāciju datubāze

Noskaidrot, cik un kādās kredītiestādēs klienti (t.i.patērētāji) uztur savus bankas kontus un kādi ir nozīmīgākie aspekti, kurus klients ņem vērā, apsverot kredītiestādes nomaiņu, kurā uzturēt bankas kontu, tādējādi rodot iespēju tiešā veidā no komercbanku klientiem noskaidrot mobilitāti veicinošos un kavējošos faktorus.

Sagatavot priekšlikumus kravas transporta sektora attīstīšanai ilgtspējas virzienā – videi draudzīgs un drošs autoparks.

Gatavojoties sarunām par ES daudzgadu finanšu shēmu pēc 2027. gada, apzināt ministrijas pārvaldībā esošo nozaru finanšu vajadzības, kā arī finansējuma piesaistes un īstenošanas nosacījumus.

Izvērtēt administratīvo slodzi zāļu uzskaitē veterinārmedicīnā un sniegt priekšlikumus administratīvā sloga samazināšanai.

1. Ievākt datus pupu sēklgrauža kaitīguma ekonomiskā sliekšņa noteikšanai un aprobēt šī kaitēkļa monitoringa metodes;
2. Pētīt bišu sugu sabiedrības dabiskajos zālājos dažādos Latvijas reģionos;
3. Veikt sezonālu bišu sugu sabiedrību un daudzveidības monitoringu laukaugu audzēšanas platībās;
4. Pētīt informācijas tehnoloģiju izmantošanas iespējas medusbišu saimju monitoringam rudens-ziemas periodā;
5. Pētīt medusbišu ievākto ziedputekšņu botānisko sastāvu.

Iegūt informāciju par īstenotajām narkotiku profilakses aktivitātēm un to atbilstību narkotiku profilakses kvalitātes standartiem

Informācijas ieguve  par saglabājamiem dzīvniekiem.

Noteikt un analizēt SEG emisijas no lauksaimniecībā izmantotām teritorijām, kurās ierīkotas meliorācijas sistēmas. Pētījuma rezultāti varēs tikt praktiski izmantoti, veicot SEG emisiju aprēķinus nākamajiem inventarizācijas ziņojumu iesniegšanas termiņiem. Šī pētījuma gaitā sasniegtie rezultāti tematiski attieksies uz SEG emisiju aprēķiniem gan lauksaimniecības, gan zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZMM) sektoros.

Izstrādāt mobilitātes jomas stratēģiskās plānošanas dokumentu un identificēt nepieciešamās izmaiņas, lai radītu priekšnoteikumus Liepājas valstspilsētas iedzīvotāju mobilitātes paradumu maiņai, mūsdienīgai transporta infrastruktūras attīstībai, vietējā un reģionālā sabiedriskā transporta un mikromobilitātes veicināšanai, kā arī dzelzceļa un autoostas attīstībai.

Mobilitātes plāna sadaļas jāizstrādā, pieņemot, ka 2029. gadā tiks izveidots Liepājas novads, apvienojot Liepājas un Dienvidkurzemes novada pašvaldības. Jāiekļauj iespējamās sadarbības jomas, virzieni un projekti mobilitātes jomā, kas sekmētu vienotu mobilitātes attīstību abās pašvaldībās (no 2029. gada – Liepājas novadā).

Nodrošināt augļkopjus ar slimību un kaitēkļu attīstības prognozēm, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, lai pieņemtu lēmumu precīza smidzināšanas laika noteikšanai.

Aktualizēt informāciju, kas nepieciešama dzīvnieku vienību aprēķināšanai lauksaimniecības politikas veidotājiem, dzīvnieku turētājiem, lopkopības speciālistiem, pētniekiem un citiem interesentiem.

Datu ieguve, apkopošana un novērtēšana no izlases saimniecībām, šo datu tālāka izmantošana SEG un amonjaka emisiju aprēķinu modeļos. Noteikt SEG emisiju līmeni Latvijā audzētiem lauksaimniecības dzīvniekiem (slaucamās govis, gaļas liellopi, aitas, kazas, cūkas, putni, zirgi) dažādos saimniekošanas apstākļos. Izvērtējot iegūtos rezultātus, izstrādāt ieteikumus SEG un amonjaka samazinoša (vai neitrālu) saimniekošanas modeļa izvēlei.

Pētījuma mērķis ir uzturēt un attīstīt Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeli (LASAM) nozares attīstības rādītāju prognozēšanai, aktualizēt LASAM modeļa datus un algoritmus.

Projekta rezultātā tiks sagatavota atskaite ar lauksaimniecības sektora prognozēšanas rezultātiem (platības, dzīvnieku skaits, ražošana, sociālekonomiskā ietekme, atbalsta maksājumi, kūtsmēsli, pesticīdi, SEG emisijas). Nepieciešamības gadījumā tiks nodrošināta zinātniskā komunikācijas ar Eiropas Komisijas ekspertiem par References scenārijiem 2050. gadam (RefScen2050).

