Pētījumu un publikāciju datubāze

Zemes kā resursa apsaimniekošanā ir iesaistītas vairākas nozares un katrai nozarei ir savas prioritātes zemes resursa apsaimniekošanas jomā. Līdzšinējā politikas plānošanas un ieviešanas prakse rāda, ka katrai nozarei mērķu sasniegšanā ir savas prioritātes, kam ir būtiska ietekme uz zemes kā resursa apsaimniekošanas ilgtspējību. Līdz ar to zemes apsaimniekošanas politikas kā plānošanas dokumenta izstrādē izšķiroša nozīme  ir ne tikai zemes izmantošanas potenciāla novērtēšanai un attīstības prognozēšanai, izvērtējot nozaru īstenotos un plānotos mērķus, bet arī nodefinēt rādītājus, kas ļautu novērtēt zemes izmantošanu no tās ilgtspējas aspekta.

Tāpēc politikas plānošanas dokumenta formātā ir nepieciešams noteikt tās ilgtspējīgas zemes apsaimniekošanas un pārvaldības rādītājus noteiktam periodam. Šie rādītāji ir izvērtējami un pārskatāmi ar noteiktu regularitāti ar skaidri definētiem kritērijiem par vērtībām, kuru pārsniegšanas vai nesasniegšanas rezultātā ir obligāti veicami grozījumi ar zemes izmantošanu saistīto nozaru plānošanas dokumento

Pētījuma mērķis- izstrādāt priekšlikumus makro rādītāju monitoringa sistēmai zemes izmantošanas ilgtspējības novērtēšanai, kas būtu izvērtējami un pārskatāmi ar noteiktu regularitāti ar skaidri definētiem kritērijiem un vērtībām, kas nepieciešami, lai nodrošinātu zemes efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu.

Izvērtēt iespējamu neapzinātu ĢMO izplatību Latvijas vidē, sniegt analīzi par Latvijā pieejamajām vides monitoringa programmām, kā arī izstrādāt rekomendācijas esošo vides monitoringa programmu un sēklu/augu pavairošanas materiāla monitoringa programmas pielāgošanai ĢMO vispārīgās uzraudzības veikšanai saistībā ar vides riska novērtējumu un bāzes līniju noteikšanu.
Projekta mērķa realizācija nodrošinās Latvijas gatavību nākotnē izvērtēt ģenētiski modificētu augu audzēšanas ietekmi uz Latvijas vidi un dabas bioloģisko daudzveidību un dažādiem šo jomu zinātniskajiem aspektiem.

Datu harmonizēšanas un validēšanas pieejas izstrādāšana, tādejādi uzlabojot aprēķinus Rūpniecisko procesu un produktu izmantošanas (RPPI) sektora Šķīdinātāju apakšsektorā (šķīdinātāju izmantošana mājsaimniecības nolūkiem, tostarp fungicīdi, pārklājumi, attaukošana, ķīmiskā tīrīšana, ķīmiskie produkti, drukāšana un citu šķīdinātāju un produktu izmantošana), lai šos aktivitāšu datus varētu izmantot siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizācijas un prognožu precizitātes uzlabošanai.

Pētījuma mērķi ir noskaidrot sabiedrības izpratnes līmeni un toleranci pret finanšu noziegumiem, par Finanšu izlūkošanas dienesta darbību kontekstā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, izzināt iedzīvotāju viedokli par iemesliem izvēlei par labu finanšu pakalpojumiem ārvalstīs, noskaidrotu Latvijas sabiedrības attieksmi pret kriptovalūtu un ar to saistītajiem riskiem.

Pētījuma mērķis ir izstrādāt pierādījumos balstītus priekšlikumus valsts finansēta psiholoģiskā atbalsta pakalpojuma nodrošināšanai bērniem ar smagām saslimšanām vai invaliditāti Latvijā, lai uzlabotu viņu un viņu ģimeņu psihoemocionālo labizjūtu. Pētījumā analizēta Latvijā pieejamo psiholoģisko pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, kā arī salīdzināta Zviedrijas un Īrijas pieredze šajā jomā.

Latvijas enerģētiskās attīstības potenciāla izvērtēšana un attīstības scenāriju noteikšana.

Pētījuma mērķis  ir izvērtēt nepieciešamību un iespēju veidot valsts drošības rezerves piedevai, ko lieto transportlīdzekļos dīzeļdzinēju izplūdes gāzu neitralizācijai.

Noskaidrot Latvijas mazākumtautību iedzīvotāju sabiedrisko mediju lietojuma mērķus un kā šī iedzīvotāju grupa uzskata, kā sabiedriskajiem medijiem būtu jāīsteno Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā noteiktais vispārējais stratēģiskais mērķis, kā arī tās viedokli, kā sabiedriskajiem medijiem jānodrošina mazākumtautību satura veidošanu sabiedrisko mediju programmās un pakalpojumos

Lai nemainītu pelēko vilku Canis lupus sugas aizsardzības plāna (SAP) pamatnostādnes pirms tā termiņa beigām, pētījuma mērķis ir pamatot adaptīvu vilku populācijas apsaimniekošanas sistēmu, kas kalpotu kā starptautisko tiesisko saistību un SAP pamatprasību izpildei, tā arī konfliktu mazināšanai un situācijas efektīvākai kontrolei.

