Pētījumu un publikāciju datubāze

Noskaidrotu jaunaudzēs esošo elementu (piemistrojums, pamežs, sīkkrūmi) ietekmi uz briežu dzimtas dzīvnieku radīto bojājumu sastopamību audzes mērķsugai (priedei, apsei vai eglei). Kā izpētes objekti izmantotas audzes no “Briežu dzimtas bojājumu monitoringa” (Nacionālais meža monitorings), kurās papildus ievākti dati par sīkkrūmu stāvokli un lapu koku un krūmu vasaras apkodumu intensitāti.

Atvieglot būvniecības administratīvo procesu, novērst administratīvus šķēršļus un veicināt plašāku rūpnieciski ražotu ēku būvniecību.

Pētījumu programmas mērķis – sagatavot zinātnisku pamatojumu, informatīvo bāzi un metodoloģisku pieeju Latvijas ainavu potenciāla novērtēšanai un ilgtspējīgai pārvaldībai

Noskaidrot klientu apmierinātību ar VZD pakalpojumiem (pakalpojumu grupām) un to kvalitātes līmeni, pakalpojumu aprakstiem un to kvalitātes līmeni, kā arī tiešās klientu apkalpošanas kvalitāti

Veikt Ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru (turpmāk – Centri) darbības procesu un prakses analīzi – izpēti, kā tiek īstenots darbs ar ģimenēm, nostiprinot analīzes gaitā konstatēto ar padziļinātām sarunām ar Centru sadarbības partneriem, identificējot un analizējot problēmsituācijas, sagatavojot  secinājumus un  ieteikumus metodisko materiālu pilnveidei, t.sk. norādot uz  nepieciešamajiem precizējumiem metodiskajos materiālos, īpaši sadarbības procesos starp iesaistītajām sadarbības institūcijām, lai uzlabotu Centru līdzšinējo darbu.

Noskaidrot dažādu sociālemocionālo, uzvedības un citu attīstības risku izplatību bērnu vecumā no 1 līdz 6 gadiem Bērnu agrīnās attīstības skrīninga instrumentu komplekta (BAASIK) standartizācijas izlases kontekstā.

Veikt pētījumu par bērnu ārpusģimenes aprūpes un adopcijas sistēmas pilnveides iespējām, identificējot sistēmas trūkumus, veicot ārvalstu labās prakses analīzi un sniedzot priekšlikumus sistēmas pilnveidei.

Sistēmiski izvērtēt, vai tehnisko palīglīdzekļu (TPL) pakalpojums pēc būtības esošajā dizainā un finansējuma ietvarā ir atbilstošs klientu vajadzībām un sasniedz normatīvajos aktos TPL pakalpojuma īstenošanai noteikto mērķi. Pētījuma uzdevums ir saņemt neatkarīgu vērtējumu par esošās sociālo pakalpojumu sistēmas ietekmi uz klienta dzīves kvalitāti, atgriešanos darba tirgū, sociālo iekļaušanos utt. Pētījuma ieviešanai ir būtiska loma TPL pakalpojuma reformas attīstībā, valsts finansētā pakalpojuma TPL nodrošināšanā, izmaksu efektivitātes uzlabošanā un efektīva, personām ar funkcionēšanas traucējumiem piemērota kvalitatīva TPL pakalpojuma finansēšanā.

Noskaidrot iedzīvotāju individuālo, kā arī sabiedrības un valsts noturību Krievijas brutālā kara Ukrainā kontekstā.

Izpētīt in situ audzēto augu ģenētisko resursu situāciju Latvijā, identificējot vērtīgus ģenētisko resursu paraugus.

2023. gadā Valsts kanceleja sadarbībā ar biedrību “Latvijas Lauku forums” organizēja  sarunas ar cilvēkiem visā Latvijā par uzticēšanos, izmantojot “Dialoga apļu” metodi. Dialoga apļi par uzticēšanās tēmu notika 20 Latvijas vietās – ciemos, pagastos un pilsētās – sadarbībā ar vietējām kopienām, vietējām rīcības grupām, biedrībām, uzņēmējiem, izglītības iestādēm un pašvaldībām. No 2023. gada 6. septembra līdz 4. oktobrim Latvijā notika 26 dialoga apļi, un tajos piedalījās vairāk nekā 200 dalībnieku, pārstāvot dažādu vecumu, dzimumu un tautību iedzīvotājus. Plašāka infomācija Ministru kabineta tīmekļvietnē – https://www.mk.gov.lv/lv/dialoga-apli.

“Dialoga apļu” jeb taimauta metode attīstījusies Somijā, lai pilnveidotu prasmes sarunāties un uzklausīt vienam otru, veicināt piederības sajūtu un pārliecību, ka ikviens ir vērtība un var ietekmēt norises valstī un sabiedrībā.

Izveidot indikatīvu rādītāju par Latvijas sabiedrības saliedētības līmeni. Ņemot vērā Sabiedrības integrācijas fonda stratēģiskos mērķus 2020.-2024. gadam, kuri nosaka aktivitātes līdzdalības, saliedētības un stipras informatīvās telpas, stipru ģimeņu un iekļaujošas vides virzienos, indikatīvā rādītāja par Latvijas sabiedrības saliedētības līmeni mērķis ir konstatēt Sabiedrības integrācijas fonda un citu institūciju darbības rezultātu sabiedrības saliedētības veicināšanā.

