Pētījumu un publikāciju datubāze

Veikt sabiedrības uzticēšanās pašvaldību sociālajiem dienestiem ikgadēju monitoringu laika periodā no 2024. līdz 2028.gadam, nodrošinot salīdzinošu iegūto aptaujas datu analīzi, un izstrādāt priekšlikumus nepieciešamajiem pasākumiem sabiedrības, t.sk. sociālo dienestu klientu uzticēšanās veicināšanai.

Veikt visaptverošu sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma izvērtējumu saskaņā ar SEPLP apstiprināto Latvijas sabiedrisko mediju sabiedriskā labuma izvērtēšanas metodoloģiju un izvērtējuma rezultātā gūt visaptverošu novērtējumu sabiedriskā labuma kategorijām – Sabiedrība, Demokrātija, Kultūra, Zināšanas, Radošums, Sadarbība –  un caurviju rādītājiem – Kvalitāte, Sasniedzamība, Ietekme, Ieguldīto līdzekļu atdeve – katram medijam un saņemt ieteikumus sabiedrisko mediju sabiedriskā pasūtījuma/labuma pilnveidošanai nākotnē.

Saņemt sabiedrības vērtējumu par Latvijas sabiedrisko mediju (Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio, portāla LSM.lv) sabiedriskā pasūtījumu izpildi un iesaistīt sabiedrību sabiedriskā pasūtījuma veidošanā un tiks izmantots, lai nodrošinātu SEPLP funkciju izpildi sabiedriskā pasūtījuma izstrādē, kā arī sabiedrības informēšanai par sabiedrisko mediju sniegto sabiedrisko labumu.

Veikt bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku un viņu ģimenēm Latvijā pieejamās atbalsta sistēmas un pakalpojumu izpēti sociālajā, veselības, izglītības un tiesību jomā, ņemot vērā teritoriālo pieejamību un ārvalstu prakses analīzi, kas būtu adaptējama Latvijā.

Veikt sabiedriskās domas izpēti par Latvijas iedzīvotāju informētību un izpratni par sagatavotību un rīcību ārkārtas gadījumos un katastrofas vai to draudu situācijās.

Noskaidrot Liepājas iedzīvotāju vērtējumu par dzīvi pilsētā, par īstenotajiem attīstības procesiem pilsētā, tai skaitā iegūstot novērtējumu par sabiedriski aktuālām norisēm, prioritāri risināmiem problēmjautājumiem, pašvaldības komunikāciju ar iedzīvotājiem, iedzīvotāju apmierinātību, u.c.

1) Kādus medijus un informācijas resursus lieto Latvijas iedzīvotāji?
2) Kā ir izmainījušies to iedzīvotāju mediju un informācijas resursu lietošanas paradumi, kas lietoja saturu, kas pašlaik Latvijas teritorijā ir ierobežots?
3) Kāda ir Latvijas iedzīvotāju uzticēšanās mediju saturam un cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāji uzticas vietējam ziņu un informatīvi analītiskajam saturam.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju prasmes un ieradumus lietot tehnoloģijas mediju pakalpojumu saņemšanai.

Noskaidrot latviešu valodas lietojuma un kvalitātes tendences elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos un interneta vietnēs, tai skaitā, noskaidrota pareiza un saprotama latviešu valodas lietojuma nozīme mediju saturā, subtitru izmantošana un to kvalitātes vērtējums, surdotulkojumu izmantošana un to kvalitātes vērtējums, latviešu valodas lietojuma vērtējums televīzijas programmās, saskarsmes pieredze ar nepareizu valodas lietojumu mediju saturā, interese par Latvijā veidotu mediju saturu krievu un angļu valodā u.c.

Noskaidrot, analizēt un salīdzināt sabiedrības attieksmi un tās izmaiņas pret vardarbību ģimenē, kas ietver:

• pieaugušo izmantotās audzināšanas metodes bērnu audzināšanā un attieksme pret to lietojumu;
• vecāku izturēšanās pret bērniem vērtējums un tā izmaiņas pēdējā piecgadē;
• bērnu audzināšanas metožu vērtējums;
• priekšstati par vardarbību pret bērnu un nepieciešamā institūciju iesaiste tās novēršanā;
• rīcība pret bērnu vērstas vardarbības ģimenē situācijās.

