Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma ietvaros 2021.g. tika veikti pētījumi-

• Administratīvi teritoriālās reformas ietekmes uz pašvaldību budžeta kapacitāti izvērtējums
• Administratīvi teritoriālās reformas ietekmes uz pašvaldību administratīvo kapacitāti un pakalpojumu nodrošinājumu izvērtējums

Sagatavot un nodot informāciju Latvijas lēmumu pieņēmējiem un ieinteresētajām pusēm par senajiem mežiem un vecām mežaudzēm, kā arī gudrās mežsaimniecības dzīvo laboratoriju ES Bioloģiskas daudzveidības stratēģijas un klimata politiku prasību kontekstā.

2. posms (2025. gads). Izstrādāt kontroles sistēmu, kas ļautu izlases veidā (vai pēc nepieciešamības) pārliecināties par meža cūku faktiskā skaita un populācijas blīvuma atbilstību ĀCM uzraudzības un apkarošanas stratēģijā noteiktajam mērķim.

Pētījuma mērķis ir izpētīt esošo stāvokli un piedāvāt risinājumus lauku ainavu elementu uzskaitē un raksturošanā, apzināt dažādās datu bāzēs uzkrāto datu kvalitāti un pielietojamību attīstības tendenču monitoringam un novērtēšanai.

Izvērtēt Ukrainas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas potenciāla un konkurētspējas ietekmi uz Latvijas un Eiropas Savienības lauksaimniecības un pārtikas nozarēm, prognozējot iespējamos attīstības scenārijus, tostarp saistībā ar Ukrainas iespējamo iestāšanos Eiropas Savienībā.

Veikt Latvija saimniecību un komerciālo saimniecību struktūras analīzi

Kvalitatīvi novērtēt Eiropas Savienības regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu (Regula 2020/852 un tās deleģētie akti) ietekmi uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārajām piegādes ķēdēm, kā arī izvērtēt finanšu tirgus iespējamo ietekmi uz šīm nozares darbībām. Pamatojoties uz veikto analīzi, tiks izstrādātas rekomendācijas Latvijas lauksaimniecības nozares attīstībai saistībā ar taksonomijas regulējumu.

Izstrādāt ieteikumus un kritērijus līdzvērtīgu laukaugu šķirņu saraksta izveidei un izveidot laukaugu šķirņu izmēģinājumu datu bāzes modeli Latvijā. Izstrādāt priekšlikumus atļauju izsniegšanas samazināšanai.

Nodrošināt LVMI “Silava” telpās izvietoto un Zemkopības ministrijas kompetencē esošo Augu gēnu bankas, centrālās datu bāzes un molekulārās pasportizācijas laboratorijas darbību.

Pilnveidot SEG emisiju un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmu aramzemēs un ilggadīgos zālājos, īpaši organiskajās un aluviālajās augsnēs, nodrošinot tās atbilstību Eiropas Savienības un ANO prasībām.

Pētījuma galvenais mērķis ir iegūt zinātniski pamatotus par policiklisko aromātisko ogļūdeņražu (PAO) koncentrāciju tradicionāli kūpinātos Latvijas gaļas un zivju produktos. Ņemot vērā tendenci Eiropas Savienībā pastiprināt pārtikas drošības prasības un iespējamo stingrāku normatīvo ierobežojumu ieviešanu PAO saturam, īpaši svarīgi ir precīzi novērtēt faktisko piesārņojuma līmeni Latvijas tradicionālajos produktos, lai saprastu šīs situācijas potenciālo ietekmi uz vietējo pārtikas nozari.

Lai novērtētu konvencionāli iegūtā medus autentiskumu, kvalitāti un nekaitīgumu, kā arī lai identificētu Latvijas izcelsmes medus raksturlielumus, projekta ietvaros paredzēts veikt pētījumus vairāku ķīmisko komponentu noteikšanai. Medus autentiskuma noteikšana tiks veikta elementu analīze ar induktīvi saistītas plazmas – masspektrometrijas metodi (ICP-MS). Medus nekaitīguma izvērtēšanai tiks veikta pesticīdu atliekvielu un pirolizidīna alkaloīdu noteikšana, pielietojot masspektrometriskās metodes.

