Pētījumu un publikāciju datubāze

Veikt sabiedrības uzticēšanās pašvaldību sociālajiem dienestiem ikgadēju monitoringu laika periodā no 2024. līdz 2028.gadam, nodrošinot salīdzinošu iegūto aptaujas datu analīzi, un izstrādāt priekšlikumus nepieciešamajiem pasākumiem sabiedrības, t.sk. sociālo dienestu klientu, uzticēšanās veicināšanai.

Regulārs sabiedrības uzticēšanās monitorings pašvaldību sociālajiem dienestiem sniegs informāciju par sabiedrības informētību, izpratni un priekšstatiem par sociālo dienestu darba uzdevumiem, palīdzēs izstrādāt efektīvākas stratēģijas un risinājumus pētījumā apzināto problēmu risināšanai.

Noskaidrot Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā noteikto mērķu sasniegšanu un tā ietekmi uz mērķa grupām, sniedzot padziļinātu analīzi par faktoriem, kas ietekmē Likuma ieviešanu, tai skaitā saistīto tiesību aktu atbilstību, izmantoto rīku un metožu piemērotību, atslēgas personāla sagatavotības atbilstību prasībām, mācību satura atbilstību Likuma mērķiem, materiāltehnisko nodrošinājumu, kā arī izglītības iestāžu un to dibinātāju iesaisti.

Sociālekonomiskais novērtējums atkārtoti lietojamu glāžu ieviešanai publiskajos pasākumos un pludmales ēdināšanā Liepājā veikts INTERREG Baltijas jūras reģiona programmas projekta “Change(K)now!” otrās darbības pakas (WP2, A2.3 Piloting and practicing Cluster II type food delivery solutions: Event-type eating) aktivitātes ietvaros.

Pētījuma mērķis ir sniegt visaptverošu sociālekonomisko ietekmes novērtējumu, tostarp izmaksu un ieguvumu analīzi, ņemot vērā ietekmi uz galvenajām iesaistītajām pusēm: pasākumu organizatoriem, pašvaldībām, ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un patērētājiem.

Latvijas kontekstā trūkst pietiekamas izpratnes par šāda aprites risinājuma ietekmi un praktiskajiem ieviešanas izaicinājumiem, kas kavē tā plašāku integrāciju. Datos balstīta analīze paredzēta kā būtisks instruments lēmumu pieņemšanai un institucionālās kapacitātes stiprināšanai, atbalstot atkārtoti lietojamu glāžu sistēmas ieviešanu publiskos pasākumos un sezonālās ēdināšanas vietās.

Pētījuma mērķis ir novērtēt, vai Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība (turpmāk – BPAB) esošajā tiesiskajā un finansiālajā ietvarā likumā noteikto valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu – psihosociālā rehabilitācija paliatīvajā aprūpē esošajiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem – (turpmāk – Pakalpojums) nodrošina visefektīvākajā veidā.

Galvenās pētījumā aplūkotās tēmas

1. Psihosociālās rehabilitācijas normatīvais ietvars bērnu paliatīvajā aprūpē;
2. Psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas un organizēšana bērnu paliatīvajā aprūpē;
3. Psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma apjoma un pieejamības izvērtējums bērnu paliatīvajā aprūpē;
4. Starpinstitucionālā sadarbība bērnu paliatīvajā aprūpē;
5. Eiropas Savienības valstu piemēru bērnu paliatīvajā aprūpē izpēte.

Izvērtēt valsts autoceļu tīkla infrastruktūras noturību (izturētspēju, angļu val. – resilience) mainīgos klimata apstākļos, kā arī risinājumus, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, un iespējas kā samazināt valsts autoceļu apsaimniekošanas laikā radīto ietekmi uz klimatu un vidi.

