Pētījumu un publikāciju datubāze

Izveidot Latvijai atbilstošu pieeju Komisijas 2015.gada 6.oktobra Direktīvā (ES) Nr.2015/1787 “ ar ko groza II un III pielikumu Padomes Direktīvā 98/83/EK par dzeramā ūdens kvalitāti” Riska novērtēšanas veikšanai, riska novērtēšanas moduļa (veidņa) izstrādei, rādītāju vispārīgu aprakstu un vadlīnijas Ūdens drošuma plānu izstrādei un ieviešanai praksē.

Nodrošināt daudzgadīgo zālaugu, griķu un rapšu ģenētisko resursu saglabāšanu Uzdevumi: 1. Vērtēt un aprakstīt pēc deskriptoriem zālaugu paraugus; 2. Atjaunot LVMI “Silava” gēnu bankā glabāšanā nodoto zālaugu, rapšu, griķu sēklu paraugus. 2017.gada pavasarī vērtēšanai un pavairošanai iesēti/ iestādīti pavisam 35 paraugi, t.sk.: 1 sarkanā āboliņa; 1 baltā āboliņa; 1 lucernas un 33 stiebrzāļu paraugi. 2017.gada augustā iesēts viens rapša paraugs Brassica napus Nr.k-4235, kurš saņemts no LVMI Silava Gēnu bankas atjaunošanai.
Visu daudzgadīgo stiebrzāļu ģenētiskais materiāls lauku apstākļos vērtēts otro gadu. Kamolzālei otrajā izmantošanas gadā vairāk uzmanība vērsta uz ataugšanu pavasarī un pēc nopļaušanas, kā arī slimību izturība rudenī. Vērtējot ballēs pēc deskriptoriem ir paraugi, kas uzrāda labākus rezultātus par 1 līdz 1,5 ballēm salīdzinot ar kamolzāles standartšķirni Priekuļu 30. Pļavas lapsastei uzmanība tiek vērsta uz slimību izturību rudenī un savvaļas populācijās ir atrasti paraugi ar izteikti labāku slimību izturību. 2017.gadā turpināti vērtējumi un paraugu aprakstīšana 2015.gadā iesētajiem diviem miežabrāļiem, sešām pļavas auzenēm, divām sarkanajām auzenēm, sešām dažādām stiebrzālēm

Starptautiskā Ziemeļu un Baltijas valstu zālaugu selekcionāru publiski-privātā sadarbības projekta “PPP for Pre-breeding in Perennial Ryegrass (Lolium perenne L.)” ietvaros kopīgiem spēkiem pilnveidot, izvērtēt un atlasīt ganību airenes populācijas – ģenētisko materiālu ar īpašām adaptācijas spējām nākotnes klimatiskajos apstākļos jaunu šķirņu veidošanai Ziemeļu un Baltijas reģionā.

Ar dažādiem risinājumiem sekmēt CO2 patēriņa piesaisti, samazināt augsnes noplicināšanu, energoresursu patēriņu augsnes apstrādei, patogēno organismu izplatību un minerālmēslu lietojuma samazinājumu (samazinot SEG emisiju slāpekļa izmantošanā augkopībā), veicināt bioloģisko daudzveidību un ilgtspējību.
Specifiskais mērķis – izvērtēt sedzējaugu ietekmi uz dārzeņu kvalitāti un ražu Latvijas klimatiskajos apstākļos, nodrošinot ilglaicīgu augsnes segumu ar sedzējaugiem un līdz ar to sekmējot CO2 patēriņa piesaisti, samazinot augsnes noplicināšanu, energoresursu patēriņu augsnes apstrādei, patogēno organismu izplatību un minerālmēslu lietojuma samazinājumu.

Noteikt lauksaimniecības nozares un ar to saistīto piesārņojuma avotu radītās augu barības noplūdes un novērtēt lauksaimniecības nozares ietekmi uz virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti, nodalot lauksaimniecības izraisīto piesārņojumu no cita veida ūdeņu antropogēnā piesārņojuma.

Noteikt un analizēt SEG gāzu emisijas no lauksaimniecībā izmantotām teritorijām, kurās veikti hidrotehniskās meliorācijas pasākumi.

Balstoties uz vairākgadīgiem lauka izmēģinājumu rezultātiem atšķirīgos agrotehniskos un augmaiņas variantos pie dažādām slāpekļa mēslojuma normām noteikt ziemas kviešiem un ziemas rapsim minerālmēslojuma izmantošanas rādītājus, iespējamā vides piesārņojuma kontroles nolūkos slāpekļa dinamiku augsnē dažādos slāpekļa mēslojuma variantos, kā arī maksimāli pieļaujamās un ekonomiski pamatotas slāpekļa normas pa gadiem mainīgos meteoroloģiskos apstākļos

Paplašināt Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeļi (LASAM modelis). Aktualizēt AG-MEMOD modeļa datus sadaļā par Latviju. Analizēt un sniegt ekspertīzi par Eiropas Komisijas izstrādātājiem Latvijas lauksaimniecības ilgtermiņa attīstības prognozēm.

Pētījuma mērķis bija iegūt kvalitatīvu un kvantitatīvu informāciju, kas raksturotu šī brīža sociālo dienestu darbību, aptverot visas sociālā darba procesā iesaistītās puses, t.sk. sociālo dienestu klientus un citus pašvaldību iedzīvotājus, sociālo dienestu vadītājus un sociālā darba speciālistus, pašvaldību domju un administrāciju vadītājus, kā arī sociālo dienestu sadarbības partnerus. Pētījumā īpaša uzmanība tika pievērsta priekšstatiem par sociālā dienesta darba mērķiem un uzdevumiem, sociālo dienestu darba organizācijai, darbinieku slodzes, kompetenču un tālākizglītības vajadzību noteikšanai, kā arī līdzšinējām sociālā darba rezultātu novērtējuma pieejām un starpinstitucionālajai sadarbībai.

