Pētījumu un publikāciju datubāze

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret sabiedrībā aktuāliem sociālpolitiskiem jautājumiem.

Izpētīt augu aizsardzības līdzekļos (AAL) esošo darbīgo vielu ietekmi uz vidi, ūdeni un pārtikas kvalitāti

Pētījums veikts, lai izvērtētu e-CMR pavadzīmes un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 2020/1056 (e-FTI) ieviešanas priekšnosacījumus.

Noskaidrot 4 Latvijas novadu – Jēkabpils, Krāslavas, Ogres un Saldus – iedzīvotāju vecumā no 18 gadiem vērtējumu par dažādiem reģionālā sabiedriskā transporta aspektiem – lietošanas biežumu, lietošanas iemeslu un mērķi, kā arī apmierinātību ar saņemto pakalpojumu (tīrība, vadītāja attieksme, braukšanas ātrums, pienākšanas un atiešanas precizitāte, brīvo sēdvietu skaits salonā, autobusu vecums un vizuālais izskats, gaisa temperatūra salonā, attālums starp sēdekļiem, informācijas pasniegšana par gaidāmajām pieturām, iespēja norēķināties ar bankas karti, wi-fi pieejamība un biļešu klāsts)

Izstrādāt kāpostu cekulkodes ierobežošanas stratēģiju sakarā ar to pieaugošo paaudžu skaitu viena gada laikā.

Izstrādāt Latvijas nacionālo augu aizsardzības līdzekļu (AAL)lietošanas intensitātes riska indikatoru, kas ļautu novērtēt AAL lietošanas riska dinamiku un to ietekmējošos faktorus.

Pasākuma metodes mērķis ir lēmumu pieņemšanu balstīt dialogā ar sabiedrību, nodrošinot pēc iespējas plašāku dažādu iedzīvotāju grupu pārstāvniecību

Noskaidrot Latvijas iedzīvotāju apmierinātību ar valsts pārvaldes iestāžu darbu un sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī uzticēšanos valsts pārvaldei.

Pupu sēklgrauža ierobežošanas stratēģiju efektivitātes testēšana un bišu sezonālais monitorings

1. Ievākt datus pupu sēklgrauža kaitīguma ekonomiskā sliekšņa noteikšanai un aprobēt šī kaitēkļa monitoringa metodes;

2. Pētīt bišu sugu sabiedrības dabiskajos zālājos dažādos Latvijas reģionos;

3. Veikt sezonālu bišu sugu sabiedrību un daudzveidības monitoringu laukaugu audzēšanas platībās;

4. Pētīt informācijas tehnoloģiju izmantošanas iespējas medusbišu saimju monitoringam rudens-ziemas periodā;

5. Pētīt medusbišu ievākto ziedputekšņu botānisko sastāvu

Izstrādāt meža cūku skaita un populācijas blīvuma kontroles metodiku.

Nodrošināt un uzturēt ābeļu kraupja, ābolu tinēja, augļu koku vēža un ābolu zāģlapsenes attīstības prognozi, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, un nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par kaitīgo organismu kritiskajiem riska periodiem interneta vietnē.

Izpētīt in situ audzēto augu ģenētisko resursu situāciju Latvijā, veikt paraugu ievākšanu ekspedīcijās, to aprakstu ar deskriptoriem un iekļaušanu Latvijas kultūraugu gēnu bankas kolekcijās.

Nodrošināt LVMI “Silava” telpās izvietoto un Zemkopības ministrijas kompetencē esošo Augu gēnu bankas, centrālās datu bāzes un molekulārās pasportizācijas laboratorijas darbību.

Raksturot pasējas auga izmantošanas ietekmi uz SEG emisijām. Iegūt empīriskus datus par augsnes heterotrofās elpošanas radītajām CO2 emisijām no aluviālajām (palieņu) augsnēm, ko izmanto kā ganības vai ilggadīgos zālājus.

Novērtēt herbicīdu lietojuma samazinājuma ietekmi uz kultūraugu ražu, nezāļu skaitu un sugu sastāvu atkarībā no augu maiņas, kā arī tā potenciālo ietekmi uz CO2 emisiju izmaiņām

Izzināt Latvijas Republikas augstākās izglītības iestāžu (turpmāk – augstskolas) pieredzi par mākslīgā intelekta (turpmāk tekstā – MI) mācīšanu, saprast, vai un kā Latvijā studentiem tiek sniegta informācija par MI sistēmām cilvēktiesību kontekstā.

