Pētījumu un publikāciju datubāze

Pilnveidot aramzemju un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto SEG emisiju un CO2 piesaistes uzskaites sistēmu un pilnveidot, kā arī izstrādāt jaunus metodiskos risinājumus SEG emisiju un CO2 piesaistes aprēķiniem.

Viens no sasniedzamajiem mērķiem, izmantojot ZIPI instrumentu (Zaļās infrastruktūras plānošanas un pārvaldības instruments), ir kvalitatīvas zaļās infrastruktūras paredzēšana jau plānošanas procesā. Izmantojot instrumentu teritoriju attīstības plānošanas procesā, iespējams kontrolēt apbūves un brīvo zaļo teritoriju plānoto attiecību. Instruments ļauj noteikt, vai pie plānotās apbūves intensitātes, plānotās zaļās infrastruktūras daudzums ir pietiekošs, lai kompensētu radīto apbūvi, ņemot vērā teritorijas zemes lietojumu, esošo kanalizācijas sistēmu, teritorijas apkārt esošās zaļās teritorijas, gruntsūdens līmeni un augsni.
iWater projekta priekšizpētē veiktā analīze ļauj secināt, ka Latvijas un Somijas esošā situācija ir savstarpēji salīdzināma, jo klimatu pārmaiņu rezultātā pieaug gan kopējais atmosfēras nokrišņu daudzums, gan arī ekstremālu lietusgāžu varbūtība.
Tāpat arī lietusūdens noteci ierobežojošie hidroloģiskie apstākļi Rīgas pilsētai un Helsinkiem ir salīdzināmi. Rīgā augsnes lietusūdens uzņemšanas spēju mazina augsts gruntsūdens līmenis, Helsinkiem – klinšainas gruntis. Ņemot to visu vērā, Helsinku pilsētai attīstītais lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instruments “The City of Helsinki Green Factor Method” var tikt izmantots par pamatu Rīgas pilsētas specifikai pielāgotā lietus notekūdeņu pārvaldības un plānošanas instrumenta izstrādē.

Balstoties uz dizaina domāšanas principiem, veikt lietotāju (klasteru dalībnieku un sadarbības partneru) vajadzību/problēmu analīzi un izstrādāt priekšlikumus jaunu pakalpojumu ieviešanai klasteru organizācijās ar CLUSTER3 projekta īstenošanā iesaistītām pusēm Interreg Europe programmas projekta Cluster3 ietvaros.

Realizēt piecu epidemioloģisko indikatoru ieviešanu datu apkopošanai, analīzei un izplatīšanai, saskaņā ar Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (ENNUC) prasībām.

Iegūt informāciju par psihoaktīvo vielu lietošanas izplatību notiesāto vidū, kā arī lietojamo narkotisko, psihotropo, toksisko vielu veidiem. Veikt izpēti par notiesāto narkotisko, psihotropo vielu pārdozēšanas pieredzi un saslimstību ar infekcijas slimībām, kuras var iegūt, lietojot narkotiskas, psihotropas vielas injekciju veidā. Noskaidrot notiesāto viedokli par pasākumiem, ko var realizēt, lai ierobežotu narkotisko, psihotropo un toksisko vielu lietošanas izplatību ieslodzījuma vietās.

Iegūt objektīvu informāciju par valsts tiešajā pārvaldē nodarbināto iesaistīšanās līmeni (indeksu), kā arī padziļināti analizēt faktorus, kuri ietekmē gan iesaistīšanos, gan izdegšanu, kā arī piederību valsts pārvaldei un motivāciju strādāt sabiedrības labā. Tā rezultātā būs iespējams izstrādāt konkrētus priekšlikumus valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības  uzlabošanai, noteikt mācību vajadzības un ļaut pieņemt datos balstītus lēmumus.

