Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma mērķis ir Pārtikas patēriņa un pārtikas pagatavošanas pētījuma datu iegūšana ar sezonālo reprezentāciju.

Iegūt zināšanas par saulespuķu audzēšanas prakses iespējām, riskiem un saulespuķu hibrīdu produktivitāti Latvijas apstākļos, kā arī uzsākt mūsu klimatiskajiem apstākļiem piemērotu saulespuķu selekciju.

Savlaicīgas, reprezentatīvas un korektas lauksaimniecības un pārtikas produktu, kā arī ražošanas resursu tirgus informācija ir būtiska, lai spētu izvērtēt, analizēt un prognozēt norises nozarē.balstoties uz SUDAT datiem, AREI katru gadu, sagatavo lauku saimniecību darba ekonomiskās analīzes rezultātus, dodot ieskatu Latvijas komerciālo lauksaimniecības produkcijas ražotāju ienākumu veidošanā, to ietekmējošo faktoru novērtēšanā, attīstībā un finansiālās situācijas novērtēšanā.
Lai varētu novērtēt kādas lauksaimniecības produkcijas nozares pastāvēšanas iespējas un riskus, nepieciešams veikt detalizētu starppatēriņa sadalījumu pa nozarēm. Darbs metodikas izstrādē starppatēriņa vērtības aprēķināšanai lauksaimniecības nozarēm institūtā ir uzsākts un ir veikti aprēķini, bet nepieciešams turpinājums metodikas pilnveidošanā un rezultātu aprēķināšanai turpmākajiem gadiem. Balstoties uz šiem rezultātiem, ir izveikti aprēķini kritiskās situācijas novērtēšanai piena, olu, putnu gaļas, kviešu un rapšu ražošanā.

Izpētīt uzticēšanās līmeni un uzticēšanās virzītājspēkus valsts institūcijām OECD dalībvalstīs.

1. Veikt ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvu novērtējumu Taksonomijas regulējuma (Regulas 2020/852 un uz tās pamata EK pieņemto deleģēto aktu) kontekstā.
2. Veikt finanšu tirgus iespējamās ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvu novērtējumu Taksonomijas regulējuma kontekstā.
3. Izstrādāt rekomendācijas Latvijas lauksaimniecības nozarē Taksonomijas regulējuma kontekstā.

Rezultātu kopsavilkums tiks publicēti pēc to apstiprināšanas.
Visiem uzņēmumiem, kuri darbojas lauksaimniecības nozarē, projekta rezultātu kopsavilkums būs pieejams bez maksas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Veikt pētījumu, kura rezultātā ir novērtēta sadzīves atkritumu, t.sk. nešķirotu sadzīves atkritumu, dalīti savākto sadzīves atkritumu sastāvs, bateriju un akumulatoru atkritumu sastāvu īpaši izdalot “vieglo pārvietošanās līdzekļu baterijas” (turpmāk – LMT baterijas) un baterijas, kas ir elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu sastāvā, jeb “pārnēsājamās baterijas” atbilstoši regulas (ES) 2023/1542 definīcijām.

Pilnveidot monitoringa sistēmu cilvēkkapitāla attīstības politikas efektivitātes un progresa novērtēšanai Latvijā, lai sekmētu ekonomikas transformāciju uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, atbildot uz situācijas izmaiņām, izaicinājumiem un iespējām starptautiskajos tirgos un nodrošinot eksporta potenciāla kāpināšanu.

Apzināt patērētāju informētību par savām patērētāju tiesībām un noskaidrot patērētāju pieredzi iegādājoties preces un pakalpojumus.

Zemes kā resursa apsaimniekošanā ir iesaistītas vairākas nozares un katrai nozarei ir savas prioritātes zemes resursa apsaimniekošanas jomā. Līdzšinējā politikas plānošanas un ieviešanas prakse rāda, ka katrai nozarei mērķu sasniegšanā ir savas prioritātes, kam ir būtiska ietekme uz zemes kā resursa apsaimniekošanas ilgtspējību. Līdz ar to zemes apsaimniekošanas politikas kā plānošanas dokumenta izstrādē izšķiroša nozīme  ir ne tikai zemes izmantošanas potenciāla novērtēšanai un attīstības prognozēšanai, izvērtējot nozaru īstenotos un plānotos mērķus, bet arī nodefinēt rādītājus, kas ļautu novērtēt zemes izmantošanu no tās ilgtspējas aspekta.

Tāpēc politikas plānošanas dokumenta formātā ir nepieciešams noteikt tās ilgtspējīgas zemes apsaimniekošanas un pārvaldības rādītājus noteiktam periodam. Šie rādītāji ir izvērtējami un pārskatāmi ar noteiktu regularitāti ar skaidri definētiem kritērijiem par vērtībām, kuru pārsniegšanas vai nesasniegšanas rezultātā ir obligāti veicami grozījumi ar zemes izmantošanu saistīto nozaru plānošanas dokumento

Pētījuma mērķis- izstrādāt priekšlikumus makro rādītāju monitoringa sistēmai zemes izmantošanas ilgtspējības novērtēšanai, kas būtu izvērtējami un pārskatāmi ar noteiktu regularitāti ar skaidri definētiem kritērijiem un vērtībām, kas nepieciešami, lai nodrošinātu zemes efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu.

