Pētījumu un publikāciju datubāze

Nodrošināt datos pamatotu analītisko ietvaru sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas stratēģijas izstrādei par sociāli inovatīviem sociālajiem pakalpojumiem Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā Eiropas Sociālā fonda Plus pasākuma Nr. 4.4.1.1./1/24/I/001 “Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā” ietvaros.

Izpēte ir veikta projektā “Sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanas pasākumi par sociālo inovāciju projektu īstenošanu”, kas paredz sabiedrības, sociālo pakalpojumu sniedzēju un citu iesaistīto pušu izpratnes veicināšanu par sociālo inovāciju nozīmi pakalpojumu veidošanā un sniegšanā.

Veikt jauniešu ar ierobežotām iespējām situācijas kartēšanu Latvijā. Balstoties uz kartēšanā iegūtajiem datiem,  izstrādāt secinājumus par jauniešu ar ierobežotām iespējām situāciju Latvijā, salīdzinot to ar 2022.gada kartēšanas datiem, kā arī ar citiem pieejamiem datiem ilgāka laika perioda dinamikā (atkarībā no datu pieejamības). Pakalpojuma ietvaros sniegt rekomendācijas, kuru mērķis ir uzlabot jauniešu ar ierobežotām iespējām iespējas iesniegt iniciatīvas un piedalīties lēmumu pieņemšanā.

Novērtēt Valsts probācijas dienestā izmantotā “Vispārējā risku un vajadzību novērtējuma” rīka atbilstību darbam ar klientiem vecuma grupā 18-25, kā arī klientiem, kuriem ir 26 un vairāk gadi.

Iegūt informāciju par īstenotajām narkotiku profilakses aktivitātēm un to atbilstību narkotiku profilakses kvalitātes standartiem

Noskaidrot sabiedrības attieksmi un tās maiņu pret vardarbību ģimenē.

Izvērtējuma mērķis ir noskaidrot  sabiedrības kopējo informētības un izpratnes līmeni par ES fondu atbalstu Latvijā, sabiedrības uzticības līmeni ES fondiem un to ieguldījumam.

Izstrādāt mūsdienīgām profesionālajām prasībām atbilstošu pašnovērtējuma metodoloģiju, kā arī sniegt pamatotu ieskatu jaunatnes darbinieku kompetencēs, to attīstības vajadzībās un šķēršļos.

Atbalstīt Igauniju un Latviju mērķtiecīgu politikas pasākumu izstrādē, kas veicinātu dažādu tehnoloģisko risinājumu un iespēju izmantošanu ilgtspējīgas aviācijas degvielas ražošanā Igaunijā un Latvijā. Veicināt politikas veidotāju un plašākas auditorijas informētību par ilgtspējīgu aviācijas degvielu.

Novērtēt neformālo aprūpētāju situāciju Latvijā, identificēt mērķa grupai raksturīgās problēmas un vajadzības, kā arī sniegt priekšlikumus to risināšanai.

Aktualizēt mājsaimniecību relatīvo izdevumu (MRI) budžeta vērtības atbilstoši aktuālajām iedzīvotāju patēriņa struktūras un cenu izmaiņām noteiktiem mājsaimniecību veidiem atbilstoši teritoriālajam sadalījumam.

Noskaidrot ES un Baltijas jūras reģiona valstu tiesisko ietvaru ūdeņraža izmantošanai aviācijas nozarē, tā nepilnības un piedāvāt priekšlikumus pilnveidei, kas palīdzēs ūdeņraža ieviešanas procesā aviācijas nozarei, t.sk. VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””.

Pētījuma pasūtītāji VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, Flughafen Hamburg GmbH (Hamburgas lidosta, Vācija), Latvijas Ūdeņraža asociācija, SIA “Gulfstream Oil”.

Veikt sabiedrības uzticēšanās pašvaldību sociālajiem dienestiem ikgadēju monitoringu laika periodā no 2024. līdz 2028.gadam, nodrošinot salīdzinošu iegūto aptaujas datu analīzi, un izstrādāt priekšlikumus nepieciešamajiem pasākumiem sabiedrības, t.sk. sociālo dienestu klientu, uzticēšanās veicināšanai.

