Pētījumu un publikāciju datubāze

Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk tekstā – EEZ) finanšu instrumenta 2009.–2014. gada perioda programmas (turpmāk tekstā – programma) „Kultūras un dabas mantojuma saglabāšana un atjaunināšana” novērtējuma mērķis ir izvērtēt EEZ finanšu instrumenta ietekmi uz Latvijas kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu un pieejamību, kā arī kultūras dialoga attīstību.

Izpētīt iespējas veicināt Latvijas un diasporas zinātnieku sadarbību un tīklošanos, t.sk. interesi par sadarbību un priekšstatus par efektīvākajām sadarbības formām un veidiem, tostarp kontekstā ar LZA akcentēto uzdevumu, kā paplašināt LV industriālo telpu.

Novērtēt apsaimniekošanas rīcību atbilstību biotopu aizsardzības mērķiem katrā biotopu grupā.

Nodrošināt LVMI “Silava” telpās izvietoto un Zemkopības ministrijas kompetencē esošo Augu gēnu bankas, centrālās datu bāzes un molekulārās pasportizācijas laboratorijas darbību.

Novērtēt apsaimniekošanas rīcību atbilstību biotopu aizsardzības mērķiem katrā biotopu grupā.

Apsekojuma mērķis bija aprakstīt zivju sugu sastāvu un konkrēti strauta foreļu populāciju Cieceres upes posmā virs Pakuļu ūdenskrātuves. Ihtiofaunas izpēte notika 2017. gada 27. jūlijā.

Pētījuma mērķis ir iegūt informāciju par Latvijas iedzīvotāju ar veselību saistītām uzvedības izpausmēm, atklāt sabiedrības veselības problēmas, parādīt to ģeogrāfisko un sociāli-demogrāfisko izplatību, kā arī iegūt precīzāku priekšstatu par veselības veicināšanas un izglītības uzdevumiem nākotnē.

Pētījuma mērķis ir izpētīt, kā integrēt dzimuma aspektu valsts un pašvaldību budžeta veidošanas procesos un novērtēt iespējamos ieguvumus.
Pētījumā tiek analizēta viena nacionālā un viena pašvaldību līmeņa budžeta programma – Aizkraukles novada domes budžeta kategorija 08.000 “Atpūta, kultūra, reliģija” un Nodarbinātības valsts aģentūras īstenotā aktīvā nodarbinātības pasākuma “Profesionālā apmācība, pārkvalifikācija un kvalifikācijas paaugstināšana” ESF projekti “Bezdarbnieku un darba meklētāju apmācība Latvijā – 2” un „Atbalsts bezdarbnieku izglītībai”. Abu programmu izpētes laiks ir 3 secīgi gadi (2014. līdz 2016.gads).

Rīgas iedzīvotāju aptauja, kurā tika noskaidrota iedzīvotāju attieksme un priekšstati par dažādiem ar sabiedrības integrāciju saistītiem jautājumiem.

Novērtēt apsaimniekošanas rīcību atbilstību biotopu aizsardzības mērķiem katrā biotopu grupā.

Sniegt uz izpētes gaitā gūtajiem secinājumiem balstītus ieteikumus kārtības, kādā tiek sadalīti valsts budžeta līdzekļi sporta nozarē, pilnveidošanā attiecībā uz sporta organizāciju, t.i., nacionālo sporta bāzu īpašnieku vai to pilnvaroto pārstāvju, atzīto sporta federāciju un Sporta likumā minēto sporta organizāciju sagatavoto un Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegto finanšu pieprasījumu sporta organizāciju darbības nodrošināšanai un/vai starptautisku sporta pasākumu rīkošanai pozīciju apmēra atbilstību tirgus situācijai. Pētījuma uzdevums ir izstrādāt metodisku materiālu, kas tāmju izvērtētajiem un lēmuma pieņēmējiem par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu kalpo par objektīvu instrumentu tāmēs norādīto izdevumu pozīciju, t.sk. starptautisku sporta pasākumu rīkošanai, izvērtēšanai.

• Izvērtēt sadzīves atkritumu sastāvu un svara/tilpuma attiecību, sagatavot metodiku pārrēķinam un metodiku atkritumu sastāva izvērtējumam.
• Izvērtēt ražošanas atkritumu sastāvu.
• Sagatavot prognozes par radīto ražošanas atkritumu daudzumu un sastāvu un bīstamo atkritumu daudzumu laika posmā no 2017. līdz 2030. gadam ; prognozes par radīto sadzīves atkritumu daudzumu un sastāvu laika posmā no 2021. līdz 2030. gadam.
• Sagatavot prognozi par atkritumu poligonu paredzamo darbības laiku.
• Sniegt priekšlikumus par ziņojumu sagatavošanu atkritumu apsaimniekošanas mērķu izpildi.

Novērtēt apsaimniekošanas rīcību atbilstību biotopu aizsardzības mērķiem katrā biotopu grupā.

Novērtēt apsaimniekošanas rīcību atbilstību biotopu aizsardzības mērķiem katrā biotopu grupā.

Novērtēt apsaimniekošanas rīcību atbilstību biotopu aizsardzības mērķiem katrā biotopu grupā.

Novērtēt apsaimniekošanas rīcību atbilstību biotopu aizsardzības mērķiem katrā biotopu grupā.

Pētījums tika veikts ar mērķi izvērtēt rīcībpolitikas pasākumu un iedzīvotāju ienākumu situāciju raksturojošo datu ietekmi, lai secinātu, vai iniciētās un ieviestās politikas sniedz mērķētu ieguldījumu nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanā. Pētījuma ietvaros tika identificētas un izvērtētas izmaiņas rīcībpolitikas 2012., 2013. un 2014. gadā, veikta padziļināta administratīvo, apsekojumu un citu statistikas datu analīze, un sagatavoti secinājumi par rīcībpolitiku, un sagatavoti politikas scenāriju piedāvājumi un rekomendācijas.

Aktualizēt datus par atalgojuma apmēru privātajā un publiskajā sektorā, salīdzinot līdzvērtīgus amatus (ņemot vērā amata pienākumus, atbildības līmeni un sarežģītību). Pētījumā ir analizētas gan mēnešalgas, gan darba samaksas mainīgās daļas apjoms (piemaksas un prēmijas). Iegūtie rezultāti tiks ņemti vērā izstrādājot priekšlikumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma pilnveidošanai

Precizēt Rīgas aglomerācijas robežas, izmantojot jaunākos pieejamos datus.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot 9 – 16 gadus vecu bērnu un pusaudžu medijpratību Latvijā un saņemt pētnieku ieteikumus turpmākajai rīcībai bērnu un pusaudžu medijpratības veicināšanai.

Nodrošināt augļkopjus ar slimību un kaitēkļu attīstības prognozēm, izmantojot datorizēto atbalsta sistēmu

Projekta ietvaros paredzēts novērtēt slimību izturību graudaugu un rapšu šķirnēm, kurām tiek veikta augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšana saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 518. Veicot šķirņu slimību monitoringu augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanas ietvaros, vidēji trīs vietās Latvijā, būs iespējams iegūt priekšstatu, kāda ir izmēģinājumā iekļauto šķirņu slimību izturība Latvijas agroklimatiskajos apstākļos, ja tām netiek pielietota pilna intensīvā audzēšanas tehnoloģija – lietoti augu augšanas regulatori un fungicīdi.