Mērķis ir izstrādāt kritērijus, kas ļauj veikt kvalitatīvu dezinfekciju un novērtēt dezinfekcijas procesu efektivitāti dažādu dzīvnieku infekcijas slimību izskaušanas pasākumos. Pētījums koncentrējas uz vienotu metodoloģiju izveidi sākotnējās un galīgās dezinfekcijas kvalitātes izvērtēšanai, lai nodrošinātu augstu dezinfekcijas efektivitāti un minimizētu atkārtotas infekcijas risku.

Kopējās diētas pētījuma (TDS) galvenais mērķis ir novērtēt iedzīvotāju pārtikas piesārņotāju un uzturvielu ekspozīciju, sniedzot visaptverošus un reālistiskus datus par šo vielu līmeni uzturā tādā veidā, kā tas tiek patērēts.

Izpētīt in situ audzēto augu ģenētisko resursu situāciju Latvijā, veikt paraugu ievākšanu ekspedīcijās, to aprakstīšanu ar deskriptoriem un iekļaušanu Latvijas kultūraugu gēnu bankas kolekcijā.

Pētījuma izpilde dos iespēju apzināt un saglabāt Latvijas augu ģenētiskos resursus, izstrādāt ieteikumus turpmākai in situ saglabāšanai, un nodrošināt ģenētisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

Gruntsūdens kvalitātes kontrole ar mērķi savlaicīgi identificēt potenciālos piesārņojuma avotus, kā arī vērtēt gruntsūdens kvalitātes izmaiņu dinamiku vēsturiski piesārņotajās teritorijās.

Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējuma mērķis ir novērtēt pamatnostādņu īstenošanu laika periodā no 2021. līdz 2024. gadam.

Noskaidrot esošo situāciju barības elementu nodrošinājumā dārzeņkopības saimniecībās un izstrādāt Latvijā plašāk audzēto lauka dārzeņu (galviņkāpostu, burkānu, sīpolu, biešu) mēslošanas normatīvus atbilstoši Eiropas Zaļā kursa mērķiem

Veikt Latvijas siltumapgādes un aukstumapgādes efektivitātes potenciāla visaptverošu izvērtējumu un izmaksu un ieguvumu analīzi, ar mērķi apzināt finanšu un energoresursu izmantojuma ziņā visefektīvākos un rentablākos risinājumus siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzību nodrošināšanas plānošanai nacionālā līmenī.

Uzsākt diskusijas ar sabiedrību un ekspertiem par Latvijas nākotni, apzinot sabiedrības vērtības un ņemot vērā gaidas, sniegt tēmas diskusiju saturam un arī indikatīvajam LV2050 saturam, tai skaitā identificēt “neērtos/ sāpīgos” jautājumus (ilgstpējīgai attīstībai svarīgākos jautājumus, kuros sabiedrības domas dalās), dažādu pušu ilgtermiņa ieceres, kā arī sniegt ieteikumus LV2050 izstrādes gaitā īstenojamām darbībām laika periodā no 2024. līdz 2026.gadam.

Iegūt informāciju par narkotisko/psihotropo vielu pieejamību jauniešu vidū, narkotisko/psihotropo vielu aprites īpatnībām un to pieejamību izglītības iestādēs 2025.gadā. Mērķauditorija vecumā no 15-20 gadiem.

(Iekšējās drošības fonda projekta Nr. VP/IDF/2024/2 “Smagās un organizētās pārrobežu noziedzības apkarošanas stiprināšana un sadarbības veicināšana ar iesaistītajām valstīm” ietvaros ir paredzēts veikt pētījumu par narkotisko/psihotropo vielu pieejamību jauniešu vidū, narkotisko/psihotropo vielu aprites īpatnībām un to pieejamību izglītības iestādēs.)

Novērtēt neformālo aprūpētāju situāciju Latvijā, identificēt mērķa grupai raksturīgās problēmas un vajadzības, kā arī sniegt priekšlikumus to risināšanai.

Pētījums padziļināti analizē Eiropas Sociālā pētījuma (ESS) 11. kārtas datus, kuri apsekoti 2024.gadā.

Iegūt reprezentatīvu un aktuālu informāciju par sabiedrības izpratnes līmeni un attieksmi pret finanšu noziegumiem, sabiedrības uzticēšanos Finanšu izlūkošanas dienestam un citām institūcijām, kas iesaistītas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) novēršanas sistēmā, kā arī noskaidrot iedzīvotāju uzskatus par finanšu pakalpojumu izvēli ārvalstīs un kriptovalūtas izmantošanu.