Pētījumu un publikāciju datubāze

Noskaidrot Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju alkoholisko dzērienu iegādes paradumus Latvijā un pilnveidot absolūtā alkohola patēriņa aprēķinu metodoloģiju, lai:

• uzlabotu veselības statistikas kvalitāti un precizitāti;
• nodrošinātu pierādījumos balstītu alkoholisko dzērienu lietošanas ierobežošanas politikas plānošanu un īstenošanu;
• veicinātu alkoholisko dzērienu patēriņa rādītāju precīzāku interpretāciju, nodalot Latvijas iedzīvotāju patēriņu no pārrobežu iepirkšanās un ļaujot objektīvāk novērtēt problēmas apmēru.

Liofilizētu kartupeļu uzturvielu un bioķīmisko pazīmju izpēte genotipa, saimniekošanas sistēmas un pārstrādes mijiedarbības kontekstā.

Noteikt Latvijas iedzīvotāju zināšanu un prasmju līmeni pirmās palīdzības sniegšanā un sagatavot ieteikumus efektīvai sabiedrības informēšanai un izglītošanai.

Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma mērķis ir integrēt vides aspektus KLP SP, analītiski izvērtējot to mijiedarbību ar dabiskiem, ekonomiskiem un sociāliem apstākļiem, kā arī noskaidrojot un ņemot vērā ieinteresēto pušu viedokli. Galvenais SIVN mērķis ir iegūt informāciju par plānošanas dokumenta un tā realizācijas alternatīvu ietekmi uz vidi, kā arī veicināt sabiedrības līdzdalību plānošanas dokumenta izstrādē.

Izpētīt iekštelpu gaisa kvalitāti PII grupu telpās un sagatavot priekšlikumus gaisa kvalitātes uzlabošanai un infekcijas slimību izplatības mazināšanai PII.

Līdz šim galvenokārt ir pievērsta uzmanība Latvijas vispārizglītojošo skolu iekštelpu gaisa kvalitātes rādītājiem. “Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījumā” piecās skolās CO2 mērījumi īstenoti arī telpās, kurās atradās pirmsskolas vecuma bērni.

Rezultāti norāda, ka iekštelpu gaisa kvalitāte un nepietiekamas ventilācijas problemātika ir aktuāla ne tikai skolās, bet PII. Darba dienas organizācija PII atšķiras no skolas ikdienas, nav mācību stundu un tām sekojošos starpbrīžu, kurus var izmantot biežākai telpu vēdināšanai.

Turklāt telpās, kurās ir nepietiekama ventilācija, cilvēku izelpotais gaiss var kļūt par inficēšanās avotu. Inficētam cilvēkam elpojot vai runājot, sīku pilienu veidā izdalās siekalas vai elpošanas ceļu šķidrums, kas slikti vēdinātās telpās apdraud līdzcilvēkus. Ja telpā tiek pavadīts ilgāks laiks, kā tas ir PII grupu telpās, ir tiešs kontakts starp cilvēkiem un telpā zema ventilācijas kvalitāte – tie ir papildus apstākļi, kas veicina vīrusu tālāko izplatību.

CO2 ietekmē kognitīvos process, nodarbību kvalitāti – samazinās PII bērnu koncentrēšanās spējas, pazeminās radošā aktivitāte, palēninās uzdevumu izpildes temps, kas atstāj ietekmi uz rezultātiem, bet gūtie sasniegumi vai neveiksmes – paliekošu ietekmi uz bērnu tālāko attīstību.

Iegūt informāciju par Latvijas iedzīvotāju ar veselību saistītām uzvedības izpausmēm, atklāt sabiedrības veselības problēmas, parādīt to ģeogrāfisko un sociāli-demogrāfisko izplatību, kā arī iegūt precīzāku priekšstatu par veselības veicināšanas un izglītības uzdevumiem nākotnē.

Monitorēt informāciju par liekās ķermeņa masas un aptaukošanās izplatību 7 un 9 gadus veciem bērniem, skolu vides atbilstību veselīgu paradumu veicināšanai un bērna veselības paradumiem ģimenē.

