Pētījumu un publikāciju datubāze

Veikt pētījumu un uz tā pamata izstrādāt rokasgrāmatu, kurā tiktu apkopoti ģeosintētisko materiālu pielietojumu veidi autoceļu būvdarbos un iekļautas vadlīnijas šādu risinājumu projektēšanai.

Zināšanas par jaunaudžu struktūru – koku augstums, audzes biezums, piemistrojums pameža un sīkkrūmu klātbūtne – rada priekšnosacījumus rekomendācijām par sekmīgāku jaunaudžu un arī pārnadžu populāciju apsaimniekošanu, ņemot vērā pārnadžu populāciju blīvumu un reģionālos aspektus Latvijā, lai mazinātu koku bojājumus un nodrošinātu efektīvāku jaunaudžu apsaimniekošanu saimnieciskajos mežos.

Valsts probācijas dienesta (VPD) aktuālās situācijas un pasaules prakses interaktīvu resocializācijas metožu izmantošanas izvērtējums, lai mērķtiecīgi izvēlētos VPD vajadzībām atbilstošas jaunas interaktīvas resocializācijas metodes.

Iegūt papildus informāciju par piesārņoto vietu reģistrā  iekļautās vietas (reģ. Nr. 01924/3826)  aktuālo vides stāvokli, turpmāk veicamo darbību plānošanai.

1. Noskaidrot cik liela daļa Latvijas sabiedrības izmanto bezmaksas zemes apraidi televīzijas programmu uztveršanai un izmantošanai;
2. Noskaidrot iemeslus un redzējumu par šīs pieejas izmantošanu ilgtermiņā;
3. Kā arī noskaidrot iemeslus, kāpēc šī pieeja netiek izmantota.

Izveidot civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas apmācības ietvaru vairākos līmeņos, lai nodrošinātu, ka tas aptver apmācības procesu sākot no valsts institūciju (Ministru kabinets, ministrijas un padotības iestādes, kapitālsabiedrības) un pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisiju amatpersonām, augstskolas, tajā skaitā VUGD Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžu, kā arī nodrošinātu drošības padomu par apdraudējumiem pieejamību sabiedrībai kopumā, kas veicinās sabiedrības drošības kultūras veidošanos ilgtermiņā.

Izvērtējuma mērķis ir novērtēt Latvijai piešķirto REACT-EU finansējuma lietderību, efektivitāti, ietekmi un iekļautību, kā arī to, kā šie resursi palīdzējuši izpildīt jauno īpašo tematisko mērķu uzdevumus, ņemot vērā arī Covid-19 īpašos rādītājus darbības programmā “Izaugsme un nodarbinātība”.

Noskaidrot iedzīvotāju viedoklis par pašvaldības darbu un procesiem pilsētā.

Sabiedrības viedokļa apzināšana par Latvijas Republikas prokuratūras darbu un tēlu.

Nodrošināt aktuālu informāciju par sabiedrības apmierinātības līmeni ar tiesu darbu.

Izpētīt, kāda ir diskriminācijas jēdziena un tās kritēriju pieminējumi Latvijas drukātajos un interneta medijos latviešu, krievu un angļu valodā no 2022.gada 1.janvāra – 2024.gada 30.jūnijam.

Sekot ligzdojošo ūdensputnu sugu sastāva un skaita izmaiņām ligzdošanai potenciāli piemērotajās vietās Rīgas brīvostā.

Uzzināt sabiedrības viedokli un situācijas novērtējumu mājsaimniecību lietotāju vidū par Ministrijas pārraudzībā esošajiem jautājumiem. Aptaujas rezultāti tiks izmantoti publiskajā komunikācijā, kā arī darbam – izstrādājot dažādus informatīvos materiālus, ziņojumus u.tml.

Šī pētījuma vispārējais mērķis ir atbalstīt institucionālās, administratīvās un uz izaugsmi vērstas strukturālās reformas Latvijā. Šī projekta īpašais mērķis ir palīdzēt valsts iestādēm samazināt tādu satiksmes negadījumu skaitu, kuru rezultātā neaizsargātie satiksmes dalībnieki gūst ievainojumus vai iet bojā.

Noteikt ekonomiski aktīvo iedzīvotāju pieprasījumu pēc kvalitatīviem un izmaksu ziņā pieejamiem īres mājokļiem Alūksnes novadā.

Nacionālais veselības dienests īsteno Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 4. komponentes “Veselība” 4.3.1.1.i. investīcijas “Atbalsts sekundārās ambulatorās veselības aprūpes kvalitātes un pieejamības novērtēšanai un uzlabošanai” projektu “Veselības aprūpes pakalpojumu modeļu attīstības laboratorija”, kur veikts pētījums par sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti, tās novērtējumu, izstrādājot kartējumu, kurā iekļautas izmaiņas, ko var radīt administratīvi teritoriālās reformas ietekme un sagatavojot rekomendācijas turpmākajam sekundārā ambulatorā veselības aprūpes pakalpojuma attīstībai. Pētījuma tvērums ir sekundārā ambulatorā veselības aprūpe (SAVA).

Pētījums veikts saskaņā ar iepriekš izstrādāto metodoloģiju un tajā noteiktajiem kritērijiem, izdalot 6 galvenās daļas: (1) Sekundāro un lielo datu apstrāde – statistiskā analīze, vizualizācija un kartēšana; (2) SAVA pakalpojumu sniedzēju organizāciju kvantitatīvā aptauja; (3) SAVA pakalpojumu nodrošināšanā iesaistīto ārstniecības personu Delfi metodes aptauja; (4) Iedzīvotāju kvantitatīvā aptauja; (5) Fokusa grupu diskusijas; kopsavilkuma izveide; (6) Secinājumu un priekšlikumu izstrāde – izpētes kopsavilkums.

1. Latvijas iedzīvotāju medijpratības līmeni.
2. Ar medijpratību saistītās prasmes – tehnoloģiju, sociālo tīklu lietošanu, uzskatus par privātumu, vārda brīvību un datu drošību.
3. Noteikt esošās zināšanas par mediju vidi, uzticēšanos medijiem un dažādām institūcijām kopumā un dažādos būtiskos jautājumos un, balstoties uz datiem, identificēt stratēģiski nepieciešamās darbības medijpratības sekmēšanai Latvijā.

Noskaidrot personu ar invaliditāti viedokli par personu ar invaliditāti situāciju Latvijā, salīdzināt ar iepriekšējiem rezultātiem un izdarīt secinājumus

Noskaidrot Latvijas sabiedrības (it īpaši – uzņēmēju) uztveri, informētību un rīcību attiecībā uz rūpnieciskā īpašuma tiesību – patentu, preču zīmju un dizainparaugu aizsardzību, un šo tiesību pārkāpumiem.

Palielināt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) kapacitāti, izmantojot modernās digitālās sistēmas un datu pārvaldības risinājumus, lai atbalstītu iedzīvotājus kvalitatīvā nodarbinātībā.

Noskaidrot Saldus novada iedzīvotāju viedokli par pakalpojumu pieejamību un to kvalitāti, kā arī vispārējām attīstības tendencēm un būtiskākajiem izaicinājumiem Saldus novadā.

Noskaidrot sabiedrības viedokli par personu ar invaliditāti situāciju Latvijā, salīdzināt ar iepriekšējiem rezultātiem – 2014. un 2020.gada aptaujām – un izdarīt secinājumus.