Izvērtēt iespējamu neapzinātu ĢMO izplatību Latvijas vidē, sniegt analīzi par Latvijā pieejamajām vides monitoringa programmām, kā arī izstrādāt rekomendācijas esošo vides monitoringa programmu un sēklu/augu pavairošanas materiāla monitoringa programmas pielāgošanai ĢMO vispārīgās uzraudzības veikšanai saistībā ar vides riska novērtējumu un bāzes līniju noteikšanu.
Projekta mērķa realizācija nodrošinās Latvijas gatavību nākotnē izvērtēt ģenētiski modificētu augu audzēšanas ietekmi uz Latvijas vidi un dabas bioloģisko daudzveidību un dažādiem šo jomu zinātniskajiem aspektiem.

Datu harmonizēšanas un validēšanas pieejas izstrādāšana, tādejādi uzlabojot aprēķinus Rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas (RPPI) sektora Šķīdinātāju apakšsektorā (šķīdinātāju izmantošana mājsaimniecības nolūkiem, tostarp fungicīdi, pārklājumi, attaukošana, ķīmiskā tīrīšana, ķīmiskie produkti, drukāšana un citu šķīdinātāju un produktu izmantošana), lai šos aktivitāšu datus varētu izmantot siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizācijas un prognožu precizitātes uzlabošanai.

Pētījuma mērķi ir noskaidrot sabiedrības izpratnes līmeni un toleranci pret finanšu noziegumiem, par Finanšu izlūkošanas dienesta darbību kontekstā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, izzināt iedzīvotāju viedokli par iemesliem izvēlei par labu finanšu pakalpojumiem ārvalstīs, noskaidrotu Latvijas sabiedrības attieksmi pret kriptovalūtu un ar to saistītajiem riskiem.

Pētījuma mērķis ir izstrādāt pierādījumos balstītus priekšlikumus valsts finansēta psiholoģiskā atbalsta pakalpojuma nodrošināšanai bērniem ar smagām saslimšanām vai invaliditāti Latvijā, lai uzlabotu viņu un viņu ģimeņu psihoemocionālo labizjūtu. Pētījumā analizēta Latvijā pieejamo psiholoģisko pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, kā arī salīdzināta Zviedrijas un Īrijas pieredze šajā jomā.

Latvijas enerģētiskās attīstības potenciāla izvērtēšana un attīstības scenāriju noteikšana.

Pētījuma mērķis  ir izvērtēt nepieciešamību un iespēju veidot valsts drošības rezerves piedevai, ko lieto transportlīdzekļos dīzeļdzinēju izplūdes gāzu neitralizācijai.

Noskaidrot Latvijas mazākumtautību iedzīvotāju sabiedrisko mediju lietojuma mērķus un kā šī iedzīvotāju grupa uzskata, kā sabiedriskajiem medijiem būtu jāīsteno Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktais vispārējais stratēģiskais mērķis, kā arī tās viedokli, kā sabiedriskajiem medijiem jānodrošina mazākumtautību satura veidošanu sabiedrisko mediju programmās un pakalpojumos

Lai nemainītu pelēko vilku Canis lupus sugas aizsardzības plāna (SAP) pamatnostādnes pirms tā termiņa beigām, pētījuma mērķis ir pamatot adaptīvu vilku populācijas apsaimniekošanas sistēmu, kas kalpotu kā starptautisko tiesisko saistību un SAP pamatprasību izpildei, tā arī konfliktu mazināšanai un situācijas efektīvākai kontrolei.

Veikt Pelēkā vilka sugas aizsardzība plānā paredzētos pētniecības pasākumus saistībā ar šo dzīvnieku nozīmi medību saimniecībā un to ierobežotas izmantošanas iespējamību, sniedzot datus populācijas stāvokļa novērtēšanai.

Veikt pētījumu un uz tā pamata izstrādāt rokasgrāmatu, kurā tiktu apkopoti ģeosintētisko materiālu pielietojumu veidi autoceļu būvdarbos un iekļautas vadlīnijas šādu risinājumu projektēšanai.

Zināšanas par jaunaudžu struktūru – koku augstums, audzes biezums, piemistrojums pameža un sīkkrūmu klātbūtne – rada priekšnosacījumus rekomendācijām par sekmīgāku jaunaudžu un arī pārnadžu populāciju apsaimniekošanu, ņemot vērā pārnadžu populāciju blīvumu un reģionālos aspektus Latvijā, lai mazinātu koku bojājumus un nodrošinātu efektīvāku jaunaudžu apsaimniekošanu saimnieciskajos mežos.

Nodrošināt aktuālu informāciju par sabiedrības apmierinātības līmeni ar tiesu darbu.

Izpētīt, kāda ir diskriminācijas jēdziena un tās kritēriju pieminējumi Latvijas drukātajos un interneta medijos latviešu, krievu un angļu valodā no 2022.gada 1.janvāra – 2024.gada 30.jūnijam.

Uzzināt sabiedrības viedokli un situācijas novērtējumu mājsaimniecību lietotāju vidū par Ministrijas pārraudzībā esošajiem jautājumiem. Aptaujas rezultāti tiks izmantoti publiskajā komunikācijā, kā arī darbam – izstrādājot dažādus informatīvos materiālus, ziņojumus u.tml.

Noskaidrot personu ar invaliditāti viedokli par personu ar invaliditāti situāciju Latvijā, salīdzināt ar iepriekšējiem rezultātiem un izdarīt secinājumus