Pētījumu un publikāciju datubāze

Noskaidrot Liepājas iedzīvotāju vērtējumu par dzīvi pilsētā, par īstenotajiem attīstības procesiem pilsētā, tai skaitā iegūstot novērtējumu par sabiedriski aktuālām norisēm, prioritāri risināmiem problēmjautājumiem, pašvaldības komunikāciju ar iedzīvotājiem, iedzīvotāju apmierinātību, u.c.

Izstrādāt kāpostu cekulkodes ierobežošanas stratēģiju sakarā ar to pieaugošo paaudžu skaitu viena gada laikā.

Izstrādāt Latvijas nacionālo augu aizsardzības līdzekļu (AAL)lietošanas intensitātes riska indikatoru, kas ļautu novērtēt AAL lietošanas riska dinamiku un to ietekmējošos faktorus.

Pasākuma metodes mērķis ir lēmumu pieņemšanu balstīt dialogā ar sabiedrību, nodrošinot pēc iespējas plašāku dažādu iedzīvotāju grupu pārstāvniecību

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju apmierinātību ar valsts pārvaldes iestāžu darbu un sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī uzticēšanos valsts pārvaldei.

Pupu sēklgrauža ierobežošanas stratēģiju efektivitātes testēšana un bišu sezonālais monitorings

1. Ievākt datus pupu sēklgrauža kaitīguma ekonomiskā sliekšņa noteikšanai un aprobēt šī kaitēkļa monitoringa metodes;

2. Pētīt bišu sugu sabiedrības dabiskajos zālājos dažādos Latvijas reģionos;

3. Veikt sezonālu bišu sugu sabiedrību un daudzveidības monitoringu laukaugu audzēšanas platībās;

4. Pētīt informācijas tehnoloģiju izmantošanas iespējas medusbišu saimju monitoringam rudens-ziemas periodā;

5. Pētīt medusbišu ievākto ziedputekšņu botānisko sastāvu

Izstrādāt meža cūku skaita un populācijas blīvuma kontroles metodiku.

Nodrošināt un uzturēt ābeļu kraupja, ābolu tinēja, augļu koku vēža un ābolu zāģlapsenes attīstības prognozi, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, un nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par kaitīgo organismu kritiskajiem riska periodiem interneta vietnē.

Izpētīt in situ audzēto augu ģenētisko resursu situāciju Latvijā, veikt paraugu ievākšanu ekspedīcijās, to aprakstu ar deskriptoriem un iekļaušanu Latvijas kultūraugu gēnu bankas kolekcijās.

Gruntsūdens kvalitātes kontrole ar  mērķi savlaicīgi identificēt potenciālos piesārņojuma avotus, kā arī vērtēt gruntsūdens kvalitātes izmaiņu dinamiku vēsturiski piesārņotajās teritorijās.

Nodrošināt LVMI “Silava” telpās izvietoto un Zemkopības ministrijas kompetencē esošo Augu gēnu bankas, centrālās datu bāzes un molekulārās pasportizācijas laboratorijas darbību.

Raksturot pasējas auga izmantošanas ietekmi uz SEG emisijām. Iegūt empīriskus datus par augsnes heterotrofās elpošanas radītajām CO2 emisijām no aluviālajām (palieņu) augsnēm, ko izmanto kā ganības vai ilggadīgos zālājus.

Novērtēt herbicīdu lietojuma samazinājuma ietekmi uz kultūraugu ražu, nezāļu skaitu un sugu sastāvu atkarībā no augu maiņas, kā arī tā potenciālo ietekmi uz CO2 emisiju izmaiņām

Noskaidrot Daugavpils pilsētas iedzīvotāju attieksmi pret atsevišķiem pasūtītāju interesējošiem jautājumiem (Daugavpils pašvaldības darba vērtējums dažādos aspektos u.c.).

Izvērtēt alternatīvās kaitīgo organismu ierobežošanas metodes, lai samazinātu pesticīdu slogu auzu un rudzu sējumos.

Sagatavot sākotnējo jeb Ex-ante izvērtējumu Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam specifiskā atbalsta mērķim 3.1.1. “Attīstīt ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru” 3.1.1.5. pasākumam “Nacionālas nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstība”, kas paredz turpināt Latvijas valstspilsētu ielu transporta infrastruktūras attīstību, lai nodrošinātu tā starptautisko savienojamību un iekļaušanos TEN-T tīklā.

Valsts un pašvaldību vienotā klientu apkalpošanas centri (turpmāk – VPVKAC) ir klātienes pakalpojumu pieteikšanas vietas pašvaldībās, kur iedzīvotājs var pieteikt atsevišķus pieprasītākos valsts pakalpojumus, saņemt palīdzību e-pakalpojumu pieteikšanā un informāciju par valsts pārvaldes pakalpojumiem. Šobrīd pieejami 216 VPVKAC 35 pašvaldībās.

