Pētījumu un publikāciju datubāze

Veikt visaptverošu pētījumu par Latvijai piemērotāko sociālās ekonomikas definīciju, sociālās ekonomikas dalībniekiem, t.sk. sociālajiem uzņēmumiem, to pašreizējo un potenciālo ietekmi un nepieciešamajiem pasākumiem to darbības attīstībai.

Veikt sabiedrības uzticēšanās pašvaldību sociālajiem dienestiem ikgadēju monitoringu laika periodā no 2024. līdz 2028.gadam, nodrošinot salīdzinošu iegūto aptaujas datu analīzi, un izstrādāt priekšlikumus nepieciešamajiem pasākumiem sabiedrības, t.sk. sociālo dienestu klientu uzticēšanās veicināšanai.

Novērtēt Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai atbalsta lietderību un efektivitāti.

Novērtēt Latvijas darba tirgus situāciju, iespējas un izaicinājumus, kā arī izvērtēt aktīvās darba tirgus politikas pasākumu efektivitāti, t.sk. izmantojot kontrfaktuālās izvērtējuma metodes un īpašu uzmanību pievēršot sociālās atstumtības riska grupu situācijai darba tirgū, un izteikt rekomendācijas, balstoties uz citu valstu labo praksi aktīvās darba tirgus politikas īstenošanai.

Izvērtēt pašreizējo ilgstošo bezdarbnieku atbalsta sistēmu, tajā skaitā dažādo iesaistīto institūciju atbildību un sadarbību, kā arī noteikt galvenos darba tirgus integrācijas šķēršļus, un izteikt rekomendācijas atbalsta sistēmas pilnveidei.

Identificēt augstam aizgādības tiesību pārtraukšanas riskam pakļauto ģimeņu profilus, analizēt šo ģimeņu iepriekšējo sadarbības pieredzi ar bērnu tiesību aizsardzībā iesaistītajām institūcijām un novērtēt preventīvo un agrīno intervences pasākumu pieejamību, pietiekamību un ar to saistīto bērnu nonākšanu ārpusģimenes aprūpē.

Izvērtēt un analizēt sociālo pakalpojumu nodrošināšanas administratīvos procesus un prognozēt cilvēkresursu attīstību sociālo pakalpojumu jomā.

Pamatojoties aktuālajos datos, noskaidrot darba tirgus dalībnieku un izglītības iestāžu iespējas citu profesiju pārstāvju pārkvalifikācijai par sociālā darba speciālistiem.

Pētīt visu pašvaldību praksi bāriņtiesas darbības organizēšanā un sniegt ieteikumus tās pilnveidei.

Veikt padziļinātu bezpajumtniecības tiesiskā un saturiskā ietvara analīzi Latvijā un izvirzīt priekšlikumus specifiskiem atbalsta pasākumiem bezpajumtniecības jautājumos.

Noskaidrot esošās darba samaksas pārredzamības prakses Latvijas uzņēmumos un organizācijās, kā arī ārvalstu labo praksi par darba samaksas pārredzamības modeļiem, un, balstoties uz izvērtējuma rezultātiem, izveidot rīcības modeli – praktiskas vadlīnijas Latvijas uzņēmumiem/organizācijām, valsts un pašvaldību iestādēm par atbilstošākajiem risinājumiem, lai ievērotu ES direktīvas 2023/970 [1]  (turpmāk – ES direktīva) prasības.

[1] Eiropas parlamenta un padomes direktīva (ES) 2023/970 (10.05.2023) par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32023L0970

Apzināt vardarbības izplatību darba vidē Latvijā, analizējot tās cēloņus un sekas, kā arī šobrīd īstenotos pasākumus saistībā ar vardarbības prevenciju vai mazināšanu, kā arī lai identificētu jautājumus, kas pamatotu ANO Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas Nr.190 “Konvencija par vardarbības un uzmākšanās apkarošanu darba vidē” (turpmāk – Konvencija) ratifikācijas nepieciešamību.

Analizēt sociālā atbalsta sniegšanu pašvaldībās un atbalsta saņēmēju iespējas saņemt nepieciešamos pakalpojumus un atbalstu laika periodā no 2021. līdz 2024. gadam un sniegt priekšlikumus pilnveidošanai.

Izstrādāt vienotu bāriņtiesas amatpersonu (bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa) darba izpildes novērtēšanas saturu un kārtību, ko izmantos kvalifikācijas komisija bāriņtiesas amatpersonu sertifikācijas procesā.

Iegūt kvalitatīvus datus, kas raksturo atbalsta sistēmu un atbalsta instrumentu pieejamību bērniem, kuri cietuši no vardarbības/prettiesiskām darbībām un atkārtoti saņēmuši valsts finansētu sociālo rehabilitāciju institūcijā, izvērtējot sniegtā pakalpojuma pasākumu kopumu bērna atgriešanās, iekļaušanās un pilnvērtīgas funkcionēšanas sabiedrībā nodrošināšanai.

