Pētījumu un publikāciju datubāze

Izvērtēt trīs tiesību aktus ar augstu ietekmes līmeni, lai noskaidrotu tajos noteikto mērķu sasniegšanu un ietekmi uz mērķa grupām.

2024. gada 25. janvārī tika apstiprināti Jūrmalas domes 2024. gada 25. janvāra grozījumi saistošajos noteikumos Nr. 2 “Par Jūrmalas valstspilsētas teritorijas plānojuma grozījumu, grafiskās daļas, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu”.

Saskaņā ar Likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” 4. panta 3. punktu nepieciešams veikt stratēģisko ietekmes uz vidi novērtējumu.

Noskaidrot Liepājas iedzīvotāju vērtējumu par dzīvi pilsētā, par īstenotajiem attīstības procesiem pilsētā, tai skaitā iegūstot novērtējumu par sabiedriski aktuālām norisēm, prioritāri risināmiem problēmjautājumiem, pašvaldības komunikāciju ar iedzīvotājiem, iedzīvotāju apmierinātību, u.c.

1) Kādus medijus un informācijas resursus lieto Latvijas iedzīvotāji?
2) Kā ir izmainījušies to iedzīvotāju mediju un informācijas resursu lietošanas paradumi, kas lietoja saturu, kas pašlaik Latvijas teritorijā ir ierobežots?
3) Kāda ir Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās mediju saturam un cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji uzticas vietējam ziņu un informatīvi analītiskajam saturam.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju prasmes un ieradumus lietot tehnoloģijas mediju pakalpojumu saņemšanai.

Iegūt informāciju par īstenotajām narkotiku profilakses aktivitātēm un to atbilstību narkotiku profilakses kvalitātes standartiem

Izstrādāt mobilitātes jomas stratēģiskās plānošanas dokumentu un identificēt nepieciešamās izmaiņas, lai radītu priekšnoteikumus Liepājas valstspilsētas iedzīvotāju mobilitātes paradumu maiņai, mūsdienīgai transporta infrastruktūras attīstībai, vietējā un reģionālā sabiedriskā transporta un mikromobilitātes veicināšanai, kā arī dzelzceļa un autoostas attīstībai.

Mobilitātes plāna sadaļas jāizstrādā, pieņemot, ka 2029. gadā tiks izveidots Liepājas novads, apvienojot Liepājas un Dienvidkurzemes novada pašvaldības. Jāiekļauj iespējamās sadarbības jomas, virzieni un projekti mobilitātes jomā, kas sekmētu vienotu mobilitātes attīstību abās pašvaldībās (no 2029. gada – Liepājas novadā).

Izstrādāt mēslošanas organizācijas ilgtspējīgu tehnoloģiju Dārzkopības institūtā, sadarbībā ar vairākām zemnieku saimniecībām, kuras ir atšķirīgas augsnes granulometriskā sastāva, augsnes tipa un augu barības elementu – fosfora un kālija nodrošinājuma ziņā, kā arī atšķirīgu saimniekošanas veidu (integrēti un bioloģiski).

Vispusīgi izvērtēt KNAB līdzšinējo darbu, sasniegtos rezultātus un ietekmi.

Priekšlikumu izstrāde meža ekosistēmu bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai, izmantojot Eiropas Padomes un Parlamenta regulu (ES) 2024/1991 par dabas atjaunošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2022/869 ietvertos rādītājus: parasto meža putnu populāciju indeksu, atmirušās koksnes apjomu, nevienmērīgas vecumstruktūras mežu īpatsvaru, meža savienojamību, organiskā oglekļa uzkrājumu, to mežu īpatsvaru, kuros dominē autohtonas koku sugas, un koku sugu daudzveidību.

Pilnveidot datu aktualizāciju par laika periodu sākuma par vēsturisko meža segumu, mežaudžu struktūru un saimniecisko darbību, apkopojot datus šūnu režģa tīklā.

Latvijai piemērota un ilgtspējīgas mežsaimniecības veicinoša galvenās cirtes apjoma aprēķināšana, izmantojot Nacionālā meža monitoringa datus.

Pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja 2023. gada 9. jūnija lēmumu Nr.4-02/42/2023 “Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu” Aizkraukles novada teritorijas plānojumam un Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumiem Nr. 157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”, veikt  Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, tai skaitā Vides pārskata izstrādi Aizkraukles novada teritorijas plānojumam.

Nodrošināt ERA-NET ForestValue apstiprināta pētījuma “Koki un meži nākotnē: meža selekcijas un mežkopības kompromisu un iespēju novērtējums ilgtspējības mērķu sasniegšanai” Assess4EST  īstenošanu Latvijā, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava”.

Veikt Latvijas tirgus uzraudzības sistēmas izpēti un izvērtējumu, lai analizētu pašreizējo šīs sistēmas darbību, kā arī izstrādāt priekšlikumus sistēmas pilnveidei nākotnē.

Atbalstīt jaunā plānošanas dokumenta meža nozares attīstības veicināšanai izstrādi ar priekšlikumiem un zinātnes datos.

Uzsākt diskusijas ar sabiedrību un ekspertiem par Latvijas nākotni, apzinot sabiedrības vērtības un ņemot vērā gaidas, sniegt tēmas diskusiju saturam un arī indikatīvajam LV2050 saturam, tai skaitā identificēt “neērtos/ sāpīgos” jautājumus (ilgstpējīgai attīstībai svarīgākos jautājumus, kuros sabiedrības domas dalās), dažādu pušu ilgtermiņa ieceres, kā arī sniegt ieteikumus LV2050 izstrādes gaitā īstenojamām darbībām laika periodā no 2024. līdz 2026.gadam.

Panākt skolēnu snieguma uzlabojumu Valmieras valstspilsētas un novada skolās atbilstoši valstī notiekošo reformu pamatnostādnēm 21.gs. prasmju apguvei.

Radīt jaunas zināšanas un risinājumus, lai uzlabotu slimību profilakses un veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību, kā arī stiprinātu veselības aprūpes sistēmas efektivitāti un izturību.

Attīstīt jaunas zināšanas, pieejas un metodes iedzīvotāju veselībpratības uzlabošanai

Noskaidrot sabiedrības attieksmi un tās maiņu pret vardarbību ģimenē.

Pētījuma mērķis ir izstrādāt interaktīvu pasākumu darbības aprakstu un novērtēt to ietekmi uz neto SEG emisijām, nodarbinātību un dzīvotņu kvalitāti, izstrādāt pieeju lietotnes izveidei un veikt ietekmes uz tautsaimniecību novērtējumu atsevišķiem ZIZIMM mērķu sasniegšanas scenārijiem.

Izpētīt zirņiem būtiskos kaitēkļus un patogēnus, kā arī zirņu ietekmi uz augsni un pēcaugu ražu Latvijā. Mērķa sasniegšanai tiks īstenoti projekta anotācijā aprakstītie uzdevumi.

Uzturēt un attīstīt zemes funkcionālās izmantošanas modeli, lai aktualizētu tā vienādojumus un koeficientus, iekļautu zemes izmantošanas prognozēšanu lauku līmenī, integrēt modelī telpisko informāciju par citiem tradicionāliem bioresursu pārstrādes sektora datiem un organisko augšņu informāciju.