Pētījumu un publikāciju datubāze

Veikt sabiedrības uzticēšanās pašvaldību sociālajiem dienestiem ikgadēju monitoringu laika periodā no 2024. līdz 2028.gadam, nodrošinot salīdzinošu iegūto aptaujas datu analīzi, un izstrādāt priekšlikumus nepieciešamajiem pasākumiem sabiedrības, t.sk. sociālo dienestu klientu uzticēšanās veicināšanai.

Novērtēt Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai atbalsta lietderību un efektivitāti.

Novērtēt Latvijas darba tirgus situāciju, iespējas un izaicinājumus, kā arī izvērtēt aktīvās darba tirgus politikas pasākumu efektivitāti, t.sk. izmantojot kontrfaktuālās izvērtējuma metodes un īpašu uzmanību pievēršot sociālās atstumtības riska grupu situācijai darba tirgū, un izteikt rekomendācijas, balstoties uz citu valstu labo praksi aktīvās darba tirgus politikas īstenošanai.

Izvērtēt pašreizējo ilgstošo bezdarbnieku atbalsta sistēmu, tajā skaitā dažādo iesaistīto institūciju atbildību un sadarbību, kā arī noteikt galvenos darba tirgus integrācijas šķēršļus, un izteikt rekomendācijas atbalsta sistēmas pilnveidei.

Izvērtēt un analizēt sociālo pakalpojumu nodrošināšanas administratīvos procesus un prognozēt cilvēkresursu attīstību sociālo pakalpojumu jomā.

Pamatojoties aktuālajos datos, noskaidrot darba tirgus dalībnieku un izglītības iestāžu iespējas citu profesiju pārstāvju pārkvalifikācijai par sociālā darba speciālistiem.

Noskaidrot esošās darba samaksas pārredzamības prakses Latvijas uzņēmumos un organizācijās, kā arī ārvalstu labo praksi par darba samaksas pārredzamības modeļiem, un, balstoties uz izvērtējuma rezultātiem, izveidot rīcības modeli – praktiskas vadlīnijas Latvijas uzņēmumiem/organizācijām, valsts un pašvaldību iestādēm par atbilstošākajiem risinājumiem, lai ievērotu ES direktīvas 2023/970 [1]  (turpmāk – ES direktīva) prasības.

[1] Eiropas parlamenta un padomes direktīva (ES) 2023/970 (10.05.2023) par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32023L0970

Apzināt vardarbības izplatību darba vidē Latvijā, analizējot tās cēloņus un sekas, kā arī šobrīd īstenotos pasākumus saistībā ar vardarbības prevenciju vai mazināšanu, kā arī lai identificētu jautājumus, kas pamatotu ANO Starptautiskās Darba organizācijas konvencijas Nr.190 “Konvencija par vardarbības un uzmākšanās apkarošanu darba vidē” (turpmāk – Konvencija) ratifikācijas nepieciešamību.

Analizēt sociālā atbalsta sniegšanu pašvaldībās un atbalsta saņēmēju iespējas saņemt nepieciešamos pakalpojumus un atbalstu laika periodā no 2021. līdz 2024. gadam un sniegt priekšlikumus pilnveidošanai.

Pētīt visu pašvaldību praksi bāriņtiesas darbības organizēšanā un sniegt ieteikumus tās pilnveidei.

Iegūt kvalitatīvus datus, kas raksturo atbalsta sistēmu un atbalsta instrumentu pieejamību no vardarbības cietušiem bērniem, kas saņem valsts finansēto sociālo rehabilitāciju.

Pētījums tiek veikts par bērniem, kuri saņēmuši atkārtotu sociālo rehabilitāciju institūcijā, kā arī par iesaistītajām iestādēm šī procesa kontekstā. Pētījumā ir ietverts sniegtā pakalpojuma (atkārtotā sociālā  rehabilitācijas institūcijā) pasākumu kopuma izvērtējums, kas vērsts uz bērna atgriešanos, iekļaušanos un pilnvērtīgu funkcionēšanu sabiedrībā.

Visaptveroši novērtēt sniegtā psihosociālā atbalsta atbilstību projekta mērķa grupas vajadzībām, kā arī 4.3.6.3. pasākuma un projekta mērķim, identificējot satura, pieejamības un organizatoriskās pilnveides iespējas.

