Pētījumu un publikāciju datubāze

Izmantojot tradicionālās un tālizpētes lauku novērošanas metodes, attīstīt Latvijas apstākļiem piemērotas vasaras un ziemas miežu audzēšanas tehnoloģijas, kas mērķtiecīgi nodrošina kvalitātes prasībām atbilstošu graudu izejvielu iesala ražošanai, veicina ilgtspējīgu mēslošanas praksi un resursu izmantošanas efektivitāti.

Izstrādāt jaunas proteīnbagātas sastāvdaļas atgremotājdzīvnieku barībai no vietējas izcelsmes eļļas ražošanas blakusproduktiem – kaņepju un linu spiedpaliekām, izmantojot tehnoloģisko pārstrādi, lai paaugstinātu barības konversiju, mazinātu ietekmi uz vidi, sekmējot ilgtspēju lopkopības un laukkopības nozarēs un saglabājot bioloģisko daudzveidību.

Liofilizētu kartupeļu uzturvielu un bioķīmisko pazīmju izpēte genotipa, saimniekošanas sistēmas un pārstrādes mijiedarbības kontekstā.

Rast mūsdienīgus risinājumus ekonomiski pamatotai pākšaugu integrācijai saimniecību augu maiņās, pilnveidojot pākšaugu audzēšanās tehnoloģijas un veicinot vietējo pākšaugu pārstrādes iespējas.

Stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma mērķis ir integrēt vides aspektus KLP SP, analītiski izvērtējot to mijiedarbību ar dabiskiem, ekonomiskiem un sociāliem apstākļiem, kā arī noskaidrojot un ņemot vērā ieinteresēto pušu viedokli. Galvenais SIVN mērķis ir iegūt informāciju par plānošanas dokumenta un tā realizācijas alternatīvu ietekmi uz vidi, kā arī veicināt sabiedrības līdzdalību plānošanas dokumenta izstrādē.

Pamatojoties uz bioekonomiskiem aprēķiniem izstrādāt dējējvistām barības tehnoloģiju integrētai lauksaimniecības sistēmai iekļaujot inovatīvas no vietējām graudu pārstrādes atlikumvielām  ražotas prebiotikas – ksilooligosaharīdus, novērtēt to ietekmi uz dējējvistu produktivitāti un produkcijas kvalitāti, kā slāpekļa un fosfora savienojumu emisiju samazināšanas iespējām. Izveidot no prebiotiku iegūšanas blakusproduktiem substrātu (kūdras alternatīvu), izpētīt tā fizikālās īpašības un veikt izmēģinājumu tā potenciālajam pielietojumam augkopībā.

Iesaistīties asociatīvā partnera statusā Eiropas Savienības pētījumu programmas Horizon 2020 projektā  Increase — Intelektuālas pārtikas pākšaugu ģenētisko resursu kolekcijas Eiropas lauksaimniecības pārtikas sistēmām, kas ļaus  iekļaut Latvijā plašāk kultivēto dārza pupiņu (Phaseolus vulgaris) genotipus kopējā Eiropas ģenētisko resursu pārvaldības struktūrā

1. Izvērtēt Ukrainas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas potenciālu un konkurētspēju salīdzinājumā ar Eiropas Savienību, tostarp Latviju.
2. Novērtēt Ukrainas ietekmi uz Latvijas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm no resursu pieejamības, ražošanas izmaksu, tirgus konjunktūras, pieejamo atbalsta maksājumu un citu faktoru viedokļa vidējā termiņā.
3. Prognozēt iespējamos scenārijus Latvijas lauksaimniecības un pārtikas nozaru attīstībai, ņemot vērā Ukrainas lauksaimnieciskās un pārtikas ražošanas nozares potenciālu, kā arī Ukrainas iespējamo iestāšanos Eiropas Savienībā.

Nodrošināt selekcijas materiāla izstrādi un novērtēšanu, lai veicinātu konvencionālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu šādām laukaugu sugām: ziemas un vasaras kvieši, ziemas un vasara mieži, ziemas tritikāle un rudzi, auzas, zirņi un lauka pupas, eļļas un šķiedras lini, sējas kaņepes, kartupeļi

Projekta mērķi/uzdevumi: Projekta mērķis ir izstrādāt 12 tematiskas, aptverošas un praktiski piemērojamas vadlīnijas bioloģiskajiem lauksaimniekiem, kas balstītas uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/848 prasībām un pielāgotas Latvijas lauksaimniecības apstākļiem

