Pētījumu un publikāciju datubāze
Meklēšanas parametri
Rezultāti
datums
datums
Saņemt sabiedrības vērtējumu par Latvijas Sabiedriskā medija sabiedriskā pasūtījumu izpildi un iesaistīt sabiedrību sabiedriskā pasūtījuma veidošanā un tiks izmantots, lai nodrošinātu SEPLP funkciju izpildi sabiedriskā pasūtījuma izstrādē, kā arī sabiedrības informēšanai par sabiedrisko mediju sniegto sabiedrisko labumu.
Identificēt vakcināciju kavējošus iemeslus, iegūstot kvalitatīvus datus par bērnu vecāku, pieaugušo iedzīvotāju un primārās veselības aprūpes speciālistu zināšanām un attieksmi pret vakcināciju, kā arī par imunizācijas pakalpojumu organizēšanas kārtību veselības aprūpes iestādēs.
Noteikt C hepatīta vīrusa antivielu (anti-HCV) un C hepatīta vīrusa (HCV-RNS) izplatību Latvijas pieaugušo iedzīvotāju populācijā (t.i., vecumā no 18 gadiem), jo īpaši riska grupām: intravenozo narkotiku lietotājiem (t.sk. pagātnē); vīriešiem, kuriem ir seksuāli kontakti ar vīrieti; cilvēkiem ar biežu seksuālo partneru maiņu (vairāk kā 2 reizes gadā); cilvēkiem ieslodzījuma vietās; migrantiem), izmantojot attiecīgas paraugu ņemšanas stratēģijas.
Noskaidrot ar veselības aprūpi saistītu infekciju prevalenci un antimikrobiālo līdzekļu lietošanu ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs Latvijā.
Sagatavot datus par situācijas attīstību un tendencēm koksnes biomasas patēriņā enerģijas ražošanā Latvijā laika posmā no 2020. līdz 2024.gadam., identificēt jauno investīciju projektu ietekmi uz koksnes biomasas patēriņu pārveidošanas sektorā un sagatavot prognozi par enerģētiskās koksnes patēriņa līmeņiem 2025-2030. gados, kā arī novērtēt enerģētiskās koksnes pieejamības izmaiņas no 2025. līdz 2030.gadam.
Izvērtēt tehnikās iespējas noteikt mežsaimniecības procesa nodrošināšanai patērējamo degvielas daudzumu sadalījumā pa darbu veidiem, izvērtējot šīs degvielas korektu nodalīšanu no emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS2) prasībām pakļautās degvielas plūsmas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2023/959 noteikumiem (IPCC kategorija 1A4c).
Izstrādāt teorētisko pamatojumu un priekšlikumus efektīvai un drošai ārpus ceļu meža tehnikā patērētās degvielas uzskaitei, vienlaikus izvērtējot šādas uzskaites sistēmas izveides lietderību, esošos risinājumus un iespējamos tehnoloģiskos, kontroles un normatīvos risinājumus.
Iegūt informāciju par bioloģiskās daudzveidības stāvokli (ģenētiskā, sugu līmenī), tostarp novērtēt bioloģisko daudzveidību raksturojošos indikatorus, kā arī izvērtēt izmaiņas nacionālā līmenī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas mežu apsaimniekošanu.
Iegūt informāciju par citu Eiropas Savienības valstu pieredzi vides noziegumu (nelegāla zveja, vides piesārņojums, atkritumu apsaimniekošanas noziegumi, derīgo izrakteņu ieguve) kvalifikācijā, kas savukārt tiktu izmantoti tālāk Dienesta darbinieku prasmju paaugstināšanā un normatīvo aktu pilnveidošanā. Proti – tiktu uzlabotas Dienesta darbinieku prasmes atpazīt administratīvos pārkāpumus no vides noziegumiem un novērtēt un aprakstīt videi nodarītā kaitējuma būtiskumu, lai panāktu kriminālprocesu uzsākšanu un atvieglotu to izmeklēšanu. Ilgtermiņā, pamatojoties uz izstrādāto pētījumu, būtu iespējams izstrādāt grozījumus Krimināllikumā, konkrētāk definējot “būtisks kaitējums” jēdzienu
Veikt sabiedriskās domas izpēti par Latvijas iedzīvotāju informētību un izpratni par sagatavotību un rīcību ārkārtas gadījumos un katastrofas vai to draudu situācijās.
2019. gada 11. decembrī Eiropas komisija (EK) nāca klajā ar paziņojumu “Eiropas zaļā vienošanās” jeb “Eiropas zaļais kurss””(European green deal). Balstoties uz Eiropas zaļo kursu, 2020. gada 20. maijā EK nāca klajā ar paziņojumu par “ES biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam”.
Pētījuma mērķis ir dot ieguldījumu Eiropas Savienības “Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030” ieviešanai un Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto “Dabai tuvākas mežsaimniecības vadlīnijas” (turpmāk – EK vadlīnijas) piemērošanai Latvijas apstākļiem.
