Pētījumu un publikāciju datubāze

Sagatavots un Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību”, kurā identificēti desmit galvenie valsts mikromobilitātes infrastruktūras maršruti.

Secīgi informatīvais ziņojums paredz veikt šiem maršrutiem trases priekšizpēti, lai noskaidrotu optimālo mikromobilitātes infrastruktūras novietojumu, aptuvenās izmaksas, papildus nepieciešamās zemju vienības, iespējamos sarežģījumus utml.

Ņemot vērā šos mērķus un uzdevumus ir izstrādāts izpētes projekts  “Galvenās valsts nozīmes mikromobilitātes infrastruktūra posmā Dobele-Rīga”.

Sagatavots un Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību”, kurā identificēti desmit galvenie valsts mikromobilitātes infrastruktūras maršruti.

Secīgi informatīvais ziņojums paredz veikt šiem maršrutiem trases priekšizpēti, lai noskaidrotu optimālo mikromobilitātes infrastruktūras novietojumu, aptuvenās izmaksas, papildus nepieciešamās zemju vienības, iespējamos sarežģījumus utml.

Ņemot vērā šos mērķus un uzdevumus ir izstrādāts izpētes projekts  “Galvenās valsts nozīmes mikromobilitātes infrastruktūra posmā Bauska-Rīga”.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju mediju lietošanas paradumus, konkrēti: 1. Latvijas iedzīvotāju mediju un satura lietošanas paradumus (kādus medijus, saturu, kādās platformās un kāpēc iedzīvotāji patērē/nepatērē, gatavība maksāt par mediju saturu, kas ir informācijas avoti sociālajos tīklos (ziņu portāli, draugi, influenceri), u.c.); 2. Latvijas iedzīvotāju medijpratību (paradumi informācijas pārbaudīšanā, medijpratības aktualitāte u.c.).

Veikt Eiropas valstu labās prakses piemēru analīzi, ietverot izglītības un atbalsta sistēmas regulējošo normatīvo aktu salīdzinošo analīzi par speciālo vajadzību noteikšanu un atbalsta piešķiršanu bērniem izglītības ieguves procesā valstīs, kuras ir pilnībā vai daļēji atteikušās no izglītojamo ar speciālām vajadzībām kategorizācijas noteiktās attīstības traucējumu grupās veidā, kas būtiski ierobežo izglītojamo izglītības ieguves iespējas un nākotnes izredzes.

Detalizētākā veidā apskatīt zaļo kursu – virzību uz klimatneitralitāti 2050.gadā, iezīmējot stratēģiskos investīciju virzienus eksporta potenciāla attīstībai un apzināt nākotnes tehnoloģijas un investīciju projektus Latvijai, kas stiprinātu visas tautsaimniecības attīstību.

Izvērtēt inflācijas ietekmi uz investīcijām un sagatavot priekšlikumus investīcijām produktivitātes veicināšanā.

Apsteidzošo indikatoru rīka izveide (t. sk. izmantojot alternatīvos datu avotus) attīstības tendenču analīzei un datos balstītu lēmumu pieņemšanai, kā arī priekšlikumu izstrāde sistemātiskas pieejas veidošanai datu analizē publiskajā sektorā.

Sagatavots un Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību”, kurā identificēti desmit galvenie valsts mikromobilitātes infrastruktūras maršruti. Secīgi informatīvais ziņojums paredz veikt šiem maršrutiem trases priekšizpēti, lai noskaidrotu optimālo mikromobilitātes infrastruktūras novietojumu, aptuvenās izmaksas, papildus nepieciešamās zemju vienības, iespējamos sarežģījumus utml. Ņemot vērā šos mērķus un uzdevumus ir izstrādāts izpētes projekts “Nacionālās nozīmes mikromobilitātes infrastruktūra posmā Saulkrasti-Rīga”.

Sagatavot pētījumu, kurā tiks analizēti Eiropas Savienībā (Beļģijā, Dānijā, Nīderlandē, Vācijā, Lietuvā un Igaunijā) un Apvienotajā Karalistē rīkotajos konkursos/izsolēs par tiesībām izmantot laukumu jūrā atkrastes vēja enerģijas iegūšanai noteiktie pretendentu kvalifikācijas un pieteikuma vērtēšanas kritēriji, lai izvirzītu priekšlikumus par konkursa nolikumā ietveramiem pretendentu kvalifikācijas un pieteikuma vērtēšanas kritērijiem atkrastes vēja enerģijas iegūšanai Latvijā.