1. Nodrošināt analīzes veikšanai izmantojamo SUDAT datu kvalitātes primāro pārbaudi, kļūdu identificēšanu un kļūdu protokolu analīzi.
2. Veikt saimniecību darbības rezultātu salīdzinošo analīzi un nodot to LLKC lauku saimniecību datos balstītai konsultēšanai.
3. Sagatavot no saimniecību pārskatiem iegūtos rezultātus agregētu un anonimizētu datu veidā un nodrošināt to publicēšanu tīmekļa vietnē valsts un nozaru līmenī.
4. Sagatavot datus un veikt analīzi lauksaimniecības ekonomiskā kopaprēķina vajadzībām, noteikt atlasīto rādītāju kvalitāti un statistisko ticamību, t.sk. identificēt netipiskas novirzes salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un atklāt to rašanās iemeslus.
5. Izvērtējot pieejamās statistiskās informācijas un to avotu kvalitātes dimensijas, t.sk. ticamību, precizitāti, atbilstību, saskaņotību un salīdzināmību, veikt standarta izlaides par 64 ražošanas nozarēm metodoloģiski pamatotu aprēķinu.
6. Izpētīt un izvērtēt ekonomiskā lieluma sliekšņa palielināšanas iespējas un scenārijus pārskatus iesniedzošo saimniecību atlases plānā, analizēt izmaiņu ietekmi uz dažādas specializācijas un ekonomiskā lieluma saimniecību izlases reprezentativitāti.
7. Aprēķināt lauksaimniecības nozaru starppatēriņa rādītājus un veikt analīzi saskaņā ar izstrādāto metodoloģiju pētījuma “Komerciālo lauku saimniecību ienākumu veidošanās un nozaru starppatēriņa analīze” ietvaros.

Latvijas izcelsmes laukaugu genofonda saglabāšana lauka un in vitro kolekcijās.

Novērtēt dējējvistu turēšanas pašreizējās prakses Latvijā un to ietekmi uz olu ražošanas sektora ekonomiskajiem, sociālajiem un labturības aspektiem, analizējot dažādu turēšanas sistēmu ietekmi uz ražošanas apjomiem, izmaksām, tirgus attīstību un nozares konkurētspēju, un izvērtēt pārejas scenārijus uz bezsprostu turēšanas sistēmām un to ekonomisko, sociālo un vides ietekmi.

1. Kvalitatīvi novērtēt ES regulējumu par ilgtspējīgu ieguldījumu ietekmi uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm saistībā ar taksonomijas regulējumu (Regulas 2020/852 un uz tās pamata EK pieņemtajiem deleģētajiem aktiem.

2. Kvalitatīvi novērtēt finanšu tirgus iespējamo ietekmi uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārajām piegādes ķēdēm saistībā ar taksonomijas regulējumu.

3. Izstrādāt rekomendācijas Latvijas lauksaimniecības nozarē saistībā ar taksonomijas regulējumu.

Rezultātu kopsavilkums tiks publicēti pēc to apstiprināšanas.

Visiem uzņēmumiem, kuri darbojas lauksaimniecības nozarē, projekta rezultātu kopsavilkums būs pieejams bez maksas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

1.Iekārtot lauka izmēģinājumu laukaugu augu maiņā ar atšķirīgiem alternatīviem mēslošanas līdzekļiem (zālaugu komposts, notekūdeņu dūņu pārstrādes produkti, digestāts u.c.) 

2.Izvērtēt alternatīvos mēslošanas līdzekļus ķīmisko sastāvu, t.sk., drošību raksturojošos radītājus.

3.Izvērtēt pētījuma variantos barības vielu apriti un mikrobioloģiskās aktivitātes izmaiņas dažādām laukaugu sugām augmaiņas periodā divos pilna cikla izmēģinājumos (2026- 2029 un 2028 – 2030)

4. Novērtēt alternatīvo mēslošanas līdzekļu ietekmi  un pēcietekmi uz laukaugu ražu un kvalitātes rādītājiem. Biomasas paraugiem noteiks sausnu, N, P, K. Augu biomasas attīstību, N statusu, OML iedarbības dinamiku dažādās augu attīstības stadijās, izmantojot attālinātās izpētes metodes, aprēķinās veģetācijas indeksus (NDVI, NDRE), divos pilna cikla izmēģinājumos (2026- 2029 un 2028 – 2030)

5. Novērtēt alternatīvo mēslošanas līdzekļu ietekmes izmaiņas, analizējot augsnes ķīmiskās un fizikālās īpašības, SEG emisiju radītājiem divos pilna cikla izmēģinājumos (2026- 2029 un 2028 – 2030)

6. Izvērtēt ekonomiskos aspektus alternatīvo mēslošanas līdzekļu lietošanai – 2026.: OML sagatavošanas izmaksa, OML kā produktu potenciālās ekonomiskās vērtības pēc barības vielu saturu, barības vielu tirgus vērtību un produktu lietošanas specifiku.

