Pētījumu un publikāciju datubāze

Izvērtēt pašreizējo ilgstošo bezdarbnieku atbalsta sistēmu, tajā skaitā dažādo iesaistīto institūciju atbildību un sadarbību, kā arī noteikt galvenos darba tirgus integrācijas šķēršļus, un izteikt rekomendācijas atbalsta sistēmas pilnveidei.

Pētījuma mērķis ir veikt Latvijas siltumapgādes un aukstumapgādes efektivitātes potenciāla visaptverošu izvērtējumu un izmaksu un ieguvumu analīzi, ar mērķi apzināt finanšu un energoresursu izmantojuma ziņā visefektīvākos un rentablākos risinājumus siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzību nodrošināšanas plānošanai nacionālā līmenī.

Sekot ligzdojošo ūdensputnu sugu sastāva un skaita izmaiņām ligzdošanai potenciāli piemērotajās vietās Rīgas brīvostā.

Veikt visaptverošu ārzemēs izstrādātas literatūras un gadījumu izpētes apkopojumu par riska un vajadzību novērtēšanas (RVN) praksi, īpašu uzmanību pievēršot RVN pielietojumam sievietēm.

Starptautiskā pētījuma mērķi:

Noskaidrot ES un Baltijas jūras reģiona valstu tiesisko ietvaru ūdeņraža izmantošanai aviācijas nozarē, tā nepilnības un piedāvāt priekšlikumus pilnveidei, kas palīdzēs ūdeņraža ieviešanas procesā aviācijas nozarei, t.sk. VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””.

Pētījuma pasūtītāji VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, Flughafen Hamburg GmbH (Hamburgas lidosta, Vācija), Latvijas Ūdeņraža asociācija, SIA “Gulfstream Oil”.

Apzināt un izvērtēt pieprasījumu mobilitātes kā pakalpojuma (MaaS) koncepcijas nepieciešamību un attīstību Liepājas valstspilsētā, apkopojot datus par iedzīvotāju un tūristu mobilitātes paradumiem, uzvedības modeļiem un finansiālo gatavību maksāt par minēto mobilitātes pakalpojumu (MaaS) Liepājas valstspilsētas pašvaldības teritorijā. Pētījums sniegtu galvenās atziņas, secinājumus un ieteikumus ilgtspējīgai mobilitātes attīstībai digitālo risinājumu integrācijā un modernizācijā attiecībā uz sabiedriskā transporta un dažāda veida mikromobilitātes veidiem. Pētījuma gaitā veiktā datu analīze ļaus identificēt un noteikt nepieciešamos uzlabojumus un izmaiņas mobilitātes digitālo pakalpojumu attīstībā, to attīstības virzienos, stratēģiskajos attīstības plānošanas dokumentos, kā arī ļaus izvērtēt MaaS pakalpojuma lietderīgumu pēc būtības un esošās mobilitātes situācijas Liepājas valstspilsētā.

1. Latvijas iedzīvotāju medijpratības līmeni.
2. Ar medijpratību saistītās prasmes – tehnoloģiju, sociālo tīklu lietošanu, uzskatus par privātumu, vārda brīvību un datu drošību.
3. Noteikt esošās zināšanas par mediju vidi, uzticēšanos medijiem un dažādām institūcijām kopumā un dažādos būtiskos jautājumos un, balstoties uz datiem, identificēt stratēģiski nepieciešamās darbības medijpratības sekmēšanai Latvijā.

Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējuma mērķis ir novērtēt pamatnostādņu īstenošanu laika periodā no 2021. līdz 2024. gadam.

Veikt sabiedrības domas izpēti par mediju un žurnālistu lomu un drošības nozīmi demokrātijai.