Pētījuma ietvaros 2021.g. tika veikti pētījumi-

• Administratīvi teritoriālās reformas ietekmes uz pašvaldību budžeta kapacitāti izvērtējums
• Administratīvi teritoriālās reformas ietekmes uz pašvaldību administratīvo kapacitāti un pakalpojumu nodrošinājumu izvērtējums

Lai veiktu pilnvērtīgu Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības darba ar jaunatni rezultātu monitorēšanu, tiks izstrādāta aptaujas anketa Jūrmalā deklarētiem jauniešiem 13-25 gadu vecumā. Aptaujas dati kalpos kā bāzes rezultatīvie rādītāji, lai ar tāda paša veida aptauju vismaz reizi 3 gados salīdzinātu izmaiņas. Kā bāzes gads salīdzināšanai tiek noteikts 2026. gads, jo jauniešu iespēju piedāvājums ir būtiski audzis līdz ar jaunas infrastruktūras izveidi darbam ar jaunatni 2022. gada nogalē un nostabilizējies kopš jauniešu mājas atvēršanas.

Valsts un pašvaldību vienotā klientu apkalpošanas centri (turpmāk – VPVKAC) ir klātienes pakalpojumu pieteikšanas vietas pašvaldībās, kur iedzīvotājs var pieteikt atsevišķus pieprasītākos valsts pakalpojumus, saņemt palīdzību e-pakalpojumu pieteikšanā un informāciju par valsts pārvaldes pakalpojumiem. Informācija par VPVAKC izveides progresu pieejama Viedās administrācijas reģionālās attīstības ministrijas (turpmāk – VARAM) tīmekļa vietnē, šeit: https://www.varam.gov.lv/lv/vpvkac.

VPVKAC ir lielākais klientu apkalpošanas tīkls valstī. Šobrīd VPVKAC apkalpo 19 iestādes, atbalstot 142 valsts pārvaldes pakalpojumu un pašvaldību pakalpojumu pieteikšanu.

Plānots, ka ar 2026. gada 1. ceturksni teritoriāli tiks paplašināta VPVKAC pieejamība līdz 315 punktiem.

Uzsākt diskusijas ar sabiedrību un ekspertiem par Latvijas nākotni, apzinot sabiedrības vērtības un ņemot vērā gaidas, sniegt tēmas diskusiju saturam un arī indikatīvajam LV2050 saturam, tai skaitā identificēt “neērtos/ sāpīgos” jautājumus (ilgstpējīgai attīstībai svarīgākos jautājumus, kuros sabiedrības domas dalās), dažādu pušu ilgtermiņa ieceres, kā arī sniegt ieteikumus LV2050 izstrādes gaitā īstenojamām darbībām laika periodā no 2024. līdz 2026.gadam.

Valmieras novada pašvaldības iedzīvotāju aptaujas mērķis ir iegūt sistemātisku un salīdzināmu informāciju par iedzīvotāju viedokli, apmierinātību un vajadzībām saistībā ar pašvaldības darbu, sniegtajiem pakalpojumiem un novada attīstību kopumā. Aptauja kalpo kā instruments iedzīvotāju līdzdalības veicināšanai un uz pierādījumiem balstītas pašvaldības lēmumu pieņemšanas nodrošināšanai.

Iegūt kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju, kas raksturo atbalsta sistēmu un atbalsta instrumentu pieejamību no vardarbības ģimenē cietušām un vardarbību veikušām personām.

Galvenās pētījuma tēmas:
Vardarbības ģimenē izplatība pieaugušo un bērnu grupās; vēršanās iestādēs vardarbības ģimenē gadījumos un saņemtās palīdzības vērtējums; klientu apmierinātības ar atbalstu vardarbības gadījumu risināšanā izpēte; pašvaldību sociālos dienestus un bāriņtiesas ietekmējošo institucionālo un profesionālo faktoru analīze; sniegto pakalpojumu izvērtējums visās iesaistītajās jomās; starpinstitucionālās sadarbības vērtējums un ieteikumi tās uzlabošanai; preventīvā darba prakses

Šajā aptaujā iegūtie dati tiks salīdzināti ar 2017. un 2022. gadā iegūtajiem datiem, tā radot iespēju novērtēt darba devēju zināšanu līmeni par dažādības vadību, tiem nepieciešamo palīdzību, lai attīstītu dažādības vadības politikas viņu pārstāvētajās organizācijās u.tml. No datiem Fonds varēs arī plānot savu turpmāko darbu, izvēloties turpmākos saturiskos fokusa punktus, domājot par Latvijas darba devēju atbalstīšanu, veicot iekļaujošas darba vides veidošanu.