TALIS (Starptautiskais mācību vides pētījums) ir plaša apjoma pētījums, kura fokusā ir skolotāji un skolu direktori, viņu darba apstākļi un mācību vide skolās. Pētījuma gaitā tiek iegūti starptautiski salīdzināmi dati par mācību vidi un skolotāju darba apstākļiem skolās visā pasaulē. TALIS pētījuma mērķis ir sniegt ticamu, aktuālu un salīdzināmu informāciju no skolu praktiķu perspektīvas, lai palīdzētu valstīm pārskatīt un formulēt politiskos lēmumus kvalitatīvai skolotāju profesijas attīstībai. Dalība TALIS pētījumā ir iespēja skolotājiem un skolu direktoriem dot savu
ieguldījumu izglītības politikas veidošanā. Starptautiskā analīze sniedz dalībvalstīm iespēju identificēt citas valstis, kas saskaras ar līdzīgiem izaicinājumiem, un mācīties no citu politiskajiem lēmumiem.

Pētījums īstenots ESF projekta Nr. 8.3.6.1/16/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos” ietvaros. Projekts nodrošina Latvijas dalību PISA, TALIS, PIRLS, TIMSS, PIAAC, INES un CERI pētījumos, kopējais projekta finansējums 6,3 MEUR.

OECD PISA testa uzdevumu un aptauju mērķis ir noteikt skolēna kompetenci izmantot izglītības procesā iegūtās zināšanas un prasmes reālai dzīvei pietuvinātās situācijās, konstatēt skolēnu gatavību mācīties, turpināt izglītību un būt sekmīgiem sabiedrības locekļiem. OECD PISA rezultāti tiek plaši izmantoti OECD, ES un ANO darbā valstu izglītības sistēmu kvalitātes novērtēšanas, izglītības attīstības un izglītības politikas rekomendāciju izstrādes jomā.

Pētījums īstenots ESF projekta Nr. 8.3.6.1/16/I/001 “Dalība starptautiskos izglītības pētījumos” ietvaros. Projekts nodrošina Latvijas dalību PISA, TALIS, PIRLS, TIMSS, PIAAC, INES un CERI pētījumos, kopējais projekta finansējums 6,3 MEUR.

Noteikt vietējo un invazīvo svešzemju kukaiņu un ērču sugu sastopamību Latvijā kā potenciālo vektoru cilvēku un dzīvnieku veselībai bīstamiem patogēniem.

Izdalīt integrētajai audzēšanai dažādos Latvijas reģionos piemērotas aveņu, zemeņu un krūmogulāju šķirnes un izvērtēt tām piemērotākās audzēšanas tehnoloģijas, kas nodrošinās augstāku stādījumu ražību.

Skaidrot, kuras no Latvijā audzētajām aitu šķirnēm un to krustojumiem ir piemēroti kvalitatīvu liemeņu un gaļas ieguvei.

1. Apzināt aktuālo situāciju par Campylobacter spp. mikroorganismu izplatību svaigā putnu gaļā Latvijā;
2. Novērtēt Campylobacter spp. mikroorganismu izplatību ietekmējošos faktorus pārtikas ķēdē no primārās ražošanas līdz mazumtirdzniecībai;
3. Izstrādāt zinātniski pamatotus labas ražošanas prakses ieteikumus Campylobacter spp. mikroorganismu izplatības samazināšanai.

Pamatojoties uz sistemātiski iegūtiem novērojumu rezultātiem, noteikt un analizēt SEG emisijas no lauksaimniecībā izmantotām teritorijām, kurās veikti hidrotehniskās meliorācijas pasākumi.

Piedāvāt redzējumu starpnozaru sadarbības uzlabošanai, lai sniegtu savlaicīgāku un labāku atbalstu bērniem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, viņu vecākiem un ģimenei – bērnu pozitīvas garīgās un emocionālās veselības attīstībai.

Uzlabot ganību airenes ģenētiskā materiāla ziemcietību un ilggadību, kā arī palielināt izejmateriāla ģenētisko daudzveidību atbilstoši Ziemeļeiropas klimatiskās zonas prasībām. Tas nākotnē selekcionāriem ļaus ātrāk reaģēt uz klimatisko pārmaiņu un politisko lēmumu sekām, un apmierināt patērētāju prasības šai kontekstā.

Pētījuma mērķis – izstrādāt priekšlikumus ikgadējā novērtējuma kvantitatīvo un kvalitatīvo datu metodoloģijai 3.2.1.1. pasākuma “Klasteru programma” efektivitātes izvērtēšanai.

