Pētījumu un publikāciju datubāze

• Iegūt jaunāko, pierādījumos pamatotu informāciju par smēķēšanas radīto seku izplatību Latvijā.
• Izvērtēt pierādījumos pamatotu smēķēšanu ierobežojošu profilakses pasākumu potenciālo ietekmi.
• Nodrošināt sabiedrības un politikas lēmumu pieņēmējiem informāciju ar smēķēšanas radīto seku izmaksām un  iespējamo smēķēšanas ierobežošanas politikas instrumentu ietekmi.

Pamatojoties uz bioekonomiskiem aprēķiniem izstrādāt dējējvistām barības tehnoloģiju integrētai lauksaimniecības sistēmai iekļaujot inovatīvas no vietējām graudu pārstrādes atlikumvielām  ražotas prebiotikas – ksilooligosaharīdus, novērtēt to ietekmi uz dējējvistu produktivitāti un produkcijas kvalitāti, kā slāpekļa un fosfora savienojumu emisiju samazināšanas iespējām. Izveidot no prebiotiku iegūšanas blakusproduktiem substrātu (kūdras alternatīvu), izpētīt tā fizikālās īpašības un veikt izmēģinājumu tā potenciālajam pielietojumam augkopībā.

Pamatojoties aktuālajos datos, noskaidrot darba tirgus dalībnieku un izglītības iestāžu iespējas citu profesiju pārstāvju pārkvalifikācijai par sociālā darba speciālistiem.

Veikt risku un ievainojamības izvērtējumu nacionālā, plānošanas reģionu un pašvaldību griezumā, ņemot vērā nozaru risku izvērtējumus.

Iegūt aktuālās situācijas analīzi par sabiedrības saliedētības līmeni Latvijā, 2026.gadā, lai veiktu pilnvērtīgu sabiedrības saliedētības radara pētījuma atkārtojumu un konstatētu valstī īstenoto saliedētības politikas rezultātus.

Iegūt informāciju par notiesāto personu narkotisko, psihotropo un toksisko vielu lietošanu un ar to saistīto problemātiku ieslodzījuma vietās Latvijā, kā arī apkopot informāciju par ar narkotikām saistītiem pakalpojumiem un intervencēm, kas tiek sniegtas.

Pētīt visu pašvaldību praksi bāriņtiesas darbības organizēšanā un sniegt ieteikumus tās pilnveidei.

Vispusīgi izvērtēt KNAB līdzšinējo darbu, sasniegtos rezultātus un ietekmi.

eParaksta klientu apmierinātības pētījums

Biznesa virzienu klientu apmierinātības pētījums.

Izpratne par LVRTC darbinieku un amata grupu atalgojuma atbilstību tirgus situācijai un specifiski IKT nozarei.

Darbinieku vispārējās apmierinātības noskaidrošana.

Iegūt datus par TV signāla uztveršanas veidiem Latvijas mājsaimniecībās.

Novērtēt lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti, pamatojoties uz regulāri un sistemātiski iegūtiem ūdens kvalitātes (slāpekļa un fosfora savienojumi) monitoringa rezultātiem un hidroloģiskajiem novērojumiem.

Novērtēt veģetācijas perioda hidroloģiskos apstākļus un ūdens kvalitāti izvēlētajos novadgrāvjos Latvijā. Pētījuma ietvaros iegūtie mērījumu rezultāti raksturos hidroloģiskos apstākļus un ūdens kvalitāti izvēlētajos novadgrāvjos, kuri atrodas visos minimāls noteces ģeomorfoloģiskajos rajonos, tādējādi varēs tikt apzināts ūdens līmenis un caurplūdums novadgrāvjos un buferjoslu ierīkošanas nozīme ūdens kvalitātes uzlabošanā veģetācijas periodā.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot  sabiedrības kopējo informētības un izpratnes līmeni par ES fondu atbalstu Latvijā, sabiedrības uzticības līmeni ES fondiem un to ieguldījumam.

Veikt risku un ievainojamības izvērtējumu veselības un labklājības jomā.

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus un pasākumus veselības un labklājības jomā.

Veikt risku un ievainojamības izvērtējumu ūdens apsaimniekošanas jomā (t.sk. kanalizācijas un attīrīšanas iekārtas) un plūdi.

Veikt risku un ievainojamības izvērtējumu tūrisma un ainavu plānošanas jomās

Veikt risku un ievainojamības izvērtējumu civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības jomā.

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus un pasākumus civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības jomā.

Veikt risku un ievainojamības izvērtējumu pētījumu bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu jomās

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju informētības līmeni par patērētāju tiesībām, izpratni par rīcību patērētāju tiesību pārkāpumu gadījumos, pieredzi ar nekvalitatīvām vai nedrošām precēm un pakalpojumiem, kā arī attieksmi pret Patērētāju tiesību aizsardzības centru un tā sniegtajām iespējām patērētāju tiesību aizsardzībā, nodrošinot datu salīdzināmību ar iepriekšējos gados veiktajiem pētījumiem un identificējot aktuālās tendences patērētāju uzvedībā un informācijas iegūšanas paradumos.