Pētījumu un publikāciju datubāze

Izstrādāt vienotu bāriņtiesas amatpersonu (bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa) darba izpildes novērtēšanas saturu un kārtību, ko izmantos kvalifikācijas komisija bāriņtiesas amatpersonu sertifikācijas procesā.

Noskaidrot sabiedrības (it īpaši – uzņēmēju) uztveri, informētību un rīcību attiecībā uz rūpnieciskā īpašuma tiesību – patentu, preču zīmju un dizainparaugu aizsardzību, un šo tiesību pārkāpumiem.

Iegūt kvalitatīvus datus, kas raksturo atbalsta sistēmu un atbalsta instrumentu pieejamību no vardarbības cietušiem bērniem, kas saņem valsts finansēto sociālo rehabilitāciju.

Pētījums tiek veikts par bērniem, kuri saņēmuši atkārtotu sociālo rehabilitāciju institūcijā, kā arī par iesaistītajām iestādēm šī procesa kontekstā. Pētījumā ir ietverts sniegtā pakalpojuma (atkārtotā sociālā  rehabilitācijas institūcijā) pasākumu kopuma izvērtējums, kas vērsts uz bērna atgriešanos, iekļaušanos un pilnvērtīgu funkcionēšanu sabiedrībā.

Iegūt nacionāli un starptautiski salīdzināmus datus par alkohola un narkotiku lietošanas izplatību un lietošanas modeļiem 15–64 gadus vecu iedzīvotāju vidū Latvijā.

Izstrādājot tehniski sociāli ekonomisko pamatojumu jaunas izglītības iestādes 1.-9.klasei izveidei Ādažos, izvērtēt publiskās un privātās partnerības modeļa piemērošanas iespējas, noteikt efektīvāko publiskās un privātās partnerības periodu un saskaņot tos ar uzraugošajām institūcijām normatīvajos aktos noteiktajā kartībā

Veikt uzlabojumus reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumos, noskaidrojot pasažieru apmierinātību.

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus enerģētikas jomā.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret Latvijas Republikas prokuratūru, informētību par prokuratūras funkcijām un saskarsmes pieredzi ar prokuratūru.

Atbalsta sistēmas un pakalpojumu pieejamības un sabiedriskās domas izpēte, izvērtēšana un priekšlikumu izstrāde atbalsta sistēmas un pakalpojumu attīstībai bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku un viņu ģimenēm Latvijā.

Noskaidrot, cik un kādās kredītiestādēs klienti (t.i.patērētāji) uztur savus bankas kontus un kādi ir nozīmīgākie aspekti, kurus klients ņem vērā, apsverot kredītiestādes nomaiņu, kurā uzturēt bankas kontu, tādējādi rodot iespēju tiešā veidā no komercbanku klientiem noskaidrot mobilitāti veicinošos un kavējošos faktorus.

Identificēt un izvērtēt labās prakses piemērus telpu organizēšanā probācijas un citās jomās, kas būtu pielāgojami darba telpu optimizācijas priekšlikumu izstrādei VPD.

Pētījuma mērķis – novērtēt Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas (BKUS) sniegtā psihosociālā atbalsta pakalpojuma atbilstību bērnu ar smagu saslimšanu un viņu ģimenes locekļu vajadzībām, pakalpojuma sniegšanas atbilstību ESF+ projekta Nr. 4.3.6.3/1/23/I/001 “Atbalsta sistēmas izveide bērniem ar smagām saslimšanām un viņu ģimenes locekļiem” (projekts) mērķim un rokasgrāmatā minētajiem procesiem, kā arī identificēt pakalpojuma pilnveides iespējas.

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus un pasākumus būvniecības jomā.

Izvērtēt probācijas programmu “Motivācija izmaiņām”, “Emociju menedžments”, “Cieņpilnu attiecību veidošana”, “Uzmanību! Gatavību! Starts!” un “Pārmaiņu ceļš” efektivitāti probācijas klientu uzvedības pārmaiņu veicināšanā, recidīva riska mazināšanā un programmu īstenošanas procesa kvalitātē.

Pētījuma mērķis ir noteikt probācijas klientu noziedzīgu nodarījumu recidīva rādītājus kopumā un dažādās probācijas funkcijās, novērtēt to atšķirības 2019. – 2021. gada izlasēs.

Izvērtēt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 6. punkta “Likuma vara” 6.3.1.4.i. investīcijas programmas 1. kārtas projektu rezultātus un ietekmi.

Veikt visaptverošu sabiedriskā medija VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” (līdz 2025. gada 1. janvārim VSIA “Latvijas Televīzija” un VSIA “Latvijas Radio”) sabiedriskā labuma izvērtējumu par 2023.-2025. gadu saskaņā ar SEPLP apstiprināto Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma izvērtēšanas metodoloģiju.

