Pētījumu un publikāciju datubāze

Izvērtēt diskrimināciju Latvijas darba tirgū, identificēt problēmas, kas var veidot sociāli nevienlīdzīgu situāciju nākotnē, kā arī izstrādāt politikas alternatīvas diskriminācijas un tās risku mazināšanai.

Politikas alternatīvu izstrāde diskriminācijas un tās risku mazināšanai un alternatīvu izvērtēšana.

Pētījuma mērķis ir zinātniski pamatotas informācijas sagatavošana UNESCO pasaules kultūras mantojuma nacionālajā sarakstā iekļautās nominācijas „Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā” sagatavošanai Pasaules mantojuma sarakstam.

Pētījuma mērķis bija analizēt Likuma par budžetu un finanšu vadību (turpmāk – „Likums”) normas un izstrādāt priekšlikumus Likuma pilnveidošanas iespējām.

Pētījuma mērķi:
1. Iegūt nacionāli salīdzināmus datus par atkarību izraisošo vielu lietošanas izplatību un lietošanas modeļiem sievietēm grūtniecības laikā pēcdzemdību periodā esošo sieviešu vidū.
2. Noskaidrot pēcdzemdību periodā esošo sieviešu informētību un zināšanas atkarību izraisošo vielu jautājumos, kā arī attieksmi pret atkarību izraisošo vielu lietošanu: lietošanas riskiem, lietošanas sekām un iespējamiem risinājumiem atkarības vielu izplatības ierobežošanas jomā.
3. Noskaidrot atkarību izraisošo vielu lietošanas turpināšanu grūtniecības laikā pēcdzemdību periodā esošo sieviešu vidū un ietekmējošos faktorus, kā arī šo vielu lietošanas modeļus.
4. Palielināt jauno māmiņu un sabiedrības kopējo informētību par atkarību izraisošo vielu lietošanas ietekmi uz jaundzimušā un mātes veselību.
5. Apkopot pieejamo zinātnisko literatūru par pētījuma tēmu, kā arī apkopot labas prakses piemērus atkarības vielu lietošanas mazināšanai grūtnieču vidū.

Pētījuma mērķis ir izpētīt, kā finansiāli (kāds ir apgādnieka uzkrātais pensijas kapitāls; bijusī darba alga, faktiskais darba stāžs, vecums, dzimums), juridiski (kādi tiesību akti šobrīd tiek piemēroti pensiju aprēķināšanai), un socio-ekonomiski (cik mirušajam ir bērni, kuriem būtu jādala pensijas uzkrājums; kāds ir saņēmēju/ apgādājamo vecums un statuss (mācās/invalīdi) veidojas apgādnieka zaudējuma pensijas. Kāds ir aizgājēju profils (piemēram, miršanas vecums, profesija, nāves iemesls, bērnu skaits, uzrādītie ienākumi, pensiju uzkrājums, dzīves vieta (reģions; pilsēta/lauki)? Kā vairāku gadu griezumā attīstījusies iepriekš uzrādītā apgādnieka zaudējuma pensiju statistiskā struktūra? Kādi faktori to ietekmējuši? Kas ir pamatā piešķirto pensiju apmēra un saņēmēju/apgādājamo skaita kritumam pēdējos gados?
Balstoties uz iegūtajiem datiem, izstrādātas rekomendācijas apgādnieka zaudējuma pensiju politikas uzlabošanai.