Pētījumu un publikāciju datubāze

Definēt valdības centra  nākotnes lomu un sagatavot priekšlikumus VC darbības efektivitātes stiprināšanai Latvijā.

Sniegt plašāku ieskatu izglītības un ekonomikas politikas veidotājiem par iespējamiem atbalsta pasākumiem darba vidē balstītu (turpmāk – DVB) mācību sistēmas ieviešanai profesionālajā izglītībā, kā arī sagatavot atbalsta pasākumu fiskālās ietekmes izvērtējumu uz valsts budžetu un noteikt pasākumu ietekmi uz izglītības politikas mērķiem un tautsaimniecību.

Pētījuma mērķis ir trešo valstu pilsoņu integrācijas iespēju novērtēšana un problēmu identificēšana, nosakot nepieciešamos uzlabojumus integrācijas politikas efektīvai īstenošanai

Noskaidrot sabiedrības viedokli un attieksmi pret valsts un pašvaldību elektroniskajiem pakalpojumiem.

Izzināt bezdarbnieku profesionālās un neformālās apmācības vajadzības, lai nodrošinātu darba tirgus prognozi nākamajam pusgadam un konkrētas rekomendācijas esošo apmācību programmu kopuma uzlabojumiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir veikusi otro mērījumu “Finanšu pratības indekss”, kas rāda, ka iedzīvotāju zināšanu līmenis par finanšu lietām gada laikā ir paaugstinājusies. Tā vērtība 2015. gadā sasniegusi +21.2 punktus (2014. gadā:+20.6).
“Finanšu pratības indekss” ir īpašā metodoloģijā aprēķināta punktu summa septiņos finanšu tematos, izmantojot iedzīvotāju finanšu pratības ikgadējās aptaujas rezultātus. Tā kopējā vērtība raksturo Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības līmeni. Indekss izstrādāts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.

Veikt nozares politikas jomu analīzi Latvijā, novērtējot Pamatnostādņu īstenošanu laika posmā no 2012. līdz 2014.gadam, ņemot vērā Pamatnostādņu 5.sadaļā noteiktos politikas rezultātus un rezultatīvos rādītājus.

Izstrādāt metodiku/as par vienotās likmes (flat – rate) noteikšanu 2014.-2020.gada plānošanas periodam, standarta likmes vienības izmaksu (standard scales of unit costs) metodiku, vienreizējo maksājumu (lump sum) metodiku/as.
Kā galvenie uzdevumi tika izvirzīti: izvērtēt 2007.-2013.gada plānošanas perioda pieredzi vienkāršoto izmaksu ieviešanā, veikt SVID analīzi un sniegt priekšlikumus identificēto trūkumu novēršanai un sistēmas pilnveidošanai 2014.-2020.gada plānošanas periodā, piedāvāt ES fondu jomas (piemēram, izglītība, pētniecība utt.), kurās būtu lietderīgi un efektīvi piemērot vienkāršotās izmaksas, izvērtēt un norādīt specifiskos atbalsta mērķus, kuros varētu piemērot kādu no vienkāršoto izmaksu veidiem u.c.