Pētījumu un publikāciju datubāze
Meklēšanas parametri
Rezultāti
datums
datums
Iegūt starptautiski salīdzināmu informāciju par alkohola, tabakas, elektronisko un citu alternatīvo smēķēšanas produktu un narkotisko vielu lietošanu, kā arī sociālo tīklu, datorspēļu un azartspēļu izmantošanas izplatību 15–16 gadus vecu Latvijas vispārizglītojošo skolu skolēnu vidū 2024. gadā
Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējuma mērķis ir novērtēt pamatnostādņu īstenošanu laika periodā no 2021. līdz 2024. gadam.
Noskaidrot, analizēt un salīdzināt sabiedrības attieksmi un tās izmaiņas pret vardarbību ģimenē, kas ietver:
- pieaugušo izmantotās audzināšanas metodes bērnu audzināšanā un attieksme pret to lietojumu;
- vecāku izturēšanās pret bērniem vērtējums un tā izmaiņas pēdējā piecgadē;
- bērnu audzināšanas metožu vērtējums;
- priekšstati par vardarbību pret bērnu un nepieciešamā institūciju iesaiste tās novēršanā;
- rīcība pret bērnu vērstas vardarbības ģimenē situācijās.
Sociālās inovācijas kompetences centra pašreizējās situācijas, vajadzību un pieejamo resursu izpēte, lai pamatojoties uz iegūto novērtējumu sagatavotu sociālās inovācijas kompetences centra Nacionālo rīcības plānu 2027.-2029.gadam.
Pamatojoties aktuālajos datos, noskaidrot darba tirgus dalībnieku un izglītības iestāžu iespējas citu profesiju pārstāvju pārkvalifikācijai par sociālā darba speciālistiem.
Izpētīt attīstības vajadzības un iespējas riska un vajadzību novērtēšanā (RVN) personām ar garīgās veselības/ uzvedības traucējumiem.
Uzsākt diskusijas ar sabiedrību un ekspertiem par Latvijas nākotni, apzinot sabiedrības vērtības un ņemot vērā gaidas, sniegt tēmas diskusiju saturam un arī indikatīvajam LV2050 saturam, tai skaitā identificēt “neērtos/ sāpīgos” jautājumus (ilgstpējīgai attīstībai svarīgākos jautājumus, kuros sabiedrības domas dalās), dažādu pušu ilgtermiņa ieceres, kā arī sniegt ieteikumus LV2050 izstrādes gaitā īstenojamām darbībām laika periodā no 2024. līdz 2026.gadam.
Iegūt informāciju par narkotisko/psihotropo vielu pieejamību jauniešu vidū, narkotisko/psihotropo vielu aprites īpatnībām un to pieejamību izglītības iestādēs 2025.gadā. Mērķauditorija vecumā no 15-20 gadiem.
(Iekšējās drošības fonda projekta Nr. VP/IDF/2024/2 “Smagās un organizētās pārrobežu noziedzības apkarošanas stiprināšana un sadarbības veicināšana ar iesaistītajām valstīm” ietvaros ir paredzēts veikt pētījumu par narkotisko/psihotropo vielu pieejamību jauniešu vidū, narkotisko/psihotropo vielu aprites īpatnībām un to pieejamību izglītības iestādēs.)
Izstrādāt Latvijas kontekstam atbilstošu integrācijas pasākumu konceptu, metodoloģiju un pamatprogrammas saturu kultūrorientācijas kursu īstenošanai par dzīvi Latvijā, lai veicinātu jaunpienācēju veiksmīgāku iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, iesaistot dažādu jomu ekspertus un mērķa grupas pārstāvjus.
Iekļauties ES Trendline pētījumā, lai , salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, izprastu Latvijas ceļu satiksmes drošības paaugstināšanas iespējas un virzienus.
Pētījuma mērķis: noskaidrot uzņēmēju izpratni par starptautisko un nacionālo sankciju regulējumu un Finanšu izlūkošanas dienesta lomu sankciju izpildē, kā arī uzņēmēju pieredzi un izaicinājumiem, nodrošinot atbilstību sankciju regulējumam:
|
Noskaidrot sabiedrības izpratnes līmeni un toleranci pret finanšu noziegumiem, par Finanšu izlūkošanas dienesta darbību kontekstā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) novēršanu, izzināt iedzīvotāju viedokli par iemesliem izvēlei par labu finanšu pakalpojumiem ārvalstīs, noskaidrot Latvijas sabiedrības attieksmi pret kriptovalūtu un ar to saistītajiem riskiem.