Noskaidrot HIV un asociēto infekciju izplatību, zināšanu par HIV līmeni un asociēto veselības uzvedību injicējamo narkotiku lietotāju vidū.

Pamatojoties uz bioekonomiskiem aprēķiniem izstrādāt dējējvistām barības tehnoloģiju integrētai lauksaimniecības sistēmai iekļaujot inovatīvas no vietējām graudu pārstrādes atlikumvielām  ražotas prebiotikas – ksilooligosaharīdus, novērtēt to ietekmi uz dējējvistu produktivitāti un produkcijas kvalitāti, kā slāpekļa un fosfora savienojumu emisiju samazināšanas iespējām. Izveidot no prebiotiku iegūšanas blakusproduktiem substrātu (kūdras alternatīvu), izpētīt tā fizikālās īpašības un veikt izmēģinājumu tā potenciālajam pielietojumam augkopībā.

Iegūt informāciju par notiesāto personu narkotisko, psihotropo un toksisko vielu lietošanu un ar to saistīto problemātiku ieslodzījuma vietās Latvijā, kā arī apkopot informāciju par ar narkotikām saistītiem pakalpojumiem un intervencēm, kas tiek sniegtas.

eParaksta klientu apmierinātības pētījums

Biznesa virzienu klientu apmierinātības pētījums.

Izpratne par LVRTC darbinieku un amata grupu atalgojuma atbilstību tirgus situācijai un specifiski IKT nozarei.

Darbinieku vispārējās apmierinātības noskaidrošana.

Iegūt datus par TV signāla uztveršanas veidiem Latvijas mājsaimniecībās.

Monitorēt 11, 13 un 15-gadīgu skolēnu veselību ietekmējošos paradumus, veselību un labbūtību, t.sk. analizējot tos sociālajā kontekstā.

Sociālās inovācijas kompetences centra pašreizējās situācijas, vajadzību un pieejamo resursu izpēte, lai pamatojoties uz iegūto novērtējumu sagatavotu sociālās inovācijas kompetences centra Nacionālo rīcības plānu 2027.-2029.gadam.

Veikt uzlabojumus reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumos, noskaidrojot pasažieru apmierinātību.

Raksturot pēc probācijas funkcijām dažādās probācijas klientu mērķa grupas, noskaidrot līdzīgo un atšķirīgo tajās, kā arī salīdzināt trīs gadu probācijas klientu kohortu recidīva rādītājus.

Pētījuma ietvaros 2021.g. tika veikti pētījumi-

• Administratīvi teritoriālās reformas ietekmes uz pašvaldību budžeta kapacitāti izvērtējums
• Administratīvi teritoriālās reformas ietekmes uz pašvaldību administratīvo kapacitāti un pakalpojumu nodrošinājumu izvērtējums

Šajā aptaujā iegūtie dati tiks salīdzināti ar 2017. un 2022. gadā iegūtajiem datiem, tā radot iespēju novērtēt darba devēju zināšanu līmeni par dažādības vadību, tiem nepieciešamo palīdzību, lai attīstītu dažādības vadības politikas viņu pārstāvētajās organizācijās u.tml. No datiem Fonds varēs arī plānot savu turpmāko darbu, izvēloties turpmākos saturiskos fokusa punktus, domājot par Latvijas darba devēju atbalstīšanu, veicot iekļaujošas darba vides veidošanu.

Noskaidrot, cik un kādās kredītiestādēs klienti (t.i.patērētāji) uztur savus bankas kontus un kādi ir nozīmīgākie aspekti, kurus klients ņem vērā, apsverot kredītiestādes nomaiņu, kurā uzturēt bankas kontu, tādējādi rodot iespēju tiešā veidā no komercbanku klientiem noskaidrot mobilitāti veicinošos un kavējošos faktorus.

Iegūt nacionāli un starptautiski salīdzināmus datus par alkohola un narkotiku lietošanas izplatību un lietošanas modeļiem 15–64 gadus vecu iedzīvotāju vidū Latvijā.

Iepazīties un izvērtēt FCD sniegtās iespējas ikdienas un periodiskās uzturēšanas darbu operatīvās plānošanas un kvalitātes novērtēšanas vajadzībām.