Regulārs sabiedrības uzticēšanās monitorings pašvaldību sociālajiem dienestiem sniegs informāciju par sabiedrības informētību, izpratni un priekšstatiem par sociālo dienestu darba uzdevumiem, palīdzēs izstrādāt efektīvākas stratēģijas un risinājumus pētījumā apzināto problēmu risināšanai.

Ilgtermiņa sociālās aprūpes pakalpojumu finansēšanas modeļa izvērtējums un priekšlikumu sagatavošana finansēšanas modeļa maiņai.

Izvērtējums attiecas uz visiem ilgtermiņa sociālo pakalpojumu veidiem, ietverot (1) pakalpojumus personas dzīvesvietā un (2) pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā (neietverot pakalpojumu sociālās rehabilitācijas institūcijās).

Veikt esošās Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas (turpmāk – NPAIS) attīstības iespēju izvērtējumu, lai noteiktu tehniskā risinājuma koncepciju jaunas sistēmas izstrādei.

Veikt Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai (turpmāk – Programma) atbalsta saņēmēju ikgadējo aptauju, lai novērtētu Programmas atbalsta lietderību un efektivitāti.

Izvērtēt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) klientu apkalpošanas kvalitāti un efektivitāti un saņemt ekspertu ieteikumus (rekomendācijas) tās uzlabošanai.

Izstrādāt priekšlikumus jaunu atbalsta pasākumu ieviešanai specifiskām mērķgrupām ieslodzījumā – jauniešiem, mātēm ar bērniem līdz četru gadu vecumam, senioriem un personām ar garīgās veselības traucējumiem –, kā arī stiprināt starpinstitūciju sadarbību šo pasākumu īstenošanā.

Veikt Latvijas un starptautisko izpēti par pieredzi integritātes paktu ieviešanā un sabiedrības uzraudzības mehānismiem, apkopojot labās prakses piemērus un pieredzes stāstus.

Apzināt valsts ugunsdrošības uzraudzības darba veikšanā iesaistītos VUGD cilvēkresursus (inspektorus un vecākos inspektorus) un nodrošināt šo resursu optimālu sadalījumu pa VUGD struktūrvienībām, vienlaikus veicot salīdzinājumu ar iepriekš veiktajiem izvērtējumiem.

Eiropas Savienības politikā paredzēts sasniegt augstu veselības un vides aizsardzības līmeni, un viens no šīs politikas mērķiem ir prettrokšņa aizsardzība. Mērķis ir novērtēt ceļu satiksmes, dzelzceļa un tramvaju satiksmes, gaisa kuģu, kā arī rūpnieciskās darbības radīto vides trokšņa piesārņojuma līmeni.  Balstoties uz trokšņa stratēģiskās kartēšanas rezultātiem, ir jāizstrādā rīcības plāns vides trokšņa piesārņojuma un ietekmes līmeņa samazināšanai.

Veikt izpēti Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas (turpmāk – UCAK) biznesa procesu analīzei un izstrādāt rekomendācijas iestādes darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Izveidot ilgtspējīgas, uz attīstību orientētas organizācijas pārvaldības un strukturālu izmaiņu ieviešanas modeli, kas nodrošina gan Latvijas Ugunsdzēsības muzeja (turpmāk – LUM) pamatekspozīcijas saglabāšanu un rekonstrukciju, gan uz modernām tehnoloģijām balstītu interaktīvu elementu ieviešanu, gan kultūrvēsturisko artefaktu saglabāšanu un uzturēšanu, lai veicinātu prevencijas darbu un uzlabotu sabiedrības ikdienas drošības kultūru.

Noskaidrot visas sabiedrības informētības un izpratnes līmeni par ES fondu atbalstu Latvijā, sabiedrības uzticības līmeni ES fondiem un to ieguldījumam, kā arī tādējādi uzraudzīt komunikācijas pasākumu efektivitāti.

Sagatavot sākotnējo jeb Ex-ante izvērtējumu Kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam specifiskā atbalsta mērķim 3.1.1. “Attīstīt ilgtspējīgu, klimatnoturīgu, inteliģentu, drošu un vairākveidu TEN-T infrastruktūru” 3.1.1.5. pasākumam “Nacionālas nozīmes centru maģistrālo ielu un esošo maršrutu attīstība”, kas paredz turpināt Latvijas valstspilsētu ielu transporta infrastruktūras attīstību, lai nodrošinātu tā starptautisko savienojamību un iekļaušanos TEN-T tīklā.