Izvērtēt alternatīvās kaitīgo organismu ierobežošanas metodes, lai samazinātu pesticīdu slogu auzu un rudzu sējumos.

Veikt lauka darbu un datu primāro apstrādi, lai noskaidrotu darba devēju un mazu bērnu vecāku viedokli par mazu bērnu vecāku tiesību nodrošināšanu nodarbinātībā.

Valsts un pašvaldību vienotā klientu apkalpošanas centri (turpmāk – VPVKAC) ir klātienes pakalpojumu pieteikšanas vietas pašvaldībās, kur iedzīvotājs var pieteikt atsevišķus pieprasītākos valsts pakalpojumus, saņemt palīdzību e-pakalpojumu pieteikšanā un informāciju par valsts pārvaldes pakalpojumiem. Šobrīd pieejami 216 VPVKAC 35 pašvaldībās.

VPVKAC ir lielākais klientu apkalpošanas tīkls valstī. Šobrīd VPVKAC apkalpo 19 iestādes, atbalstot 142 valsts pārvaldes pakalpojumu un pašvaldību pakalpojumu pieteikšanu.

Turpmākajos gados plānots teritoriāli paplašināt VPVKAC pieejamību līdz aptuveni 500 punktiem, kā arī papildināt esošo VPVKAC pakalpojumu grozu.

Lai pastāvīgi uzlabotu VPVKAC tīkla darbību un uzlabotu klientu apmierinātību, ir jāveic VPVKAC darbinieku (pašvaldību darbinieku) un VPVKAC klientu apmierinātības izpēte, kā arī noslēpumainā klienta vizītes. Tādējādi iegūstot informāciju par VPVKAC darbinieku un klientu apmierinātību, kā arī iegūt noslēpumainā klienta vērtējumu par VPVKAC pieejamību un VPVKAC darbinieku kompetenci

2024. gada septembrī tika veikta Latvijas darba devēju aptauja, kuras ietvaros respondentiem lūdza raksturot viņu pārstāvēto uzņēmumu, iestāžu vai organizāciju praksi, norādot (vai nenorādot) svešvalodu prasmju nepieciešamību publicētajos darba sludinājumos, kā arī viņu darba vidē nepieciešamās svešvalodu zināšanas un iemeslus to nepieciešamībai. Tāpat respondentiem lūdza norādīt, vai viņu darbavietās ir pieņemts piemērot sankcijas gan valsts valodas, gan svešvalodu nezināšanas vai nepielietošanas
gadījumos.

2024.gada jūlijā tika veikta Latvijā dzīvojošo latviešu tautības darba ņēmēju vai darba meklētāju darbspējas vecumā aptauja, kuras ietvaros tika aptaujāti 505 respondenti.
Pētījuma ietvaros tika noskaidrots svešvalodu zināšanu vērtējums, raksturota darba meklēšanas un darba interviju pieredze, kā arī attieksme pret svešvalodu (t.sk. krievu valodas) lietošanu darbavietā.

Izstrādāt interaktīvu pasākumu darbības aprakstu un novērtēt to ietekmi uz neto SEG emisijām, nodarbinātību un dzīvotņu kvalitāti, izstrādāt pieeju lietotnes izveidei un veikt ietekmes uz tautsaimniecību novērtējumu atsevišķiem ZIZIMM mērķu sasniegšanas scenārijiem.

Uzturēt un attīstīt zemes funkcionālās izmantošanas modeli, lai aktualizētu tā vienādojumus un koeficientus, iekļautu zemes izmantošanas prognozēšanu lauku līmenī, integrēt modelī telpisko informāciju par citiem tradicionāliem bioresursu pārstrādes sektora datiem un organisko augšņu informāciju

Novērtēt lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti, pamatojoties uz regulāri un sistemātiski iegūtiem ūdens kvalitātes (slāpekļa un fosfora savienojumi) monitoringa rezultātiem un hidroloģiskajiem novērojumiem.

Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma nodrošināt informāciju Latvijas nacionālā ziņojuma sagatavošanai par lauksaimnieciskās darbības ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti ES Nitrātu direktīvas ieviešanas kontekstā