7. Projekta noslēgumā 2030. gadā sagatavot ziņojumu un informēt sabiedrību par alternatīvo OML ietekmi lauksaimniecības sektorā barības vielu apritē, augsnes īpašībām, ražu un tās kvalitātes rādītājiem. Ik gadu dalība Lauku dienu semināros, ziņojumi konferencēs,  no 2027. – zinātniskie rakstos un populārzinātniskās publikācijās.  Projektu noslēdzot, 2030. gadā organizēts seminārs un ieteikumi vadlīnijām.

Latvijas agroklimatiskajiem apstākļiem piemērotu dārzaugu šķirņu izveide vidi saudzējošo lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai.

Veikt lauku saimniecību uzskaites datu tīkla pārveides saimniecību ilgtspējas datu tīklā izpēti, prasību un ieviešanas nosacījumu apzināšanu, īpašu uzmanību veltot datu daudzkārtējai izmantošanai un administratīvā sloga nepalielināšanai lauksaimniekiem.

Sagatavot datus par situācijas attīstību un tendencēm koksnes biomasas patēriņā enerģijas ražošanā Latvijā laika posmā no 2020. līdz 2024.gadam., identificēt jauno investīciju projektu ietekmi uz koksnes biomasas patēriņu pārveidošanas sektorā un sagatavot prognozi par enerģētiskās koksnes patēriņa līmeņiem 2025-2030. gados, kā arī novērtēt enerģētiskās koksnes pieejamības izmaiņas no 2025. līdz 2030.gadam.

Izvērtēt tehnikās iespējas noteikt mežsaimniecības procesa nodrošināšanai patērējamo degvielas daudzumu sadalījumā pa darbu veidiem, izvērtējot šīs degvielas korektu nodalīšanu no emisiju tirdzniecības sistēmas (ETS2) prasībām pakļautās degvielas plūsmas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2023/959 noteikumiem (IPCC kategorija 1A4c).

Izstrādāt teorētisko pamatojumu un priekšlikumus efektīvai un drošai ārpus ceļu meža tehnikā patērētās degvielas uzskaitei, vienlaikus izvērtējot šādas uzskaites sistēmas izveides lietderību, esošos risinājumus un iespējamos tehnoloģiskos, kontroles un normatīvos risinājumus.

Iegūt informāciju par bioloģiskās daudzveidības stāvokli (ģenētiskā, sugu līmenī), tostarp novērtēt bioloģisko daudzveidību raksturojošos indikatorus, kā arī izvērtēt izmaiņas nacionālā līmenī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas mežu apsaimniekošanu.

Nodrošināt selekcijas materiāla izstrādi un novērtēšanu, lai veicinātu konvencionālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu šādām laukaugu sugām: ziemas un vasaras kvieši, ziemas un vasara mieži, ziemas tritikāle un rudzi, auzas, zirņi un lauka pupas, eļļas un šķiedras lini, sējas kaņepes, kartupeļi.

Izstrādāt mēslošanas organizācijas ilgtspējīgu tehnoloģiju Dārzkopības institūtā, sadarbībā ar vairākām zemnieku saimniecībām, kuras ir atšķirīgas augsnes granulometriskā sastāva, augsnes tipa un augu barības elementu – fosfora un kālija nodrošinājuma ziņā, kā arī atšķirīgu saimniekošanas veidu (integrēti un bioloģiski).

2019. gada 11. decembrī Eiropas komisija (EK) nāca klajā ar paziņojumu “Eiropas zaļā vienošanās” jeb “Eiropas zaļais kurss””(European green deal). Balstoties uz Eiropas zaļo kursu, 2020. gada 20. maijā EK nāca klajā ar paziņojumu par “ES biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam”.

Pētījuma mērķis ir dot ieguldījumu Eiropas Savienības “Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030” ieviešanai un Eiropas Komisijas (EK) piedāvāto “Dabai tuvākas mežsaimniecības vadlīnijas” (turpmāk – EK vadlīnijas) piemērošanai Latvijas apstākļiem.

Priekšlikumu izstrāde meža ekosistēmu bioloģiskās daudzveidības uzlabošanai, izmantojot Eiropas Padomes un Parlamenta regulu (ES) 2024/1991 par dabas atjaunošanu un ar ko groza Regulu (ES) 2022/869 ietvertos rādītājus: parasto meža putnu populāciju indeksu, atmirušās koksnes apjomu, nevienmērīgas vecumstruktūras mežu īpatsvaru, meža savienojamību, organiskā oglekļa uzkrājumu, to mežu īpatsvaru, kuros dominē autohtonas koku sugas, un koku sugu daudzveidību.