- Bioloģiskās audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai veikt auzu šķirņu selekcijas materiāla līniju novērtēšanu, lai atlasītu audzēšanas un izmantošanas veidam Latvijā piemērotāko materiālu.
- Veidot kartupeļu selekcijas programmas ietvaros selekcijas materiāla sākotnējās audzētavas, veikt kartupeļu selekcijas klonu novērtēšanu pēc audzēšanai un
izmantošanas veidam nozīmīgām pazīmēm integrētajai un bioloģiskajai saimniekošanai; - Veikt lauka pupu selekcijas materiāla līniju izvērtēšanu, lai izveidotu jaunas Latvijas apstākļiem un patērētāju prasībām piemērotas šķirnes bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai.
Pētījumu un publikāciju datubāze
Meklēšanas parametri
Rezultāti
datums
datums
Veikt selekcijas materiāla novērtēšanu 2023. gadā integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai (auzām, kartupeļiem, liniem, kaņepēm, pupām, zirņiem, rudziem, tritikālei, vasaras un ziemas kviešiem/ miežiem
NAP2027 mērķu rādītāju iegūšana – lepnums par piederību Latvijai, iesaistīšanās sabiedriskajās organizācijās, iedzīvotāju pilsoniskā uzticēšanās arodbiedrībām/NVO, medijpratības pieredze, apmierinātība ar to, kā darbojas demokrātija, iedzīvotāju uztvere par iespēju ietekmēt Saeimas un valdības darbu, politiskās uzticēšanās indekss, uzticēšanās tiesībaizsardzības sistēmai.
Pētījuma mērķis ir iegūt zināšanas par saulespuķu audzēšanas prakses iespējām, riskiem un saulespuķu hibrīdu produktivitāti Latvijas apstākļos, kā arī uzsākt mūsu klimatiskajiem apstākļiem piemērotu saulespuķu selekciju.
Izpētes mērķis ir noskaidrot racionālāko galvenās valsts nozīmes mikromobilitātes infrastruktūras trases novietojumu posmā Ķegums-Rīga.
Radīt jaunas zināšanas, pieejas un metodes par efektīvu zemes resursu izmantošanu atbilstoši sociālajiem, ekonomiskajiem, ētiskajiem un klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem Latvijā.
Latvijas izcelsmes laukaugu genofonda saglabāšana lauka un in vitro kolekcijās.
Noskaidrot viedokļu līderu attieksmi pret Valsts kontroli un Valsts kontroles darbības vērtējumu.
Izpētīt informatīvo telpu Latgalē, padziļināti pētot auditoriju kartējumu Daugavpilī un datus skatot plašākā Latgales kontekstā.
Sadarbības rezultātu izvērtēšana un jauna sadarbības modeļa noteikšana
Valsts pārvaldes klientu apmierinātības pētījums kopš 2015. gada ir ikgadējs sabiedriskās domas pētījums, kura laikā tiek noskaidrots Latvijas iedzīvotāju apmierinātības līmenis, vērtējot valsts pārvaldes iestāžu darbu, kā arī tiek mērīta iedzīvotāju attieksme pret valsts pārvaldi kopumā.
Noskaidrotu jaunaudzēs esošo elementu (piemistrojums, pamežs, sīkkrūmi) ietekmi uz briežu dzimtas dzīvnieku radīto bojājumu sastopamību audzes mērķsugai (priedei, apsei vai eglei). Kā izpētes objekti izmantotas audzes no “Briežu dzimtas bojājumu monitoringa” (Nacionālais meža monitorings), kurās papildus ievākti dati par sīkkrūmu stāvokli un lapu koku un krūmu vasaras apkodumu intensitāti.
Atvieglot būvniecības administratīvo procesu, novērst administratīvus šķēršļus un veicināt plašāku rūpnieciski ražotu ēku būvniecību.
Pētījumu programmas mērķis – sagatavot zinātnisku pamatojumu, informatīvo bāzi un metodoloģisku pieeju Latvijas ainavu potenciāla novērtēšanai un ilgtspējīgai pārvaldībai
Noskaidrot klientu apmierinātību ar VZD pakalpojumiem (pakalpojumu grupām) un to kvalitātes līmeni, pakalpojumu aprakstiem un to kvalitātes līmeni, kā arī tiešās klientu apkalpošanas kvalitāti
Veikt Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru (turpmāk – Centri) darbības procesu un prakses analīzi – izpēti, kā tiek īstenots darbs ar ģimenēm, nostiprinot analīzes gaitā konstatēto ar padziļinātām sarunām ar Centru sadarbības partneriem, identificējot un analizējot problēmsituācijas, sagatavojot secinājumus un ieteikumus metodisko materiālu pilnveidei, t.sk. norādot uz nepieciešamajiem precizējumiem metodiskajos materiālos, īpaši sadarbības procesos starp iesaistītajām sadarbības institūcijām, lai uzlabotu Centru līdzšinējo darbu.
