Pētījumu un publikāciju datubāze

Kvalitatīvi novērtēt Eiropas Savienības regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu (Regula 2020/852 un tās deleģētie akti) ietekmi uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārajām piegādes ķēdēm, kā arī izvērtēt finanšu tirgus iespējamo ietekmi uz šīm nozares darbībām. Pamatojoties uz veikto analīzi, tiks izstrādātas rekomendācijas Latvijas lauksaimniecības nozares attīstībai saistībā ar taksonomijas regulējumu.

Izstrādāt ieteikumus un kritērijus līdzvērtīgu laukaugu šķirņu saraksta izveidei un izveidot laukaugu šķirņu izmēģinājumu datu bāzes modeli Latvijā. Izstrādāt priekšlikumus atļauju izsniegšanas samazināšanai.

Gruntsūdens kvalitātes kontrole ar mērķi savlaicīgi identificēt potenciālos piesārņojuma avotus, kā arī vērtēt gruntsūdens kvalitātes izmaiņu dinamiku vēsturiski piesārņotajās teritorijās.

Iegūt starptautiski salīdzināmu informāciju par alkohola, tabakas, elektronisko un citu alternatīvo smēķēšanas produktu un narkotisko vielu lietošanu, kā arī sociālo tīklu, datorspēļu un azartspēļu izmantošanas izplatību 15–16 gadus vecu Latvijas vispārizglītojošo skolu skolēnu vidū 2024. gadā

Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējuma mērķis ir novērtēt pamatnostādņu īstenošanu laika periodā no 2021. līdz 2024. gadam.

Noskaidrot, analizēt un salīdzināt sabiedrības attieksmi un tās izmaiņas pret vardarbību ģimenē, kas ietver:

• pieaugušo izmantotās audzināšanas metodes bērnu audzināšanā un attieksme pret to lietojumu;
• vecāku izturēšanās pret bērniem vērtējums un tā izmaiņas pēdējā piecgadē;
• bērnu audzināšanas metožu vērtējums;
• priekšstati par vardarbību pret bērnu un nepieciešamā institūciju iesaiste tās novēršanā;
• rīcība pret bērnu vērstas vardarbības ģimenē situācijās.

Sociālās inovācijas kompetences centra pašreizējās situācijas, vajadzību un pieejamo resursu izpēte, lai pamatojoties uz iegūto novērtējumu sagatavotu sociālās inovācijas kompetences centra Nacionālo rīcības plānu 2027.-2029.gadam.

Veikt Latvijas siltumapgādes un aukstumapgādes efektivitātes potenciāla visaptverošu izvērtējumu un izmaksu un ieguvumu analīzi, ar mērķi apzināt finanšu un energoresursu izmantojuma ziņā visefektīvākos un rentablākos risinājumus siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzību nodrošināšanas plānošanai nacionālā līmenī.

Pamatojoties aktuālajos datos, noskaidrot darba tirgus dalībnieku un izglītības iestāžu iespējas citu profesiju pārstāvju pārkvalifikācijai par sociālā darba speciālistiem.

Izpētīt attīstības vajadzības un iespējas riska un vajadzību novērtēšanā (RVN) personām ar garīgās veselības/ uzvedības traucējumiem.

Uzsākt diskusijas ar sabiedrību un ekspertiem par Latvijas nākotni, apzinot sabiedrības vērtības un ņemot vērā gaidas, sniegt tēmas diskusiju saturam un arī indikatīvajam LV2050 saturam, tai skaitā identificēt “neērtos/ sāpīgos” jautājumus (ilgstpējīgai attīstībai svarīgākos jautājumus, kuros sabiedrības domas dalās), dažādu pušu ilgtermiņa ieceres, kā arī sniegt ieteikumus LV2050 izstrādes gaitā īstenojamām darbībām laika periodā no 2024. līdz 2026.gadam.

