Pētījumu un publikāciju datubāze

Pētījumu un publikāciju datubāze ietver valsts pasūtītos un plānotos pētījumus. Tā sniedz iespēju vienkopus iepazīties ar dažādu jomu un atsevišķu institūciju veiktajiem un plānotajiem pētījumiem ar mērķi palīdzēt politikas plānotājiem ikdienas darbā, lai nedublētu jau esošus līdzīgus pētījumus un sekmētu pierādījumos balstītu politikas plānošanu Latvijā, kā arī sniegtu ieskatu plašākai sabiedrībai par valsts ieguldījumiem konkrētu jomu un nozaru darbības attīstībā.

Meklēšanas parametri

Izvēlētās birkas:
  • Notīrīt visus filtrus
  • Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība)

  • Politikas joma

  • Pētījuma klasifikācija

  • Valoda

  • Notīrīt visus filtrus

Rezultāti

Nosaukums
Veids
Nodošanas
datums
Joma
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība)
(2434)
Veids
Nodošanas
datums
Joma
Resors (nozares ministrija, neatkarīga iestāde vai pašvaldība)

Pētījuma mērķis:

Izzināt bezdarbnieku profesionālās un neformālās apmācības vajadzības, lai nodrošinātu darba tirgus prognozi nākamajam pusgadam un konkrētas rekomendācijas esošo apmācību programmu kopuma uzlabojumiem.

 

Pētījuma finansēšanas summa EUR:
15414

Pētījuma mērķis:

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir veikusi otro mērījumu “Finanšu pratības indekss”, kas rāda, ka iedzīvotāju zināšanu līmenis par finanšu lietām gada laikā ir paaugstinājusies. Tā vērtība 2015. gadā sasniegusi +21.2 punktus (2014. gadā:+20.6).
“Finanšu pratības indekss” ir īpašā metodoloģijā aprēķināta punktu summa septiņos finanšu tematos, izmantojot iedzīvotāju finanšu pratības ikgadējās aptaujas rezultātus. Tā kopējā vērtība raksturo Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības līmeni. Indekss izstrādāts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.

Pētījuma mērķis:

Veikt nozares politikas jomu analīzi Latvijā, novērtējot Pamatnostādņu īstenošanu laika posmā no 2012. līdz 2014.gadam, ņemot vērā Pamatnostādņu 5.sadaļā noteiktos politikas rezultātus un rezultatīvos rādītājus.

Pētījuma mērķis:

Izstrādāt metodiku/as par vienotās likmes (flat – rate) noteikšanu 2014.-2020.gada plānošanas periodam, standarta likmes vienības izmaksu (standard scales of unit costs) metodiku, vienreizējo maksājumu (lump sum) metodiku/as.
Kā galvenie uzdevumi tika izvirzīti: izvērtēt 2007.-2013.gada plānošanas perioda pieredzi vienkāršoto izmaksu ieviešanā, veikt SVID analīzi un sniegt priekšlikumus identificēto trūkumu novēršanai un sistēmas pilnveidošanai 2014.-2020.gada plānošanas periodā, piedāvāt ES fondu jomas (piemēram, izglītība, pētniecība utt.), kurās būtu lietderīgi un efektīvi piemērot vienkāršotās izmaksas, izvērtēt un norādīt specifiskos atbalsta mērķus, kuros varētu piemērot kādu no vienkāršoto izmaksu veidiem u.c.

Pētījuma mērķis:

Novērst šķēršļus pārrobežu tiesiskās sadarbības civillietās jomā, analizējot Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību aktu piemērošanu civiltiesību jomā nacionālajā līmenī, kā arī veicinot Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) judikatūras atbilstīgu piemērošanu nacionālo tiesu spriedumos un tiesību aktu izstrādē. Tādējādi tiktu veicināta atgriezeniskā saikne starp EST judikatūru un nacionālo tiesu nolēmumiem un tiesību aktiem.

Pētījuma mērķis:

Pētījuma mērķis ir apzināt pašvaldību vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju locekļu un darbinieku viedokļus par 12.Saeimas vēlēšanās izmantoto elektronisko vēlēšanu sistēmu “Balsis 2014”.

Pētījuma mērķis:

Pētījuma mērķi ir iegūt datus par narkotisko un psihotropo vielu lietošanas izplatību un lietošanu ieslodzījuma vietās, veikt izpēti par ieslodzīto vispārējo veselības stāvokli un saslimstību ar infekcijas slimībām, noskaidrot ieslodzīto, ieslodzījuma vietu darbinieku un ekspertu viedokli par pasākumiem narkotiku izplatības ierobežošanai.

Pētījuma mērķis:

Pētījuma mērķis ir noskaidrot vēlētāju viedokli par galvenajiem iemesliem piedalīties vai nepiedalīties 2014.gada 4. oktobrī notikušajās 12. Saeimas vēlēšanās un citiem ar vēlēšanu norisi un kārtību saistītiem aspektiem.

Pētījuma finansēšanas summa EUR:
0.0

Pētījuma mērķis:

Izzināt Latvijas iedzīvotāju viedokli par valsts aizsardzības jautājumiem; konstatēt respondentu informētību, aizsardzības nozares darba vērtējumu, identificēt risināmus jautājumus.

To top