APP Dārzkopības institūtā (DI) tiek uzturēta un pētīta plašākā dārzaugu ģenētisko resursu kolekcija Latvijā. Ģenētisko resursu paraugi tiek saglabāti atbilstoši drošas saglabāšanas metodikai, izpētes grupas paraugi (Latvijā izveidotās šķirnes, Latvijā izveidoti, izvērtēti kloni, līnijas ar vērtīgām kvantitatīvām vai kvalitatīvām īpašībām un vietējās tautas selekcijas šķirnes) ir dublēti.

Veikt E hepatīta monitoringu mājas un meža cūku asins paraugos, mājas cūku fekāliju paraugos un gaļas produktos. Monitoringa rezultāti sniegs informāciju par E hepatīta izplatību mājas un meža cūku populācijā, kā arī kalpos kā agrīna brīdināšanas sistēma signālam uzsākt E hepatīta apkarošanu un uzraudzību.

Ģenētiski modificētu augu sēklu un pavairojamā materiāla iespējamo risku novērtēšana Latvijā un risku vadības rekomendāciju izstrāde.

Veikt Pārvaldes Personālvadības daļas funkciju auditu un veicamo procesu pilnveidi atbilstoši normatīvajos aktos, Pārvaldes Personālvadības daļas reglamentā definētajām funkcijām, ISO:9001 standarta un valsts pārvaldes izvirzītajām prasībām, lai palielinātu Pārvaldes personāla procesu efektivitāti un mazinātu Pārvaldes personāla izmaksas.

Izstrādāt metodes un pielietot, lai apzinātu un raksturotu titāna dioksīda un sudraba nanodaļiņu izplatību Latvijas teritorijā izplatītajā pārtikā un izplatītās pārtikas iepakojuma sastāvā, novērtēt ķīmisko formu, sastāva un daļiņu izmērus, potenciālo apdraudējumu, izstrādāt zinātniski pamatotus ieteikumus pārtikas drošības veicināšanai patērētājiem.

Pārbaudīt dažādos Latvijas reģionos un izdalīt jaunas, integrētai un bioloģiskai audzēšanai piemērotas ābeļu, plūmju un ķiršu šķirnes un potcelmus; izstrādāt to audzēšanas tehnoloģijas, tā radot potenciālu ekonomiski efektīvai un vidi saudzējošai ražošanai

Pētījuma mērķis ir izstrādāt atkārtoti izmantojamu pētījuma veikšanas metodiku un veikt pētījumu par darbaspēka un būvmateriālu cenu izmaiņu prognozēm, izmantojot intervijas ar būvniecības nozares pārstāvjiem un ekspertiem, ņemot vērā pieejamos datus un statistiku, kas papildināta ar cenu izmaiņu modelēšanu gan apakšnozarēs, gan izmaksu kategorijās, kā arī kopējos rezultātos ņemot vērā iekšējo un ārējo faktoru ietekmi.
Cenu izmaiņu prognoze pētījumā veikta par laika periodu 2018.- 2022. gads.

Pētījuma rezultāti atklāj Latvijas plašsaziņas līdzekļu pašreizējās situācijas kopainu, akcentējot tās stiprās un vājās puses. Pētījuma mērķis bija noskaidrot Latvijas mediju vides iekšējo un ārējo daudzveidību un tās kontekstus, lai varētu plānot turpmākas mediju politikas aktivitātes un izvērtēt to rezultātus (Mediju politikas pamatnostādņu 2016.-2020.gadam īstenošanas plāna 1.6.1. pasākums).

Pētījumā galvenā vērība veltīta Latvijas tradicionālo plašsaziņas līdzekļu daudzveidībai, atsevišķās grāmatas nodaļās analizēti arī interneta mediji. Analizējot Latvijas mediju saturu, pētnieki ir izmantojuši kontentanalīzi un teksta kvalitatīvās analīzes metodes. Ar šīm metodēm padziļināti pētīts plašsaziņas līdzekļu saturs 2017. gada aprīlī, maijā un jūnijā. Latvijas mediju vides un mediju patēriņa raksturojumam izmantoti statistikas dati. Veiktas arī plašsaziņas līdzekļu darbinieku un ekspertu intervijas un anketēšana.