VPVKAC ir lielākais klientu apkalpošanas tīkls valstī. Šobrīd VPVKAC apkalpo 19 iestādes, atbalstot 142 valsts pārvaldes pakalpojumu un pašvaldību pakalpojumu pieteikšanu.

Turpmākajos gados plānots teritoriāli paplašināt VPVKAC pieejamību līdz aptuveni 500 punktiem, kā arī papildināt esošo VPVKAC pakalpojumu grozu.

Lai pastāvīgi uzlabotu VPVKAC tīkla darbību un uzlabotu klientu apmierinātību, ir jāveic VPVKAC darbinieku (pašvaldību darbinieku) un VPVKAC klientu apmierinātības izpēte, kā arī noslēpumainā klienta vizītes. Tādējādi iegūstot informāciju par VPVKAC darbinieku un klientu apmierinātību, kā arī iegūt noslēpumainā klienta vērtējumu par VPVKAC pieejamību un VPVKAC darbinieku kompetenci

Izstrādāt interaktīvu pasākumu darbības aprakstu un novērtēt to ietekmi uz neto SEG emisijām, nodarbinātību un dzīvotņu kvalitāti, izstrādāt pieeju lietotnes izveidei un veikt ietekmes uz tautsaimniecību novērtējumu atsevišķiem ZIZIMM mērķu sasniegšanas scenārijiem.

Uzturēt un attīstīt zemes funkcionālās izmantošanas modeli, lai aktualizētu tā vienādojumus un koeficientus, iekļautu zemes izmantošanas prognozēšanu lauku līmenī, integrēt modelī telpisko informāciju par citiem tradicionāliem bioresursu pārstrādes sektora datiem un organisko augšņu informāciju

Novērtēt lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti, pamatojoties uz regulāri un sistemātiski iegūtiem ūdens kvalitātes (slāpekļa un fosfora savienojumi) monitoringa rezultātiem un hidroloģiskajiem novērojumiem.

Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma nodrošināt informāciju Latvijas nacionālā ziņojuma sagatavošanai par lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti ES Nitrātu direktīvas ieviešanas kontekstā

Vienotus un saprotamu kritēriju riska novērtējuma un vizītē veicamo pasākumu kopuma izstrāde, lai nodrošinātu harmonizētu Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta regula (ES) 2016/429 par pārnēsājamām dzīvnieku slimībām un ar ko groza un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku veselības jomā ieviešanu un uzraudzību.

Izveidot DzVA vadlīnijas, vadoties no ES Regulas 2016/429 25. pantu un tās pārbaudīt veterinārmedicīniskajā praksē. Šī mērķa sasniegšanai, tiks pilnveidotas 2023. gadā gatavotās vadlīnijas, – tiks izvērtēti un sagrupēti infekcijas slimību izplatības riski pēc bīstamības pakāpes; izveidota ganāmpulku riska pakāpes novērtēšanas tabula, pēc kuras vadoties varēs noteikt saimniecību DzVA biežumu; tiks pilnveidota (2023.gadā sagatavotā) DzVA veidlapa katras sugas dzīvnieku ganāmpulku vizītēm, kuras tā tiks pārbaudītas praksē, tās aizpildot dažādu sugu dzīvnieku ganāmpulkos. Rezultātā veterinārārsti varēs izmantot DzVA realizācijai dažādu sugu ganāmpulkos projektā izstrādātās vadlīnijas un veidlapas biodrošības novērtēšanu, A,B,C kategorijas infekcijas slimību profilaksi, diagnostiku vai novēršanu, un zāļu vielu (īpaši antibiotiku) izmantošanas analīzi ganāmpulkos, un šajos jautājumos sniegt konsultācijas ganāmpulku īpašniekiem.

Izveidot ūdensnoteku (novadgrāvju) sateces baseinu automātiskās ģenerēšanās rīku, kas pielietojams lauksaimniecības zemēs ierīkojamo buferjoslu platuma noteikšanai atkarībā no ūdensnoteku (novadgrāvju) sateces baseina platības. Pētījuma rezultāti var tikt izmantoti buferjoslu platuma kritēriju noteikšanai Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam ieviešanas ietvaros

Noskaidrot uzņēmēju izpratni par starptautisko un nacionālo sankciju regulējumu un Finanšu izlūkošanas dienesta lomu sankciju izpildē, kā arī uzņēmēju pieredzi un izaicinājumiem, nodrošinot atbilstību sankciju regulējumam:

1. Uzņēmēju izpratne par Finanšu izlūkošanas dienesta lomu un uzdevumiem sankciju jautājumos;
2. Uzņēmēju izpratne par sankciju regulējumu un attieksme pret tā piemērošanu;
3. Uzņēmēju galvenie izaicinājumi sankciju izpildē;
4. Uzņēmēju ieteikumi attiecībā uz komunikācijas formātu un saturu sankciju jomā.

Noskaidrot jaunas potenciālas resocializācijas programmas ieviešanas nosacījumus un uzstādījumus attiecībā uz vardarbīgus noziegumus izdarījušiem probācijas klientiem.