Mērķis – ar dažādu metožu palīdzību izvērtēt aktuālo situāciju diskriminācijas jomā Latvijā, un, apzinot viedokļus par diskriminācijas
cēloņiem, riskiem un izaicinājumiem, identificētu galvenos iekļaujošas sabiedrības izveidi bremzējošos faktorus, kā arī rastu efektīvākos risinājumus šāda sabiedrības modeļa attīstīšanai.

Nolūkā veikt analītisku un datos pamatotu situācijas izvērtējumu, laika posmā no 2022. gada augusta līdz decembrim tika izzināts un analizēts sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļauto personu grupu viedoklis, noskaidrots darba devēju vērtējums situācijai, apzināta starptautiskā pieredze dažādības vadībā, kā arī iegūts dažādu jomu ekspertu skatījums un priekšlikumi uzlabojumiem.

Noskaidrot “Mežaparka” apmeklētāju apmierinātību.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot vēlētāju viedokli par dalību 2022. gada 1. oktobra 14. Saeimas vēlēšanās un ar vēlēšanu norisi saistītiem aspektiem. Pētījums sniedz informāciju arī par vēlētāju sociāldemogrāfisko raksturojumu.

Iegūt Latvijas eksportējošo uzņēmumu novērtējumu LIAA sniegto pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un atbilstībai mērķa grupas vajadzībām, kā arī identificēt diasporas lomu eksporta veicināšanās jomā.

Novērtēt darbinieku piesaistību Valsts kontrolei.

Sabiedriskās domas pētījums tika veikts, lai spētu izstrādāt mērķētas aktivitātes sabiedrības izpratnes uzlabošanai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, to saistību ar konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, šādu nodarījumu sekām tautsaimniecībai.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Valsts kontroli un informētību par Valsts kontroles revīzijām.

Veikt pētījumu par Latvijas reģionālo mediju tirgu un auditoriju, izpētot:

1. reģionālo elektronisko mediju tirgu Latvijā;
2. reģionālo laikrakstu tirgu Latvijā;
3. reģionālo mediju auditoriju.

Pētījuma mērķis bija apkopot datus par mazākumtautību organizāciju sektoru un īstenot šo organizāciju darbības analīzi.

Izvērtēt, kurās jomās un kādos aspektos nepieciešami uzlabojumi valsts pakalpojumu sniegšanā. Tāpat šie rezultāti sniedz ieskatu, kā mainījušies iedzīvotāju paradumi, izvēloties formātu saziņai ar valsts pārvaldi.

Novērtēt, vai vecākiem ar invaliditāti (I, II, III invaliditātes grupa) ir specifiskas vajadzības vai ierobežojumi savu bērnu aprūpei, kas ir atšķirīgi no pārējiem vecākiem, kuriem nav invaliditāte.

Uzvedības maiņas komunikācijas stratēģijas izstrāde Latvijas vēlētāju aktivitātes sekmēšanai. Reālistisku un īstenojumu risinājumu un priekšlikumu izstrāde, kas caur izpratnes un paradumu maiņu aktivizētu iedzīvotāju līdzdalību sabiedriskajā dzīvē – tajā skaitā vēlēšanās un vairotu uzticēšanos vēlēšanu procesa iznākumam.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret Latvijas Republikas prokuratūru, informētību par prokuratūras funkcijām un saskarsmes pieredzi ar prokuratūru.

Veikt pētījumu par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās Latvijas būvniecības nozarē, lai varētu efektīvāk plānot publisko būvniecības iepirkumu potenciālās izmaksas un novērtētu iespējamās cenu izmaiņas tuvākajos gados. Pētījums veikts par laika periodu no 2022. gada līdz 2026. gadam

Noskaidrot Konkurences padomes darbības, pieņemto lēmumu vērtējumu, apzināt uzņēmēju, juridisko biroju, pašvaldību un asociāciju informētības līmeni par konkurences politikas un tās īstenošanas jautājumiem