Pētījumu un publikāciju datubāze

Iegūt nacionāli un starptautiski salīdzināmus datus par alkohola un narkotiku lietošanas izplatību un lietošanas modeļiem 15–64 gadus vecu iedzīvotāju vidū Latvijā.

Izvērtēt trīs tiesību aktus ar augstu ietekmes līmeni, lai noskaidrotu tajos noteikto mērķu sasniegšanu un ietekmi uz mērķa grupām.

Veikt uzlabojumus reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumos, noskaidrojot pasažieru apmierinātību.

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus enerģētikas jomā.

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus un pasākumus būvniecības jomā.

Visaptveroši novērtēt sniegtā psihosociālā atbalsta atbilstību projekta mērķa grupas vajadzībām, kā arī 4.3.6.3. pasākuma un projekta mērķim, identificējot satura, pieejamības un organizatoriskās pilnveides iespējas.

Izstrādāt vienotu bāriņtiesas amatpersonu (bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa) darba izpildes novērtēšanas saturu un kārtību, ko izmantos kvalifikācijas komisija bāriņtiesas amatpersonu sertifikācijas procesā.

Izpētīt azartspēļu un izložu reklāmas ietekmi uz sabiedrību, novērtēt normatīvajā regulējumā noteikto reklāmas ierobežojumu efektivitāti, kā arī izstrādāt ieteikumus normatīvā regulējuma pilnveidei, lai mazinātu azartspēļu un izložu negatīvo ietekmi uz sabiedrību.

Izstrādāt atjaunotu stratēģijas projektu 2020. gada 28. janvārī  MK pieņemtajai “Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam” atbilstoši ES un nacionālās klimata politikas attīstībai kopš 2019. gada, saskaņā ar spēkā esošajām normām un aktuālajām klimata politikas attīstības tendencēm.

Veikt padziļinātu bezpajumtniecības tiesiskā un saturiskā ietvara analīzi Latvijā un izvirzīt priekšlikumus specifiskiem atbalsta pasākumiem bezpajumtniecības jautājumos.

Veikt bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku un viņu ģimenēm Latvijā pieejamās atbalsta sistēmas un pakalpojumu izpēti sociālajā, veselības, izglītības un tiesību jomā, ņemot vērā teritoriālo pieejamību un ārvalstu prakses analīzi, kas būtu adaptējama Latvijā.

Veikt visaptverošu izpēti par atjaunojošā taisnīguma pieeju efektivitāti.

Pētījuma mērķis ir izvērtēt Valsts probācijas dienesta praksē izmantoto riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) instrumentu piemērotību likumpārkāpējām sievietēm un izstrādāt pamatotus priekšlikumus instrumentu pilnveidei.

Noskaidrot, cik un kādās kredītiestādēs klienti (t.i.patērētāji) uztur savus bankas kontus un kādi ir nozīmīgākie aspekti, kurus klients ņem vērā, apsverot kredītiestādes nomaiņu, kurā uzturēt bankas kontu, tādējādi rodot iespēju tiešā veidā no komercbanku klientiem noskaidrot mobilitāti veicinošos un kavējošos faktorus.

Izvērtēt Valsts probācijas dienestā īstenotās riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) prakses atbilstību darbam ar personām, kurām ir psihiskās veselības/uzvedības traucējumi un identificēt uzlabojumu iespējas RVN pieejas pilnveidei.

Izpētīt probācijas telpu vides dizaina lomu darbā ar klientu, noskaidrojot, kādi ir sadarbību veicinošie/ kavējošie faktori.

Novērtēt, vai Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība (turpmāk – Biedrība) esošajā tiesiskajā un finansiālajā ietvarā likumā noteikto valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu – psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšana paliatīvā aprūpē esošiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem (turpmāk – pakalpojums) – nodrošina  visefektīvākajā veidā.

Raksturot pēc probācijas funkcijām dažādās probācijas klientu mērķa grupas, noskaidrot līdzīgo un atšķirīgo tajās, kā arī salīdzināt trīs gadu probācijas klientu kohortu recidīva rādītājus.

Izvērtēt valsts autoceļu tīkla infrastruktūras noturību (izturētspēju, angļu val. – resilience) mainīgos klimata apstākļos, kā arī risinājumus, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, un iespējas kā samazināt valsts autoceļu apsaimniekošanas laikā radīto ietekmi uz klimatu un vidi.

Valsts un pašvaldību vienotā klientu apkalpošanas centri (turpmāk – VPVKAC) ir klātienes pakalpojumu pieteikšanas vietas pašvaldībās, kur iedzīvotājs var pieteikt atsevišķus pieprasītākos valsts pakalpojumus, saņemt palīdzību e-pakalpojumu pieteikšanā un informāciju par valsts pārvaldes pakalpojumiem. Informācija par VPVAKC izveides progresu pieejama Viedās administrācijas reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) tīmekļa vietnē, šeit: https://www.varam.gov.lv/lv/vpvkac.

VPVKAC ir lielākais klientu apkalpošanas tīkls valstī. Šobrīd VPVKAC apkalpo 19 iestādes, atbalstot 142 valsts pārvaldes pakalpojumu un pašvaldību pakalpojumu pieteikšanu.

Plānots, ka ar 2026. gada 1. ceturksni teritoriāli tiks paplašināta VPVKAC pieejamība līdz 315 punktiem.

Pētījuma ietvaros 2021.g. tika veikti pētījumi-

• Administratīvi teritoriālās reformas ietekmes uz pašvaldību budžeta kapacitāti izvērtējums
• Administratīvi teritoriālās reformas ietekmes uz pašvaldību administratīvo kapacitāti un pakalpojumu nodrošinājumu izvērtējums

Lai veiktu pilnvērtīgu Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības darba ar jaunatni rezultātu monitorēšanu, tiks izstrādāta aptaujas anketa Jūrmalā deklarētiem jauniešiem 13-25 gadu vecumā. Aptaujas dati kalpos kā bāzes rezultatīvie rādītāji, lai ar tāda paša veida aptauju vismaz reizi 3 gados salīdzinātu izmaiņas. Kā bāzes gads salīdzināšanai tiek noteikts 2026. gads, jo jauniešu iespēju piedāvājums ir būtiski audzis līdz ar jaunas infrastruktūras izveidi darbam ar jaunatni 2022. gada nogalē un nostabilizējies kopš jauniešu mājas atvēršanas.

Izvērtēt probācijas programmu “Motivācija izmaiņām”, “Emociju menedžments” un “Cieņpilnu attiecību veidošana” efektivitāti probācijas klientu uzvedības pārmaiņu veicināšanā, recidīva riska mazināšanā un programmu īstenošanas procesa kvalitātē.

Pētījuma mērķis ir noteikt probācijas klientu noziedzīgu nodarījumu recidīva rādītājus kopumā un dažādās probācijas funkcijās, novērtēt to atšķirības 2016. – 2021. gada izlasēs.