Noskaidrot dažādu sociālemocionālo, uzvedības un citu attīstības risku izplatību bērnu vecumā no 1 līdz 6 gadiem Bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplekta (BAASIK) standartizācijas izlases kontekstā.
Veikt pētījumu par bērnu ārpusģimenes aprūpes un adopcijas sistēmas pilnveides iespējām, identificējot sistēmas trūkumus, veicot ārvalstu labās prakses analīzi un sniedzot priekšlikumus sistēmas pilnveidei.
Sistēmiski izvērtēt, vai tehnisko palīglīdzekļu (TPL) pakalpojums pēc būtības esošajā dizainā un finansējuma ietvarā ir atbilstošs klientu vajadzībām un sasniedz normatīvajos aktos TPL pakalpojuma īstenošanai noteikto mērķi. Pētījuma uzdevums ir saņemt neatkarīgu vērtējumu par esošās sociālo pakalpojumu sistēmas ietekmi uz klienta dzīves kvalitāti, atgriešanos darba tirgū, sociālo iekļaušanos utt. Pētījuma ieviešanai ir būtiska loma TPL pakalpojuma reformas attīstībā, valsts finansētā pakalpojuma TPL nodrošināšanā, izmaksu efektivitātes uzlabošanā un efektīva, personām ar funkcionēšanas traucējumiem piemērota kvalitatīva TPL pakalpojuma finansēšanā.
Noskaidrot iedzīvotāju individuālo, kā arī sabiedrības un valsts noturību Krievijas brutālā kara Ukrainā kontekstā.
Izpētīt in situ audzēto augu ģenētisko resursu situāciju Latvijā, identificējot vērtīgus ģenētisko resursu paraugus.
2023. gadā Valsts kanceleja sadarbībā ar biedrību “Latvijas Lauku forums” organizēja sarunas ar cilvēkiem visā Latvijā par uzticēšanos, izmantojot “Dialoga apļu” metodi. Dialoga apļi par uzticēšanās tēmu notika 20 Latvijas vietās – ciemos, pagastos un pilsētās – sadarbībā ar vietējām kopienām, vietējām rīcības grupām, biedrībām, uzņēmējiem, izglītības iestādēm un pašvaldībām. No 2023. gada 6. septembra līdz 4. oktobrim Latvijā notika 26 dialoga apļi, un tajos piedalījās vairāk nekā 200 dalībnieku, pārstāvot dažādu vecumu, dzimumu un tautību iedzīvotājus. Plašāka infomācija Ministru kabineta tīmekļvietnē – https://www.mk.gov.lv/lv/dialoga-apli.
“Dialoga apļu” jeb taimauta metode attīstījusies Somijā, lai pilnveidotu prasmes sarunāties un uzklausīt vienam otru, veicināt piederības sajūtu un pārliecību, ka ikviens ir vērtība un var ietekmēt norises valstī un sabiedrībā.
Izveidot indikatīvu rādītāju par Latvijas sabiedrības saliedētības līmeni. Ņemot vērā Sabiedrības integrācijas fonda stratēģiskos mērķus 2020.-2024. gadam, kuri nosaka aktivitātes līdzdalības, saliedētības un stipras informatīvās telpas, stipru ģimeņu un iekļaujošas vides virzienos, indikatīvā rādītāja par Latvijas sabiedrības saliedētības līmeni mērķis ir konstatēt Sabiedrības integrācijas fonda un citu institūciju darbības rezultātu sabiedrības saliedētības veicināšanā.
Ziņojums “Pētījums par vardarbības ģimenē un vardarbības pret bērnu datu monitoringa sistēmas izveidi” ietver vardarbības mazināšanā iesaistīto dienestu un institūciju uzkrāto administratīvo datu analīzi par dažādu vardarbības formu izplatību ģimenē un vardarbībā pret bērnu. Tāpat ir veikta padziļināta Latvijā veikto pētījumu datu un starptautisko rekomendāciju analīze un izvērtējums, lai uzlabotu turpmāko vardarbības pētījumu kvalitāti, kas iekļauta monitoringa sistēmā.
Pamatojoties uz šo datu kopumu, kā arī padziļinātajām intervijām ar speciālistiem, kas darbojas vardarbības izplatības mazināšanas jomā, speciālistu aptauju un fokusa grupu rezultātiem, ziņojumā apkopoti būtiskākie vardarbības mazināšanas pasākumu ietekmes rādītāji, ar kuru palīdzību ir iespējams izvērtēt situācijas dinamiku un intervences mehānismu efektivitāti.
Ziņojumā piedāvāts un pamatots arī galveno sabiedrības drošības sajūtas un informētības rādītāju kopums, kas parāda sabiedrības uzticēšanos valsts un pašvaldības iestādēm vardarbības jautājumu risināšanā un izmaiņas sabiedrības izpratnē un tolerancē pret vardarbību.
Veicot Baltijas valstu piena produktu tirgus izpēti un tirdzniecības plauktu auditu, tai skaitā, mazumtirgotāju līdzdalības analīzi, veicināt piena produktu ilgtspējīga patēriņa un ražošanas attīstību.