Izstrādāt vienotu bāriņtiesas amatpersonu (bāriņtiesas priekšsēdētāja, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa) darba izpildes novērtēšanas saturu un kārtību, ko izmantos kvalifikācijas komisija bāriņtiesas amatpersonu sertifikācijas procesā.

Veikt padziļinātu bezpajumtniecības tiesiskā un saturiskā ietvara analīzi Latvijā un izvirzīt priekšlikumus specifiskiem atbalsta pasākumiem bezpajumtniecības jautājumos.

Iegūt kvalitatīvus un kvantitatīvus datus, kas raksturo atbalsta sistēmu un atbalsta instrumentu pieejamību no vardarbības ģimenē cietušām un vardarbību veikušām personām.

Izvērtējums tiek veikts attiecībā uz bērniem un pilngadīgām no vardarbības cietušām un vardarbību veikušām personām (kas uz ziņošanas laiku par piedzīvoto vardarbību un/vai pakalpojuma saņemšanas laiku ir pilngadīgas). Pētījumā ir ietverta atbalsta sistēmas un pakalpojumu pieejamības izvērtēšana un priekšlikumu izstrāde no vardarbības ģimenē cietušām un vardarbību veikušām personām Latvijā.

Veikt bērniem ar uzvedības vai atkarību problēmām vai to attīstības risku un viņu ģimenēm Latvijā pieejamās atbalsta sistēmas un pakalpojumu izpēti sociālajā, veselības, izglītības un tiesību jomā, ņemot vērā teritoriālo pieejamību un ārvalstu prakses analīzi, kas būtu adaptējama Latvijā.

Novērtēt, vai Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība (turpmāk – Biedrība) esošajā tiesiskajā un finansiālajā ietvarā likumā noteikto valsts pārvaldes deleģēto uzdevumu – psihosociālās rehabilitācijas pakalpojuma nodrošināšana paliatīvā aprūpē esošiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem (turpmāk – pakalpojums) – nodrošina  visefektīvākajā veidā.

Noskaidrot sabiedrības attieksmi un tās maiņu pret vardarbību ģimenē.

Novērtēt neformālo aprūpētāju situāciju Latvijā, identificēt mērķa grupai raksturīgās problēmas un vajadzības, kā arī sniegt priekšlikumus to risināšanai.

Aktualizēt mājsaimniecību relatīvo izdevumu (MRI) budžeta vērtības atbilstoši aktuālajām iedzīvotāju patēriņa struktūras un cenu izmaiņām noteiktiem mājsaimniecību veidiem atbilstoši teritoriālajam sadalījumam.

Veikt sabiedrības uzticēšanās pašvaldību sociālajiem dienestiem ikgadēju monitoringu laika periodā no 2024. līdz 2028.gadam, nodrošinot salīdzinošu iegūto aptaujas datu analīzi, un izstrādāt priekšlikumus nepieciešamajiem pasākumiem sabiedrības, t.sk. sociālo dienestu klientu, uzticēšanās veicināšanai.

Regulārs sabiedrības uzticēšanās monitorings pašvaldību sociālajiem dienestiem sniegs informāciju par sabiedrības informētību, izpratni un priekšstatiem par sociālo dienestu darba uzdevumiem, palīdzēs izstrādāt efektīvākas stratēģijas un risinājumus pētījumā apzināto problēmu risināšanai.

Ilgtermiņa sociālās aprūpes pakalpojumu finansēšanas modeļa izvērtējums un priekšlikumu sagatavošana finansēšanas modeļa maiņai.

Izvērtējums attiecas uz visiem ilgtermiņa sociālo pakalpojumu veidiem, ietverot (1) pakalpojumus personas dzīvesvietā un (2) pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā (neietverot pakalpojumu sociālās rehabilitācijas institūcijās).

Veikt esošās Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmas (turpmāk – NPAIS) attīstības iespēju izvērtējumu, lai noteiktu tehniskā risinājuma koncepciju jaunas sistēmas izstrādei.

Veikt Eiropas Sociālā fonda Plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai (turpmāk – Programma) atbalsta saņēmēju ikgadējo aptauju, lai novērtētu Programmas atbalsta lietderību un efektivitāti.