Pētījumu un publikāciju datubāze

Aktualizēt informāciju, kas nepieciešama dzīvnieku vienību aprēķināšanai lauksaimniecības politikas veidotājiem, dzīvnieku turētājiem, lopkopības speciālistiem, pētniekiem un citiem interesentiem.

Datu ieguve, apkopošana un novērtēšana no izlases saimniecībām, šo datu tālāka izmantošana SEG un amonjaka emisiju aprēķinu modeļos. Noteikt SEG emisiju līmeni Latvijā audzētiem lauksaimniecības dzīvniekiem (slaucamās govis, gaļas liellopi, aitas, kazas, cūkas, putni, zirgi) dažādos saimniekošanas apstākļos. Izvērtējot iegūtos rezultātus, izstrādāt ieteikumus SEG un amonjaka samazinoša (vai neitrālu) saimniekošanas modeļa izvēlei.

Pētījuma mērķis ir uzturēt un attīstīt Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeli (LASAM) nozares attīstības rādītāju prognozēšanai, aktualizēt LASAM modeļa datus un algoritmus.

Projekta rezultātā tiks sagatavota atskaite ar lauksaimniecības sektora prognozēšanas rezultātiem (platības, dzīvnieku skaits, ražošana, sociālekonomiskā ietekme, atbalsta maksājumi, kūtsmēsli, pesticīdi, SEG emisijas). Nepieciešamības gadījumā tiks nodrošināta zinātniskā komunikācijas ar Eiropas Komisijas ekspertiem par References scenārijiem 2050. gadam (RefScen2050).

Projekta rezultāti ir izmantojami politikas veidošanai, modelējot lauksaimniecības nozares attīstību un SEG emisijas. Rezultāti ir izmantojami politikas plānošanai un SEG emisiju mazinošo pasākumu ietekmes novērtējuma veikšanai.

Iegūt datus par Eiropas tumšās medus bites vietējās populācijas ģenētisko materiālu Latvijas dabā un bišu dravās, kas sniegs priekšstatu par bišu ģenētisko materiālu Latvijā un dos iespēju papildināt Eiropas tumšās (Latvijas vietējās) bites ģenētisko resursus un  tos saglabāt.

Izanalizēt pieejamās lauksaimniecības prakses klimata pārmaiņu mazināšanai, kas izmantojamas Latvijas lauku saimniecībās, un aktualizēt Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu robežsamazinājuma izmaksu līkni (MACC).

Sakarā ar klimata pārmaiņām kāpostu cekulkodei (Plutella xylostella) mainās voltīnisms, pastāv iespēja, ka pieaug paaudžu skaits, kas attīstās gada laikā, līdz ar to arī postīgums. Lai izstrādātu ierobežošanas stratēģiju, ir nepieciešami kukaiņa fenoloģijas pētījumi.

Izstrādāt un aprobēt integrētu augsnes monitoringa indikatoru sistēmu augsnes veselīguma ilgtermiņa izmaiņu, kā arī augsnes degradācijas risku apzināšanai un novērtēšanai intensīvas lauksaimniecības apstākļos, lai piemērotu atbilstošus ilgtspējīgus augsnes apsaimniekošanas pasākumus Zemgales līdzenuma etalonteritorijas piemērā LBTU Lauksaimniecības un pārtikas tehnoloģijas fakultātes mācību un pētījumu saimniecībā (MPS) “Pēterlauki” ilgtermiņa pētījumu nodrošināšanai saistībā ar ES Augsnes uzraudzības (monitoringa) un ilgtspējas (noturīguma) direktīvas ieviešanu nākotnē Latvijā.

Projekts ir Latvijas ieguldījums Horizon 2020 projekta INCREASE (https://www.pulsesincrease.eu/) realizācijā. Kopējais projekta mērķis ir uzlabot augu ģenētisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu, uzlabojot pārtikas pākšaugu ģenētisko resursu statusu. Izstrādājot efektīvus un iedarbīgus saglabāšanas rīkus un metodes, ko varētu izmantot visa veida ģenētiskajiem resursiem, kā arī veicināt agrobioloģisko daudzveidību un tās izmantošanu Eiropā un ārpus tās.

Apkopot pieejamo informāciju par esošo AAL lietojumu dažādās kultūraugu grupās un salīdzināt to pret projekta izmēģinājuma datiem, lai prognozētu AAL lietojuma potenciālo samazinājumu uz ražas izmaiņām, kā arī informēt sabiedrību par to, ka, ievērojot labās lauksaimniecības principus, vides riski tiek mazināti vairākkārtīgi.

Izvērtēt un uzlabot lauksaimniecības dzīvnieku (liellopu, aitu, kazu, cūku) vakcinācijas sistēmu, lai samazinātu infekcijas slimību izplatību, optimizētu antimikrobiālo līdzekļu lietošanu un mazinātu antimikrobiālās rezistences attīstības risku.

Viens no galvenajiem hidroloģiskā režīma atjaunošanas izaicinājumiem ir izpratne par to, kā mainīsies ūdens līmenis ainavā. Tā kā hidroloģiskā režīma atjaunošanas ietekme sniedzas ārpus mērķa teritorijas robežām, paaugstināts ūdens līmenis var skart apkārtējās zemes, negatīvi ietekmējot citus zemes īpašniekus un apsaimniekotājus un viņu saimnieciskās aktivitātes, īpaši lauksaimniecisko darbību.

Šis pētījums ietver visaptverošu hidroloģiskā režīma atjaunošanas kūdraugsnēs ietekmes novērtējumu, balstoties uz zinātniski pamatotiem aprēķiniem un modelēšanas pieejām.