Saņemt sabiedrības vērtējumu par Latvijas Sabiedriskā medija sabiedriskā pasūtījumu izpildi un iesaistīt sabiedrību sabiedriskā pasūtījuma veidošanā un tiks izmantots, lai nodrošinātu SEPLP funkciju izpildi sabiedriskā pasūtījuma izstrādē, kā arī sabiedrības informēšanai par sabiedrisko mediju sniegto sabiedrisko labumu.

Izstrādāt izmaksu un ieguvumu analīzi Projekta “Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība Kalngalē” ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.

Izstrādāt izmaksu un ieguvumu analīzi Projekta “Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība Gaujā” ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.

Izstrādāt izmaksu un ieguvumu analīzi Projekta “Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība Garciemā” ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.

Izstrādāt izmaksu un ieguvumu analīzi Projekta “Multimodāla sabiedriskā transporta tīkla attīstība Carnikavā” ievērojot, ka projekta ekonomiskā ienesīguma norma ir lielāka par sociālo diskonta likmi un projekta ekonomiskā neto pašreizējā vērtība ir lielāka par nulli.

Veikt lauku saimniecību uzskaites datu tīkla pārveides saimniecību ilgtspējas datu tīklā izpēti, prasību un ieviešanas nosacījumu apzināšanu, īpašu uzmanību veltot datu daudzkārtējai izmantošanai un administratīvā sloga nepalielināšanai lauksaimniekiem.

Identificēt vakcināciju kavējošus iemeslus, iegūstot kvalitatīvus datus par bērnu vecāku, pieaugušo iedzīvotāju un primārās veselības aprūpes speciālistu zināšanām un attieksmi pret vakcināciju, kā arī par imunizācijas pakalpojumu organizēšanas kārtību veselības aprūpes iestādēs.

Noteikt C hepatīta vīrusa antivielu (anti-HCV) un C hepatīta vīrusa (HCV-RNS) izplatību Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā (t.i., vecumā no 18 gadiem), jo īpaši riska grupām: intravenozo narkotiku lietotājiem (t.sk. pagātnē); vīriešiem, kuriem ir seksuāli kontakti ar vīrieti; cilvēkiem ar biežu seksuālo partneru maiņu (vairāk kā 2 reizes gadā); cilvēkiem ieslodzījuma vietās; migrantiem), izmantojot attiecīgas paraugu ņemšanas stratēģijas.

Noskaidrot ar veselības aprūpi saistītu infekciju prevalenci un antimikrobiālo līdzekļu lietošanu ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs Latvijā.

Noskaidrot cietušo personu apmierinātību ar pastāvošo atbalsta sistēmu un tās pieejamību, lai iegūtu ieskatu par nepieciešamajiem uzlabojumiem un attīstības virzieniem.

Izstrādāt Kultūrpolitikas pamatnostādņu 2022. – 2027.gadam „Kultūrvalsts” īstenošanas starpposma novērtējumu.

Nodrošināt datos pamatotu analītisko ietvaru sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas stratēģijas izstrādei par sociāli inovatīviem sociālajiem pakalpojumiem Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā Eiropas Sociālā fonda Plus pasākuma Nr. 4.4.1.1./1/24/I/001 “Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā” ietvaros.

Izpēte ir veikta projektā “Sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumi par sociālo inovāciju projektu īstenošanu”, kas paredz sabiedrības, sociālo pakalpojumu sniedzēju un citu iesaistīto pušu izpratnes veicināšanu par sociālo inovāciju nozīmi pakalpojumu veidošanā un sniegšanā.