Pētījumu un publikāciju datubāze

Darbinieku vispārējās apmierinātības noskaidrošana.

Iegūt datus par TV signāla uztveršanas veidiem Latvijas mājsaimniecībās.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot  sabiedrības kopējo informētības un izpratnes līmeni par ES fondu atbalstu Latvijā, sabiedrības uzticības līmeni ES fondiem un to ieguldījumam.

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus un pasākumus veselības un labklājības jomā.

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus un pasākumus civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības jomā.

Gatavojoties sarunām par ES daudzgadu finanšu shēmu pēc 2027. gada, apzināt ministrijas pārvaldībā esošo nozaru finanšu vajadzības, kā arī finansējuma piesaistes un īstenošanas nosacījumus.

Monitorēt 11, 13 un 15-gadīgu skolēnu veselību ietekmējošos paradumus, veselību un labbūtību, t.sk. analizējot tos sociālajā kontekstā.

Iesaistīties asociatīvā partnera statusā Eiropas Savienības pētījumu programmas Horizon 2020 projektā  Increase — Intelektuālas pārtikas pākšaugu ģenētisko resursu kolekcijas Eiropas lauksaimniecības pārtikas sistēmām, kas ļaus  iekļaut Latvijā plašāk kultivēto dārza pupiņu (Phaseolus vulgaris) genotipus kopējā Eiropas ģenētisko resursu pārvaldības struktūrā

1. Apzināt kultūrvēsturiskās liecības nākotnē potenciāli saimnieciski ekspluatējamā teritorijā.
2.  Iegūt zinātniskā izpētē balstītu materiālu par zemūdens mantojumu un tā kultūrvēsturisko nozīmi izpētes teritorijā.

Apzināt Valmieras novada zīmola asociācijas sabiedrības (mērķa grupu) apziņā un šo asociāciju izmaiņas pēdējo 5 gadu laikā, tādējādi apzinot Valmieras novada zīmola vērtības izmaiņas un tās ietekmējošos faktorus.

• Sniegt politikas veidotājiem pierādījumos pamatotu priekšstatu par narkotisko un psihotropo vielu lietošanas sociālajām izmaksām.
• Palielināt iedzīvotāju informētību par narkotisko un psihotropo vielu lietošanas ietekmi uz sabiedrības veselību un ekonomiku.
• Izmantot iegūtos rezultātus narkotisko un psihotropo vielu lietošanas ierobežošanas politikas plānošanā un īstenošanā.

Sociālās inovācijas kompetences centra pašreizējās situācijas, vajadzību un pieejamo resursu izpēte, lai pamatojoties uz iegūto novērtējumu sagatavotu sociālās inovācijas kompetences centra Nacionālo rīcības plānu 2027.-2029.gadam.

Noskaidrot esošās darba samaksas pārredzamības prakses Latvijas uzņēmumos un organizācijās, kā arī ārvalstu labo praksi par darba samaksas pārredzamības modeļiem, un, balstoties uz izvērtējuma rezultātiem, izveidot rīcības modeli – praktiskas vadlīnijas Latvijas uzņēmumiem/organizācijām, valsts un pašvaldību iestādēm par atbilstošākajiem risinājumiem, lai ievērotu ES direktīvas 2023/970 [1]  (turpmāk – ES direktīva) prasības.

[1] Eiropas parlamenta un padomes direktīva (ES) 2023/970 (10.05.2023) par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32023L0970

Apzināt vardarbības izplatību darba vidē Latvijā, analizējot tās cēloņus un sekas, kā arī šobrīd īstenotos pasākumus saistībā ar vardarbības prevenciju vai mazināšanu, kā arī lai identificētu jautājumus, kas pamatotu ANO Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas Nr.190 “Konvencija par vardarbības un uzmākšanās apkarošanu darba vidē” (turpmāk – Konvencija) ratifikācijas nepieciešamību.

Noteikt SI Plus konsorciju dalībvalstu nacionālās sociālās inovācijas ekosistēmas dalībnieku stiprās un vājās puses, veikt attīstības vajadzību un iespēju analīzi.

Veicināt klimata mērķu integrāciju un īstenošanu pašvaldību un plānošanas reģionu attīstības plānošanā.

Analizēt sociālā atbalsta sniegšanu pašvaldībās un atbalsta saņēmēju iespējas saņemt nepieciešamos pakalpojumus un atbalstu laika periodā no 2021. līdz 2024. gadam un sniegt priekšlikumus pilnveidošanai.

Pētīt visu pašvaldību praksi bāriņtiesas darbības organizēšanā un sniegt ieteikumus tās pilnveidei.

Ne vēlāk kā vienu gadu pēc pētījuma ietvaros veiktā novērtējuma pabeigšanas Latvijai būs jāizstrādā migrācija plānu, nosakot tajā esošās dzelzceļa līnijas, kas atrodas Eiropas transporta koridoros un kuras paredzēts migrēt uz Eiropas transporta koridora standarta nominālo sliežu ceļa platumu 1 435 mm, un jāsniedz norādi par pārejas laika grafiku.

Izstrādāt juridiski pamatotu riska dalīšanas modeli tālsatiksmes lidojumu uzsākšanai uz Amerikas Savienotajām valstīm, nodrošinot tā atbilstību Eiropas Savienības konkurences tiesību un valsts atbalsta regulējumam, tostarp Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantam.

Veikt visaptverošu sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma izvērtējumu saskaņā ar SEPLP apstiprināto Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma izvērtēšanas metodoloģiju un izvērtējuma rezultātā gūt visaptverošu novērtējumu sabiedriskā labuma kategorijām – Sabiedrība, Demokrātija, Kultūra, Zināšanas, Radošums, Sadarbība –  un caurviju rādītājiem – Kvalitāte, Sasniedzamība, Ietekme, Ieguldīto līdzekļu atdeve – katram medijam un saņemt ieteikumus sabiedrisko mediju sabiedriskā pasūtījuma/labuma pilnveidošanai nākotnē.

Iegūt kvalitatīvus datus, kas raksturo atbalsta sistēmu un atbalsta instrumentu pieejamību no vardarbības cietušiem bērniem, kas saņem valsts finansēto sociālo rehabilitāciju.

Pētījums tiek veikts par bērniem, kuri saņēmuši atkārtotu sociālo rehabilitāciju institūcijā, kā arī par iesaistītajām iestādēm šī procesa kontekstā. Pētījumā ir ietverts sniegtā pakalpojuma (atkārtotā sociālā  rehabilitācijas institūcijā) pasākumu kopuma izvērtējums, kas vērsts uz bērna atgriešanos, iekļaušanos un pilnvērtīgu funkcionēšanu sabiedrībā.

Veikt uzlabojumus reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumos, noskaidrojot pasažieru apmierinātību.

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus enerģētikas jomā.