Pētījumu un publikāciju datubāze

Sabiedriskās domas pētījums tika veikts, lai spētu izstrādāt mērķētas aktivitātes sabiedrības izpratnes uzlabošanai par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, to saistību ar konkrētiem noziedzīgiem nodarījumiem, šādu nodarījumu sekām tautsaimniecībai.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret Valsts kontroli un informētību par Valsts kontroles revīzijām.

Veikt pētījumu par Latvijas reģionālo mediju tirgu un auditoriju, izpētot:

1. reģionālo elektronisko mediju tirgu Latvijā;
2. reģionālo laikrakstu tirgu Latvijā;
3. reģionālo mediju auditoriju.

Pētījuma mērķis bija apkopot datus par mazākumtautību organizāciju sektoru un īstenot šo organizāciju darbības analīzi.

Izvērtēt, kurās jomās un kādos aspektos nepieciešami uzlabojumi valsts pakalpojumu sniegšanā. Tāpat šie rezultāti sniedz ieskatu, kā mainījušies iedzīvotāju paradumi, izvēloties formātu saziņai ar valsts pārvaldi.

Novērtēt, vai vecākiem ar invaliditāti (I, II, III invaliditātes grupa) ir specifiskas vajadzības vai ierobežojumi savu bērnu aprūpei, kas ir atšķirīgi no pārējiem vecākiem, kuriem nav invaliditāte.

Uzvedības maiņas komunikācijas stratēģijas izstrāde Latvijas vēlētāju aktivitātes sekmēšanai. Reālistisku un īstenojumu risinājumu un priekšlikumu izstrāde, kas caur izpratnes un paradumu maiņu aktivizētu iedzīvotāju līdzdalību sabiedriskajā dzīvē – tajā skaitā vēlēšanās un vairotu uzticēšanos vēlēšanu procesa iznākumam.

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret Latvijas Republikas prokuratūru, informētību par prokuratūras funkcijām un saskarsmes pieredzi ar prokuratūru.

Veikt pētījumu par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās Latvijas būvniecības nozarē, lai varētu efektīvāk plānot publisko būvniecības iepirkumu potenciālās izmaksas un novērtētu iespējamās cenu izmaiņas tuvākajos gados. Pētījums veikts par laika periodu no 2022. gada līdz 2026. gadam

Noskaidrot Konkurences padomes darbības, pieņemto lēmumu vērtējumu, apzināt uzņēmēju, juridisko biroju, pašvaldību un asociāciju informētības līmeni par konkurences politikas un tās īstenošanas jautājumiem

Pētījumu mērķis ir noskaidrot mazākumtautību pārstāvju attieksmi un viedokli par karu Ukrainā, mācībām latviešu valodā, līdzdalību 14. Saeimas vēlēšanās, mediju patēriņu u.c. aktuāliem jautājumiem.

Izvērtējuma mērķis bija pierādījumu gūšana par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” prioritārā virziena “Nodarbinātība un darbaspēka mobilitāte” ieguldījumu lietderību, efektivitāti un ietekmi uz nodarbinātību un darbaspēka mobilitāti.

Nodrošināt sabiedrisko mediju ombudu un SEPLP ar darba procesam nepieciešamiem datiem par auditorijas uztveri, mediju lietojumu, sabiedrisko mediju vērtējumu

Pētījuma mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret dalību 14. Saeimas vēlēšanās un pieminekļa Uzvaras parkā demontāžu

Sagatavots un Ministru kabinetā izskatīts informatīvais ziņojums “Par valsts mikromobilitātes infrastruktūras attīstību”, kurā identificēti desmit galvenie valsts mikromobilitātes infrastruktūras maršruti.

Secīgi informatīvais ziņojums paredz veikt šiem maršrutiem trases priekšizpēti, lai noskaidrotu optimālo mikromobilitātes infrastruktūras novietojumu, aptuvenās izmaksas, papildus nepieciešamās zemju vienības, iespējamos sarežģījumus utml.