Pētījuma mērķis ir izpētīt probācijas telpu vides dizaina lomu darbā ar klientu, noskaidrojot, kādi ir sadarbību veicinošie/ kavējošie faktori.
Veikt pētījumu par objektu, kas ir aizsargāti ar autortiesībām un blakustiesībām, prettiesisku patēriņu tiešsaistē un tā radītajiem zaudējumiem ekonomikai.
Veikt Latvijas siltumapgādes un aukstumapgādes efektivitātes potenciāla visaptverošu izvērtējumu un izmaksu un ieguvumu analīzi, ar mērķi apzināt finanšu un energoresursu izmantojuma ziņā visefektīvākos un rentablākos risinājumus siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzību nodrošināšanas plānošanai nacionālā līmenī.
Noskaidrot definētajā mērķa auditorijā pastāvošo izpratni par sabiedriskā medija misiju, mērķiem un uzdevumiem, satura veidošanas redakcionālajiem principiem un pastāvošos stereotipus par Latvijas Sabiedrisko mediju.
Iegūt informāciju par Latvijas iedzīvotāju ar veselību saistītām uzvedības izpausmēm, atklāt sabiedrības veselības problēmas, parādīt to ģeogrāfisko un sociāli-demogrāfisko izplatību, kā arī iegūt precīzāku priekšstatu par veselības veicināšanas un izglītības uzdevumiem nākotnē.
Noskaidrot vietējās kopienas iedzīvotāju viedokli par VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” (turpmāk – Lidosta) saimnieciskās darbības ietekmi uz viņu labbūtību un vēlamajām sadarbības un atbalsta formām.
Iepazīties un izvērtēt FCD sniegtās iespējas ikdienas un periodiskās uzturēšanas darbu operatīvās plānošanas un kvalitātes novērtēšanas vajadzībām.
Aktualizēt mājsaimniecību relatīvo izdevumu (MRI) budžeta vērtības atbilstoši aktuālajām iedzīvotāju patēriņa struktūras un cenu izmaiņām noteiktiem mājsaimniecību veidiem atbilstoši teritoriālajam sadalījumam.
Apzināt un izvērtēt pieprasījumu mobilitātes kā pakalpojuma (MaaS) koncepcijas nepieciešamību un attīstību Liepājas valstspilsētā, apkopojot datus par iedzīvotāju un tūristu mobilitātes paradumiem, uzvedības modeļiem un finansiālo gatavību maksāt par minēto mobilitātes pakalpojumu (MaaS) Liepājas valstspilsētas pašvaldības teritorijā. Pētījums sniegtu galvenās atziņas, secinājumus un ieteikumus ilgtspējīgai mobilitātes attīstībai digitālo risinājumu integrācijā un modernizācijā attiecībā uz sabiedriskā transporta un dažāda veida mikromobilitātes veidiem. Pētījuma gaitā veiktā datu analīze ļaus identificēt un noteikt nepieciešamos uzlabojumus un izmaiņas mobilitātes digitālo pakalpojumu attīstībā, to attīstības virzienos, stratēģiskajos attīstības plānošanas dokumentos, kā arī ļaus izvērtēt MaaS pakalpojuma lietderīgumu pēc būtības un esošās mobilitātes situācijas Liepājas valstspilsētā.
Sekot ligzdojošo ūdensputnu sugu sastāva un skaita izmaiņām ligzdošanai potenciāli piemērotajās vietās Rīgas brīvostā.
Pamatojoties uz Vides pārraudzības valsts biroja 2023. gada 9. jūnija lēmumu Nr.4-02/42/2023 “Par stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu” Aizkraukles novada teritorijas plānojumam un Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumiem Nr. 157 “Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums”, veikt Stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, tai skaitā Vides pārskata izstrādi Aizkraukles novada teritorijas plānojumam.
Apkopt pieejamo informāciju par mājsaimniecībās izmantotajām apkures iekārtām, to vecumu, veidu, kurināmā veidu un izstrādāt risinājumus turpmākai informācijas ievākšanai un uzkrāšanai. Izveidot mājsaimniecībās izmantoto apkures iekārtu reģistru par Rēzeknē esošajām apkures iekārtām, tajās izmantoto kurināmo un iekārtu vecumu, kas ļautu tālāk plānot pasākumus šī avota radītā piesārņojuma novēršanai.