Izstrādāt, balstoties uz projektēto PMB sastāvu īpašībām, vadlīnijas bitumena modifikācijas tehnoloģijām, kā arī veikt PMB adhēzijas un novecošanas īpašību izpēti, lai palielinātu asfaltbetona ilgmūžību un sniegtu rekomendācijas „Ceļu specifikācijas 2015” pilnveidošanai.

Darbā veikta Gubiščes ezera hidroloģiskā un hidroģeoloģiskā izpēte. Veikta ezera sateces baseina apsekošana. Plašs lauka darbu komplekss ietver urbumu ierīkošanu, ezera ūdenslīmeņu un gruntsūdeņu līmeņu novērojumus no 2016.gada decembra līdz 2017.gada aprīlim. Izveidots un kalibrēts Gubiščes ezera sateces baseina hidroloģiskais modelis. Ar hidroloģisko modeli veikts ezera ūdenslīmeņa ilgtermiņa aprēķins (2006-2017.g.), nosakot tā svārstību raksturu dažādos gados. Izveidots trīsdimensionāls plašākas, ezeru ietekmējošas, teritorijas hidroģeoloģiskais modelis, kas kalibrēts uz novēroto ezera ūdenslīmeni. Ar hidroģeoloģisko modeli veikts vairāku stacionāru scenāriju aprēķins.

Pētījuma izstrādes mērķis ir veikt esošo sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu (turpmāk – SB pakalpojumi) sniegšanas un finansēšanas sistēmas analīzi, izvērtējot valsts un pašvaldību pienākumus sociālo pakalpojumu nodrošināšanai, kā arī valsts un pašvaldību budžeta struktūras atbilstību normatīvajiem aktiem sociālo pakalpojumu jomā, sagatavot izvērtējuma ziņojumu un ieteikumus SB pakalpojumu organizēšanai, attīstībai un finansēšanai.
Pētījuma gaitā tika veikta kvalitatīva un kvantitatīva aktuālās situācijas izpēte, analizējot šobrīd pieejamo SB pakalpojumu dažādām mērķa grupām, t.sk., pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, sniegšanas un finansēšanas sistēmu, kā arī, sniegti priekšlikumi SB pakalpojumu organizēšanai un attīstībai, to finansēšanas sistēmas pilnveidošanai un jauno SB pakalpojumu finansēšanas mehānisma izstrādei.

Pakalpojuma mērķis ir nodrošināt visaptverošu sabiedriskās domas izpēti sabiedriskās drošības jomā, sniedzot atbalstu revīzijas grupas locekļiem.
Pakalpojuma uzdevums ir izlases veidā veikt sabiedriskās domas izpēti vismaz septiņās Latvijas Republikas pašvaldībās, nodrošinot reprezentatīvu izlasi rezultātu analīzei un interpretācijai.

Pētījuma ietvaros tika izanalizēts organisko augšņu ģeogrāfiskais izvietojums poligonu līmenī, izvērtēts, kas tajā tiek ražots un cik lielas ir ražošanā neizmantotās, nekoptās un aizaugušās platības. Teritoriālā griezumā novērtēts, kādas produkcijas ražošanai tiek izmantotas šīs platības un kāda ir šajās augsnēs saražotās produkcijas vērtība. Izanalizēts, cik liels ir to saimniecību skaits, kas saimnieko šajās platībās un kāds ir to lielums.

ĢM augu sēklu un pavairojamā materiāla iespējamo risku novērtēšana Latvijā un risku vadības rekomendāciju izstrāde.

Pētījuma mērķis ir izvērtēt Latvijas mantošanas sistēmu un salīdzināt to ar citu valstu – īpaši Vācijas, Igaunijas, Lietuvas, Francijas, Šveices – pieredzi, kā arī sagatavot priekšlikumus iekļaušanai tiesiskajā regulējumā, lai uzlabotu un modernizētu Latvijas mantojuma tiesību sistēmu.

Pētījuma mērķis ir noskaidrot Latvijas iedzīvotāju paradumus attiecībā uz tiesiski iegūtu autoru darbu kopēšanu personiskai lietošanai, kā arī salīdzināt iegūtos datus ar 2012.gadā veikto aptauju. Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, Kultūras ministrija izvērtēs vai nepieciešams papildināt vai grozīt Ministru kabineta 2005.gada 10.maija noteikumu Nr.321 „Noteikumi par tukšo materiālo nesēju un reproducēšanai izmantojamo iekārtu atlīdzības lielumu un tās iekasēšanas, atmaksāšanas, sadales un izmaksas kārtību” 3. un 4.punktā minēto iekārtu sarakstu.

Izdalīt integrētajai audzēšanai dažādos Latvijas reģionos piemērotas aveņu, zemeņu un krūmogulāju šķirnes un izvērtēt tām piemērotākās audzēšanas tehnoloģijas, kas nodrošinās augstāku stādījumu ražību.

Izzināt stiebrzāļu un tauriņziežu jaunāko šķirņu piemērotību pļavu un ganību zelmeņu veidošanai, lai zinātniski pamatotu to audzēšanu un izmantošanu dažādām dzīvnieku sugām.

Izvērtēt un noteikt ploiditāti 750 (712) ganību airenes kloniem, kuri tika mākslīgi izveidoti Lietuvas Lauksaimniecības un Meža pētījumu centrā (LAMMC) un izstādīt LLU Zemkopības institūta izmēģinājumu laukā