Veikt Pelēkā vilka sugas aizsardzība plānā paredzētos pētniecības pasākumus saistībā ar šo dzīvnieku nozīmi medību saimniecībā un to ierobežotas izmantošanas iespējamību, sniedzot datus populācijas stāvokļa novērtēšanai.

Veikt pētījumu un uz tā pamata izstrādāt rokasgrāmatu, kurā tiktu apkopoti ģeosintētisko materiālu pielietojumu veidi autoceļu būvdarbos un iekļautas vadlīnijas šādu risinājumu projektēšanai.

Zināšanas par jaunaudžu struktūru – koku augstums, audzes biezums, piemistrojums pameža un sīkkrūmu klātbūtne – rada priekšnosacījumus rekomendācijām par sekmīgāku jaunaudžu un arī pārnadžu populāciju apsaimniekošanu, ņemot vērā pārnadžu populāciju blīvumu un reģionālos aspektus Latvijā, lai mazinātu koku bojājumus un nodrošinātu efektīvāku jaunaudžu apsaimniekošanu saimnieciskajos mežos.

Izpētīt MI sistēmu jau šobrīd radītos diskriminācijas riskus četrās no MI akta II pielikumā minētajām jomām:
1) fizisku personu biometriskā identifikācija un kategorizācija;
2) izglītība un arodapmācības;
3) nodarbinātība, darba ņēmēju pārvaldība un piekļuve pašnodarbinātībai;
4) piekļuve privātiem pamatpakalpojumiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem un pabalstiem
un to izmantošana

Apzināt un novērtēt situāciju par taksometru pieejamību un piekļūstamību Latvijas valstspilsētās personām ar dažāda veida invaliditāti un mazu bērnu vecākiem

Nodrošināt aktuālu informāciju par sabiedrības apmierinātības līmeni ar tiesu darbu.

Izpētīt, kāda ir diskriminācijas jēdziena un tās kritēriju pieminējumi Latvijas drukātajos un interneta medijos latviešu, krievu un angļu valodā no 2022.gada 1.janvāra – 2024.gada 30.jūnijam.

Uzzināt sabiedrības viedokli un situācijas novērtējumu mājsaimniecību lietotāju vidū par Ministrijas pārraudzībā esošajiem jautājumiem. Aptaujas rezultāti tiks izmantoti publiskajā komunikācijā, kā arī darbam – izstrādājot dažādus informatīvos materiālus, ziņojumus u.tml.

Noskaidrot personu ar invaliditāti viedokli par personu ar invaliditāti situāciju Latvijā, salīdzināt ar iepriekšējiem rezultātiem un izdarīt secinājumus

Noskaidrot Latvijas sabiedrības (it īpaši – uzņēmēju) uztveri, informētību un rīcību attiecībā uz rūpnieciskā īpašuma tiesību – patentu, preču zīmju un dizainparaugu aizsardzību, un šo tiesību pārkāpumiem.

Noskaidrot sabiedrības viedokli par personu ar invaliditāti situāciju Latvijā, salīdzināt ar iepriekšējiem rezultātiem – 2014. un 2020.gada aptaujām – un izdarīt secinājumus.

Izpētīt potenciālo remigrantu profilus, kuri studē vai ir absolvējuši augstākās izglītības iestādi, sociālajā vietnē LinkedIn un sasniedzamības iespējas, izmantojot vienotu informācijas kanālu.

Izpētīt, vai 15 izvēlētās valsts un pašvaldību iestāžu un kapitālsabiedrību tīmekļvietnes ir pieejamas cilvēkiem ar invaliditāti no lietotāja viedokļa un kā atbildīgās institūcijas reaģē uz norādi par piekļūstamības trūkumiem tīmekļvietnēs.

Izpētīt, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2102 (2016. gada 26. oktobris) par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (Dokuments attiecas uz EEZ ) ir ieviesta Latvijas tiesiskajā regulējumā un kā no tās izrietošie pienākumi tiek nodrošināti praksē tiktāl, ciktāl tas skar atbildīgo tiesību subjektu pienākumu primāri reaģēt uz personu ar invaliditāti sūdzībām par tīmekļvietnes piekļūstamības problemātiku.

Izanalizēt, kādu vienlīdzības datu apkopošanu nosaka šobrīd spēkā esošais Latvijas tiesiskais regulējums, raksturot valsts iestāžu un to padotības iestāžu, kuras apkopo fizisko personu datus, datu uzkrāšanas, apkopošanas un publicēšanas politiku. Ziņojuma mērķis ir izprast Latvijas situāciju attiecībā ar vienlīdzības datu pieejamību, sagatavoties ES direktīvu projektu apspriešanai par vienlīdzības institūciju darbu, kuras funkcijas Latvijā veic Tiesībsargs.