Galvenās pētījuma tēmas

Atkārtota sociālā rehabilitācija bērniem institūcijā, vardarbība un prettiesiskas darbības pret bērniem, bērnu tiesību aizsardzības sistēma, starpinstitucionālā sadarbība starp krīzes centriem, sociālajiem dienestiem un bāriņtiesām, risku izvērtēšana un lēmumu pieņemšana par bērna atgriešanos ģimenē, atbalsta pēctecība pēc pakalpojuma saņemšanas, ģimenes struktūra un sociālekonomiskie apstākļi.

Atbalsta sistēmas un pakalpojumu pieejamības un sabiedriskās domas izpēte, izvērtēšana un priekšlikumu izstrāde atbalsta sistēmas un pakalpojumu attīstībai bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku un viņu ģimenēm Latvijā.

Pētījuma mērķis – novērtēt Bērnu klīniskā universitātes slimnīcas (BKUS) sniegtā psihosociālā atbalsta pakalpojuma atbilstību bērnu ar smagu saslimšanu un viņu ģimenes locekļu vajadzībām, pakalpojuma sniegšanas atbilstību ESF+ projekta Nr. 4.3.6.3/1/23/I/001 “Atbalsta sistēmas izveide bērniem ar smagām saslimšanām un viņu ģimenes locekļiem” (projekts) mērķim un rokasgrāmatā minētajiem procesiem, kā arī identificēt pakalpojuma pilnveides iespējas.

Veikt sabiedrības uzticēšanās pašvaldību sociālajiem dienestiem ikgadēju monitoringu laika periodā no 2024. līdz 2028.gadam, nodrošinot salīdzinošu iegūto aptaujas datu analīzi, un izstrādāt priekšlikumus nepieciešamajiem pasākumiem sabiedrības, t.sk. sociālo dienestu klientu, uzticēšanās veicināšanai.

Regulārs sabiedrības uzticēšanās monitorings pašvaldību sociālajiem dienestiem sniegs informāciju par sabiedrības informētību, izpratni un priekšstatiem par sociālo dienestu darba uzdevumiem, palīdzēs izstrādāt efektīvākas stratēģijas un risinājumus pētījumā apzināto problēmu risināšanai.

Pētījuma mērķis ir novērtēt, vai Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība (turpmāk – BPAB) esošajā tiesiskajā un finansiālajā ietvarā likumā noteikto valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu – psihosociālā rehabilitācija paliatīvajā aprūpē esošajiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem – (turpmāk – Pakalpojums) nodrošina visefektīvākajā veidā.

Galvenās pētījumā aplūkotās tēmas

1. Psihosociālās rehabilitācijas normatīvais ietvars bērnu paliatīvajā aprūpē;
2. Psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanas un organizēšana bērnu paliatīvajā aprūpē;
3. Psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma apjoma un pieejamības izvērtējums bērnu paliatīvajā aprūpē;
4. Starpinstitucionālā sadarbība bērnu paliatīvajā aprūpē;
5. Eiropas Savienības valstu piemēru bērnu paliatīvajā aprūpē izpēte.

Iegūt kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju, kas raksturo atbalsta sistēmu un atbalsta instrumentu pieejamību no vardarbības ģimenē cietušām un vardarbību veikušām personām.

Galvenās pētījuma tēmas:
Vardarbības ģimenē izplatība pieaugušo un bērnu grupās; vēršanās iestādēs vardarbības ģimenē gadījumos un saņemtās palīdzības vērtējums; klientu apmierinātības ar atbalstu vardarbības gadījumu risināšanā izpēte; pašvaldību sociālos dienestus un bāriņtiesas ietekmējošo institucionālo un profesionālo faktoru analīze; sniegto pakalpojumu izvērtējums visās iesaistītajās jomās; starpinstitucionālās sadarbības vērtējums un ieteikumi tās uzlabošanai; preventīvā darba prakses

Noskaidrot sabiedrības attieksmi un tās maiņu pret vardarbību ģimenē.

Novērtēt neformālo aprūpētāju situāciju Latvijā, identificēt mērķa grupai raksturīgās problēmas un vajadzības, kā arī sniegt priekšlikumus to risināšanai.

Aktualizēt mājsaimniecību relatīvo izdevumu (MRI) budžeta vērtības atbilstoši aktuālajām iedzīvotāju patēriņa struktūras un cenu izmaiņām noteiktiem mājsaimniecību veidiem atbilstoši teritoriālajam sadalījumam.

Veikt sabiedrības uzticēšanās pašvaldību sociālajiem dienestiem ikgadēju monitoringu laika periodā no 2024. līdz 2028.gadam, nodrošinot salīdzinošu iegūto aptaujas datu analīzi, un izstrādāt priekšlikumus nepieciešamajiem pasākumiem sabiedrības, t.sk. sociālo dienestu klientu, uzticēšanās veicināšanai.

Regulārs sabiedrības uzticēšanās monitorings pašvaldību sociālajiem dienestiem sniegs informāciju par sabiedrības informētību, izpratni un priekšstatiem par sociālo dienestu darba uzdevumiem, palīdzēs izstrādāt efektīvākas stratēģijas un risinājumus pētījumā apzināto problēmu risināšanai.