Pētījumu un publikāciju datubāze

Izstrādājot tehniski sociāli ekonomisko pamatojumu jaunas izglītības iestādes 1.-9.klasei izveidei Ādažos, izvērtēt publiskās un privātās partnerības modeļa piemērošanas iespējas, noteikt efektīvāko publiskās un privātās partnerības periodu un saskaņot tos ar uzraugošajām institūcijām normatīvajos aktos noteiktajā kartībā

Šajā aptaujā iegūtie dati tiks salīdzināti ar 2017. un 2022. gadā iegūtajiem datiem, tā radot iespēju novērtēt darba devēju zināšanu līmeni par dažādības vadību, tiem nepieciešamo palīdzību, lai attīstītu dažādības vadības politikas viņu pārstāvētajās organizācijās u.tml. No datiem Fonds varēs arī plānot savu turpmāko darbu, izvēloties turpmākos saturiskos fokusa punktus, domājot par Latvijas darba devēju atbalstīšanu, veicot iekļaujošas darba vides veidošanu.

Saņemt sabiedrības vērtējumu par Latvijas Sabiedriskā medija sabiedriskā pasūtījumu izpildi un iesaistīt sabiedrību sabiedriskā pasūtījuma veidošanā un tiks izmantots, lai nodrošinātu SEPLP funkciju izpildi sabiedriskā pasūtījuma izstrādē, kā arī sabiedrības informēšanai par sabiedrisko mediju sniegto sabiedrisko labumu.

Izstrādāt izmaksu un ieguvumu analīzi Projekta “Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība Kalngalē” ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.

Izstrādāt izmaksu un ieguvumu analīzi Projekta “Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība Gaujā” ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.

Izstrādāt izmaksu un ieguvumu analīzi Projekta “Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība Garciemā” ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.

Izstrādāt izmaksu un ieguvumu analīzi Projekta “Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība Carnikavā” ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.

Veikt lauku saimniecību uzskaites datu tīkla pārveides saimniecību ilgtspējas datu tīklā izpēti, prasību un ieviešanas nosacījumu apzināšanu, īpašu uzmanību veltot datu daudzkārtējai izmantošanai un administratīvā sloga nepalielināšanai lauksaimniekiem.

Identificēt vakcināciju kavējošus iemeslus, iegūstot kvalitatīvus datus par bērnu vecāku, pieaugušo iedzīvotāju un primārās veselības aprūpes speciālistu zināšanām un attieksmi pret vakcināciju, kā arī par imunizācijas pakalpojumu organizēšanas kārtību veselības aprūpes iestādēs.

Noteikt C hepatīta vīrusa antivielu (anti-HCV) un C hepatīta vīrusa (HCV-RNS) izplatību Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā (t.i., vecumā no 18 gadiem), jo īpaši riska grupām: intravenozo narkotiku lietotājiem (t.sk. pagātnē); vīriešiem, kuriem ir seksuāli kontakti ar vīrieti; cilvēkiem ar biežu seksuālo partneru maiņu (vairāk kā 2 reizes gadā); cilvēkiem ieslodzījuma vietās; migrantiem), izmantojot attiecīgas paraugu ņemšanas stratēģijas.

Noskaidrot ar veselības aprūpi saistītu infekciju prevalenci un antimikrobiālo līdzekļu lietošanu ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs Latvijā.

Noskaidrot cietušo personu apmierinātību ar pastāvošo atbalsta sistēmu un tās pieejamību, lai iegūtu ieskatu par nepieciešamajiem uzlabojumiem un attīstības virzieniem.

Izstrādāt Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022. – 2027.gadam „Kultūrvalsts” īstenošanas starpposma novērtējumu.

Nodrošināt datos pamatotu analītisko ietvaru sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas stratēģijas izstrādei par sociāli inovatīviem sociālajiem pakalpojumiem Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā Eiropas Sociālā fonda Plus pasākuma Nr. 4.4.1.1./1/24/I/001 “Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā” ietvaros.

Izpēte ir veikta projektā “Sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumi par sociālo inovāciju projektu īstenošanu”, kas paredz sabiedrības, sociālo pakalpojumu sniedzēju un citu iesaistīto pušu izpratnes veicināšanu par sociālo inovāciju nozīmi pakalpojumu veidošanā un sniegšanā.