Veikt izvērtējumu par sabiedriskā labuma kategorijām – “Sabiedrība”, “Demokrātija”, “Kultūra”, “Zināšanas”, “Radošums” un caurviju rādītājiem – “Kvalitāte”, “Sasniedzamība”, “Ietekme”, “Ieguldīto līdzekļu atdeve” un izstrādāt ieteikumus sabiedrisko mediju sabiedriskā pasūtījuma pilnveidošanai nākotnē.

Latvijas agroklimatiskajiem apstākļiem piemērotu dārzaugu šķirņu izveide vidi saudzējošo lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai.

Noskaidrot Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā noteikto mērķu sasniegšanu un tā ietekmi uz mērķa grupām, sniedzot padziļinātu analīzi par faktoriem, kas ietekmē Likuma ieviešanu, tai skaitā saistīto tiesību aktu atbilstību, izmantoto rīku un metožu piemērotību, atslēgas personāla sagatavotības atbilstību prasībām, mācību satura atbilstību Likuma mērķiem, materiāltehnisko nodrošinājumu, kā arī izglītības iestāžu un to dibinātāju iesaisti.

Sociālekonomiskais novērtējums atkārtoti lietojamu glāžu ieviešanai publiskajos pasākumos un pludmales ēdināšanā Liepājā veikts INTERREG Baltijas jūras reģiona programmas projekta “Change(K)now!” otrās darbības pakas (WP2, A2.3 Piloting and practicing Cluster II type food delivery solutions: Event-type eating) aktivitātes ietvaros.

Pētījuma mērķis ir sniegt visaptverošu sociālekonomisko ietekmes novērtējumu, tostarp izmaksu un ieguvumu analīzi, ņemot vērā ietekmi uz galvenajām iesaistītajām pusēm: pasākumu organizatoriem, pašvaldībām, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem.

Latvijas kontekstā trūkst pietiekamas izpratnes par šāda aprites risinājuma ietekmi un praktiskajiem ieviešanas izaicinājumiem, kas kavē tā plašāku integrāciju. Datos balstīta analīze paredzēta kā būtisks instruments lēmumu pieņemšanai un institucionālās kapacitātes stiprināšanai, atbalstot atkārtoti lietojamu glāžu sistēmas ieviešanu publiskos pasākumos un sezonālās ēdināšanas vietās.

Pētījuma mērķis ir novērtēt, vai Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība (turpmāk – BPAB) esošajā tiesiskajā un finansiālajā ietvarā likumā noteikto valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu – psihosociālā rehabilitācija paliatīvajā aprūpē esošajiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem – (turpmāk – Pakalpojums) nodrošina visefektīvākajā veidā.

Galvenās pētījumā aplūkotās tēmas

1. Psihosociālās rehabilitācijas normatīvais ietvars bērnu paliatīvajā aprūpē;
2. Psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas un organizēšana bērnu paliatīvajā aprūpē;
3. Psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma apjoma un pieejamības izvērtējums bērnu paliatīvajā aprūpē;
4. Starpinstitucionālā sadarbība bērnu paliatīvajā aprūpē;
5. Eiropas Savienības valstu piemēru bērnu paliatīvajā aprūpē izpēte.

Izvērtēt valsts autoceļu tīkla infrastruktūras noturību (izturētspēju, angļu val. – resilience) mainīgos klimata apstākļos, kā arī risinājumus, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, un iespējas kā samazināt valsts autoceļu apsaimniekošanas laikā radīto ietekmi uz klimatu un vidi.

Pētījuma ietvaros 2021.g. tika veikti pētījumi-

• Administratīvi teritoriālās reformas ietekmes uz pašvaldību budžeta kapacitāti izvērtējums
• Administratīvi teritoriālās reformas ietekmes uz pašvaldību administratīvo kapacitāti un pakalpojumu nodrošinājumu izvērtējums

Lai veiktu pilnvērtīgu Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības darba ar jaunatni rezultātu monitorēšanu, tiks izstrādāta aptaujas anketa Jūrmalā deklarētiem jauniešiem 13-25 gadu vecumā. Aptaujas dati kalpos kā bāzes rezultatīvie rādītāji, lai ar tāda paša veida aptauju vismaz reizi 3 gados salīdzinātu izmaiņas. Kā bāzes gads salīdzināšanai tiek noteikts 2026. gads, jo jauniešu iespēju piedāvājums ir būtiski audzis līdz ar jaunas infrastruktūras izveidi darbam ar jaunatni 2022. gada nogalē un nostabilizējies kopš jauniešu mājas atvēršanas.