Izstrādājot tehniski sociāli ekonomisko pamatojumu jaunas izglītības iestādes 1.-9.klasei izveidei Ādažos, izvērtēt publiskās un privātās partnerības modeļa piemērošanas iespējas, noteikt efektīvāko publiskās un privātās partnerības periodu un saskaņot tos ar uzraugošajām institūcijām normatīvajos aktos noteiktajā kartībā

Iegūt informāciju par UNESCO Pasaules mantojuma vietas – Rīgas vēsturiskā centra – saglabāšanas un attīstības kvalitāti 20 gadu periodā, kuru ietekmējis konceptuāls dokuments.

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus un pasākumus transporta infrastruktūras jomā

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus un pasākumus mežsaimniecības jomā.

Izstrādāt risku un ievainojamības novērtējumu, kā arī identificēt pielāgošanās indikatorus un pasākumus lauksaimniecības un zivsaimniecības jomās.

Veikt esošās Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas (turpmāk – NPAIS) attīstības iespēju izvērtējumu, lai noteiktu tehniskā risinājuma koncepciju jaunas sistēmas izstrādei.

Iekļauties ES Trendline pētījumā, lai , salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, izprastu Latvijas ceļu satiksmes drošības paaugstināšanas iespējas un virzienus.

Noskaidrot sabiedrības zināšanas, attieksmi un izpratni par sabiedriskā medija struktūru, uzdevumiem un mērķi,  satura tendencēm un profesionālo regulējumu.

Veikt spēkā esošo Tematisko plānojumu (turpmāk – TemPl) ieviešanas un izmantošanas  izvērtējumu (turpmāk – Izvērtējums), lai analizētu izstrādāto pašvaldību TemPl lietderību un to ieviešanu un izmantošanu teritorijas plānojumā, lokālplānojumā, detālplānojumā vai Attīstības programmā, apkopot prakses piemērus. Izvērtējumam jāidentificē šī brīža šķēršļi TemPl efektīvai sasaistei ar teritorijas plānojumu un citiem attīstības plānošanas dokumentiem, kas ietekmē to tiesiskumu un kvalitāti.

Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma 1.panta piekto punktu, tematiskais plānojums ir teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā atbilstoši plānošanas līmenim risināti specifiski jautājumi, kas saistīti ar atsevišķu nozaru attīstību (piemēram, transporta infrastruktūra, veselības aprūpes iestāžu un izglītības iestāžu izvietojums) vai specifisku tematu (piemēram, inženiertīklu izvietojums, ainaviski vērtīgas teritorijas un riska teritorijas). Savukārt, 32.panta otrajā daļā noteikts, ka tematiskos plānojumus ievēro, izstrādājot citus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus.

Apzināt smēķēšanas izplatību skolēniem vecumā no 13-15 gadiem, pētīt šo vecuma grupu personīgos paradumus un prognozēt smēķēšanas uzsākšanas risku, noskaidrot arī smēķēšanas motivāciju un faktorus, kas ietekmē ar smēķēšanu saistīto gan smēķētāju, gan nesmēķētāju uzvedību.

Veikt Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likuma ietekmes pēcpārbaudes (ex-post) novērtējumu, lai noskaidrotu tajā noteikto mērķu sasniegšanu un ietekmi uz mērķa grupām.

Izvērtēt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas klientu apkalpošanas kvalitāti un efektivitāti un saņemt ekspertu ieteikumus (rekomendācijas) tās uzlabošanai.

Iepazīties un izvērtēt FCD sniegtās iespējas ikdienas un periodiskās uzturēšanas darbu operatīvās plānošanas un kvalitātes novērtēšanas vajadzībām.

Pilnveidot netiešo N₂O emisiju novērtējumu no lauksaimnieciskās ražošanas, nosakot un pamatojot izskalotā slāpekļa daļu lauksaimniecības notecē.

Izvērtēt valsts autoceļu tīkla infrastruktūras noturību (izturētspēju, angļu val. – resilience) mainīgos klimata apstākļos, kā arī risinājumus, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, un iespējas kā samazināt valsts autoceļu apsaimniekošanas laikā radīto ietekmi uz klimatu un vidi.