Projekta rezultāti ir izmantojami politikas veidošanai, modelējot lauksaimniecības nozares attīstību un SEG emisijas. Rezultāti ir izmantojami politikas plānošanai un SEG emisiju mazinošo pasākumu ietekmes novērtējuma veikšanai.

Iegūt datus par Eiropas tumšās medus bites vietējās populācijas ģenētisko materiālu Latvijas dabā un bišu dravās, kas sniegs priekšstatu par bišu ģenētisko materiālu Latvijā un dos iespēju papildināt Eiropas tumšās (Latvijas vietējās) bites ģenētisko resursus un  tos saglabāt.

Izstrādāt atjaunotu stratēģijas projektu 2020. gada 28. janvārī  MK pieņemtajai “Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam” atbilstoši ES un nacionālās klimata politikas attīstībai kopš 2019. gada, saskaņā ar spēkā esošajām normām un aktuālajām klimata politikas attīstības tendencēm.

Izanalizēt pieejamās lauksaimniecības prakses klimata pārmaiņu mazināšanai, kas izmantojamas Latvijas lauku saimniecībās, un aktualizēt Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu robežsamazinājuma izmaksu līkni (MACC).

Izstrādāt mēslošanas organizācijas ilgtspējīgu tehnoloģiju Dārzkopības institūtā, sadarbībā ar vairākām zemnieku saimniecībām, kuras ir atšķirīgas augsnes granulometriskā sastāva, augsnes tipa un augu barības elementu – fosfora un kālija nodrošinājuma ziņā, kā arī atšķirīgu saimniekošanas veidu (integrēti un bioloģiski).

Noskaidrot latviešu valodas lietojuma un kvalitātes tendences elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos un interneta vietnēs, tai skaitā, noskaidrota pareiza un saprotama latviešu valodas lietojuma nozīme mediju saturā, subtitru izmantošana un to kvalitātes vērtējums, surdotulkojumu izmantošana un to kvalitātes vērtējums, latviešu valodas lietojuma vērtējums televīzijas programmās, saskarsmes pieredze ar nepareizu valodas lietojumu mediju saturā, interese par Latvijā veidotu mediju saturu krievu un angļu valodā u.c.

Sakarā ar klimata pārmaiņām kāpostu cekulkodei (Plutella xylostella) mainās voltīnisms, pastāv iespēja, ka pieaug paaudžu skaits, kas attīstās gada laikā, līdz ar to arī postīgums. Lai izstrādātu ierobežošanas stratēģiju, ir nepieciešami kukaiņa fenoloģijas pētījumi.

Izstrādāt spēkā esošo tiesību aktu juridisko izvērtējumu, lai konstatētu, vai to piemērošanas rezultātā dabasgāzes publiskajam tirgotājam ir radīti zaudējumi.

Vispusīgi izvērtēt KNAB līdzšinējo darbu, sasniegtos rezultātus un ietekmi.

Izstrādāt un aprobēt integrētu augsnes monitoringa indikatoru sistēmu augsnes veselīguma ilgtermiņa izmaiņu, kā arī augsnes degradācijas risku apzināšanai un novērtēšanai intensīvas lauksaimniecības apstākļos, lai piemērotu atbilstošus ilgtspējīgus augsnes apsaimniekošanas pasākumus Zemgales līdzenuma etalonteritorijas piemērā LBTU Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes mācību un pētījumu saimniecībā (MPS) “Pēterlauki” ilgtermiņa pētījumu nodrošināšanai saistībā ar ES Augsnes uzraudzības (monitoringa) un ilgtspējas (noturīguma) direktīvas ieviešanu nākotnē Latvijā.

Projekts ir Latvijas ieguldījums Horizon 2020 projekta INCREASE (https://www.pulsesincrease.eu/) realizācijā. Kopējais projekta mērķis ir uzlabot augu ģenētisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu, uzlabojot pārtikas pākšaugu ģenētisko resursu statusu. Izstrādājot efektīvus un iedarbīgus saglabāšanas rīkus un metodes, ko varētu izmantot visa veida ģenētiskajiem resursiem, kā arī veicināt agrobioloģisko daudzveidību un tās izmantošanu Eiropā un ārpus tās.

Apkopot pieejamo informāciju par esošo AAL lietojumu dažādās kultūraugu grupās un salīdzināt to pret projekta izmēģinājuma datiem, lai prognozētu AAL lietojuma potenciālo samazinājumu uz ražas izmaiņām, kā arī informēt sabiedrību par to, ka, ievērojot labās lauksaimniecības principus, vides riski tiek mazināti vairākkārtīgi.