Sagatavot datus par situācijas attīstību un tendencēm koksnes biomasas patēriņā enerģijas ražošanā Latvijā laika posmā no 2020. līdz 2024.gadam., identificēt jauno investīciju projektu ietekmi uz koksnes biomasas patēriņu pārveidošanas sektorā un sagatavot prognozi par enerģētiskās koksnes patēriņa līmeņiem 2025-2030. gados, kā arī novērtēt enerģētiskās koksnes pieejamības izmaiņas no 2025. līdz 2030.gadam.

Izvērtēt tehnikās iespējas noteikt mežsaimniecības procesa nodrošināšanai patērējamo degvielas daudzumu sadalījumā pa darbu veidiem, izvērtējot šīs degvielas korektu nodalīšanu no emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS2) prasībām pakļautās degvielas plūsmas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2023/959 noteikumiem (IPCC kategorija 1A4c).

Izstrādāt teorētisko pamatojumu un priekšlikumus efektīvai un drošai ārpus ceļu meža tehnikā patērētās degvielas uzskaitei, vienlaikus izvērtējot šādas uzskaites sistēmas izveides lietderību, esošos risinājumus un iespējamos tehnoloģiskos, kontroles un normatīvos risinājumus.

Iegūt informāciju par bioloģiskās daudzveidības stāvokli (ģenētiskā, sugu līmenī), tostarp novērtēt bioloģisko daudzveidību raksturojošos indikatorus, kā arī izvērtēt izmaiņas nacionālā līmenī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas mežu apsaimniekošanu.

Veikt juridisko izpēti par mākslīgā intelekta (MI) sistēmu jau pašlaik radītajiem diskriminācijas riskiem.

Iegūt informāciju par citu Eiropas Savienības valstu pieredzi vides noziegumu (nelegāla zveja, vides piesārņojums, atkritumu apsaimniekošanas noziegumi, derīgo izrakteņu ieguve) kvalifikācijā, kas savukārt tiktu izmantoti tālāk Dienesta darbinieku prasmju paaugstināšanā un normatīvo aktu pilnveidošanā. Proti – tiktu uzlabotas Dienesta darbinieku prasmes atpazīt administratīvos pārkāpumus no vides noziegumiem un novērtēt un aprakstīt videi nodarītā kaitējuma būtiskumu, lai panāktu kriminālprocesu uzsākšanu un atvieglotu to izmeklēšanu. Ilgtermiņā, pamatojoties uz izstrādāto pētījumu, būtu iespējams izstrādāt grozījumus Krimināllikumā, konkrētāk definējot “būtisks kaitējums” jēdzienu

Veikt jauniešu ar ierobežotām iespējām situācijas kartēšanu Latvijā. Balstoties uz kartēšanā iegūtajiem datiem,  izstrādāt secinājumus par jauniešu ar ierobežotām iespējām situāciju Latvijā, salīdzinot to ar 2022.gada kartēšanas datiem, kā arī ar citiem pieejamiem datiem ilgāka laika perioda dinamikā (atkarībā no datu pieejamības). Pakalpojuma ietvaros sniegt rekomendācijas, kuru mērķis ir uzlabot jauniešu ar ierobežotām iespējām iespējas iesniegt iniciatīvas un piedalīties lēmumu pieņemšanā.

Veicot ikgadēju atalgojuma pētījumu tiek nodrošināta uzņēmuma atalgojuma politikas samērojamība ar nozares vidējiem rādītājiem, kā arī kalpo par pamatu amata grupu algu šķēru precizēšanai, atalgojuma izvērtēšanas procesiem un citām personāla plānošanas aktivitātēm.

eParaksta klientu apmierinātības pētījums

Biznesa virzienu klientu apmierinātības pētījums.

LVRTC darbinieku piesaistība ir 72 indeksa punkti, kas vērtējama kā augsta, vienlaikus, darbinieku kopējā situācija uzņēmumā (esošās motivējošās vides un darbinieku apmierinātības rādītāju proporcijas) iezīmē nepieciešamību vēl turpināt īstenot aktivitātes, lai vēl vairāk uzlabotu un uzturētu motivējošo vidi un darbinieku apmierinātību LVRTC.