Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma mērķis ir izvērtēt Valsts probācijas dienesta darbinieku apmierinātību ar darbu un darba vidi, identificēt galvenos faktorus, kas ietekmē apmierinātības līmeni, kā arī noteikt jomas, kur nepieciešami uzlabojumi personāla attīstības un darba organizācijas pilnveidošanai.

Gruntsūdens kvalitātes kontrole ar mērķi savlaicīgi identificēt potenciālos piesārņojuma avotus, kā arī vērtēt gruntsūdens kvalitātes izmaiņu dinamiku vēsturiski piesārņotajās teritorijās.

Izpētīt azartspēļu un izložu reklāmas ietekmi uz sabiedrību, novērtēt normatīvajā regulējumā noteikto reklāmas ierobežojumu efektivitāti, kā arī izstrādāt ieteikumus normatīvā regulējuma pilnveidei, lai mazinātu azartspēļu un izložu negatīvo ietekmi uz sabiedrību.

Iegūt informāciju par jūras vides hidroķīmiskā un hidrobioloģiskā stāvokļa izmaiņām, ko var radīt ostas padziļināšanas darbos izņemtās grunts pārvietošana uz grunts novietni jūrā, kā arī prognozēt ietekmi uz apkārtējās jūras vides stāvokli.

Izstrādāt valsts nodrošinātās sākotnējās juridiskās palīdzības modeli, kas būtu piemērots Latvijas iedzīvotāju vajadzībām un tādējādi nodrošinātu mazaizsargāto un cietušo personu savlaicīgu pieeju tiesiskumam, un īstenot pilotprojektu.

Izstrādāt vienotu, caurskatāmu un funkcionālu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmā integrētu mediācijas modeli, kas būtu piemērots Latvijas iedzīvotāju vajadzībām, nodrošinot efektīvu sertificētu mediatoru pieejamību un to norīkošanu atbilstoši sabiedrības vajadzībām, un īstenot izmēģinājuma pilotprojektu.

Izstrādātais modelis paredzēts, lai regulētu kārtību, kādā tiek īstenota valsts nodrošinātā mediācija, t.sk. izraudzīti, norīkoti, koordinēti un uzraudzīti sertificēti mediatori.

Sociālās inovācijas kompetences centra pašreizējās situācijas, vajadzību un pieejamo resursu izpēte, lai pamatojoties uz iegūto novērtējumu sagatavotu sociālās inovācijas kompetences centra Nacionālo rīcības plānu 2027.-2029.gadam.

Noskaidrot esošās darba samaksas pārredzamības prakses Latvijas uzņēmumos un organizācijās, kā arī ārvalstu labo praksi par darba samaksas pārredzamības modeļiem, un, balstoties uz izvērtējuma rezultātiem, izveidot rīcības modeli – praktiskas vadlīnijas Latvijas uzņēmumiem/organizācijām, valsts un pašvaldību iestādēm par atbilstošākajiem risinājumiem, lai ievērotu ES direktīvas 2023/970 [1]  (turpmāk – ES direktīva) prasības.

[1] Eiropas parlamenta un padomes direktīva (ES) 2023/970 (10.05.2023) par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32023L0970

Noskaidrot sabiedrības izpratnes līmeni un toleranci pret finanšu noziegumiem, par Finanšu izlūkošanas dienesta darbību kontekstā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) novēršanu, izzināt iedzīvotāju viedokli par iemesliem izvēlei par labu finanšu pakalpojumiem ārvalstīs, noskaidrot Latvijas sabiedrības attieksmi pret kriptovalūtu un ar to saistītajiem riskiem.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot probācijas klientu viedokli par probācijas procesa norisi un ar to saistītajiem aspektiem.

Pētījuma mērķis ir izvērtēt Valsts probācijas dienesta praksē izmantoto riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) instrumentu piemērotību likumpārkāpējām sievietēm un izstrādāt pamatotus priekšlikumus instrumentu pilnveidei.

Pētījuma mērķis ir izvērtēt probācijas klientu atlases procesu probācijas programmām Valsts probācijas dienestā, īpaši analizējot atbilstības principa ievērošanu, salīdzinot ar starptautisko pieredzi un pierādījumos balstīto praksi, lai izstrādātu pamatotas rekomendācijas procesa pilnveidei un ieviešanai.

Apzināt vardarbības izplatību darba vidē Latvijā, analizējot tās cēloņus un sekas, kā arī šobrīd īstenotos pasākumus saistībā ar vardarbības prevenciju vai mazināšanu, kā arī lai identificētu jautājumus, kas pamatotu ANO Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas Nr.190 “Konvencija par vardarbības un uzmākšanās apkarošanu darba vidē” (turpmāk – Konvencija) ratifikācijas nepieciešamību.

Izstrādāt vienotu kvalitātes standartu juridiskās palīdzības sniedzējiem visās lietu kategorijās (civillietas, Satversmes tiesas lietas, administratīvās lietas un kriminālprocesi), lai nodrošinātu noteiktu kvalitātes līmeni un pilnveidotu juridiskās palīdzības nodrošināšanu.

Noteikt SI Plus konsorciju dalībvalstu nacionālās sociālās inovācijas ekosistēmas dalībnieku stiprās un vājās puses, veikt attīstības vajadzību un iespēju analīzi.

Veicināt klimata mērķu integrāciju un īstenošanu pašvaldību un plānošanas reģionu attīstības plānošanā.

Iepazīties un izvērtēt FCD sniegtās iespējas ikdienas un periodiskās uzturēšanas darbu operatīvās plānošanas un kvalitātes novērtēšanas vajadzībām.

Analizēt sociālā atbalsta sniegšanu pašvaldībās un atbalsta saņēmēju iespējas saņemt nepieciešamos pakalpojumus un atbalstu laika periodā no 2021. līdz 2024. gadam un sniegt priekšlikumus pilnveidošanai.

Izvērtēt Valsts probācijas dienestā īstenotās riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) prakses atbilstību darbam ar personām, kurām ir psihiskās veselības/uzvedības traucējumi un identificēt uzlabojumu iespējas RVN pieejas pilnveidei.

Ne vēlāk kā vienu gadu pēc pētījuma ietvaros veiktā novērtējuma pabeigšanas Latvijai būs jāizstrādā migrācija plānu, nosakot tajā esošās dzelzceļa līnijas, kas atrodas Eiropas transporta koridoros un kuras paredzēts migrēt uz Eiropas transporta koridora standarta nominālo sliežu ceļa platumu 1 435 mm, un jāsniedz norādi par pārejas laika grafiku.

Izstrādāt atjaunotu stratēģijas projektu 2020. gada 28. janvārī  MK pieņemtajai “Latvijas stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam” atbilstoši ES un nacionālās klimata politikas attīstībai kopš 2019. gada, saskaņā ar spēkā esošajām normām un aktuālajām klimata politikas attīstības tendencēm.

Nodrošināt savlaicīgu un efektīvu palīdzību iedzīvotājiem juridiska rakstura jautājumu (strīdu) risināšanā, mazinot iespējamās negatīvās sekas un nepieciešamību vērsties  tiesā.

Iegūt nacionāli un starptautiski salīdzināmus datus par alkohola un narkotiku lietošanas izplatību un lietošanas modeļiem 15–64 gadus vecu iedzīvotāju vidū Latvijā.

Vides pārskata īstenošanas monitorings jāveic, lai noteiktu tiešu vai netiešu ietekmi uz vidi, kas nav bijusi paredzēta izstrādātajos dokumentos, ņemot vērā Vides pārraudzības valsts biroja atzinumu par Vides pārskatu.