Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījuma mērķis bija noskaidrot oglekļa uzkrājumu augsnē aramzemēs un ilggadīgajos zālājos. Ņemot vērā platību, tika noskaidrots, ka vislielākais oglekļa uzkrājums ir meža zemēs un aramzemēs. Teritoriāli, savukārt, salīdzinoši lielākais oglekļa uzkrājums Latvijā ir Zemgales un Vidzemes reģionos, bet vismazākais – Latgalē. Dati par oglekļa uzkrājumu ir būtiski zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības emisiju un CO2 piesaistes aprēķināšanai.

Iegūt datus un informāciju un veikt to analīzi, izstrādātmetodikas, lai novērtētu antropogēnās slodzes (punktveida un izkliedētā piesārņojuma, upju un ezeru hidroloģisko un morfoloģisko pārveidojumu) ietekmi uz ūdeņiem Latvijā, kā arī sagatavot šo slodžu novērtējumu, tādējādi kvalitatīvi uzlabojot tās upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu sadaļas, kuras Eiropas Komisijas 2012.gadā atzinumā par laika posmam no 2010. līdz 2015.gadam izstrādātajiem apsaimniekošanas plāniem norādīja kā nepilnīgas.

Veikt darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” un tās papildinājuma pasākumu 1.5.1. „Labāka regulējuma politika” un 1.5.2. „Cilvēkresursu kapacitātes stiprināšana” apakšaktivitāšu ieviešanas izvērtējumu, vērtējot sākotnēji izvirzīto mērķu un plānoto rezultātu sasniegšanas pakāpi, to ietekmi un efektivitāti uz atbalstāmajām jomām, mērķa sasniegšanā ieguldīto līdzekļu pamatotību un lietderību, kā arī ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, publisko pārvaldi un sabiedrības līdzdalības veicināšanu dažādu politiku īstenošanā, sagatavojot secinājumus un sniedzot priekšlikumus atbilstoši izvērtējumā dotajiem darba uzdevumiem.

Pētījuma mērķis ir iegūt datus par jauniešu vecumā no 13 līdz 25 gadiem dzīves kvalitāti, līdzdalību dažādās aktivitātēs, sociālā kapitāla līmeni, informācijas ieguves kanāliem u.c., lai vērtētu jaunatnes politikas īstenošanas efektivitāti. Pētījuma dati liecina, ka kopumā jaunieši Latvijā ir apmierināti ar savu dzīvi. Tai pašā laikā kā jauniešiem aktuālas problēmas visbiežāk tiek nosauktas – brīvā laika pavadīšanas iespēju trūkums, alkohola lietošana, bezdarbs un grūtības atrast darbu, arī smēķēšana un jauniešu pasivitāte, intereses un motivācijas trūkums. Tāpat jaunieši kā būtisku risināmu jautājumu norāda izglītības kvalitāti. Kopumā visi šie identificētie problēmjautājumi ļauj apgalvot, ka jauniešu vidū aktuālākās tēmas ir – veselīgs dzīvesveids, izglītības kvalitāte, nodarbinātība, kā arī jauniešu motivācija aktivitātēm un līdzdalībai. Vērtējot izmaiņas pēdējo piecu gadu laikā, novērojams, ka pieaugusi jauniešu līdzdalība sabiedriskās un sociālās aktivitātēs, skolas un interešu aktivitātēs, bet samazinājusies – politiskās aktivitātēs. Par savām iespējām ietekmēt lēmumus, ko pieņem pašvaldība vai Latvijas valdība, jaunieši ir izteikti skeptiski – to īpatsvars, kuri uzskata, ka nav nekādu iespēju, ir attiecīgi 35% un 61%. Kopumā novērojams, ka jaunieši pauž izteiktu uzticēšanos Latvijas armijai, policijai, Valsts prezidentam un valsts iestādēm. Tai pat laikā izteikti zemi ir uzticēšanās rādītāji politiskajām partijām, Saeimai, Ministru Prezidentei un nevalstiskajām organizācijām.

Pētījuma mērķis ir apkopot datus un viedokļus par darbu ar jaunatni pašvaldībās un sniegt plašāku ieskatu darba ar jaunatni attīstības tendencēs pašvaldībās, kā arī, balstoties iegūtajā informācijā, izstrādāt ieteikumus darba ar jaunatni attīstības modeļiem. Pētījuma uzdevumi: izvērtēt un izstrādāt iespējamos darba ar jaunatni sistēmas attīstības scenārijus Latvijā; izvērtēt darbā ar jaunatni iesaistīto personu profesionālo kvalifikāciju un pienākumu izpildes apjomu un kvalitāti; izstrādāt priekšlikumus un to ieviešanas virzienus par atbalsta pasākumiem jaunatnes jomā.

Valsts kontroles lietderības revīzijas „Valsts amatpersonu deklarāciju pārbaužu efektivitāte un Finanšu ministrijas darbību izvērtējums kontrolējošo iestāžu sadarbības uzlabošanā” ietvaros izvērtēt vismaz 6 (sešu) Eiropas Savienības, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas, Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstu valsts amatpersonu deklarāciju iesniegšanas, pārbaudes un procesa organizācijas sistēmu.

Pētījuma mērķis ir izvērtēt Eiropas Savienības (ES) fondu vadībā iesaistīto institūciju īstenoto komunikācijas pasākumu efektivitāti un
lietderību ES fondu 2007. – 2013. gada plānošanas periodā un sniegt ieteikumus komunikācijas pasākumu pilnveidošanai.

Pētījuma mērķis: novērtēt aktīvās novecošanās situāciju Latvijā un izstrādāt uz pierādījumiem balstītas rekomendācijas Latvijas aktīvās novecošanās stratēģijas izstrādei, kuras, ņemot vērā ievērojamās demogrāfiskās izmaiņas, veicinātu ilgāku un veselīgāku Latvijas iedzīvotāju darba mūžu.

Definēt valdības centra  nākotnes lomu un sagatavot priekšlikumus VC darbības efektivitātes stiprināšanai Latvijā.

Sniegt plašāku ieskatu izglītības un ekonomikas politikas veidotājiem par iespējamiem atbalsta pasākumiem darba vidē balstītu (turpmāk – DVB) mācību sistēmas ieviešanai profesionālajā izglītībā, kā arī sagatavot atbalsta pasākumu fiskālās ietekmes izvērtējumu uz valsts budžetu un noteikt pasākumu ietekmi uz izglītības politikas mērķiem un tautsaimniecību.