Novērtēt herbicīdu lietojuma samazinājuma ietekmi uz kultūraugu ražu, nezāļu skaitu un sugu sastāvu atkarībā no augu maiņas, kā arī tā potenciālo ietekmi uz CO2 emisiju izmaiņām.

Noskaidrot augu aizsardzības līdzekļos (AAL) esošo darbīgo vielu ietekmi uz vidi, ūdeni un pārtikas kvalitāti, kā arī pētīt AAL drošu un ilgtspējīgu izmantošanu.

Lai samazinātu eitrofikācijas izpausmes Baltijas jūrā un sasniegtu izvirzītos ūdens kvalitātes mērķus, 2021. gadā atjaunotajā HELCOM Baltija jūras rīcības plānā kaļķošana un ģipša izkliede ir minēta kā viens no pasākumiem, kas uzlabo augsnes struktūru un stabilitāti mālainās augsnēs, samazina fosfora savienojumu zudumus no lauksaimniecības zemēm (https://helcom.fi/media/publications/Baltic-Sea-Action-Plan-2021-update.pdf). Izvēlētās pētījuma tēmas aktualitāti pastiprina 2020. gadā prezentētās Eiropas Savienības stratēģijas “No lauka līdz galdam” (Farm to Fork) saturs, kas ir Eiropas zaļā kursa (European Green Deal) reformu sastāvdaļa. Viens no nozīmīgākajiem stratēģijā izvirzītajiem mērķiem ir samazināt augu barības vielu zudumus par 50%, turklāt nodrošinot, ka netiek pazemināta augsnes auglība, kā arī samazināt mēslošanas līdzekļu lietošanu līdz 2030. gadam vismaz par 20%. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte speciālistu sagatavotajā bukletā apkopota informācija par augsnes kaļķošana agronomiskajiem, ietekmes uz vidi un saimniecības ekonomikas aspektiem (https://www.llu.lv/sites/default/files/files/lapas/Skabu-augsnu-kalkosana.pdf).

Novērtēt dažādu augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma devu izmantošanas ietekmi uz ūdens kvalitāti, augsnes agroķīmisko sastāvu un kultūraugu ražu raksturojošiem parametriem.

Iegūt starptautiski salīdzināmu informāciju par alkohola, tabakas, elektronisko un citu alternatīvo smēķēšanas produktu un narkotisko vielu lietošanu, kā arī sociālo tīklu, datorspēļu un azartspēļu izmantošanas izplatību 15–16 gadus vecu Latvijas vispārizglītojošo skolu skolēnu vidū 2024. gadā

Izvērtēt alternatīvās kaitīgo organismu ierobežošanas metodes, lai samazinātu sintētisko augu aizsardzības līdzekļu lietojumu auzu un rudzu sējumos, vienlaikus iegūstot augstas kvalitātes ražu. Pētījuma rezultātus praktiski varēs pielietot integrētie un bioloģiskie audzētāji, konsultanti, kā arī citi lauksaimniecības nozares pārstāvji

Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2021.–2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējuma mērķis ir novērtēt pamatnostādņu īstenošanu laika periodā no 2021. līdz 2024. gadam.

Iegūt klientu vērtējumu par Valsts zemes dienesta sniegtajiem pakalpojumiem 2025. gadā.

Izvērtēt Latvijas iedzīvotāju informētību, attieksmi un uzvedību, iegādājoties pārtikas produktus, īpašu uzmanību pievēršot iniciatīvai “Zemo cenu grozs”,kā arī Latvijā audzētiem un ražotiem pārtikas produktiem.
Pētījuma ietvaros:
-tiek analizēta sabiedrības informētība un viedoklis par “Zemo cenu grozu”;
-tiek pētīti iepirkšanās paradumi pārtikas produktu iegādē Latvijā;
-tiek vērtēta attieksme pret Latvijā ražotiem pārtikas produktiem.
Papildus, ņemot vērā rezultātu struktūru pētījums ļauj identificēt pārtikas iegādes paradumu izmaiņas, izvērtēt“Zemo cenu groza” izmantošanu un novērtējumu, kā arī analizēt vietējo produktu nozīmi un uztverto pieejamību/kvalitāti.

Veikt sabiedrības domas izpēti par mediju un žurnālistu lomu un drošības nozīmi demokrātijai.

Izstrādāt Latvijas kontekstam atbilstošu integrācijas pasākumu konceptu, metodoloģiju un pamatprogrammas saturu kultūrorientācijas kursu īstenošanai par dzīvi Latvijā, lai veicinātu jaunpienācēju veiksmīgāku iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, iesaistot dažādu jomu ekspertus un mērķa grupas pārstāvjus.

Sagatavot un nodot informāciju Latvijas lēmumu pieņēmējiem un ieinteresētajām pusēm par senajiem mežiem un vecām mežaudzēm, kā arī gudrās mežsaimniecības dzīvo laboratoriju ES Bioloģiskas daudzveidības stratēģijas un klimata politiku prasību kontekstā.

2. posms (2025. gads). Izstrādāt kontroles sistēmu, kas ļautu izlases veidā (vai pēc nepieciešamības) pārliecināties par meža cūku faktiskā skaita un populācijas blīvuma atbilstību ĀCM uzraudzības un apkarošanas stratēģijā noteiktajam mērķim.

Pētījuma mērķis ir izpētīt esošo stāvokli un piedāvāt risinājumus lauku ainavu elementu uzskaitē un raksturošanā, apzināt dažādās datu bāzēs uzkrāto datu kvalitāti un pielietojamību attīstības tendenču monitoringam un novērtēšanai.