Priekšlikumu izstrāde meža ekosistēmu bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai, izmantojot Eiropas Padomes un Parlamenta regulu (ES) 2024/1991 par dabas atjaunošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2022/869 ietvertos rādītājus: parasto meža putnu populāciju indeksu, atmirušās koksnes apjomu, nevienmērīgas vecumstruktūras mežu īpatsvaru, meža savienojamību, organiskā oglekļa uzkrājumu, to mežu īpatsvaru, kuros dominē autohtonas koku sugas, un koku sugu daudzveidību.
Pilnveidot datu aktualizāciju par laika periodu sākuma par vēsturisko meža segumu, mežaudžu struktūru un saimniecisko darbību, apkopojot datus šūnu režģa tīklā.
Latvijai piemērota un ilgtspējīgas mežsaimniecības veicinoša galvenās cirtes apjoma aprēķināšana, izmantojot Nacionālā meža monitoringa datus.
Nodrošināt ERA-NET ForestValue apstiprināta pētījuma “Koki un meži nākotnē: meža selekcijas un mežkopības kompromisu un iespēju novērtējums ilgtspējības mērķu sasniegšanai” Assess4EST īstenošanu Latvijā, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā “Silava”.
Atbalstīt jaunā plānošanas dokumenta meža nozares attīstības veicināšanai izstrādi ar priekšlikumiem un zinātnes datos.
NAP2027 mērķu rādītāju iegūšana – lepnums par piederību Latvijai, iesaistīšanās sabiedriskajās organizācijās, iedzīvotāju pilsoniskā uzticēšanās arodbiedrībām/NVO, mēdijpratības pieredze, apmierinātība ar to, kā darbojas demokrātija, iedzīvotāju uztvere par iespēju ietekmēt Saeimas un valdības darbu, politiskās uzticēšanās indekss, uzticēšanās tiesībaizsardzības sistēmai.
Pētījuma mērķis ir izstrādāt interaktīvu pasākumu darbības aprakstu un novērtēt to ietekmi uz neto SEG emisijām, nodarbinātību un dzīvotņu kvalitāti, izstrādāt pieeju lietotnes izveidei un veikt ietekmes uz tautsaimniecību novērtējumu atsevišķiem ZIZIMM mērķu sasniegšanas scenārijiem.
Izpētīt zirņiem būtiskos kaitēkļus un patogēnus, kā arī zirņu ietekmi uz augsni un pēcaugu ražu Latvijā. Mērķa sasniegšanai tiks īstenoti projekta anotācijā aprakstītie uzdevumi.
Uzturēt un attīstīt zemes funkcionālās izmantošanas modeli, lai aktualizētu tā vienādojumus un koeficientus, iekļautu zemes izmantošanas prognozēšanu lauku līmenī, integrēt modelī telpisko informāciju par citiem tradicionāliem bioresursu pārstrādes sektora datiem un organisko augšņu informāciju.
Novērtēt lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti, pamatojoties uz regulāri un sistemātiski iegūtiem ūdens kvalitātes (slāpekļa un fosfora savienojumi) monitoringa rezultātiem un hidroloģiskajiem novērojumiem.
Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma nodrošināt informāciju Latvijas valsts atskaites sagatavošanai par lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz iekšējo ūdeņu kvalitāti Nitrātu Direktīvas izpildes kontekstā
Novērtēt veģetācijas perioda hidroloģiskos apstākļus un ūdens kvalitāti izvēlētajos novadgrāvjos Latvijā. Pētījuma ietvaros iegūtie mērījumu rezultāti raksturos hidroloģiskos apstākļus un ūdens kvalitāti izvēlētajos novadgrāvjos, kuri atrodas visos minimāls noteces ģeomorfoloģiskajos rajonos, tādējādi varēs tikt apzināts ūdens līmenis un caurplūdums novadgrāvjos un buferjoslu ierīkošanas nozīme ūdens kvalitātes uzlabošanā veģetācijas periodā.
Izveidot ūdensnoteku (novadgrāvju) sateces baseinu automātiskās ģenerēšanās rīku, kas pielietojams lauksaimniecības zemēs ierīkojamo buferjoslu platuma noteikšanai atkarībā no ūdensnoteku (novadgrāvju) sateces baseina platības. Pētījuma rezultāti var tikt izmantoti buferjoslu platuma kritēriju noteikšanai Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.-2027. gadam ieviešanas ietvaros.
Eiropas zaļais kurss un Latvijas klimata politika nosaka ambiciozus SEG emisiju samazināšanas mērķus lauksaimniecībā un citos ar pārtikas ražošanu saistītajos sektoros. Lai šos mērķus sasniegtu, ir būtiski spēt precīzi aprēķināt SEG emisijas katra individuālā ražotāja produkcijai, sākot ar lauksaimniecības sektoru.
Veicināt aprites ekonomikas principu ieviešanu koka būvniecības nozarē, izstrādājot uzticamus instrumentus atkārtoti izmantojamās konstrukciju koksnes kvalitātes un drošības nodrošināšanai