Ņemot vērā šos mērķus un uzdevumus ir izstrādāts izpētes projekts  “Nacionālās nozīmes mikromobilitātes infrastruktūra posmā Valmiera-Rīga”.

Noskaidrot sabiedrisko domu par valsts īpašumu pārvaldību.

Pētījuma vispārīgie mērķi – veicināt uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu, Latvijā nostiprinot agrīnā preventīvā atbalsta un agrīnās intervences (turpmāk arī – “APA”) sistēmu bērnu vispusīgai attīstībai un pašrealizācijai un paaugstinot izpratni politiķu, rīcībpolitikas veidotāju un īstenošanā iesaistīto speciālistu vidū par APA sistēmas tvērumu, risināmo problēmu lokiem un izmantojamiem atbalsta instrumentiem.

Salīdzināt 2004. gadā veiktā pētījuma “Laulību, dzimstības un pozitīvu bērnu un vecāku attiecību veicinošo faktoru izpēte”, rezultātus ar 2022. gada datiem, kas iegūti, izmantojot tās pašas pētījuma metodes. Pētījuma virsmērķis ir uz empīrisku pētījumu pamata izdarīt secinājumus un sniegt ieteikumus, kas var dot ieguldījumu valsts politikas attīstīšanā par demogrāfijas jautājumiem, īpaši tautas ataudzes vadlīniju veidošanā.

Noskaidrot 6 Latvijas novadu – Augšdaugavas, Ādažu, Bauskas, Dienvidkurzemes, Kuldīgas un Madonas – iedzīvotāju vecumā no 15 gadiem vērtējumu par dažādiem reģionālā sabiedriskā transporta aspektiem – lietošanas biežumu, lietošanas iemeslu un mērķi, kā arī apmierinātību ar saņemto pakalpojumu (tīrība, vadītāja attieksme, braukšanas ātrums, pienākšanas un atiešanas precizitāte, brīvo sēdvietu skaits salonā, autobusu vecums un vizuālais izskats, gaisa temperatūra salonā, attālums starp sēdekļiem, informācijas pasniegšana par gaidāmajām pieturām, iespēja norēķināties ar bankas karti, wi-fi pieejamība un biļešu klāsts)

Noskaidrot Latvijas sabiedrības (it īpaši – uzņēmēju) uztveri, informētību un rīcību attiecībā uz rūpnieciskā īpašuma tiesību – patentu, preču zīmju un dizainparaugu aizsardzību, un šo tiesību pārkāpumiem.

Izvērtējuma mērķis ir valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu nominācijas procesu izpēte un izvērtēšana, to norises atbilstība normatīvajam regulējumam un labas korporatīvās pārvaldības principiem.

Pētījuma mērķis ir apzināt informāciju par labo praksi atlīdzības sistēmas noteikšanā valsts kapitālsabiedrībās un privātā sektora kapitālsabiedrībās citās OECD dalībvalstīs un sagatavot ieteikumus atalgojuma politikas/ sistēmas pilnveidei publisku personu kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļiem, kā arī iegūt reprezentatīvus un salīdzināmus datus par vidējo atalgojuma apmēru un tā sastāvdaļām valdes locekļiem un padomes locekļiem Latvijas un citu OECD dalībvalstu privātā sektora  kapitālsabiedrībās privātajā sektorā, sagatavojot ieteikumus šo rezultātu izmantošanai Latvijā.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot sabiedrības attieksmi pret aktuāliem sociālpolitiskajiem jautājumiem. 65% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju Krievijas izraisītajā karā atbalsta Ukrainu. 7% atbalsta Krieviju, bet 25% atbalsta “ne vienu, ne otru”.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi pret karu Ukrainā (atbildīgie par karu Ukrainā, attieksme pret karu Ukrainā, gatavība krīzes situācijām).