Iegūt informāciju par narkotisko/psihotropo vielu pieejamību jauniešu vidū, narkotisko/psihotropo vielu aprites īpatnībām un to pieejamību izglītības iestādēs 2025.gadā. Mērķauditorija vecumā no 15-20 gadiem.

(Iekšējās drošības fonda projekta Nr. VP/IDF/2024/2 “Smagās un organizētās pārrobežu noziedzības apkarošanas stiprināšana un sadarbības veicināšana ar iesaistītajām valstīm” ietvaros ir paredzēts veikt pētījumu par narkotisko/psihotropo vielu pieejamību jauniešu vidū, narkotisko/psihotropo vielu aprites īpatnībām un to pieejamību izglītības iestādēs.)

Izstrādāt Latvijas kontekstam atbilstošu integrācijas pasākumu konceptu, metodoloģiju un pamatprogrammas saturu kultūrorientācijas kursu īstenošanai par dzīvi Latvijā, lai veicinātu jaunpienācēju veiksmīgāku iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, iesaistot dažādu jomu ekspertus un mērķa grupas pārstāvjus.

Starptautiskā pētījuma mērķi:

Noskaidrot ES un Baltijas jūras reģiona valstu tiesisko ietvaru ūdeņraža izmantošanai aviācijas nozarē, tā nepilnības un piedāvāt priekšlikumus pilnveidei, kas palīdzēs ūdeņraža ieviešanas procesā aviācijas nozarei, t.sk. VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””.

Pētījuma pasūtītāji VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, Flughafen Hamburg GmbH (Hamburgas lidosta, Vācija), Latvijas Ūdeņraža asociācija, SIA “Gulfstream Oil”.

Pētījums padziļināti analizē Eiropas Sociālā pētījuma (ESS) 11. kārtas datus, kuri apsekoti 2024.gadā.

Iegūt reprezentatīvu un aktuālu informāciju par sabiedrības izpratnes līmeni un attieksmi pret finanšu noziegumiem, sabiedrības uzticēšanos Finanšu izlūkošanas dienestam un citām institūcijām, kas iesaistītas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) novēršanas sistēmā, kā arī noskaidrot iedzīvotāju uzskatus par finanšu pakalpojumu izvēli ārvalstīs un kriptovalūtas izmantošanu.

Veikt pētījumu par objektu, kas ir aizsargāti ar autortiesībām un blakustiesībām, prettiesisku patēriņu tiešsaistē un tā radītajiem zaudējumiem ekonomikai.

Veikt sabiedrības domas izpēti par mediju un žurnālistu lomu un drošības nozīmi demokrātijai.

Monitorēt un novērtēt virzību uz uzstādīto mērķu sasniegšanu visās projektu iekļaujošajās jomās: kultūrā, radošās industrijās, tūrismā, izglītībā, sabiedrības iesaistē.

Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022.–2027.gadam „Kultūrvalsts” īstenošanas starpposma novērtēšana.

Noskaidrot  definētajā mērķa auditorijā pastāvošo izpratni par sabiedriskā medija misiju, mērķiem un uzdevumiem, satura veidošanas redakcionālajiem principiem un pastāvošos stereotipus par Latvijas Sabiedrisko mediju.

Iegūt informāciju par Latvijas iedzīvotāju ar veselību saistītām uzvedības izpausmēm, atklāt sabiedrības veselības problēmas, parādīt to ģeogrāfisko un sociāli-demogrāfisko izplatību, kā arī iegūt precīzāku priekšstatu par veselības veicināšanas un izglītības uzdevumiem nākotnē.

Noskaidrot vietējās kopienas iedzīvotāju viedokli par VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” (turpmāk – Lidosta) saimnieciskās darbības ietekmi uz viņu labbūtību un vēlamajām sadarbības un atbalsta formām.

Aktualizēt mājsaimniecību relatīvo izdevumu (MRI) budžeta vērtības atbilstoši aktuālajām iedzīvotāju patēriņa struktūras un cenu izmaiņām noteiktiem mājsaimniecību veidiem atbilstoši teritoriālajam sadalījumam.