Noskaidrot klientu apmierinātību ar Valsts zemes dienesta (VZD) pakalpojumiem un to kvalitātes līmeni, pakalpojumu aprakstiem un to kvalitātes līmeni, kā arī tiešās klientu apkalpošanas kvalitāti.

Noskaidrot Latvijas skolu 9. klases skolēnu finanšu pratības zināšanas

Pētījums padziļināti analizē Eiropas Sociālā pētījuma (ESS) 11. kārtas datus, kuri apsekoti 2024.gadā.

Iegūt reprezentatīvu un aktuālu informāciju par sabiedrības izpratnes līmeni un attieksmi pret finanšu noziegumiem, sabiedrības uzticēšanos Finanšu izlūkošanas dienestam un citām institūcijām, kas iesaistītas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) novēršanas sistēmā, kā arī noskaidrot iedzīvotāju uzskatus par finanšu pakalpojumu izvēli ārvalstīs un kriptovalūtas izmantošanu.

Veikt sabiedrības domas izpēti par mediju un žurnālistu lomu un drošības nozīmi demokrātijai.

Noskaidrot  definētajā mērķa auditorijā pastāvošo izpratni par sabiedriskā medija misiju, mērķiem un uzdevumiem, satura veidošanas redakcionālajiem principiem un pastāvošos stereotipus par Latvijas Sabiedrisko mediju.

Noskaidrot vietējās kopienas iedzīvotāju viedokli par VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” (turpmāk – Lidosta) saimnieciskās darbības ietekmi uz viņu labbūtību un vēlamajām sadarbības un atbalsta formām.

Apzināt un izvērtēt pieprasījumu mobilitātes kā pakalpojuma (MaaS) koncepcijas nepieciešamību un attīstību Liepājas valstspilsētā, apkopojot datus par iedzīvotāju un tūristu mobilitātes paradumiem, uzvedības modeļiem un finansiālo gatavību maksāt par minēto mobilitātes pakalpojumu (MaaS) Liepājas valstspilsētas pašvaldības teritorijā. Pētījums sniegtu galvenās atziņas, secinājumus un ieteikumus ilgtspējīgai mobilitātes attīstībai digitālo risinājumu integrācijā un modernizācijā attiecībā uz sabiedriskā transporta un dažāda veida mikromobilitātes veidiem. Pētījuma gaitā veiktā datu analīze ļaus identificēt un noteikt nepieciešamos uzlabojumus un izmaiņas mobilitātes digitālo pakalpojumu attīstībā, to attīstības virzienos, stratēģiskajos attīstības plānošanas dokumentos, kā arī ļaus izvērtēt MaaS pakalpojuma lietderīgumu pēc būtības un esošās mobilitātes situācijas Liepājas valstspilsētā.

Noskaidrot iedzīvotāju viedoklis par pašvaldības darbu un procesiem pilsētā.

Iegūt Latvijas eksportējošo uzņēmumu novērtējumu LIAA sniegto pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un atbilstībai mērķa grupas vajadzībām.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret sabiedrībā aktuāliem jautājumiem.

Iegūt Latvijas eksportējošo uzņēmumu novērtējumu LIAA sniegto pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un atbilstībai mērķa grupas vajadzībām.

Analizēt Latvijas iedzīvotāju medijpratības līmeni un identificēt stratēģiski nepieciešamās darbības medijpratības sekmēšanai Latvijā.

Veikt sabiedrības uzticēšanās pašvaldību sociālajiem dienestiem ikgadēju monitoringu laika periodā no 2024. līdz 2028.gadam, nodrošinot salīdzinošu iegūto aptaujas datu analīzi, un izstrādāt priekšlikumus nepieciešamajiem pasākumiem sabiedrības, t.sk. sociālo dienestu klientu, uzticēšanās veicināšanai.

Regulārs sabiedrības uzticēšanās monitorings pašvaldību sociālajiem dienestiem sniegs informāciju par sabiedrības informētību, izpratni un priekšstatiem par sociālo dienestu darba uzdevumiem, palīdzēs izstrādāt efektīvākas stratēģijas un risinājumus pētījumā apzināto problēmu risināšanai.