Ziņojums “Pētījums par vardarbības ģimenē un vardarbības pret bērnu datu monitoringa sistēmas izveidi” ietver vardarbības mazināšanā iesaistīto dienestu un institūciju uzkrāto administratīvo datu analīzi par dažādu vardarbības formu izplatību ģimenē un vardarbībā pret bērnu. Tāpat ir veikta padziļināta Latvijā veikto pētījumu datu un starptautisko rekomendāciju analīze un izvērtējums, lai uzlabotu turpmāko vardarbības pētījumu kvalitāti, kas iekļauta monitoringa sistēmā.

Pamatojoties uz šo datu kopumu, kā arī padziļinātajām intervijām ar speciālistiem, kas darbojas vardarbības izplatības mazināšanas jomā, speciālistu aptauju un fokusa grupu rezultātiem, ziņojumā apkopoti būtiskākie vardarbības mazināšanas pasākumu ietekmes rādītāji, ar kuru palīdzību ir iespējams izvērtēt situācijas dinamiku un intervences mehānismu efektivitāti.

Ziņojumā piedāvāts un pamatots arī galveno sabiedrības drošības sajūtas un informētības rādītāju kopums, kas parāda sabiedrības uzticēšanos valsts un pašvaldības iestādēm vardarbības jautājumu risināšanā un izmaiņas sabiedrības izpratnē un tolerancē pret vardarbību.

Veicot Baltijas valstu piena produktu tirgus izpēti un tirdzniecības plauktu auditu, tai skaitā, mazumtirgotāju līdzdalības analīzi, veicināt piena produktu ilgtspējīga patēriņa un ražošanas attīstību.

Izstrādāt metodiku tirgus krīžu ietekmes operatīvam novērtējumam par lauksaimniecības un pārtikas ražošanas izmaksu un ieņēmumu izmaiņām, īpaši ņemot vērā veikto
Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā radītās ietekmes uz lauksaimniecības un pārtikas ražošanu Latvijā novērtējumu.

Veicot ilgtspējīgu pārtikas ražošanas sistēmu un to radīto iespēju apzināšanu un analīzi veicināt ilgtspējīgas un konkurētspējīgas pārtikas ražošanu Latvijas uzņēmumos.

Analizēt notikušās pārmaiņas Taksonomijas regulējumā, ieskaitot tiesību aktu un tehniskās pārbaudes kritēriju projektos.

Nacionālās aptaujas rezultātu nodrošināšana Pasaules veselības organizācijas  (PVO)  Ziņojumam par vispārējo stāvokli noslīkšanas risku mazināšanas jomā. Dati ir starptautiski salīdzināmi, jo atbilst PVO metodikai.

Veikt Latvijā saražoto koksnes produktu (turpmāk — nocirstas koksnes produktu jeb HWP — harvested wood products — atbilstīgi ES regulā Nr. 2028/841 lietotajai terminoloģijai) plūsmas analīzi, sniegt aprēķinos izmantoto metodoloģisko pieeju novērtējumu un salīdzinājumu ar starptautiskā praksē izmantotām metodikām.

Dot ieguldījumu “Eiropas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030” ieviešanai un Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto “Brīvprātīgo vadlīniju dabai tuvākai mežsaimniecībai” piemērošanai Latvijas apstākļiem.

Tiesībsargs uzsāka sistēmas analīzi par cilvēku ar invaliditāti tiesībām lidot kopā ar servisa suni. Sistēmas analīzes ietvaros tiesībsargs ieguva informāciju no valsts aģentūras “Civilās aviācijas aģentūra”, kas atbild par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr.1107/2006 par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu īstenošanu Latvijā, AirBaltic, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, Lauksaimniecības datu centra, servisa suņu biedrības “Teodors”. Šajā pētījumā vērtēts arī tas, vai un kā tiek nodrošinātas atbildīgo darbinieku apmācības par personu ar invaliditāti vajadzībām, ceļojot ar gaisa transportu. Pārējās Regulas jomas šajā dokumentā netiek aplūkotas, jo tās netiek skartas promblēmsituāciju kontekstā.

Veikt meža bioloģiskās daudzveidības monitoringu Nacionālā meža monitoringa programmas  ietvaros, iegūt informāciju par bioloģiskās daudzveidības stāvokli un novērtēt izmaiņas nacionālā līmenī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas mežu apsaimniekošanu.

Pētījums turpina ilgtermiņa monitoringu, sekojot, kā nomedīto indivīdu skaits, vecums un dzimums ietekmē lielā plēsēja – pelēkā vilka – populāciju, tās dinamiku un struktūru nākamajos gados pēc atļautā apjoma nomedīšanas. Paraugi populācijas stāvokļa raksturošanai tiek ievākti no vismaz 40% plēsēju ķermeņiem to nomedīšanas secībā. Iegūtā informācija ir izmantojama kā Latvijas vajadzībām, tā starpvalstu līmenī.

Iegūt ikgadējas ziņas par nomedīto putnu sugu, vecumu un dzimumu sastāvu, tai skaitā sējas zoss pasugu attiecību, ligzdojošo medījamo ūdensputnu vietējo populāciju ligzdošanas sekmēm un migrāciju fenoloģiju, kas kalpotu par pamatu ilgtspējīgai, populāciju atražošanas spējas neapdraudošai ūdensputnu medību saimniecībai.