Pētījumu un publikāciju datubāze
Meklēšanas parametri
Rezultāti
datums
datums
Veikt Latvija saimniecību un komerciālo saimniecību struktūras analīzi
Nodrošināt līdzfinansējumu 10% apmērā saņemtajam Eurostat granta finansējumam ES statistikas sistēmu pilnveidošanai – datu kvalitātes uzlabošanai un lauksaimniecības statistikas vākšanas modernizēšanai.
Veikt Latvijas zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektora klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamo darbību siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mazināšanai un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes veicināšanai meža apsaimniekošanā sociāli ekonomisko vērtējumu.
Sniegt uz datiem balstītu zinātnisku novērtējumu un konsultācijas Zemkopības ministrijai par Eiropas Komisijas izstrādātiem dokumentu projektiem, kas skar meža nozari un ir sagatavoti Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 ieviešanai un Eiropas Savienības meža stratēģijas 2030 ieviešanai.
Pētījums analizē meža attīstību vairākās jomās, apvienojot divus skatījumus uz objektu. Pirmajā daļā meža telpiskās struktūras pētītas laika gaitā, otrajā – mežaudžu struktūra un izmaiņas laikā, izmantojot vēsturiskus un aktuālos datus.
Nodrošināt ERA-NET ForestValue apstiprināta pētījuma Assess4EST īstenošanu Latvijā.
1. Izstrādāt ieteikumus un kritērijus līdzvērtīgu laukaugu šķirņu saraksta izveidei.
2. Izveidot laukaugu šķirņu izmēģinājumu datu bāzes modeli Latvijā.
3. Izstrādāt priekšlikumus atļauju izsniegšanas samazināšanai.
Pilnveidot aramzemju un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmu 2021.–2030. gada SEG emisiju mazināšanas saistību kontekstā, kā arī pilnveidot metodes SEG emisiju un CO2 piesaistes aprēķiniem zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektorā, virzoties uz augstākā līmeņa aprēķinu metodēm visu oglekļa krātuvju ziņošanai un precīzākai darbību datu raksturošanai.
Veikt meža ieguldījuma novērtējumu Latvijas nacionālā kopprodukta aprēķinā 2022. gadam, ņemot vērā Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas ietvaros izstrādāto metodiku, aprēķinu modeļa izstrāde un tā nodošana, kā arī nepieciešamo pielāgojumu identificēšana metodikā, un 2021. gada vērtību korekcija.
Sabiedriskās domas pētījums tiks veikts, lai spētu izstrādāt mērķētas aktivitātes sabiedrības izpratnes uzlabošanai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, to saistību ar konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, šādu nodarījumu sekām tautsaimniecībai.
Lai noskaidrotu sabiedrības izpratnes līmeni un toleranci pret finanšu noziegumiem, izglītotu iedzīvotājus par Finanšu izlūkošanas darbību kontekstā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) novēršanu un apkarošanu, noskaidrotu sabiedrības uzticēšanās līmeni Finanšu izlūkošanas dienestam un citām iesaistītajām institūcijām NILL novēršanā, izzinātu iedzīvotāju viedokli par iemesliem izvēlei finanšu pakalpojumiem ārvalstīs, vērstu sabiedrības uzmanību uz finanšu noziegumu problemātikas aktualitāti, kā arī lai plānotu iedzīvotāju izglītošanas kampaņas, nepieciešams īstenot iepirkumu cenu aptaujas veidā, iegādājoties sabiedriskās domas aptaujas / pētījuma pakalpojumu.
Izzināt klientu apmierinātību ar Nacionālā veselības dienesta sniegtajiem pakalpojumiem un līgumpartneru vērtējumu par sadarbību ar Nacionālo veselības dienestu.
Veikt profilakses un agrīnās intervences programmas KiVa monitoringa pētījumu par pāridarījumu izplatību vispārizglītojošo skolu 1.–9. klašu
skolēnu vidū un veicināt uz pētījumu rezultātiem balstītu agrīnā preventīvā atbalsta sistēmas attīstību Latvijā.
Sekot ūdensputnu sugu sastāva un skaita izmaiņām ūdensputnu ligzdošanai potenciāli piemērotajās vietās Rīgas brīvostā un veicināt dabas daudzveidības saglabāšanu ostas teritorijā
Uzzināt sabiedrības viedokli un situācijas novērtējumu mājsaimniecību lietotāju vidū par Ministrijas pārraudzībā esošajiem jautājumiem. Aptaujas rezultāti tiks izmantoti publiskajā komunikācijā, kā arī darbam – izstrādājot dažādus informatīvos materiālus, ziņojumus u.tml.
Izstrādāt vadlīnijas, kas balstoties uz tehniski un ekonomiski pamatotiem kritērijiem noteiktu vienveidīgu sabiedriskā transporta pieturvietu aprīkošanas līmeņus valsts autoceļu tīklā.
Noteikt piemērotākos mašīnmācības modeļus un to pielietojuma scenārijus ekonomisko un finanšu noziegumu atklāšanā, balstoties uz Finanšu izlūkošanas dienesta pieejamajiem datu avotiem un darbības mērķiem
Sagatavot analītisku materiālu par Latvijas valsts/sabiedrības ideoloģiju un vērtībām un valstiskuma izpratnes nostiprināšanu
Izstrādāt pētījumu, kurā veikts fiskālajai plānošanai izmantoto Finanšu ministrijas makroekonomisko un budžeta prognožu ex-post izvērtējums.
Noskaidrot kariesa, citu zobu cieto audu patoloģiju un periodonta slimību izplatību, smaguma pakāpi un to ietekmējošos faktorus Latvijas pusaudžiem 12 un 15 gadu vecuma grupās
Veikt pētījumu par Latvijas nacionālo mediju tirgu un auditoriju, izpētot:
- Nacionālo elektronisko mediju tirgu Latvijā;
- Nacionālo drukāto mediju tirgu Latvijā;
- Nacionālo mediju auditoriju.
Noskaidrot, cik lielā mērā iedzīvotāji uzticas tiesām, kāda ir attieksme pret attālinātajām tiesas sēdēm, vai iedzīvotāji ir gatavi izmantot alternatīvus strīda risināšanas veidus, kur iedzīvotāji ieguvuši informāciju par tiesu darbu pēdējo 3 gadu laikā.
Aprēķināt izmaksu optimālos līmeņus izvēlētajām references ēkām, salīdzināt rezultātus ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kas ir spēkā uz doto brīdi attiecībā uz ēku energoefektivitāti, un sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu pilnveidošanai ēku energoefektivitātes jomā.
Noaidrot, ko strādājošie sagaida no savas darbavietas, un apzināt pievilcīgākos darba devējus Latvijā, kā arī veikt darba devēja izvēles kritēriju un “Latvijas autoceļu uzturētājs” darba devēju tēla izpēti.
Pētījuma mērķis ir apzināt datu ieguves procesa un uzskaites nepilnības Centrālās statistikas pārvaldes datu veidlapā “Pārskats par P&A darbu izpildi uzņēmējdarbības sektorā “2-pētniecība”” (turpmāk – veidlapa), identificējot nepieciešamos uzlabojumus un izvērtējot papildu datu ieguves iespējas, izstrādāt ieteikumus datu ieguves un uzskaites uzlabošanai veidlapā, lai uzlabotu no uzņēmumiem (respondentiem) iegūto datu kvalitāti par P&A un samazinātu respondentu noslodzi veidlapas aizpildīšanā un izmaksas statistikas datu iegūšanā, vienlaicīgi veicinot datu pilnīgāku atspoguļošanu Latvijas statistikā.