Pētījumu un publikāciju datubāze

Attīstīt jaunas zināšanas un pieejas antimikrobiālās rezistences mazināšanai, HIV izplatības ierobežošanai un izmaksu efektīvai sabiedrības vakcinācijas aptveres paplašināšanai.

Izstrādāt jaunu datorizētu novērtēšanas sistēmu (CAAT), lai mērītu un monitorētu 13–19 gadīgu pusaudžu psihiskās veselības rādītājus, īpaši pievēršoties pašnāvnieciskas uzvedības riska faktoru noteikšanai pēc COVID pandēmijas.

Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējuma mērķis ir novērtēt pamatnostādņu īstenošanu laika periodā no 2021. līdz 2024. gadam.

Noskaidrot Latvijas skolu 9. klases skolēnu finanšu pratības zināšanas

Iegūt klientu vērtējumu par Valsts zemes dienesta sniegtajiem pakalpojumiem 2025. gadā.

1. Kādus medijus un informācijas resursus lieto Latvijas iedzīvotāji un kāpēc?
2. Kā ir izmainījušies to iedzīvotāju mediju un informācijas resursu lietošanas paradumi, kas lietoja saturu, kas pašlaik Latvijas teritorijā ir ierobežots? Vai un kā Latvijas teritorijā ierobežotais saturs tiek meklēts?
3. Kādas tehnoloģiskās platformas un rīkus Latvijas iedzīvotāji izmanto, lietojot medijus un informācijas/satura resursus?
4. Par kādiem Latvijas un starptautiskajiem mediju pakalpojumiem iedzīvotāji maksā vai būtu gatavi maksāt? Kāda ir Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās Latvijas mediju saturam? Cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji uzticas vietējam ziņu un informatīvi analītiskajam saturam?

Veikt sabiedrības domas izpēti par mediju un žurnālistu lomu un drošības nozīmi demokrātijai.

Izstrādāt Latvijas kontekstam atbilstošu integrācijas pasākumu konceptu, metodoloģiju un pamatprogrammas saturu kultūrorientācijas kursu īstenošanai par dzīvi Latvijā, lai veicinātu jaunpienācēju veiksmīgāku iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, iesaistot dažādu jomu ekspertus un mērķa grupas pārstāvjus.

Iegūt informāciju par jūras vides hidroķīmiskā un hidrobioloģiskā stāvokļa izmaiņām, ko var radīt ostas padziļināšanas darbos izņemtās grunts pārvietošana uz grunts novietni jūrā, kā arī prognozēt ietekmi uz apkārtējās jūras vides stāvokli.

Gruntsūdens kvalitātes kontrole ar mērķi savlaicīgi identificēt potenciālos piesārņojuma avotus, kā arī vērtēt gruntsūdens kvalitātes izmaiņu dinamiku vēsturiski piesārņotajās teritorijās.

Sagatavot un nodot informāciju Latvijas lēmumu pieņēmējiem un ieinteresētajām pusēm par senajiem mežiem un vecām mežaudzēm, kā arī gudrās mežsaimniecības dzīvo laboratoriju ES Bioloģiskas daudzveidības stratēģijas un klimata politiku prasību kontekstā.

2. posms (2025. gads). Izstrādāt kontroles sistēmu, kas ļautu izlases veidā (vai pēc nepieciešamības) pārliecināties par meža cūku faktiskā skaita un populācijas blīvuma atbilstību ĀCM uzraudzības un apkarošanas stratēģijā noteiktajam mērķim.

Pētījuma mērķis ir izpētīt esošo stāvokli un piedāvāt risinājumus lauku ainavu elementu uzskaitē un raksturošanā, apzināt dažādās datu bāzēs uzkrāto datu kvalitāti un pielietojamību attīstības tendenču monitoringam un novērtēšanai.

Kvantitatīvi un sociāli ekonomiski novērtēt Latvijas ZIZIMM sektorā īstenoto un plānoto klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu ietekmi uz SEG emisiju mazināšanu un CO2 piesaistes palielināšanu meža apsaimniekošanā, kā arī to ieguldījumu klimata neitralitātes mērķu sasniegšanā.

Izvērtēt Ukrainas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas potenciāla un konkurētspējas ietekmi uz Latvijas un Eiropas Savienības lauksaimniecības un pārtikas nozarēm, prognozējot iespējamos attīstības scenārijus, tostarp saistībā ar Ukrainas iespējamo iestāšanos Eiropas Savienībā.

Veikt Latvija saimniecību un komerciālo saimniecību struktūras analīzi

Kvalitatīvi novērtēt Eiropas Savienības regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu (Regula 2020/852 un tās deleģētie akti) ietekmi uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārajām piegādes ķēdēm, kā arī izvērtēt finanšu tirgus iespējamo ietekmi uz šīm nozares darbībām. Pamatojoties uz veikto analīzi, tiks izstrādātas rekomendācijas Latvijas lauksaimniecības nozares attīstībai saistībā ar taksonomijas regulējumu.

Izstrādāt ieteikumus un kritērijus līdzvērtīgu laukaugu šķirņu saraksta izveidei un izveidot laukaugu šķirņu izmēģinājumu datu bāzes modeli Latvijā. Izstrādāt priekšlikumus atļauju izsniegšanas samazināšanai.

Nodrošināt LVMI “Silava” telpās izvietoto un Zemkopības ministrijas kompetencē esošo Augu gēnu bankas, centrālās datu bāzes un molekulārās pasportizācijas laboratorijas darbību.

Pilnveidot SEG emisiju un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmu aramzemēs un ilggadīgos zālājos, īpaši organiskajās un aluviālajās augsnēs, nodrošinot tās atbilstību Eiropas Savienības un ANO prasībām.

Lai novērtētu konvencionāli iegūtā medus autentiskumu, kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī lai identificētu Latvijas izcelsmes medus raksturlielumus, projekta ietvaros paredzēts veikt pētījumus vairāku ķīmisko komponentu noteikšanai. Medus autentiskuma noteikšana tiks veikta elementu analīze ar induktīvi saistītas plazmas – masspektrometrijas metodi (ICP-MS). Medus nekaitīguma izvērtēšanai tiks veikta pesticīdu atliekvielu un pirolizidīna alkaloīdu noteikšana, pielietojot masspektrometriskās metodes.

Mērķis ir izstrādāt kritērijus, kas ļauj veikt kvalitatīvu dezinfekciju un novērtēt dezinfekcijas procesu efektivitāti dažādu dzīvnieku infekcijas slimību izskaušanas pasākumos. Pētījums koncentrējas uz vienotu metodoloģiju izveidi sākotnējās un galīgās dezinfekcijas kvalitātes izvērtēšanai, lai nodrošinātu augstu dezinfekcijas efektivitāti un minimizētu atkārtotas infekcijas risku.

Iegūt datus par personu ar invaliditāti piekļūstamību mediju sniegtajai informācijai, tostarp, izprast personu ar invaliditāti, viņu intereses pārstāvošo organizāciju un masu plašsaziņas līdzekļu viedokli par piekļūstamību informācijai, kā arī noskaidrot labākos un neveiksmīgākos tehniskos risinājumus, kurus mediji izmanto informācijas piekļūstamībai, kā arī apkopot citu valstu pieredzi mediju satura piekļūstamības nodrošināšanai personām ar funkcionāliem traucējumiem.

Kopējās diētas pētījuma (TDS) galvenais mērķis ir novērtēt iedzīvotāju pārtikas piesārņotāju un uzturvielu ekspozīciju, sniedzot visaptverošus un reālistiskus datus par šo vielu līmeni uzturā tādā veidā, kā tas tiek patērēts.